Iesaki rakstu:

Saeimas atbildÄ«gajā komisijā tika skatÄ«ts Valsts aizsardzÄ«bas dienesta likumprojekts. Atbalstot AizsardzÄ«bas ministrijas piedāvājumu un juridiskos precizÄ“jumus, vienlaikus uzskatu, ka šobrÄ«d valsts aizsardzÄ«bas dienesta ieviešana ir apdraudÄ“ta un civilā dienesta konceptuālā ieviešana nepamatoti sašaurināta.

Ir pēdējais laiks sākt skatīties realitātei acīs

SvÄ“tdien ÄŒehijas prezidenta vÄ“lÄ“šanu kandidāts un bijušais premjerministrs Andrejs Babišs televÄ«zijas debašu laikā norādÄ«ja, ka nesÅ«tÄ«tu čehu karavÄ«rus palÄ«gā Baltijas valstÄ«m vai Polijai, ja tām uzbruktu.

Realitāte ir skaudra. Lai arÄ« Latvija ir NATO dalÄ«bvalsts un mÅ«su teritorijā atrodas NATO karavÄ«ri no 11 valstÄ«m, ar šÄ brīža kaujasspÄ“jÄ«go karavÄ«ru skaitu militāra apdraudÄ“juma gadÄ«jumā mums bÅ«tu nepieciešami nopietni papildspÄ“ki.

KamÄ“r tādas valstis kā, piemÄ“ram, ÄŒehija domātu par papildspÄ“ku nosÅ«tÄ«šanu, mums kopā ar mÅ«su teritorijā esošajiem NATO spÄ“kiem uzbrukums bÅ«tu jāatvaira. Ne velti iepriekšÄ“jā aizsardzÄ«bas ministra Arta Pabrika vadÄ«bā tika panākta vienošanās par NATO spÄ“ku klātbÅ«tnes palielināšanu lÄ«dz brigādes apjomam (no pašreizÄ“jiem apmÄ“ram 1700 lÄ«dz 3000–5000 karavÄ«ru), tika palielināts aizsardzÄ«bas nozares budžets, un uzsākts pretgaisa aizsardzÄ«bas sistÄ“mu iegādes process. Tas viss, lai Ukrainā notikušais nekad nevarÄ“tu atkārtoties pie mums.

Pagājušajā gadā, gatavojot Valsts aizsardzÄ«bas dienesta likumprojektu, tika aprÄ“Ä·ināts, ka pilna mÄ“roga karadarbÄ«ba Latvijas teritorijā mums izmaksātu apmÄ“ram miljardu eiro dienā! Madrides samits bija lÅ«zuma punkts, kur tapa pilnÄ«gi skaidrs, ka Baltijas un citu NATO robežvalstu teritorijas netiek uzskatÄ«tas par kaujas lauku – par teritorijām, kuras ļaus ieņemt, lai vÄ“lāk tās atkarotu. Tādēļ pilnÄ«gi pareiza ir arÄ« mÅ«su aizsardzÄ«bas nozares virzÄ«ba uz to, lai pretinieks mÅ«su robežu nespÄ“tu šÄ·Ä“rsot.

Igaunijas premjerministres paziņojums tika plaši kritizÄ“ts, bet ar tieši tik kristālskaidru skatu mums ir jāpievÄ“ršas savas drošÄ«bas stiprināšanai – ne centimetra mÅ«su zemes neatdosim! Mums ir jābÅ«t gataviem to aizstāvÄ“t un sagaidÄ«t papildspÄ“kus. Skaidrs ir tas, ka ar šÄ« brīža resursiem mÄ“s lÄ«dzÄ«gu iebrukumu, kā piedzÄ«voja Ukraina, atvairÄ«t nespÄ“tu.

Militārā dienesta ieviešana tiek nepamatoti novilcināta

Valsts aizsardzÄ«bas dienesta likumprojekts sākotnÄ“ji piedāvātajā laika rāmÄ« bÅ«tu ļāvis straujā tempā kvalitatÄ«vi kāpināt kritiski nepieciešamo militāri apmācÄ«to pilsoņu skaitu, palielināt viņu spÄ“ju aizsargāt sevi, savu Ä£imeni un valsti, kā arÄ« risinātu iepriekš minÄ“tās problÄ“mas.

