Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā gada budžets atbilst šo valsts pirmo amatpersonu vēl pirms gandrīz gada publiski dotajam solījumam iekšējo drošību izvirzīt kā prioritāti 2022. gada valsts budžetā?! Atceros tikšanos ar valsts prezidentu Egilu Levitu šī gada janvārī, kurā tika panākta vienota izpratne, ka valsts iekšējās drošības stiprināšanai jābūt vienai no nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Ja iekšlietas patiešām ir valsts prioritāte, tad būtu jāsāk ar iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma palielināšanu, tam sasniedzot vismaz 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pretējā gadījumā reālu plānu atalgojuma palielināšanai neesamība, inflācija un dzīves dārdzība vēl vairāk demotivēs iekšlietu darbiniekus palikt dienestā.

Kaut arī 2022.–2024. gada budžeta pieprasījuma sagatavošanas procesā Iekšlietu ministrija kā galvenos virzienus budžeta pieprasījumam izvēlējusies pareizas prioritātes – motivēts un izglītots personāls, uzlabota darba vide un nodrošināta augsta sniegto pakalpojumu kvalitāte –, tomēr 2022. gada budžetā iekļautās aktivitātes – amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšanai (robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana) piešķirtie 20 735 004 eiro, kā arī Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide) – 2 990 682 eiro – absolūti neliecina par saplānotu un sistēmisku valsts iekšējās drošības stiprināšanu. Pēc manām aplēsēm, atalgojuma palielināšanai būtu nepieciešams vismaz desmit reizes lielāks valsts bāzes finansējums.

Zemākais valsts finansējums Baltijā

Salīdzinājumam – Lietuvā 2021. gada budžetā iekšlietām tika atvēlēti 845 miljoni eiro jeb 302 eiro uz iedzīvotāju. Igaunijā – 446 miljoni eiro jeb 335 eiro uz iedzīvotāju. Savukārt Latvijā – 429 miljoni eiro jeb tikai 227 eiro uz iedzīvotāju. Skumji. Lai mēs sasniegtu Igaunijas līmeni, iekšlietu ministres papildu finansējuma pieprasījumam darbinieku atalgojumam būtu jābūt 220 miljonu eiro apmērā.

Ja šādu finansējumu nebija iespējams atrast vienā gadā, tad būtu taisnīgi definēt samaksas palielinājuma grafiku tuvākajiem gadiem. Skaidrība par tuvākajiem dienesta gadiem esošajiem darbiniekiem radītu stabilitāti, savukārt zināmā laika periodā vidējā atalgojuma izlīdzināšana starp aizsardzības, iekšlietu un tieslietu nozarēm kopsakarībā ar konkurētspējīgu, mūsdienīgu izglītības saturu vidējā termiņā ļautu valsts nacionālo drošību, īpaši valsts iekšējo drošību, un tiesiskumu pacelt pavisam jaunā kvalitātē, kā arī iekšlietu sistēmai piesaistīt kvalitatīvāku personālu. Šobrīd atbildīgo amatpersonu publiskā retorika par algu pieaugumu iekšlietu darbiniekiem 2022. gada budžetā sabiedrībā rada tikai viltus sajūtu, ka valsts iekšējā drošība tiek pienācīgi stiprināta.

Viens piemērs – pirms gada 2021. gada budžetā jau izcīnīju atalgojuma pieaugumu izmeklētājiem, tad kāpēc 2022. gada budžets atkal koncentrējas uz to pašu amatu kategoriju? Vai ugunsdzēsēji glābēji ar iztrūkstošo personālu, zemo algu nav pelnījuši stabilitāti un algas saprātīgu paaugstinājumu? Kāpēc netiek pārskatītas algas amatpersonām, kuru kompetence ir iepirkumi, specifikāciju izstrāde, informācijas tehnoloģijas?

Valsts attieksme neveicina motivāciju

Vai nebūtu bijis prātīgi pirms 2022. gada budžeta veidošanas Iekšlietu ministrijai uz Ministru kabinetu virzīt informatīvo ziņojumu ar ministrijā jau sagatavoto visu darbinieku jauno atalgojuma sistēmas koncepciju, kuru nodevu Golubevas kundzei kā stafetes kociņu? Kāpēc ir svarīga visu darbinieku atalgojuma sistēmiska plānošana?

