Viens likums, viena taisnība visiem – vai patiesi?
Vija Beinerte · 05.06.2021. · Komentāri (0)Nesen bija divi zÄ«mÄ«gi datumi: 15. maijs – StarptautiskÄ Ä£imenes diena un 17. maijs – StarptautiskÄ diena pret homofobiju, transfobiju, bifobiju un interfobiju.
Sestdien, 15. maijÄ, no 10 lÄ«dz 18 visÄ LatvijÄ notika Ä¢imenes dienas tiešsaistes svinÄ«bas, kurÄs vairÄk nekÄ septiņdesmit viesu gan klÄtienÄ“ Doma dÄrzÄ, gan pieslÄ“dzoties translÄcijai no mÄjÄm dalÄ«jÄs pieredzÄ“ un pÄrdomÄs par tematu “Latvijas Ä£imene 21. gadsimtÄ – iespÄ“jas un izaicinÄjumi”.
Tie bija dažÄdu biedrÄ«bu un apvienÄ«bu pÄrstÄvji, Latvijas vÄ«ru biedrÄ«bas divpadsmit dibinÄtÄji, amatpersonas, viedokļu lÄ«deri un Ä£imeņu pÄrstÄvji no RÄ«gas, Dobeles, Talsiem, LiepÄjas, Madonas, Dagdas un citÄm Latvijas vietÄm. SarÄ«kojumu tiešsaistÄ“ varÄ“ja vÄ“rot feisbuka lapÄ “Par dabisku Ä£imeni” un portÄlos la.lv, nra.lv, asociacijagimene.lv, bet no pulksten 14 arÄ« TV24.
SavukÄrt ViÄ¼Å†Ä notika Ä¢imenes dienas manifestÄcija, kurÄ valsts prezidents Ä¢itans NausÄ“da iepriekš ierakstÄ«tÄ video sveica Lietuvas tautu StarptautiskajÄ Ä£imenes dienÄ un pauda atbalstu dabiskÄm Ä£imenÄ“m.
AtzÄ«stot nepieciešamÄ«bu rast tiesisku risinÄjumu arÄ« viena dzimuma personu kopdzÄ«ves jautÄjumiem, prezidents uzsvÄ“ra, ka tas jÄdara, “ievÄ“rojot Lietuvas Republikas KonstitÅ«cijas 38. pantu, kur teikts, ka Ä£imene ir sabiedrÄ«bas un valsts pamats un laulÄ«ba ir brÄ«va savienÄ«ba starp vÄ«rieti un sievieti”.
“KÄ Lietuvas Republikas prezidents es izmantošu savas pilnvaras, lai pÄrliecinÄtos, ka tÄ notiek,” teica Ä¢itans NausÄ“da.
ZÄ«mÄ«ga detaļa: nodokļu maksÄtÄju finansÄ“tie Latvijas ziņu kanÄli par Ä¢imenes dienas svinÄ«bÄm LatvijÄ un LietuvÄ nebilda ne pušplÄ“sta vÄrda. VÄ“l vairÄk – tajos Ä¢imenes diena netika pieminÄ“ta vispÄr.
Toties pirmdien, 17. maijÄ sabiedriskie mediji jo dÄsni atspoguļoja Starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju, bifobiju un interfobiju, pieminot 31. gadadienu, kopš Pasaules VeselÄ«bas organizÄcija deklasificÄ“ja homoseksuÄlismu kÄ garÄ«ga rakstura traucÄ“jumu.
ArÄ« ministru prezidents KrišjÄnis Kariņš uzrunÄja savus sekotÄjus tviterÄ«: “AtzÄ«mÄ“jot starptautisko dienu pret homofobiju, transfobiju un bifobiju, atcerÄ“simies, ka iecietÄ«ba un cieņa citam pret citu ir galvenais ceļš uz mÅ«su kopÄ«go izaugsmi un attÄ«stÄ«bu.”
AicinÄjums cienÄ«t citam citu, gluži tÄpat kÄ pamudinÄjums dzÄ«vot mierÄ un saticÄ«bÄ skan jauki. Ja vien tÄ nav vienvirziena prasÄ«ba.