Tam pakārtotais civilais dienests sākotnÄ“ji paredzÄ“ja paplašināt mÅ«su dienestos trÅ«kstošo profesionāļu rezervi. Īsi sakot, no 2028. gada Latvijas armijas rezervi katru gadu papildinātu 7500 Latvijas pilsoņu, savukārt civilajā dienestā uzņemtie jaunieši veidotu apmācÄ«tu rezervi ugunsdzÄ“sÄ«bas, policijas un citiem dienestiem, kuri jau šobrÄ«d saskaras ar nopietnām problÄ“mām darbinieku piesaistÄ«šanā.

Pirmajam brÄ«vprātÄ«gajam iesaukumam bija jānotiek janvārÄ«, pirmajam obligātajam iesaukumam jauniešiem 18–20 gadu vecumā bija jānotiek vasaras vidÅ«. ŠobrÄ«d obligātais iesaukums valsts aizsardzÄ«bas dienestā tiek nepamatoti padarÄ«ts atkarÄ«gs no pakārtotā likuma – Saeimas Juridiskais birojs piedāvā precizÄ“t, ka "iesaukums valsts aizsardzÄ«bas militārajā dienestā, kamÄ“r stājas spÄ“kā Valsts aizsardzÄ«bas civilā dienesta likums, notiek tikai uz brÄ«vprātÄ«bas pamata".

ŠobrÄ«d piedāvātā regulÄ“juma apstiprināšana nozÄ«mÄ“tu, ka nav nekāda termiņa, kurā šis civilā dienesta likums ir jāpieņem. ŠobrÄ«d tikai noteikts, ka lÄ«dz 2023. gada 1. jÅ«nijam Ministru kabinetam civilā dienesta likumprojekts ir jāiesniedz izskatÄ«šanai parlamentā, lÄ«dz ar to arÄ« obligātā valsts aizsardzÄ«bas dienesta izveidošana tiek pārcelta uz nezināmu nākotni.

BrÄ«vprātÄ«ga pievienošanās Latvijas armijas profesionālajam dienestam un Zemessardzei ir iespÄ“jama jau šobrÄ«d – ir skaidrs, ka tas neļauj nodrošināt pietiekamu apmācÄ«tu cilvÄ“ku skaitu, kas nepieciešams valsts aizsardzÄ«bai.

Turklāt, ja AizsardzÄ«bas ministrija pauž gatavÄ«bu savas padotÄ«bas iestādÄ“s jau tagad nodrošināt civilo dienestu pilsoņiem, kuri savu uzskatu vai reliÄ£iskās pārliecÄ«bas dēļ nevÄ“las pildÄ«t militāro dienestu, tad nav nekāda iemesla vilcināties ar obligātā valsts aizsardzÄ«bas dienesta ieviešanas uzsākšanu pÄ“c iespÄ“jas ātrāk.

MÅ«su glābšanas dienestos katastrofāli trÅ«kst cilvÄ“ku jau miera laikā

SākotnÄ“jā valsts aizsardzÄ«bas dienesta iecere paredzÄ“ja to Ä«stenot militārā dienesta un civilā dienesta formā. Civilais dienests tika paredzÄ“ts, lai veidotu rezervi krÄ«zes laikā bÅ«tiskiem valsts dienestiem, tādiem kā Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienests (VUGD), Valsts robežsardze, medicÄ«nas sektoram un sociālajiem dienestiem.

LÄ«dzÄ«gu pieeju šobrÄ«d plāno realizÄ“t Somija. Gan karš Ukrainā, gan Covid-19 pandÄ“mija un ārkārtÄ“jā situācija uz Baltkrievijas robežas rāda, ka atbilstoši sagatavoti cilvÄ“ki ir vitāli svarÄ«gi un viņu mÅ«su glābšanas dienestos katastrofāli trÅ«kst jau miera laikā! KrÄ«zes laikā nepieciešamÄ«ba pÄ“c šo dienestu spÄ“jas reaģēt bÅ«tu bÅ«tiski lielāka.