Atalgojuma sistēmiska plānošana ietver konkrētu mērķu vai rezultātu sasniegšanu, piemēram, amatpersonu noziegumu, tostarp korupcijas risku, mazināšanu. 2022. gada budžets ne tikai nerisina amatpersonu noziegumu risku mazināšanu, bet palielina atalgojumu kontrolējošām amatpersonām, tajā pašā laikā amatu kategorijām, kuras pakļautas korupcijas riskiem, atalgojums ne tikai palicis iepriekšējā līmenī, bet inflācijas ietekmē vēl samazinās. Nav jābūt gaišreģim, lai izdarītu secinājumu par atsevišķu amatpersonu aiziešanu no dienesta vai noziedzības risku paaugstināšanos.

Vēlos vērst sabiedrības uzmanību, ka formāla iekšlietu sistēmas atalgojuma politika bez sistēmiskas plānošanas, nesasniedzot izvirzītos mērķus – Latvija viena no drošākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, darba kvalitātes celšana, jauno tehnoloģiju ieviešana, procesu modernizācija, personāla atjaunošana, prevencijas paaugstināšana, dienestu mobilitātes, prestiža celšana u. c. –, jau tuvākajos gados vēl vairāk pazeminās iekšlietu sektora spēju kvalitāti pildīt valsts funkcijas. Iekšlietu darbinieku mobilitāte, reaģētspēja būs kritiski zema. Faktiski tiks apdraudēta sabiedrības drošība un tiesībaizsardzība būs pieejama tikai ekstra gadījumos vai kā īpaša prece. Citiem vārdiem – sargājiet sevi, savu ģimeni, īpašumu paši.

Šobrīd iekšlietu dienestu personāls strauji noveco, ir apdraudēta pēctecība, daudzas amatpersonas ir sasniegušas izdienas pensijas vecumu, nav aizpildītas vakances, kā arī darba apjoms tiek veikts uz pārslodzes un virsstundu rēķina. Darbinieki, kuriem rodas papildu slodze sakarā ar Covid-19 epidemioloģiskās drošības kontroles pasākumiem, ir psihoemocionāli izdeguši, zemais atalgojums nemotivē sasniegt rezultātus.

Vismaz 1000 eiro mēnešalga iekšlietu darbiniekiem

Kā iekšlietu ministrs pastāvīgi aktualizēju jautājumu par to, ka iekšlietas jau trīsdesmit gadus ir atstātas novārtā. Uzskatu, ka šim atalgojuma pieaugumam ir jābūt līdzvērtīgam pedagogu un veselības darbinieku atalgojuma pieaugumam, kā zemāko atalgojuma līmeni nosakot 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Šobrīd neto jeb pēc nodokļu nomaksas mēnešalgu zem 1000 eiro saņem 82% Valsts policijā, 91% Valsts robežsardzē un 95% Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošo (IeM dati uz šī gada oktobri).

Izcils piemērs tam, cik liela loma motivēšanā un cilvēkresursu sakārtošanā ir atalgojuma palielināšanai, ir Latvijas valsts ārējā drošība, kas kopš 2014. gada ir valsts prioritāte, un, ik gadu budžetā paredzot finansējumu ne mazāk kā 2% no IKP, ir panākta stabilitāte bruņoto spēka cilvēkresursu, materiāltehniskās bāzes attīstībā. Šo piemēru vienmēr esmu minējis arī kontekstā ar iekšējo drošību, kas pārāk ilgi atstāta novārtā, kā rezultātā ir akūts darbinieku "nekomplekts" un augsta rotācija.

Politiskās partijas "Republika" ieskatā, nepieciešams vienots redzējums par iekšējo drošību kopumā un konkrēts plāns, kā to sistemātiski un mērķtiecīgi uzlabot, – kādi jautājumi ir risināmi jau šogad, kādi nākamgad, kādi turpmākajos gados.

Nobeigumā vēlos aicināt "Attīstībai/Par!" saskatīt savu atbildību iekšlietu jautājumu sakārtošanā. Ja tā uzņēmās atbildību par šo jomu, tad tas ir jādara ar 100% atdevi, it īpaši apstākļos, kad ledus jau sāka sakustēties un bija mērķtiecīgi un bez atkāpšanās jāturpina uzsāktais kurss.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam ir arī citas prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

8

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

FotoLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem - gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem - ir kritiska.
Lasīt visu...

20

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

Foto17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu, lai izvērtētu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.
Lasīt visu...