Ieskatoties nesenÄ pagÄtnÄ“, rodas jautÄjums: vai tad mÄ“s nedzÄ«vojÄm daudz lielÄkÄ mierÄ un saticÄ«bÄ lÄ«dz pat pirmajam RÄ«gas “praidam”?
HomoseksuÄli dzimumsakari LatvijÄ bija dekriminalizÄ“ti, un sabiedrÄ«ba bija gluži vienaldzÄ«ga pret to, ko citi cilvÄ“ki dara savÄs guļamistabÄs. LÄ«dz tam brÄ«dim, kad viņi to sÄka demonstrÄ“t uz ielas – mÅ«su bÄ“rnu acu priekšÄ. Kam tas bija vajadzÄ«gs un kÄdam nolÅ«kam?
“MozaÄ«kas” pÄrstÄvis J. Lavrikovs nesenÄ publikÄcijÄ “Delfos” raksta: “Satversmes tiesas spriedums nav mÅ«su cīņas beigas, bet tas ir nozÄ«mÄ«gs un pozitÄ«vs pagrieziens.”
TÄtad mums tiek atklÄti pateikts: notiek cīņa. Ne vairÄk, ne mazÄk.
Un vÄ“l šai rakstÄ ir teikts: “Homofobijas sÄ“rga kulminÄ“ja 2005. gadÄ, kad konservatÄ«vais Saeimas vairÄkums iecementÄ“ja homofobiju mÅ«su valsts pamatlikumÄ, papildinot Satversmes 110. pantu ar laulÄ«bas definÄ«ciju kÄ savienÄ«bu starp vÄ«rieti un sievieti.”
Atkal jautÄjums: vai tad Satversmes papildinÄjumi atļauj vajÄt, nicinÄt vai diskriminÄ“t homoseksuÄļus? NÄ“! HomoseksuÄļi tur netiek pat pieminÄ“ti! Tur tikai ir teikts, ka laulÄ«ba ir savienÄ«ba starp vÄ«rieti un sievieti. Viss!
TaÄu J. Lavrikovs šo formulÄ“jumu sauc par homofobisku. Un, ja es ar šo formulÄ“jumu esmu pilnÄ«gi vienis prÄtis, tad iznÄk, ka es pÄ“c J. Lavrikova domÄm esmu homofobe.
PagaidÄm LatvijÄ likums neļauj mani par to represÄ“t. TaÄu tÄ«mekļa komentÄros apsaukÄta esmu jau visÄdiem vÄrdiem.
Man saka: jÄ, LGBT lieto vÄrdu “cīņa”, taÄu tÄ ir cīņa par lÄ«dztiesÄ«bu. Labi. Bet vai tad šÄ« cīņa jau nav izcÄ«nÄ«ta lÄ«dz loÄ£iskam galam? Tagad LatvijÄ ikviens homoseksuÄls cilvÄ“ks var dzÄ«vot kopÄ, ar ko grib, un sÄ“dÄ“t, cik augstos valsts varas krÄ“slos vien grib, – cienÄ«ts, ieredzÄ“ts un novÄ“rtÄ“ts pÄ“c saviem nopelniem, ja vien viņam tÄdi ir.
TÄlÄka cīņa manuprÄt ir bezjÄ“dzÄ«ga, jo nevis cilvÄ“ki, bet Dievs (vai daba, ja tÄ kÄdam tÄ«k labÄk) ir lÄ“mis, ka divi viena dzimuma cilvÄ“ki tÄ«ri bioloÄ£iski nevar laist pasaulÄ“ savu kopÄ«gu bÄ“rnu.
Mana pÄrliecÄ«ba ir tÄda, ka Ä£imenes tiesÄ«bas ir jÄatvasina nevis no pieaugušo iegribÄm, bet no bÄ“rna tiesÄ«bÄm uzaugt dabiskÄ Ä£imenÄ“, kur viņam ir tÄ“tis (vai vismaz audžutÄ“vs) un mÄmiņa (vai vismaz audžumÄte), nevis “vecÄks nr.
Un to, ka bÄ“rnudÄrzos tiek iecerÄ“ti bÄ«stami eksperimenti ar bÄ“rnu dzimumidentitÄti, es uzskatu vienkÄrši par noziegumu. Jo tie var izvÄ“rsties par lielu un nelabojamu nelaimi pusaudža gados.
