Iesaki rakstu:

Nesen bija divi zÄ«mÄ«gi datumi: 15. maijs – Starptautiskā Ä£imenes diena un 17. maijs – Starptautiskā diena pret homofobiju, transfobiju, bifobiju un interfobiju.

Sestdien, 15. maijā, no 10 lÄ«dz 18 visā Latvijā notika Ä¢imenes dienas tiešsaistes svinÄ«bas, kurās vairāk nekā septiņdesmit viesu gan klātienÄ“ Doma dārzā, gan pieslÄ“dzoties translācijai no mājām dalÄ«jās pieredzÄ“ un pārdomās par tematu “Latvijas Ä£imene 21. gadsimtā – iespÄ“jas un izaicinājumi”.

Tie bija dažādu biedrÄ«bu un apvienÄ«bu pārstāvji, Latvijas vÄ«ru biedrÄ«bas divpadsmit dibinātāji, amatpersonas, viedokļu lÄ«deri un Ä£imeņu pārstāvji no RÄ«gas, Dobeles, Talsiem, Liepājas, Madonas, Dagdas un citām Latvijas vietām. SarÄ«kojumu tiešsaistÄ“ varÄ“ja vÄ“rot feisbuka lapā “Par dabisku Ä£imeni” un portālos la.lv, nra.lv, asociacijagimene.lv, bet no pulksten 14 arÄ« TV24.

Savukārt Viļņā notika Ä¢imenes dienas manifestācija, kurā valsts prezidents Ä¢itans NausÄ“da iepriekš ierakstÄ«tā video sveica Lietuvas tautu Starptautiskajā Ä£imenes dienā un pauda atbalstu dabiskām Ä£imenÄ“m.

AtzÄ«stot nepieciešamÄ«bu rast tiesisku risinājumu arÄ« viena dzimuma personu kopdzÄ«ves jautājumiem, prezidents uzsvÄ“ra, ka tas jādara, “ievÄ“rojot Lietuvas Republikas KonstitÅ«cijas 38. pantu, kur teikts, ka Ä£imene ir sabiedrÄ«bas un valsts pamats un laulÄ«ba ir brÄ«va savienÄ«ba starp vÄ«rieti un sievieti”.

“Kā Lietuvas Republikas prezidents es izmantošu savas pilnvaras, lai pārliecinātos, ka tā notiek,” teica Ä¢itans NausÄ“da.

ZÄ«mÄ«ga detaļa: nodokļu maksātāju finansÄ“tie Latvijas ziņu kanāli par Ä¢imenes dienas svinÄ«bām Latvijā un Lietuvā nebilda ne pušplÄ“sta vārda. VÄ“l vairāk – tajos Ä¢imenes diena netika pieminÄ“ta vispār.

Toties pirmdien, 17. maijā sabiedriskie mediji jo dāsni atspoguļoja Starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju, bifobiju un interfobiju, pieminot 31. gadadienu, kopš Pasaules VeselÄ«bas organizācija deklasificÄ“ja homoseksuālismu kā garÄ«ga rakstura traucÄ“jumu.

ArÄ« ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzrunāja savus sekotājus tviterÄ«: “AtzÄ«mÄ“jot starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju un bifobiju, atcerÄ“simies, ka iecietÄ«ba un cieņa citam pret citu ir galvenais ceļš uz mÅ«su kopÄ«go izaugsmi un attÄ«stÄ«bu.”

Aicinājums cienīt citam citu, gluži tāpat kā pamudinājums dzīvot mierā un saticībā skan jauki. Ja vien tā nav vienvirziena prasība.

Ieskatoties nesenā pagātnÄ“, rodas jautājums: vai tad mÄ“s nedzÄ«vojām daudz lielākā mierā un saticÄ«bā lÄ«dz pat pirmajam RÄ«gas “praidam”?

Homoseksuāli dzimumsakari Latvijā bija dekriminalizÄ“ti, un sabiedrÄ«ba bija gluži vienaldzÄ«ga pret to, ko citi cilvÄ“ki dara savās guļamistabās. LÄ«dz tam brÄ«dim, kad viņi to sāka demonstrÄ“t uz ielas – mÅ«su bÄ“rnu acu priekšÄ. Kam tas bija vajadzÄ«gs un kādam nolÅ«kam?

“MozaÄ«kas” pārstāvis J. Lavrikovs nesenā publikācijā “Delfos” raksta: “Satversmes tiesas spriedums nav mÅ«su cīņas beigas, bet tas ir nozÄ«mÄ«gs un pozitÄ«vs pagrieziens.”

Tātad mums tiek atklāti pateikts: notiek cīņa. Ne vairāk, ne mazāk.

Un vÄ“l šai rakstā ir teikts: “Homofobijas sÄ“rga kulminÄ“ja 2005. gadā, kad konservatÄ«vais Saeimas vairākums iecementÄ“ja homofobiju mÅ«su valsts pamatlikumā, papildinot Satversmes 110. pantu ar laulÄ«bas definÄ«ciju kā savienÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti.”

Atkal jautājums: vai tad Satversmes papildinājumi atļauj vajāt, nicināt vai diskriminēt homoseksuāļus? Nē! Homoseksuāļi tur netiek pat pieminēti! Tur tikai ir teikts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Viss!

Taču J. Lavrikovs šo formulÄ“jumu sauc par homofobisku. Un, ja es ar šo formulÄ“jumu esmu pilnÄ«gi vienis prātis, tad iznāk, ka es pÄ“c J. Lavrikova domām esmu homofobe.

Pagaidām Latvijā likums neļauj mani par to represēt. Taču tīmekļa komentāros apsaukāta esmu jau visādiem vārdiem.

