Iesaki rakstu: 
Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atklātajā konkursā par informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi uzvarējusi SIA Mellis grupa, kuras vienīgais īpašnieks ir ārzonā reģistrēta kompānija. Kas patiesībā slēpjas aiz 80 000 latu vērtā valsts pasūtījuma ieguvēja, nav zināms. CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš pirmdien Pietiek nevarēja komentēt konkursa rezultātus, bet solīja to darīt otrdien, kas būs iepazinies ar iepirkuma materiāliem. „Vai tas ir labi? Nē. Vai tas ir atļauts? Jā,” par šādu praksi Pietiek saka Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs. Proti, formāli Publisko iepirkumu likums neliedz uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem pretendēt ofšoros reģistrētām kompānijām, kas rada korupcijas riskus, jo aiz tām var slēpties ar pasūtītāju tieši saistītas personas.
SIA Mellis grupa vienīgais valdes loceklis saskaņā ar Lursoft informāciju ir Bruno Mellis, bet pieder šī firma Māršala salās reģistrētai kompānijai Black Honey. „Nezinu un zināt negribu, šīs lietas kārtoju caur juristu,” uz jautājumu, kas ir viņa vadītā uzņēmuma patiesie īpašnieki, Pietiek atbild Mellis. „Jūs jau zināt, kā ofšorkompānijas tiek reģistrētas – mums ir zināms tikai juridiskais pārstāvis šeit, Rīgā. Mēs darbojamies kā uzņēmums šeit, atbilstoši visiem Latvijas Republikas uzņēmējdarbības noteikumiem, maksājam šai valstij nodokļus ļoti korekti un godprātīgi, es uzskatu, ka tam nav nekādas nozīmes, kur tā ir reģistrēta,” uzskata Mellis. Kompānija līdz 2009. gada novembrim piederējusi viņam, bet tad sākušās finanšu problēmas: pasūtījumi gājuši mazumā, apgrozījums krities, bijušas kredītsaistības, nācies atlaist darbiniekus. Jaunais īpašnieks nokārtojis visas parādsaistības.
CSDD pasūtījums nav vienīgais valsts vai pašvaldības pasūtītājs, kas pircis Mellis grupas pakalpojumus. Aizvadītajā gadā firma veikusi iespieddarbus Jūrmalas pašvaldībai. Pērn firma arī piedalījusies CSDD konkursā, bet neesot uzvarējusi.
CSDD atklātā konkursā izvēlējies trīs uzņēmumus, kuriem pasūtīs informatīvo materiālu izgatavošanu un piegādi – SIA DUE, a/s Licorice Printing Factory un SIA Mellis grupa, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Līgumcena ir 80 000 latu. Mellis skaidro: konkursa rezultāti nenozīmē, ka viņa vadītais uzņēmums ieguvis līgumu ar CSDD par 80 000 latu. Par šo summu CSDD turpmāko trīs gadu laikā pirkšot attiecīgus pakalpojumus, uz katru darbu izsludinot papildu tenderi un izvēloties vienu no trim konkursā uzvarējušajām firmām.
Šis nav vienīgais gadījums, kad tiesības uz valsts iepirkumu saņem ofšorā reģistrēta kompānija. Ekonomikas ministrijai dalot vēja enerģijas iepirkuma kvotas, tās tikušas arī Maltā un Kiprā reģistrētām kompānijām. Piemēram, kā rāda Lursoft dati, SIA Gilovigi pieder Maltā reģistrētai kompānijai Aeolus Investments LTD, SIA W.E.S. pieder divām Kiprā reģistrētām kompānijām Property Investments Limited un Oritel Management Limited, SIA Vides enerģija – britu ofšorā reģistrētai kompānijai Visilex Experts Limited. Nevienā no gadījumiem patiesie īpašnieki, kas stāv aiz šīm firmām, nav zināmi.
Pēdējās nedēļās arī kļuvis zināms, ka Ventspils pašvaldība plāno iznomāt 100 hektārus Ventspils brīvostas teritorijas kādai SIA Baltic New Technologies, kuras vienīgais īpašnieks ir Britu Virdžīnu salās reģistrētā kompānija Thirios Assets Limited. Ventspils domes opozīcijas pārstāvis Vladislavs Šafranskis paudis aizdomas, ka aiz šī ofšora varētu stāvēt Lemberga intereses.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
