Iesaki rakstu:

Kā bijušais iekšlietu ministrs vÄ“ršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vÄ“l pirms gandrÄ«z gada publiski dotajam solÄ«jumam iekšÄ“jo drošÄ«bu izvirzÄ«t kā prioritāti 2022. gada valsts budžetā?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šÄ« gada janvārÄ«, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšÄ“jās drošÄ«bas stiprināšanai jābÅ«t vienai no nākamā gada valsts budžeta prioritātÄ“m.

Ja iekšlietas patiešÄm ir valsts prioritāte, tad bÅ«tu jāsāk ar iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma palielināšanu, tam sasniedzot vismaz 1000 eiro pÄ“c nodokļu nomaksas. PretÄ“jā gadÄ«jumā reālu plānu atalgojuma palielināšanai neesamÄ«ba, inflācija un dzÄ«ves dārdzÄ«ba vÄ“l vairāk demotivÄ“s iekšlietu darbiniekus palikt dienestā.

Kaut arÄ« 2022.–2024. gada budžeta pieprasÄ«juma sagatavošanas procesā Iekšlietu ministrija kā galvenos virzienus budžeta pieprasÄ«jumam izvÄ“lÄ“jusies pareizas prioritātes – motivÄ“ts un izglÄ«tots personāls, uzlabota darba vide un nodrošināta augsta sniegto pakalpojumu kvalitāte –, tomÄ“r 2022. gada budžetā iekļautās aktivitātes – amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpÄ“m kapacitātes stiprināšanai (robežpiemaksa, izmeklÄ“tāju atlÄ«dzÄ«ba, mÄ“nešalgu izlÄ«dzināšana) piešÄ·irtie 20 735 004 eiro, kā arÄ« Valsts policijas amatpersonu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas pilnveide (tai skaitā izmeklÄ“tāju apmācÄ«bu centra izveide) – 2 990 682 eiro – absolÅ«ti neliecina par saplānotu un sistÄ“misku valsts iekšÄ“jās drošÄ«bas stiprināšanu. PÄ“c manām aplÄ“sÄ“m, atalgojuma palielināšanai bÅ«tu nepieciešams vismaz desmit reizes lielāks valsts bāzes finansÄ“jums.

Zemākais valsts finansējums Baltijā

SalÄ«dzinājumam – Lietuvā 2021. gada budžetā iekšlietām tika atvÄ“lÄ“ti 845 miljoni eiro jeb 302 eiro uz iedzÄ«votāju. Igaunijā – 446 miljoni eiro jeb 335 eiro uz iedzÄ«votāju. Savukārt Latvijā – 429 miljoni eiro jeb tikai 227 eiro uz iedzÄ«votāju. Skumji. Lai mÄ“s sasniegtu Igaunijas lÄ«meni, iekšlietu ministres papildu finansÄ“juma pieprasÄ«jumam darbinieku atalgojumam bÅ«tu jābÅ«t 220 miljonu eiro apmÄ“rā.

Ja šÄdu finansÄ“jumu nebija iespÄ“jams atrast vienā gadā, tad bÅ«tu taisnÄ«gi definÄ“t samaksas palielinājuma grafiku tuvākajiem gadiem. SkaidrÄ«ba par tuvākajiem dienesta gadiem esošajiem darbiniekiem radÄ«tu stabilitāti, savukārt zināmā laika periodā vidÄ“jā atalgojuma izlÄ«dzināšana starp aizsardzÄ«bas, iekšlietu un tieslietu nozarÄ“m kopsakarÄ«bā ar konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu, mÅ«sdienÄ«gu izglÄ«tÄ«bas saturu vidÄ“jā termiņā ļautu valsts nacionālo drošÄ«bu, Ä«paši valsts iekšÄ“jo drošÄ«bu, un tiesiskumu pacelt pavisam jaunā kvalitātÄ“, kā arÄ« iekšlietu sistÄ“mai piesaistÄ«t kvalitatÄ«vāku personālu. ŠobrÄ«d atbildÄ«go amatpersonu publiskā retorika par algu pieaugumu iekšlietu darbiniekiem 2022. gada budžetā sabiedrÄ«bā rada tikai viltus sajÅ«tu, ka valsts iekšÄ“jā drošÄ«ba tiek pienācÄ«gi stiprināta.

Viens piemÄ“rs – pirms gada 2021. gada budžetā jau izcÄ«nÄ«ju atalgojuma pieaugumu izmeklÄ“tājiem, tad kāpÄ“c 2022. gada budžets atkal koncentrÄ“jas uz to pašu amatu kategoriju? Vai ugunsdzÄ“sÄ“ji glābÄ“ji ar iztrÅ«kstošo personālu, zemo algu nav pelnÄ«juši stabilitāti un algas saprātÄ«gu paaugstinājumu? KāpÄ“c netiek pārskatÄ«tas algas amatpersonām, kuru kompetence ir iepirkumi, specifikāciju izstrāde, informācijas tehnoloÄ£ijas?

Valsts attieksme neveicina motivāciju

Vai nebÅ«tu bijis prātÄ«gi pirms 2022. gada budžeta veidošanas Iekšlietu ministrijai uz Ministru kabinetu virzÄ«t informatÄ«vo ziņojumu ar ministrijā jau sagatavoto visu darbinieku jauno atalgojuma sistÄ“mas koncepciju, kuru nodevu Golubevas kundzei kā stafetes kociņu? KāpÄ“c ir svarÄ«ga visu darbinieku atalgojuma sistÄ“miska plānošana?