Gluži tÄpat kÄ eksperimenti ar pusaudžu iesaistÄ«šanu “zinÄtniskos pÄ“tÄ«jumos” par dzimumu identitÄtes jautÄjumiem, kÄdus LatvijÄ mÄ“Ä£inÄja Ä«stenot “MozaÄ«ka”, vÄcot datus par Latvijas skolÄ“nu seksuÄlo orientÄciju. TurklÄt to nesaskaņojot ar viņu vecÄkiem un izglÄ«tÄ«bas iestÄžu vadÄ«bu.
Man saka: “homofobs” nav lamu vÄrds, tÄpat kÄ “klaustrofobs” nav lamuvÄrds. Vai tiešÄm? “Homofoba” salÄ«dzinÄjums ar “klaustrofobu” manuprÄt nav korekts.
PirmkÄrt, “klaustrofobija” ir medicÄ«nas, bet “homofobija” – ideoloÄ£ijas termins.
OtrkÄrt, “klaustrofobijas” nozÄ«me ir pilnÄ«gi skaidra; turpretim ar “homofobijas” nozÄ«mi katrs var rÄ«koties gluži brÄ«vi un patvaļīgi.
Un, treškÄrt, par klaustrofobiju vÄ“l neviens cilvÄ“ks nav ticis represÄ“ts, bet par homofobiju ir.
Nesen VÄcijÄ tika tiesÄts (un notiesÄts!) kÄds mÄcÄ«tÄjs. Par ko? HomoseksuÄļus, kas dievkalpojuma laikÄ bija iebrukuši baznÄ«cÄ, piedauzÄ«gi uzvedušies un traucÄ“juši dievkalpojuma norisi, viņš bija nosaucis par “Kristofera ielas noziedzniekiem” (“Christopher Street Day” – BerlÄ«nes “praida” nosaukums), bet viņus aizsargÄjošo “džendera ideoloÄ£iju” – par “mÄ“sliem” un “uzbrukumu Dieva radÄ«šanas kÄrtÄ«bai”.
NekÄrtÄ«bu cÄ“lÄ“jus no baznÄ«cas izraidÄ«ja policija. Bet mÄcÄ«tÄjs tika notiesÄts par “naida runu”! PirmÄs instances tiesa viņam piesprieda trÄ«s mÄ“nešus cietumÄ vai 8100 eiro naudas sodu.
Nav dzirdÄ“ts, ka EiropÄ, KanÄdÄ vai ASV kÄds bÅ«tu notiesÄts par kristiešu baznÄ«cu apgÄnÄ«šanu, kur nu vÄ“l par apgalvojumu, ka kristietÄ«ba ir mÄ“sli.
Nesen pazÄ«stams latviešu reanimatologs televÄ«zijas intervijÄ apgalvoja, ka “reliÄ£ija ir visa ļaunuma sakne”, taÄu neviens konservatÄ«vais par to necÄ“la trauksmi, respektÄ“jot šÄ cilvÄ“ka tiesÄ«bas paust savu viedokli.
TikmÄ“r 17. maija publikÄcijÄ ES komisÄre Dalli raksta: “Mums ir jÄdara tas, kas ir morÄli pareizi — jÄievÄ“ro starptautiskÄs un Eiropas tiesÄ«bas un pat jÄiet tÄlÄk, tÄdÄ“jÄdi nodrošinot, ka ikviens var brÄ«vi noteikt pÄr savu seksualitÄti un dzimumu.”
Vai tÄ vairs ir cīņa par lÄ«dztiesÄ«bu? Man jau neviens nejautÄ, vai es esmu ar mieru, ka jebkurÄ publiskÄ sieviešu tualetÄ“ vai ģērbtuvÄ“ turpmÄk varÄ“s ienÄkt vÄ«riešu dzimuma persona, kas pati sevi bÅ«s brÄ«vi noteikusi par “sievieti”!
Un ja es par to izteikšos, mani tÅ«lÄ«t nosauks kaut kÄdÄ modernÄ sliktÄ vÄrdÄ un sÄks apkarot visas manas dzimtÄs valsts un visas Eiropas mÄ“rogÄ.
Uz Latvijas Republikas Ministru kabineta sienas ir lasÄms uzraksts “Viens likums – viena taisnÄ«ba visiem”.
PÄrpublicÄ“ts no la.lv