Iesaki rakstu:

Par politisku nāciju. KrievvalodÄ«gie dalās trÄ«s grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu sirdi un prātu ir PSRS/Krievijā. Viņi nav pārliecināmi. Tas varÄ“tu bÅ«t vairāk nekā 200 tÅ«kstoši cilvÄ“ku. Liela daļa dzÄ«vo RÄ«gā un DaugavpilÄ«. Galvenie vakardienas dalÄ«bnieki.

Ä»oti liela daļa – ap 50% no krievvalodÄ«gajiem – ir „neizlÄ“mušie”. Viņi potenciāli varÄ“tu pievienoties pie vienotās politiskās nācijas. Bet varÄ“tu pievienoties arÄ« pie PSRS/Krievijas grupas. Manuprāt, valstiski ir ārkārtÄ«gi svarÄ«gi cÄ«nÄ«ties par šo cilvÄ“ku prātiem un sirdÄ«m.

SašÄ·eltai sabiedrÄ«bai ir tikai viens ilgtermiņa risinājums – izbeigt etnisku segregāciju skolās.

Valstij jākomunicÄ“ ar saviem krievvalodÄ«gajiem iedzÄ«votājiem – tādā valodā, kādā viņi šodien ir gatavi klausÄ«ties. Vismaz nākamo desmit gadu laikā tā ir krievu valodā. Jā – tas nozÄ«mÄ“ pilnvÄ“rtÄ«gu sabiedrisku mediju krievvalodÄ«gajiem, lai kā tas daudziem nepatiks.

Bet nekas nestrādās bez politiÄ·iem – gan latviešiem, gan nelatviešiem - ar ilgtermiņa valstisku redzÄ“jumu, stingru mugurkaulu, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi strādā pie politiskās nācijas veidošanas un pieņem izsvÄ“rtus lÄ“mumus.

Šodien ir skaidrs, ka “Saskaņas” loma politiskas nācijas veidošanā ir nulle. 2018. gadā es pievienojos šai partijai, lai izvilktu no “sarkanajām lÄ«nijām”. Ä€tri sapratu, ka pati partija to Ä«sti nevÄ“las. Vakardien „saskaņas” politiÄ·i to apstiprināja, apliecinot vienādojuma zÄ«mi ar Latvijas Krievu savienÄ«bu.