Iesaki rakstu:

Šodien “NeatkarÄ«gajā” Elitas Veidemanes un Rolanda PÄ“tersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzÄ«gā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilÄ“ts koncentrÄ“tā stāstÄ«jumā. Klāt nebiju, nezinu, bet šÄ·iet, ka žurnālisti pÄ“c dažām minÅ«tÄ“m tika izmesti laukā un nekas cits neatlika kā publicÄ“t to, kas ir. Jautājumi tādi diezgan paprasti un brīžam necienÄ«gi, bet rezultāts ir informatÄ«vs.

Pats interesantākais šajā intervijā ir Egila Levita izpļāpāšanās par prezidenta medaļu piešÄ·iršanas motivāciju. Kā zināms, Egila Levita medaļu, kas šogad tika pasniegta tikai nominācijā “GandarÄ«juma balva par neiekļūšanu 14. Saeimā”, saņēma Artis Pabriks, Jānis Bordāns, Juris PÅ«ce un Artuss Kaimiņš (viņš gan nekandidÄ“ja).

Nedomāju, ka cilvÄ“ka iepriekšÄ“jā slava vai neslava publiskā telpā pati par sevi cilvÄ“ku svÄ«tro no atzinÄ«bas kandidātu pulka. Taču Levits atklāja, ka “medaļa ir par divpusÄ“ju sadarbošanos”. Kā piemÄ“ri tika uzskaitÄ«ti konkrÄ“ti Artusa Kaimiņa virzÄ«ti priekšlikumi, kas “gāja caur viņa vadÄ«to komisiju”.

Es nemÄ“Ä£inu pateikt, ka Kaimiņam vai kādam citam no leÄ£endārās 13. Saeimas zvaigznÄ“m nebija jādod šÄ« neko nenozÄ«mÄ“jošÄ medaļa. VarbÅ«t es mÄ“Ä£inu pateikt, ka bija jādod arÄ« Danielam Pavļutam. Bet ļausim prezidentam runāt, viena no viņa replikām pilnā garumā:

“Ar medaļu piešÄ·iršanu nav saistÄ«ts personisks vÄ“rtÄ“jums. Te bija runa tikai par konkrÄ“tu sadarbÄ«bu. Ar šo cilvÄ“ku palÄ«dzÄ«bu tika pieņemti likumi, kurus arÄ« es atbalstÄ«ju. Un nevajag tur kaut ko interpretÄ“t.”

Lai man prezidents piedod par interpretÄ“šanu, bet es te nolasu tā: ir pasÅ«tÄ«jums, ir izpildÄ«tājs – seko norÄ“Ä·ins. Kad prezidents runā par “konkrÄ“tu sadarbÄ«bu”, viņš taču saprot, ka sadarbÄ«ba prasa divas puses, ne? Kas ar ko Ä«sti sadarbojās? Vai es pareizi saprotu, ka deputāti un ministri izpilda prezidenta politiskās vÄ“lmes un prezidents viņus atalgo? Tur droši vien jāvaicā konstitucionālo tiesÄ«bu ekspertiem, kā tas Ä«sti iet kopā ar mÅ«su valsts iekārtu. Kaut kā neatminos, ka deputāti politiski atbild prezidenta priekšÄ.

VÄ“l interesantāk ir apdomāt, ko nozÄ«mÄ“ šo “medaļa kā norÄ“Ä·ins par sadarbÄ«bu” konceptu attiecināt uz Triju Zvaigžņu ordeņa izdāļāšanu kuram katram profesionālo pilngadÄ«bu nupat sasniegušam žurnālistam. Cik labi, ka mums nu ir šÄ« intervija! Turpmāk sarunās ar ordeņotajiem žurnālistiem varÄ“s bez sarkšanas jautāt, par kuru konkrÄ“to sadarbÄ«bu medālis Ä«sti ir dabÅ«ts.

Vienā ziņā Levitam ir vÄ“l, kur augt. Anglijā viss notiek pavisam citā valÅ«tā. Tur norÄ“Ä·ini ar savÄ“jiem nenotiek vis ar kaut kādām šokolādes medaļām, bet ar lordu tituliem, kas ļauj uz mūžu kļūt par Lordu palātas locekli. Kad premjers atkāpjas, viņš vai viņa parasti izdāļā pa kādam šÄdam varas čekam. Tā kā tradÄ«cijas britiem ir svÄ“ta lieta, tad ļoti iespÄ“jams, ka tas notiks arÄ« tagad pÄ“c 44 dienas valdÄ«jušas premjeres atkāpšanās.

Te gan jāatzÄ«mÄ“, ka premjers ir izpildvara un premjers var uzskatÄ«t par nepieciešamu atalgot tos, kas ir palÄ«dzÄ“juši realizÄ“t viņa politiku. Levits lÄ«dzÄ«gi varÄ“tu piešÄ·irt medaļas un diplomus sava biroja darbiniekiem un ne valsts pārvaldÄ“ strādājošajiem. Bet atalgot savus politiskos priekšniekus, jo viņus ir izdevies izkalpināt, - tas ir kaut kas jauns.