Iesaki rakstu:

Jau gandrÄ«z gadu enerģētikas uzņēmumi piedzÄ«vo satraukumu, skatoties uzņēmumu peļņas zaudÄ“jumu aprÄ“Ä·inā. Satraukums ir nevis bailes, bet gan prieks par uzņēmumu izciliem finanšu rezultātiem. Valsts akciju sabiedrÄ«ba Latvenergo (attÄ“lā – uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Mārtiņš ÄŒaksre) varÄ“s pienest valsts kasei rekordlielas dividendes, kas bÅ«s iegÅ«tas, sekmÄ«gi darbojoties ierobežota tirgus situācijā.

Tas jau nav noslēpums, ka ar enerģijas avotiem nabadzīgajā apgabalā - Latvijā un Lietuvā - elektrības cenu nosaka Latvenergo piedāvājumi, kas ir balstīti uz gāzes iepirkumu rezultātiem. Varam tikai nojaust, par kādu cenu Latvenergo ir iepircis gāzi TEC vajadzībām, paskatoties Rīgas Siltuma rēķinos.

Visu vasaru Latvenergo ieguva rekordpeļņu, jo bija sistÄ“mas ierobežojumi tirdzniecÄ«bai ar Igauniju. Igaunija rekonstruÄ“ja lÄ«niju no Tartu uz Valmieru, kas samazināja jaudas plÅ«smu no Igaunijas. Pats brÄ«nišÄ·Ä«gākais ir tas fakts, ka šÄ« lÄ«nija tiks rekonstruÄ“ta no Latvijas puses vÄ“l divus gadus. Šoreiz to veiks slavenais Augstsprieguma tÄ«kla uzņēmums. Tātad vÄ“l divas vasaras Latvenergo droši varÄ“s diktÄ“t cenu Lietuvas Latvijas reÄ£ionā! Tas arÄ« parāda to, cik draudzÄ«gi uzņēmumi realizÄ“ starpvalstu projektus!

Protams, Augstsprieguma tÄ«klam ir vienkāršÄk segt savus zaudÄ“jumus, paaugstinot pārvades tarifu. Bet akcionāram ir augstāki mÄ“rÄ·i, jāpapildina valsts kase ar lielākiem ieņēmumiem, lai dāsnāk varÄ“tu dalÄ«t pabalstus nākošajiem vÄ“lÄ“tājiem.

Peļņas lÄ«deris ir jau Latvenergo, kurš darbojas ar lozungu - pārdod mazāk, bet dārgāk! ZaudÄ“jot klientÅ«ru mājsaimniecÄ«bu pusÄ“, Sadales tÄ«kls (ST) saņem akcionāru (Latvenergo) uzdevumu pārstrādāt tarifu tā, lai gÅ«tu lielāku peļņu un ierobežotu gribÄ“tāju skaitu uzstādÄ«t saules paneļus.

Kur vÄ“l labāka doma - iekasÄ“t par saules saražoto kWh trÄ«skāršus maksājumus! Ražotājs maksā ST par nodoto tÄ«klā enerÄ£iju, tad patÄ“rÄ“tājs maksā par to pašu kWh par piegādi (Ä«stenÄ«bā tas elektrons aizskrien uz kaimiņu mājām, kas atrodas blakus saules stacijai), un tad ražotājs ziemā maksā par atpakaļatdoto kWh. Kopā ST iekasÄ“ 3 reizes par 1kWh. Ja tas ir 4 centi, kaut kā var pieciest, bet, ja 23 centi, tad rodas jautājums, vai ir jÄ“ga ražot NETO sistÄ“mā?

Papildus ST vÄ“l iekasÄ“ mistisku maksājumu - 74EUR par saules paneļu pieslÄ“gšanu tÄ«klam, kaut gan lietotājs ir jau iegādājies pieslÄ“gumu atbilstoši savām vajadzÄ«bām 16A vai 25A. Sadales tÄ«klam ir pienākums šo ampÄ“ru robežās pārvadÄ«t enerÄ£iju abos virzienos, bet nevis papildus iekasÄ“t saules nodokli! Bet vasarā samazinās sadales un pārvades elektrÄ«bas daudzums, tāpÄ“c lietderÄ«gi bÅ«tu paaugstināt fiksÄ“to maksājumu patÄ“rÄ“tājiem. Skaista shÄ“ma, ja tikai cilvÄ“ki nesāktu celt trauksmi.

Šajā gadÄ«jumā iedarbojas mehānisms – akcionāri neko nezināja, un abas valdes izstrādāja tarifu patvaļīgi. Pieņemsim, ka tauta tam notic. Tad rezultātā bÅ«tu jāatlaiž abas valdes, jo tās nav rÄ«kojušÄs kā rÅ«pÄ«gs saimnieks un sagatavojušas graujošus ekonomikai tarifus, akcionāram nezinot!

Otrkārt, valdes ir rÄ«kojušÄs, paklausot akcionāru rÄ«kojumam. Tātad valdes ir darbojušÄs kā roboti, nesaprotot, kādas sekas ekonomikā varÄ“tu izraisÄ«t tik krass enerÄ£ijas pārvades un sadales tarifa pieaugums. Izskatās, ka visus šos Latvenergo, Sadales tÄ«kla un Augstsprieguma tÄ«kla (AST) uzņēmumus steidzamÄ«bas kārtā vajadzÄ“tu pārbaudÄ«t Valsts kontrolei! ĪstenÄ«bā jau SPRK šos tarifus vajadzÄ“ja pat nepieņemt, bet, kā jau mÄ“s visi zinām, šÄda sastāva regulators pagaidām tikai apstiprina tarifus, Ä«paši neiedziļinoties kalkulācijā! SPRK lozungs: saskaņo tarifu šodien, rÄ«t varÄ“tu bÅ«t par vÄ“lu!

Gribas uzdot jautājumu Guntai JÄ“kabsonei (AST valdes priekšsÄ“dÄ“tājai). Kad viņa stājās amatā, viens no paziņojumiem bija - lai nepaaugstinātu tarifus, vajag paaugstināt patÄ“riņu! Vai šÄda veida tarifu paaugstināšana palielinās patÄ“riņu? Kādus pasākumus AST veic, lai samazinātu zudumus Kurzemes loka lÄ«nijā, kas ir tikai 10% noslogota?

Savukārt Sadales tÄ«kls varÄ“tu paskaidrot, kādā veidā pārvada mazās Ä£enerācijas saražoto elektrÄ«bu un kāpÄ“c iekasÄ“ trÄ«skāršo tarifu par vienu saražoto kWh?

Jautājums Ekonomikas ministrijai - kāda ir plānota saražotā kWh cena topošajos vÄ“ja parkos, ko attÄ«stÄ«s Latvenergo un Latvijas Valsts mežu uzņēmums Latvijas vÄ“ja parki? Ja viens enerÄ£ijas ražotājs dominÄ“s tirgÅ« gan fosilo, gan atjaunojamo resursu elektroenerÄ£ijas ražošanā, vai bÅ«s sagaidāms elektrÄ«bas cenas samazinājums?

Pagaidām valsts kapitālsabiedrÄ«bas valdes risina jautājumus, kas ir saistÄ«ti ar skaistuma kopšanu un stilu, kā arÄ« risina jautājumus, kā iepirkt sev vÄ“lamos transportlÄ«dzekļus, izmantojot valsts uzņēmumu resursus, bet enerģētikas neatkarÄ«bas jautājumu risināšana paliek sekundārs jautājums!