Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem
RegÄ«na LoÄmele, Saskaņa · 25.11.2021. · Komentāri (0)Pieņemot “Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigšanas likumu”, daudzdzÄ«vokļu mÄju dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamÄ“rÄ«gs slogs - viņiem zeme jÄizpÄ“rk par 100% no kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas, lai gan vidÄ“jÄ vÄ“rtÄ«ba šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šÄdu pieeju piespiedu nomas attiecÄ«bu izbeigšanai par netaisnÄ«gu un balsoja pret šo likumu.
Likums, kuru šodien atbalstÄ«ja parlamenta vairÄkums, izbeigs piespiedu dalÄ«to Ä«pašumu tikai zemes Ä«pašnieku interesÄ“s. Viņiem radÄ«sies iespÄ“ja nopelnÄ«t kopumÄ ne mazÄk par 200 miljoniem eiro, un šo naudu jaunajiem “zemes baroniem” maksÄs nevis valsts, kas 90. gadu sÄkumÄ pieļÄva liktenÄ«gu kļūdu, bet paši “piespiedu nomas” upuri!
90. gadu sÄkumÄ LatvijÄ tika izveidota zemes piespiedu nomas situÄcija. LikumdevÄ“js atkÄpÄs no CivillikumÄ nostiprinÄtÄ Ä“kas un zemes vienotÄ«bas principa un pieļÄva dalÄ«tÄ Ä«pašuma institÅ«ta izveidi. TÄ rezultÄtÄ patlaban no zemes piespiedu nomas cieš ap 300 000 Latvijas iedzÄ«votÄju. Visi šie cilvÄ“ki par tiesÄ«bÄm lietot zemi zem savas mÄjas un tai pieguļošo teritoriju, bieži vien neloÄ£iski un netaisnÄ«gi pievienoto tÄ dÄ“vÄ“to “funkcionÄli nepieciešamo zemes gabalu”, lÄ«dz šim bija spiesti maksÄt zemes Ä«pašniekiem lÄ«dz 6% no zemes kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas.
Piespiedu nomas upuru aktÄ«vas rÄ«cÄ«bas, sabiedriskÄs kustÄ«bas “Tauta pret zemes baroniem” un “Saskaņas” frakcijas deputÄtu spiediena rezultÄtÄ 2019. gada martÄ valdÄ«ba apņēmÄs veikt piespiedu zemes nomas reformu, pÄrveidojot lÄ«dzšinÄ“jÄs piespiedu nomas attiecÄ«bas par likumiskajÄm zemes lietošanas tiesÄ«bÄm un paredzÄ“t vienotu regulÄ“jumu visiem piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma gadÄ«jumiem neatkarÄ«gi no tÄ izveidošanÄs tiesiskÄ pamata.
„Saskaņa” likumprojekta sagatavošanas gaitÄ aizstÄvÄ“ja principu, ka zeme bÅ«tu jÄizpÄ“rk valstij (vai pašvaldÄ«bai), kas radÄ«ja šo situÄciju ar dalÄ«to Ä«pašumu. Likumam bÅ«tu jÄaizstÄv arÄ« dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses, nosakot pÄ“c iespÄ“jas mazÄku izpÄ“rkamo zemes gabalu.
Nav sakÄrtots arÄ« jautÄjums par funkcionÄli nepieciešama zemesgabala noteikšanu. DažkÄrt vienÄdÄm dzÄ«vojamam mÄjam noteikta atšÄ·irÄ«ga piesaistÄmÄs zemes platÄ«ba; starp mÄjam sadalÄ«ta visa zeme, neatkarÄ«gi no tÄ, vai tÄ nepieciešama, ja nevar atdalÄ«t starpgabalu; dažkÄrt konkrÄ“tai mÄjai piesaistÄ«ta zeme, kas faktiski ir publiskÄ telpa. TÄ ir netaisnÄ«ga rÄ«cÄ«ba - cilvÄ“ki bÅ«s spiesti izpirkt lielÄku zemi, nekÄ faktiski nepieciešams viņu dzÄ«vojamÄs mÄjas uzturÄ“šanai.