Vienlaikus jāņem arÄ« vÄ“rā, ka šÄdās profesijās nav iespÄ“jams apmācÄ«t Ä«sā laikā. Šajās jomās jau ilgstoši redzams bÅ«tisks personāla resursa trÅ«kums. Ieviešot civilo dienestu, tas ļautu ne tikai izveidot rezervi krÄ«zes laikam, bet arÄ« nodrošināt pakalpojumu sniegšanu miera laikos.

VUGD priekšnieks paziņojis, ka šogad plāno uz laiku slÄ“gt 18 posteņus, ir 400 vakantas amata vietas, vÄ“l 160 darbinieki ir prombÅ«tnÄ“. Personāla resurss ir izsmelts, un nepieciešami radikāli risinājumi. TādÄ“jādi uzskatu par pilnÄ«gi nepieņemamu atteikšanos no civilā dienesta ieviešanas, to padarot par fikciju, kas paredzÄ“ta atsevišÄ·iem cilvÄ“kiem. Neapšaubāmi civilā dienesta ieviešana prasa resursus no pašiem dienestiem, taču šobrÄ«d tie nespÄ“j pat nodrošināt pamatpakalpojumus efektÄ«vā veidā, nemaz nerunājot par spÄ“ju reaģēt krÄ«zes situācijā.

Civilajā dienestā lÄ«dzÄ«gi kā militārajā dienestā bija plānots veikt 3–6 mÄ“nešu pamatapmācÄ«bu profesijās, piemÄ“ram, māsu palÄ«gi, glābÄ“ju palÄ«gi, autovadÄ«tāji. PÄ“c tam pārÄ“jo dienesta laiku jaunieši tiktu integrÄ“ti konkrÄ“tos VUGD posteņos vai attiecÄ«gi medicÄ«nas iestādÄ“s, kas ļautu gan sagatavot rezervi, gan apmācÄ«t sabiedrÄ«bu krÄ«zes laikam, vienlaikus risinot resursu nepietiekamÄ«bas problÄ“mu. ŠÄ« projekta realizÄ“šana prasÄ«ja ne tikai AizsardzÄ«bas ministrijas, bet arÄ« bÅ«tisku citu ministriju iesaisti – acÄ«mredzami joprojām trÅ«kst politiskās gribas un lÄ«dz ar to arÄ« uzstādÄ«juma, lai tās to realizÄ“tu.

ŠobrÄ«d piedāvātais plāns ir pretrunā mÅ«su kaimiņvalstu rÄ«cÄ«bai

Valsts aizsardzÄ«bas dienesta (VAD) militārā un civilā dienesta pakāpeniska, vienlaikus plaša ieviešana ļautu pārskatāmā nākotnÄ“ paredzÄ“t, ka dienests attiecas arÄ« uz sievietÄ“m. Taču šobrÄ«d piedāvātais – bÅ«tiski sašaurinātais – dienests radÄ«tu ne tikai vÄ“l lielāku nevienlÄ«dzÄ«bu, bet arÄ« riskus, ka dienestam tiks pakļauta ļoti šaura sabiedrÄ«bas daļa. Tas ir neatbilstoši mÅ«su aizsardzÄ«bas vajadzÄ«bām un pretrunā citu kaimiņvalstu, tajā skaitā Somijas, Polijas, virzÄ«bai, kuras bÅ«tiski paplašina militāro apmācÄ«bu un civilo dienestu lomu visaptverošajā valsts aizsardzÄ«bā.

Ne visi grozÄ«jumi ir peļami. PiemÄ“ram, frakcijas "ProgresÄ«vie" piedāvātais risinājums, ka "dienestam pakļauto pilsoņu saraksts top nejaušas izlases kārtÄ«bā pÄ“c teritoriālā principa un to pārrauga neatkarÄ«gu ekspertu komisija", bÅ«tu atbalstāms, ņemot vÄ“rā, ka ļoti nozÄ«mÄ«gi ir nodrošināt pārliecÄ«bu, ka visiem jauniešiem nodrošināti vienādi noteikumi taisnÄ«gā un caurskatāmā procesā. Vienlaikus aicinu izmantot digitālos risinājumus.