Atalgojuma sistÄ“miska plānošana ietver konkrÄ“tu mÄ“rÄ·u vai rezultātu sasniegšanu, piemÄ“ram, amatpersonu noziegumu, tostarp korupcijas risku, mazināšanu. 2022. gada budžets ne tikai nerisina amatpersonu noziegumu risku mazināšanu, bet palielina atalgojumu kontrolÄ“jošÄm amatpersonām, tajā pašÄ laikā amatu kategorijām, kuras pakļautas korupcijas riskiem, atalgojums ne tikai palicis iepriekšÄ“jā lÄ«menÄ«, bet inflācijas ietekmÄ“ vÄ“l samazinās. Nav jābÅ«t gaišreÄ£im, lai izdarÄ«tu secinājumu par atsevišÄ·u amatpersonu aiziešanu no dienesta vai noziedzÄ«bas risku paaugstināšanos.

VÄ“los vÄ“rst sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu, ka formāla iekšlietu sistÄ“mas atalgojuma politika bez sistÄ“miskas plānošanas, nesasniedzot izvirzÄ«tos mÄ“rÄ·us – Latvija viena no drošÄkajām Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«m, darba kvalitātes celšana, jauno tehnoloÄ£iju ieviešana, procesu modernizācija, personāla atjaunošana, prevencijas paaugstināšana, dienestu mobilitātes, prestiža celšana u. c. –, jau tuvākajos gados vÄ“l vairāk pazeminās iekšlietu sektora spÄ“ju kvalitāti pildÄ«t valsts funkcijas. Iekšlietu darbinieku mobilitāte, reaģētspÄ“ja bÅ«s kritiski zema. Faktiski tiks apdraudÄ“ta sabiedrÄ«bas drošÄ«ba un tiesÄ«baizsardzÄ«ba bÅ«s pieejama tikai ekstra gadÄ«jumos vai kā Ä«paša prece. Citiem vārdiem – sargājiet sevi, savu Ä£imeni, Ä«pašumu paši.

ŠobrÄ«d iekšlietu dienestu personāls strauji noveco, ir apdraudÄ“ta pÄ“ctecÄ«ba, daudzas amatpersonas ir sasniegušas izdienas pensijas vecumu, nav aizpildÄ«tas vakances, kā arÄ« darba apjoms tiek veikts uz pārslodzes un virsstundu rÄ“Ä·ina. Darbinieki, kuriem rodas papildu slodze sakarā ar Covid-19 epidemioloÄ£iskās drošÄ«bas kontroles pasākumiem, ir psihoemocionāli izdeguši, zemais atalgojums nemotivÄ“ sasniegt rezultātus.

Vismaz 1000 eiro mÄ“nešalga iekšlietu darbiniekiem

Kā iekšlietu ministrs pastāvÄ«gi aktualizÄ“ju jautājumu par to, ka iekšlietas jau trÄ«sdesmit gadus ir atstātas novārtā. Uzskatu, ka šim atalgojuma pieaugumam ir jābÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«gam pedagogu un veselÄ«bas darbinieku atalgojuma pieaugumam, kā zemāko atalgojuma lÄ«meni nosakot 1000 eiro pÄ“c nodokļu nomaksas. ŠobrÄ«d neto jeb pÄ“c nodokļu nomaksas mÄ“nešalgu zem 1000 eiro saņem 82% Valsts policijā, 91% Valsts robežsardzÄ“ un 95% Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienestā strādājošo (IeM dati uz šÄ« gada oktobri).

Izcils piemÄ“rs tam, cik liela loma motivÄ“šanā un cilvÄ“kresursu sakārtošanā ir atalgojuma palielināšanai, ir Latvijas valsts ārÄ“jā drošÄ«ba, kas kopš 2014. gada ir valsts prioritāte, un, ik gadu budžetā paredzot finansÄ“jumu ne mazāk kā 2% no IKP, ir panākta stabilitāte bruņoto spÄ“ka cilvÄ“kresursu, materiāltehniskās bāzes attÄ«stÄ«bā. Šo piemÄ“ru vienmÄ“r esmu minÄ“jis arÄ« kontekstā ar iekšÄ“jo drošÄ«bu, kas pārāk ilgi atstāta novārtā, kā rezultātā ir akÅ«ts darbinieku "nekomplekts" un augsta rotācija.

Politiskās partijas "Republika" ieskatā, nepieciešams vienots redzÄ“jums par iekšÄ“jo drošÄ«bu kopumā un konkrÄ“ts plāns, kā to sistemātiski un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi uzlabot, – kādi jautājumi ir risināmi jau šogad, kādi nākamgad, kādi turpmākajos gados.

Nobeigumā vÄ“los aicināt "AttÄ«stÄ«bai/Par!" saskatÄ«t savu atbildÄ«bu iekšlietu jautājumu sakārtošanā. Ja tā uzņēmās atbildÄ«bu par šo jomu, tad tas ir jādara ar 100% atdevi, it Ä«paši apstākļos, kad ledus jau sāka sakustÄ“ties un bija mÄ“rÄ·tiecÄ«gi un bez atkāpšanās jāturpina uzsāktais kurss.