Par nejēdzīgajiem būvdarbiem “Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošanas” ietvaros

Vēl vasaras vidū, pirms ūdens līmeņa pazemināšanas dambja betonu Ikšķiles posmā ar nelielu augstspiediena mazgātāju centās nomazgāt divi vīriņi - amatnieki, droši vien ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmēji, kuri laikam bija piekrituši strādāt par vēdera tiesu. Šādi skalojot 3 km betonēto krastu, viņi labi, ja līdz Ziemassvētkiem būtu sasnieguši Saulkalni. Vēlāk parādījās cita brigāde ar nopietnu iekārtu, kuri arī pabeidza mazgāšanas darbu.

Lai arī dambis uz rekonstrukcijas laiku ir "slēgts" nepiederošām personām, uzliekot zīmes un aptuveni 3 m platus sētas posmus taciņu un celiņu galos, "neapzinīgajiem" apkārtnes iedzīvotājiem, t.sk. arī man apmierināt ziņkāri un pavērot nejēdzīgo betonēšanas procesu tas netraucē. Šādi, reizi pa reizei apskatot šo objektu, ne reizi nav izdevies redzēt, ka kāds pirms svaigā betona liešanas būtu apakšējo slāni apstrādājis ar grunti vecā un jaunā betona saķeres nodrošināšanai.

Nav izdevies redzēt, ka betons tiek vibrēts ar betona dziļumvibratoriem, virsmas "nolīdzināšanai" esmu redzējis nožēlojama izskata vibrolatu (skat.foto), kura visticamāk tiek lietota tikai retos gadījumos. Vienīgais instruments betona nolīdzināšanai, šķiet, ir plastmasas kanalizācijas caurule, kas ir pielāgota betona virsmas līdzināšanai. Būvnieks neko nav dzirdējis par betona iestrādei paredzētajiem virsmas vibratoriem.

Betona virsma ir nelīdzena, grubuļaina visus virzienos, arī nevienmērīga biezuma. Daudzviet uz sacietējušas betona virsmas ir redzami lietus izraisīti noskalojumi (skat.foto).

Šuves jeb veidņu dēļu vietas tiek aizpildītas ar aptuveni 25 mm irdenu graudaino putuplastu. Vai tiešām tā tam jābūt, un cik ilgs būs šī šuves pildījuma kalpošanas laiks? Vietām šuve ir aizpildīta ar blīvējošo šņori ar pa virsu uzsmērētu izolācijas materiālu. Ar putuplasta atliekām ir piegružota apkārtne un Daugava.

Noteikti ir vēl virkne nejēdzīga brāķa, kas ir paslēpta zem izniekotā betona slāņa. Pieaiciniet profesionāļus no betonēšanas uzņēmumiem, kuri apstiprinās iepriekš minēto par kritiski zemo darba kvalitāti un, iespējams, neatbilstošo betonēšanas tehnoloģiju, neiedziļinoties izmantotā betona sastāvā u.c. apstākļos.

Būvmateriāli (armatūra) tiek transportēti, tos velkot pa dambja asfalta segumu: ja ir paredzēts asfalta segumu atjaunot šī paša projekta ietvaros, tad OK, bet, ja nē, tad tas tiek nesaimnieciski bojāts un iznīcināts.

Ir pamatotas šaubas, ka ar 21.gs. pieejamiem instrumentiem, tehniskajiem līdzekļiem, betonēšanas tehnoloģijām, par ko būvnieks nav neko dzirdējis un redzējis, "atjaunotais" dambja krastu betona klājums spēs nokalpot vismaz tikpat ilgu laiku kā tas, kuru ieklāja pirms 40-60 gadiem.

Droši vien atkal iepirkumā uzvarēja zemākā cena, attiecīgi, arī zemākā kvalitāte vai arī vienīgais pretendents, kuram bija jāuzvar. Ja tāds bija mērķis, tad tas tiks sasniegts, - ir taupīts visur un uz visa iespējamā.

Zemāk - foto, kuros redzams „darba” rezultāts, kuru no 30.septembra, kā tiek ziņots masu saziņas līdzekļos, uz nākamajiem 20 gadiem paslēps Daugavas ūdens, kā arī "amatnieku" izmantotās "mūsdienīgās iekārtas".

Novērtē šo rakstu: