Iesaki rakstu:

Izteikt viedokli mani pamudināja kāda fotogrāfija, kas jau labu brÄ«di klÄ«st pa sociālajiem tÄ«kliem. Liels dzÄ«vnieks – alnis ir gājis bojā, sapinoties dzeloņdrātÄ«s. Kurā vietā notikusi nelaime, nav zināms, bet izskatās pÄ“c SlovÄ“nijas Latvijas dāvinātajām armijas dzeloņdrātÄ«m.

Pat tad, ja dzÄ«vnieks gājis bojā citur, lietas bÅ«tÄ«ba jau nemainās, dzÄ«vnieki arÄ« turpmāk sapÄ«sies dzeloņdrātÄ«s un mirs. VÄ“l nepatÄ«kamākus skatus jau tagad iesÅ«tÄ«tajās fotogrāfijās un video var ieraudzÄ«t, piemÄ“ram, žurnāla “MedÄ«bas” Facebook kontā: https://www.facebook.com/zurnalsmedibas.

Uz robežas ar Baltkrieviju bija paredzÄ“ts normāls žogs – aptuveni 2 metrus augsts ar dzeloņdrātÄ«m tā augšdaļā. Tādam dzÄ«vnieki nemÄ“Ä£inātu tikt pāri, bet žogs atturÄ“tu vai vismaz krietni aizkavÄ“tu nelegālos migrantus šÄ·Ä“rsot robežu, kas arÄ« ir šÄdu šÄ“ršÄ¼u bÅ«vÄ“šanas mÄ“rÄ·is. Protams, ar speciālo aprÄ«kojumu žogā var izveidot ejas, bet tādām darbÄ«bām nepieciešams gan aprÄ«kojums, gan laiks, kurā var ierasties robežsargi.

ŠÄ«s dzeloņdrātis ir domātas karam, un to mÄ“rÄ·is ir nevis tikai atturÄ“t, bet sakropļot un ļaut viegli iznÄ«cināt robežas šÄ·Ä“rsotājus. TāpÄ“c nav jābrÄ«nās, ka arÄ« turpmāk ies bojā muļķa dzÄ«vnieki, un te droši viens savs skaļš vārds bÅ«tu sakāms dzÄ«vnieku draugiem.

Taču tas vÄ“l nav viss. Nedod, Dievs, ja dzeloņdrātÄ«s ies bojā vai gÅ«s smagas traumas cilvÄ“ki, tajā skaitā sievietes vai bÄ“rni! VÄ“lreiz atgādināšu – nelegālie robežšÄ·Ä“rsotāji, kas ir instruments Baltkrievijas režīma rokās, Latvijā nav gaidÄ«ti, taču humānas, nevis barbariskas sabiedrÄ«bas mÄ“rÄ·is ir viņus neielaist, nevis iznÄ«cināt.

Skumjākais, ka uz robežas jau varÄ“ja bÅ«t normāls žogs un cita nepieciešamā infrastruktÅ«ra, taču bÅ«vniecÄ«bu jau pirms trim gadiem apturÄ“ja, saskatot dažādus pārkāpumus gan robežsargu, gan bÅ«vnieku darbÄ«bās. Sliktākais, ka nekas, burtiski nekas netika darÄ«ts, lai problÄ“mu risinātu. Neko nebÅ«vÄ“ja, lÄ«dz Lukašenko kungs aktivizÄ“ja nelegālos robežpārkāpÄ“jus.

Normālā valstÄ« kādam bÅ«tu jāatbild par šÄdu bezdarbÄ«bu, kas atgādina sabotāžu, taču bijusÄ« Iekšlietu ministrijas politiskā vadÄ«ba un citi bremzÄ“tāji, neizlÄ“mÄ«go eksministru Ä¢irÄ£enu ieskaitot, var turpināt gulÄ“t mierÄ«gi. Nekas viņiem par to nebÅ«s, bet “peramā zÄ“na” kandidatÅ«rai visdrÄ«zāk kvalificÄ“sies Iekšejās drošÄ«bas biroja šefs MÅ«rnieks.

Taču arÄ« jaunā Iekšlietu ministrijas vadÄ«ba vÄ“l vasarā varÄ“ja situāciju vÄ“rst par labu. Visa valsts tolaik bija neizpratnÄ“, kāpÄ“c politiÄ·i sparÄ«gi vaimanā par hibrÄ«dkaru, bet viņiem nav vajadzÄ«gi pat tie trÄ«s desmiti kilometru žoga, kas glabājas robežas bÅ«vnieka “Igate” noliktavā.

Tāpat skaidrs, ka bÅ«vnieks, ja tam dotu uzdevumu, bÅ«tu spiests pabeigt arÄ« citus darbus par to cenu, kuru bija nosolÄ«jis pirms vairākiem gadiem un kas ir krietni zemāka nekā pašreizÄ“jās bÅ«vniecÄ«bas buma cenas.

Taču jaunā ministre Golubeva izvÄ“lÄ“jās dārgāku un neracionālāku risinājumu – vispirms ieklāt iepriekš aprakstÄ«tās dzÄ«vniekus un agri vai vÄ“lu arÄ« cilvÄ“kus kropļojošÄs un potenciāli iznÄ«cinošÄs dzeloņdrātis, bet tad tās kaut kad nomainÄ«t ar pastāvÄ«gu žogu, tā celtniecÄ«bu izstiepjot vairāku gadu garumā un sadārdzinot teju lÄ«dz kosmosam.

Pieļauju, ka sastopamies ar gadÄ«jumu, kad ministrei “pareizas” procedÅ«ras vienu vai citu motÄ«vu dēļ ir svarÄ«gākas nekā zemāka cena. Naudas, kā zināms, pašlaik ir tik daudz kā nekad, to vÄ“l brÄ«vi var arÄ« aizņemties, un tā ir valsts, nevis ministres pašas nauda.

PiezÄ«mÄ“šu, ka prasÄ«ba bÅ«vniekam pabeigt robežas infrastruktÅ«ras izbÅ«vi nekādi netraucÄ“tu ierosinātās lietas virzÄ«bu. Tādā veidā tiktu atrisināta vÄ“l kāda problÄ“ma – tad valstij nebÅ«tu nekādu seku gadÄ«jumā, ja izrādÄ«sies, ka lieta, kā tas Latvijā bieži notiek, ir bijusi nepamatota un tiesa nesaskata pārkāpumus vai tā nemaz nenonāk lÄ«dz tiesai.

Viss taču sākās ar skaļu stāstu par izzagtiem kokiem, kas attiecÄ«bā pret bÅ«vnieku jau ir izčākstÄ“jis. Izskatās, ka tas gan ir aizvietots ar kaut ko citu, par ko nav zināms vÄ“rotājiem no malas. IespÄ“jams, ka tiks darÄ«ts viss, lai beigās bÅ«tu “pareizs” spriedums, taču tik un tā jārÄ“Ä·inās, ka valstij var nākties vÄ“rt vaļā maciņu un atlÄ«dzināt uzņēmumam nepamatotus zaudÄ“jumus gluži tāpat, kā nāksies atlÄ«dzināt par nodarÄ«to kaitÄ“jumu nepatiesi apvainotajiem robežsargu vadÄ«tājiem.

Taču par bÅ«vÄ“šanas turpināšanu kādam jāpieņem lÄ“mums un jāuzņemas atbildÄ«ba. Tādai rÄ«cÄ«bai mÅ«su politiÄ·i izrādÄ«jās par gļēviem un vārgiem – vieglāk taču peldÄ“t pa straumi un cerÄ“t, ka viss atrisināsies pats no sevis. JāpiekrÄ«t bijušajam premjeram Gailim, kurš kādā televÄ«zijas raidÄ«jumā secināja, ka kara laikā šÄ« publika nespÄ“tu pat patronas iepirkt, jo sapÄ«tos procedÅ«rās.

Žoga epopeja nodemonstrÄ“ja vadÄ«bas mazspÄ“ju, bailes uzņemties atbildÄ«bu, neizpratni par situācijas nopietnÄ«bu, intereses trÅ«kumu par valsts naudas taupÄ«šanu un daudz ko citu. Bail pat iedomāsies, kas notiks, ja bÅ«s daudz nopietnāki pārbaudÄ«jumi.