Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu
Jānis Leja, Carnikavas novada pašvaldības deputāts29.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR) Saeimu par to, ka Saeimas Prezidijs nav sniedzis atbildi uz manu Valsts Prezidenta amata kandidāta pieteikumu, lūdzot apturēt prezidenta kandidātu izvirzīšanas procedūru. Prezidijs nav nodevis pieteikumu Saeimas atbildīgajai komisijai, kurai likums uzliek pienākumu izvērtēt kandidātu atbilstību likumam un iekļaut tos Valsts Prezidenta vēlēšanu zīmē. Līdz ar to Prezidijs ir liedzis pilsoņiem uzzināt un Saeimas atbildīgajai komisijai vērtēt.
Arī uz Saeimu attiecas spēkā esošie Latvijas likumi un Satversme, kuri šai gadījumā klaji tiek pārkāpti. Saskaņā ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 14.decembra LĒMUMU lietā Nr.A7040709 SKA–916/2009 Senāts atzīst, ka Iesniegumu likuma regulējums attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, bet uz visiem Latvijas valsts orgāniem, arī Valsts prezidentu, visām valsts varu īstenojošām institūcijām, tātad arī Latvijas Republikas Saeimu.
Saeimas Prezidijs, lietvedības administrācija un atbildīgā komisija, izvairoties atbildēt un nespējot atbildēt iesniedzējam sapratīgos termiņos, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, rada bažas sabiedrībā par Saeimas pieņemto lēmumu tiesiskumu, par spēju ievērot labas pārvaldības principus. Tādējādi Saeima dod nepareizu piemēru ikkatram Latvijas iedzīvotājam, pilsonim un Latvijas tautai kopumā. Tas ir īpaši negatīvi vērtējams situācijā, kad Saeimai Latvijas sabiedrības vērtējumā ir kritiski zems uzticamības līmenis – piemēram, trīs reizes zemāks nekā Valsts policijai!
LR Saeimas Prezidija un administrācijas faktiskā rīcība, bezatbildīga, iespējams, politiski motivēta sabotāža un neprofesionalitāte kavē un liedz Latvijas Republikas pilsoņiem, man kā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājam un Valentīnam Jeremejevam kā Valsts prezidenta kandidātam līdzvērtīgi ar citiem kandidātiem realizēt savas konstitucionālās tiesības.
Tiek ignorētas Latvijas tautas konstitucionālās tiesības zināt un ietekmēt Valsts Prezidenta amata kandidāta izvirzīšanā, tas grauj Satversmē 1. un 2.pantā iestrādātos demokrātijas un tautvaldības principus, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.p. ietverto subsidiaritātes principu.
Lūdzu tiesu izvērtēt iestādes (Latvijas Republikas Saeimas) nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, pieņemot lēmumu, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanas apturēšanu līdz brīdim, kad tiesa izvērtē un pieņem lēmumu par Saeimas rīcības likumību, neatbildot uz maniem iesniegumiem, kā arī nevirzot izskatīšanai Saeimas sēdē pieteikto Valsts prezidenta kandidatūru.
Šī rīcība maldina sabiedrību un grauj Valsts prezidenta, kuru jau tā liegts vēlēt tautai tieši, lai arī tautas vairākums to vēlas, visai dekoratīvās institūcijas prestižu un skatījumu uz tā neatkarības garantijām Latvijas sabiedrībā un starptautiskajā apritē. Šāds Saeimas partiju spiediens ir nepieļaujams un pretrunā Satversmei. Personas, kuras veic šādu spiedienu ir ievietojamas labošanas iestādēs
Savā pieprasījumā lūdzu Senāta Administratīvo lietu departamentu nekavējoties ierosināt administratīvo lietu, kā arī uzlikt pienākumu Saeimas Prezidijam un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nekavējoties izsniegt prasītājam un tiesai visas atbildes uz iesniegtajiem iesniegumiem un pieteikumiem un pieņemt lēmumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa – administratīvā akta (ja tāds ir) un faktiskās rīcības darbības apturēšanu vai pagaidu noregulējumu. Jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana situācijā, kad bez sabiedrībai zināma pamata Valsts prezidenta vēlēšanām un priekšvēlēšanu debatēm netiek pielaists Latvijas pilsonis, ne tikai dara kaunu valstij, bet arī degradē Valsts prezidenta institūciju un laupa tai leģitimitāti. Tas ir nepieļaujami un pretvalstiski.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