Tajā pašÄ laikā Saeimai nevajadzÄ“tu atteikties no iespÄ“jas obligāto dienestu piedāvāt augstskolās kā papildu apmācÄ«bas programmu, ņemot vÄ“rā, ka tas nodrošinātu augstākā lÄ«meņa komandÄ“jošÄ sastāva apmācÄ«šanu, vienlaikus programmu Ä«stenojot Nacionālajā aizsardzÄ«bas akadÄ“mijā. Jā, ir nepieciešama lielāka skaidrÄ«ba par kvalificÄ“šanos un programmas bÅ«tÄ«bu, taču šis jautājums ir deleģējams Ministru kabinetam, nevis vienkārši noraidāms.

Pievienojos uzstādÄ«jumam, ka valstij ir jānodrošina VAD iesaucamo emocionālā un fiziskā drošÄ«ba, izstrādājot un ieviešot drošu, atbilstošu un iekļaujošu atbalsta sistÄ“mu. Vienlaikus sistÄ“mai jābÅ«t tādai, kas ļauj to nodrošināt pastāvÄ«gi, tādēļ es aicinu to darÄ«t, izmantojot digitālos risinājumus, nevis pakļaut katru gadÄ«jumu subjektÄ«vai izvÄ“rtÄ“šanai. PozitÄ«vs piemÄ“rs ir šobrÄ«d Latvijas skolās Ä«stenotais "EMU:skola" risinājums, kas pastāvÄ«gi monitorÄ“ skolÄ“nu psiholoÄ£isko un emocionālo stāvokli, ļaujot iesaistÄ«ties krÄ«zes situācijās, vienlaikus nodrošinot pilnÄ«gu personÄ«gās informācijas aizsardzÄ«bu un datu pieejamÄ«bu gan atbildÄ«gajiem darbiniekiem, gan vecākiem.

ŠÄ« ir iespÄ“ja izveidot lielisku aizsardzÄ«bas sistÄ“mu

Jau gandrÄ«z gadu notiekošais Krievijas iebrukums ir lÄ«dz kaulam sāpÄ«gs atgādinājums, ka vÄ“stures šausmas atkārtojas un atkārtosies, ja mÄ“s tam nepieliksim punktu. Ukraina pavasarÄ« noturÄ“jās, tieši pateicoties lielai militāri apmācÄ«tu civiliedzÄ«votāju iesaistei un pretdarbÄ«bai. Krievija savu taktiku nav mainÄ«jusi, un nav pamata domāt, ka tā to darÄ«s arÄ« nākotnÄ“. Tādēļ, lai turpinātu dzÄ«vot mierā un drošÄ«bā, mums ir jābÅ«t gataviem novÄ“rst jebkuru mÄ“Ä£inājumu šÄ·Ä“rsot mÅ«su valsts robežu.

Valsts aizsardzÄ«bas un tam pakārtotais civilais dienests bÅ«tu bijusi mÅ«su iespÄ“ja rādÄ«t piemÄ“ru un pirmajiem kopā ar Somiju šÄdu risinājumu ieviest. ŠobrÄ«d politiskās gribas trÅ«kuma dēļ riskÄ“jam ieviest neefektÄ«vu plānu, kas gluži vienkārši netiek noraidÄ«ts, jo neviens nevÄ“las šÄdu traipu savā politiskajā CV.

Ä¢eopolitiskā situācija, Krievijas agresija, karš Ukrainā neļauj vilcināties, tieši pretÄ“ji, pieprasa nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu, lai obligātā militārā valsts aizsardzÄ«bas dienesta ieviešana tiktu uzsākta nevilcinoties!

* partijas „Latvijas attÄ«stÄ«bai” pārstāve, domnÄ«cas “Northern Europe Policy Centre” eksperte