KÄ lordu sarunas varÄ“tu patÄ«rÄ«t Latvijas tirgu
JÄnis TaukaÄs, Sorainen partneris · 01.11.2022. · Komentāri (0)Nesen bija pirmÄ reize, kad izdevÄs personÄ«gi satikt un iepazÄ«ties ar kÄdu lordu, turklÄt – ar diviem vienÄ vakarÄ. Tam par godu nolÄ“mu uzrakstÄ«t par kÄdu 20 gadus vecu Anglijas tiesas (Lordu palÄtas) spriedumu nodokļu kriminÄllietÄ, kam nesen uzdÅ«ros.
Sprieduma neformÄlÄ valoda
ApbÅ«ra spriedumÄ arÄ« valodas skaidrÄ«ba un jaukÄ, cilvÄ“ciskÄ izteiksme. Lords Birnhams no Kornhilas: man bija tas gods lasÄ«t dižciltÄ«gÄ drauga lorda Hatona viedokļa projektu, un es tam pilnÄ«bÄ pievienojos. Viņa pausto iemeslu dēļ es noraidÄ«tu šo apelÄciju. Viņa teiktajam pievienojÄs arÄ« citi lordi.
Ko izdarÄ«ja (vai drÄ«zÄk – neizdarÄ«ja) Braiens Alans?
Braiens Rodžers Alans atzÄ«ts par vainÄ«gu un notiesÄts uz 7 gadiem cietumsoda par IIN un UIN izkrÄpšanu no valsts kases par summu virs GBP 3 milj. Noziegums izpaudÄs, notiesÄtajam pÄrvaldot no LielbritÄnijas 7 Ärzonu uzņēmumus un neapliekot šo uzņēmumu peļņu ar UIN LielbritÄnijÄ, kÄ arÄ« nenorÄdot sev piederošÄs kapitÄla daļas šajos ofšoru uzņēmumos un attiecÄ«go ienÄkumu, kÄ arÄ« neapliekot to ar IIN savÄs personÄ«gajÄs deklarÄcijÄs, un nenorÄdot arÄ« ofšoriem piederošo nekustamo Ä«pašumu, kura PLG bija Braiens, nenorÄdot arÄ« attiecÄ«gos ofšoru uzņēmumu banku kontus ApvienotÄs Karalistes un Džersijas bankÄs.
KopÄ ar Braienu notiesÄja arÄ« Dermotu Dimseju, kurš par labu Braienam faktiski administrÄ“ja gan minÄ“tos ofšorus, gan to bankas kontus.
Kaut arÄ« Braiens formÄli nebija ofšoru uzņēmumu direktors, viņš par tÄdu uzskatÄms pÄ“c ekonomiskÄs bÅ«tÄ«bas. Ar nodokļiem apliekams ienÄkums ir arÄ« šÄda direktora gÅ«tie labumi, piemÄ“ram, viņa un Ä£imenes mÄjokļa izdevumi. TurklÄt tie ir apliekami ar direktora darbaspÄ“ka nodokļiem. Interesanti, ka notiesÄtÄ advokÄts mÄ“Ä£inÄja argumentÄ“t, ka tÄ ApvienotajÄ KaralistÄ“ dara daudzi – tur Londonas nekustamos Ä«pašumus ofšoros, lai izvairÄ«tos no mantošanas nodokļiem! Saprotams, ka tiesa nebija sajÅ«smÄ par šÄdu argumentu un to noraidÄ«ja.
KÄ tas attiecas uz Latviju?
LatvijÄ pastÄv principÄ tÄdi paši noteikumi (tÄdu ir vesela virkne) – Ärzemju uzņēmumu menedžments no Latvijas vairumÄ gadÄ«jumu veidos LatvijÄ ar nodokli apliekamu ienÄkumu. TÄdēļ, piemÄ“ram, jÄuzmanÄs arÄ« otrÄdi – bieži redzÄ“ts, ka Latvijas uzņēmumiem valdÄ“ ir Ärzemnieki. Aizliegts tas nav, bet tad noteikti jÄpadomÄ par dubultas aplikšanas ar nodokļiem novÄ“ršanu.
Vai arÄ« JÅ«su Ärzemju uzņēmumu peļņa ir apliekama LatvijÄ?
Starp citu, esmu pÄrliecinÄts, ka ir ļoti daudz Ärzemju (ne tikai ofšoru) uzņēmumu, kurus faktiski pÄrvalda no Latvijas. Noteikti par lielÄko daļu no tiem VID bÅ«tu interese. KÄdēļ neinteresÄ“jas? PagaidÄm droši vien vai nu neaizdomÄjas, vai rokas par Ä«su, bet, cik ilgi peles pa galdu varÄ“s brÄ«vi skraidÄ«t, laiks rÄdÄ«s. PagaidÄm kaÄ·is drÄ«zÄk atgÄdina vistu bez galvas, kas agonijÄ skraida uz visÄm pusÄ“m.
VID prognozÄ“jamÄ rÄ«cÄ«ba
VID vietÄ es droši vien sÄktu ar Nodokļu policijas vizÄ«ti ofšoru reÄ£istrÄ“tÄju birojos – tur datoros varÄ“tu bÅ«t daudz, kas interesants par Latvijas biznesu.
OtrkÄrt, prognozÄ“ju, ka drÄ«z varÄ“tu sekot VID pieprasÄ«jumi Kipras, Maltas, NÄ«derlandes, Luksemburgas u.c. nodokļu administrÄcijÄm par uzņēmumiem, kuri saistÄ«ti ar cilvÄ“kiem (akcionÄriem, valdi) no Latvijas ar lÅ«gumiem skaidrot – kurš un kÄ pieņem lÄ“mumus – kopÄ ar lÅ«gumiem sniegt tam pierÄdÄ«jumus vai attiecÄ«gie direktori ir nominÄli vai reÄli, kÄda ir viņu izglÄ«tÄ«ba un pieredze, utt.