Man saka: jā, LGBT lieto vārdu “cīņa”, taču tā ir cīņa par lÄ«dztiesÄ«bu. Labi. Bet vai tad šÄ« cīņa jau nav izcÄ«nÄ«ta lÄ«dz loÄ£iskam galam? Tagad Latvijā ikviens homoseksuāls cilvÄ“ks var dzÄ«vot kopā, ar ko grib, un sÄ“dÄ“t, cik augstos valsts varas krÄ“slos vien grib, – cienÄ«ts, ieredzÄ“ts un novÄ“rtÄ“ts pÄ“c saviem nopelniem, ja vien viņam tādi ir.

Tālāka cīņa manuprāt ir bezjēdzīga, jo nevis cilvēki, bet Dievs (vai daba, ja tā kādam tīk labāk) ir lēmis, ka divi viena dzimuma cilvēki tīri bioloģiski nevar laist pasaulē savu kopīgu bērnu.

Mana pārliecÄ«ba ir tāda, ka Ä£imenes tiesÄ«bas ir jāatvasina nevis no pieaugušo iegribām, bet no bÄ“rna tiesÄ«bām uzaugt dabiskā Ä£imenÄ“, kur viņam ir tÄ“tis (vai vismaz audžutÄ“vs) un māmiņa (vai vismaz audžumāte), nevis “vecāks nr. 1” un “vecāks nr. 2”.

Un to, ka bÄ“rnudārzos tiek iecerÄ“ti bÄ«stami eksperimenti ar bÄ“rnu dzimumidentitāti, es uzskatu vienkārši par noziegumu. Jo tie var izvÄ“rsties par lielu un nelabojamu nelaimi pusaudža gados.

Gluži tāpat kā eksperimenti ar pusaudžu iesaistÄ«šanu “zinātniskos pÄ“tÄ«jumos” par dzimumu identitātes jautājumiem, kādus Latvijā mÄ“Ä£ināja Ä«stenot “MozaÄ«ka”, vācot datus par Latvijas skolÄ“nu seksuālo orientāciju. Turklāt to nesaskaņojot ar viņu vecākiem un izglÄ«tÄ«bas iestāžu vadÄ«bu.

Man saka: “homofobs” nav lamu vārds, tāpat kā “klaustrofobs” nav lamuvārds. Vai tiešÄm? “Homofoba” salÄ«dzinājums ar “klaustrofobu” manuprāt nav korekts.

Pirmkārt, “klaustrofobija” ir medicÄ«nas, bet “homofobija” – ideoloÄ£ijas termins.

Otrkārt, “klaustrofobijas” nozÄ«me ir pilnÄ«gi skaidra; turpretim ar “homofobijas” nozÄ«mi katrs var rÄ«koties gluži brÄ«vi un patvaļīgi.

Un, treškārt, par klaustrofobiju vÄ“l neviens cilvÄ“ks nav ticis represÄ“ts, bet par homofobiju ir.

Nesen Vācijā tika tiesāts (un notiesāts!) kāds mācÄ«tājs. Par ko? Homoseksuāļus, kas dievkalpojuma laikā bija iebrukuši baznÄ«cā, piedauzÄ«gi uzvedušies un traucÄ“juši dievkalpojuma norisi, viņš bija nosaucis par “Kristofera ielas noziedzniekiem” (“Christopher Street Day” – BerlÄ«nes “praida” nosaukums), bet viņus aizsargājošo “džendera ideoloÄ£iju” – par “mÄ“sliem” un “uzbrukumu Dieva radÄ«šanas kārtÄ«bai”.

NekārtÄ«bu cÄ“lÄ“jus no baznÄ«cas izraidÄ«ja policija. Bet mācÄ«tājs tika notiesāts par “naida runu”! Pirmās instances tiesa viņam piesprieda trÄ«s mÄ“nešus cietumā vai 8100 eiro naudas sodu.

Nav dzirdÄ“ts, ka Eiropā, Kanādā vai ASV kāds bÅ«tu notiesāts par kristiešu baznÄ«cu apgānÄ«šanu, kur nu vÄ“l par apgalvojumu, ka kristietÄ«ba ir mÄ“sli.

Nesen pazÄ«stams latviešu reanimatologs televÄ«zijas intervijā apgalvoja, ka “reliÄ£ija ir visa ļaunuma sakne”, taču neviens konservatÄ«vais par to necÄ“la trauksmi, respektÄ“jot šÄ cilvÄ“ka tiesÄ«bas paust savu viedokli.

TikmÄ“r 17. maija publikācijā ES komisāre Dalli raksta: “Mums ir jādara tas, kas ir morāli pareizi — jāievÄ“ro starptautiskās un Eiropas tiesÄ«bas un pat jāiet tālāk, tādÄ“jādi nodrošinot, ka ikviens var brÄ«vi noteikt pār savu seksualitāti un dzimumu.”

Vai tā vairs ir cīņa par lÄ«dztiesÄ«bu? Man jau neviens nejautā, vai es esmu ar mieru, ka jebkurā publiskā sieviešu tualetÄ“ vai ģērbtuvÄ“ turpmāk varÄ“s ienākt vÄ«riešu dzimuma persona, kas pati sevi bÅ«s brÄ«vi noteikusi par “sievieti”!

Un ja es par to izteikšos, mani tÅ«lÄ«t nosauks kaut kādā modernā sliktā vārdā un sāks apkarot visas manas dzimtās valsts un visas Eiropas mÄ“rogā.

Uz Latvijas Republikas Ministru kabineta sienas ir lasāms uzraksts “Viens likums – viena taisnÄ«ba visiem”.

Pārpublicēts no la.lv