VeselÄ«bas ministrijÄ par veselÄ«bu un medicÄ«nu neviens nezina gandrÄ«z neko
PÄ“teris Apinis · 31.05.2021. · Komentāri (0)Covid–19 pandÄ“mijas gada laikÄ esmu represÄ“ts divas reizes. PirmÄ reize bija veikaliÅ†Ä LATS, kas atrodas manas mÄjas pirmajÄ stÄvÄ un kurÄ es vismaz sejÄ pazÄ«stu visas pÄrdevÄ“jas (pat ar masku). Reiz bija uzradusies kÄda cita, kas mani no veikala izmeta par to, ka es biju ieradies ar savu grozu.
Lieta tÄda, ka jau gadiem uz veikalu dodos ar lielu pÄ«tu grozu, jo veikalu grozus un ratiņus apgramsta pÄrlieku liels cilvÄ“ku skaits, pie kam es ļoti nemÄ«lu plastmasas maisiņus, bet, ar savu grozu iepÄ“rkoties, plastmasas Ä«patsvars manos pirkumos mazinÄs.
VÄrdu sakot – mani izmeta no veikala un vÄ“l pajautÄja – vai es neticot zinÄtnei, jo zinÄtnieki esot pierÄdÄ«juši, ka vÄ«russ veikalÄ neizplatÄs ar noteiktu groziņu skaitu.
Otrs gadÄ«jums bija Ä€genskalna tirgÅ«, kurÄ biju nolÄ“mis nopirkt lauku maizi un varbÅ«t vÄ“l kaut kÄdu LatvijÄ ražotu Ä“dmaņu, bet mani nelaida iekšÄ, jo man nebija maskas.
Puisis, kas mani nelaida iekšÄ, man uzdeva tieši to pašu jautÄjumu – vai es neticot zinÄtnei? Es priecÄ«gi lÅ«dzu viņam uzrÄdÄ«t to zinÄtnisko rakstu, kas apliecina vÄ«rusa ierobežošanu ar maskÄm ÄrtelpÄs un tirgos.
Es biju gatavs masku tirgÅ« uzlikt un pat puisim uzsaukt kvasu, ja vien šÄds zinÄtnisks pierÄdÄ«jums atrastos.
PatiesÄ«bÄ atšÄ·irÄ«bÄ no zinÄtnes ar veikala groziņu skaitu šÄdu tÄdu zinÄtnisku literatÅ«ru par tirgu man ir izdevies atrast.
Ä€zijas tirgos ir parÄdÄ«jušies virkne ierobežojumu, kas daļēji tiek pamatoti ar zinÄtni – nepÄrdot dzÄ«vas radÄ«bas (piemÄ“ram, ÄÅ«skas, bruņnešus un sikspÄrņus), distancÄ“ties no miesnieka un arÄ« – maskas.
Tiem, kas nav pabijuši Ä€zijas tirgos, varu pastÄstÄ«t, ka Ä·Ä«niešu tirgus ir vesela ekosistÄ“ma, kurÄ cep, vÄra, gatavo, Ä“d, tirgo, mainÄs, bet Ä“dmaņu (piemÄ“ram, vistu) mÄ“dz nokaut turpat pircÄ“ja au priekšÄ, pie kam nereti tiek dzertas arÄ« svaigas vistas asinis.
AttiecÄ«bÄ uz masku lietošanu Ä€genskalna tirgÅ«: nekÄdu ieganstu masku ballei zinÄtniskÄ literatÅ«rÄ atrast nevar.
Ir pietiekami daudz pÄ“tÄ«jumu par maskÄm, bet šie pÄ“tÄ«jumi ir par nopietnÄm medicÄ«niskÄm maskÄm, nevis daudzkÄrt lietojamajiem vienreizÄ“jamiem zilganajiem papÄ«ra priekšmetiem (ko Latvijas iedzÄ«votÄji lieto daudzkÄrtÄ«gi) vai dažÄdiem drÄ“bes gabaliem. Un vÄ“l – ÄrtelpÄs vÄ«rusu nepÄrnes.
