Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu
Jānis Taukačs, Sorainen partneris01.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā. Tam par godu nolēmu uzrakstīt par kādu 20 gadus vecu Anglijas tiesas (Lordu palātas) spriedumu nodokļu krimināllietā, kam nesen uzdūros.
Sprieduma neformālā valoda
Apbūra spriedumā arī valodas skaidrība un jaukā, cilvēciskā izteiksme. Lords Birnhams no Kornhilas: man bija tas gods lasīt dižciltīgā drauga lorda Hatona viedokļa projektu, un es tam pilnībā pievienojos. Viņa pausto iemeslu dēļ es noraidītu šo apelāciju. Viņa teiktajam pievienojās arī citi lordi.
Ko izdarīja (vai drīzāk – neizdarīja) Braiens Alans?
Braiens Rodžers Alans atzīts par vainīgu un notiesāts uz 7 gadiem cietumsoda par IIN un UIN izkrāpšanu no valsts kases par summu virs GBP 3 milj. Noziegums izpaudās, notiesātajam pārvaldot no Lielbritānijas 7 ārzonu uzņēmumus un neapliekot šo uzņēmumu peļņu ar UIN Lielbritānijā, kā arī nenorādot sev piederošās kapitāla daļas šajos ofšoru uzņēmumos un attiecīgo ienākumu, kā arī neapliekot to ar IIN savās personīgajās deklarācijās, un nenorādot arī ofšoriem piederošo nekustamo īpašumu, kura PLG bija Braiens, nenorādot arī attiecīgos ofšoru uzņēmumu banku kontus Apvienotās Karalistes un Džersijas bankās.
Kopā ar Braienu notiesāja arī Dermotu Dimseju, kurš par labu Braienam faktiski administrēja gan minētos ofšorus, gan to bankas kontus.
Kaut arī Braiens formāli nebija ofšoru uzņēmumu direktors, viņš par tādu uzskatāms pēc ekonomiskās būtības. Ar nodokļiem apliekams ienākums ir arī šāda direktora gūtie labumi, piemēram, viņa un ģimenes mājokļa izdevumi. Turklāt tie ir apliekami ar direktora darbaspēka nodokļiem. Interesanti, ka notiesātā advokāts mēģināja argumentēt, ka tā Apvienotajā Karalistē dara daudzi – tur Londonas nekustamos īpašumus ofšoros, lai izvairītos no mantošanas nodokļiem! Saprotams, ka tiesa nebija sajūsmā par šādu argumentu un to noraidīja.
Kā tas attiecas uz Latviju?
Latvijā pastāv principā tādi paši noteikumi (tādu ir vesela virkne) – ārzemju uzņēmumu menedžments no Latvijas vairumā gadījumu veidos Latvijā ar nodokli apliekamu ienākumu. Tādēļ, piemēram, jāuzmanās arī otrādi – bieži redzēts, ka Latvijas uzņēmumiem valdē ir ārzemnieki. Aizliegts tas nav, bet tad noteikti jāpadomā par dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršanu.
Vai arī Jūsu ārzemju uzņēmumu peļņa ir apliekama Latvijā?
Starp citu, esmu pārliecināts, ka ir ļoti daudz ārzemju (ne tikai ofšoru) uzņēmumu, kurus faktiski pārvalda no Latvijas. Noteikti par lielāko daļu no tiem VID būtu interese. Kādēļ neinteresējas? Pagaidām droši vien vai nu neaizdomājas, vai rokas par īsu, bet, cik ilgi peles pa galdu varēs brīvi skraidīt, laiks rādīs. Pagaidām kaķis drīzāk atgādina vistu bez galvas, kas agonijā skraida uz visām pusēm.
VID prognozējamā rīcība
VID vietā es droši vien sāktu ar Nodokļu policijas vizīti ofšoru reģistrētāju birojos – tur datoros varētu būt daudz, kas interesants par Latvijas biznesu.
Otrkārt, prognozēju, ka drīz varētu sekot VID pieprasījumi Kipras, Maltas, Nīderlandes, Luksemburgas u.c. nodokļu administrācijām par uzņēmumiem, kuri saistīti ar cilvēkiem (akcionāriem, valdi) no Latvijas ar lūgumiem skaidrot – kurš un kā pieņem lēmumus – kopā ar lūgumiem sniegt tam pierādījumus vai attiecīgie direktori ir nomināli vai reāli, kāda ir viņu izglītība un pieredze, utt.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