PatiesÄ«bÄ šis bija mÄ“Ä£inÄjums vienkÄršÄ valodÄ paskaidrot, ka aiz zinÄtnes maskas tiek slÄ“pta biznesa vai politiska rosÄ«ba.
PasaulÄ“ nav neviena pierÄdÄ«juma tam, ka uz lielas (basketbola) vai mazas (galda tenisa) bumbas var atrast SARS–CoV-2 vÄ«rusu tÄdÄ daudzumÄ, lai tas varÄ“tu izraisÄ«t slimÄ«bu, nav neviena pierÄdÄ«juma vÄ«rusa pÄrnesei ÄrtelpÄs sportojot, un ļoti reti ir saslimstÄ«bas gadÄ«jumi, kas gÅ«ti slikti vÄ“dinÄtÄs trenažieru zÄlÄ“s, ģērbtuvÄ“s un aukstumvannÄs, bet Latvijas valdÄ«ba ir pilnÄ«bÄ aizliegusi sportu, it kÄ balstoties uz zinÄtnes pÄ“tÄ«jumiem.
AtgÄdinÄšu visiem tiem, kam slikta atmiņa: RÄ«gas maratonu atļÄva gan Uga Dumpis, gan Jurijs Perevošikovs, bet aizliedza KrišjÄnis Kariņš un Edgars RinkeviÄs (tieši Ärlietu ministrs toreiz uzmetÄs par zinÄtnieku, bet maijÄ viņš aizliedza hokeja ÄempionÄtu skatÄ«ties itin visiem, izņemot sev un saviem draugiem).
Tieši aiz zinÄtnes maskas slÄ“pjoties, KrišjÄnis Kariņš vienÄ Ministru kabineta sÄ“dÄ“ panÄca aizliegumu gan tirgot grÄmatas, gan visos veidos (arÄ« ar interneta starpniecÄ«bu jebkurÄ diennakts laikÄ) tirgot alkoholu un cigaretes.
PatiesÄ«bÄ jau ir pienÄcis laiks šÄ·irt jÄ“dzienus „zinÄtne” un „pÄ“tÄ«jumu interpretÄcija” vai „atklÄjums” un „secinÄjums”.
Ä»audis (tai skaitÄ valdoņi un deputÄti) no zinÄtnes gaida atklÄjumus, kas atbild ar konkrÄ“tu „balts” vai melns”, bet zinÄtnieki izvirza hipotÄ“zi un cenšas to pierÄdÄ«t vai noliegt.
Alberts Einšteins, kuru aizrÄva idejas par zinÄtniskÄs domas bÅ«tÄ«bu, teica: “NekÄdu problÄ“mu nevar atrisinÄt no tÄ paša apziņas lÄ«meņa, kas to radÄ«ja.” (“No problem can be solved from the same level of consciousness that created it.”).
ZinÄtnes pierÄdÄ«jumu skaidrojums un izpratne iekļaujas apziņas jautÄjumos, un tos gadu simtus pÄ“ta kÄ Ärsti, tÄ filozofi, bet mÅ«sdienÄs – arÄ« attÄ“ldiagnosti un neirofizologi.
Kaut kÄdu atbildi varÄ“tu sniegt divas teorijas par smadzeņu darbÄ«bu, kas rada apziņu, un šÄ«s teorijas ir globÄlÄ neironu darbvietu teorija (GNWT) un integrÄ“tÄ informÄcijas teorija (IIN).
TaÄu, ieliekot informÄciju par Covid–19, aizliegumiem, mÄjsÄ“di, saslimstÄ«bu, mirstÄ«bu, vakcinÄciju, imunitÄti vienÄ vai otrÄ šo teoriju matricÄ, mÄ“s uzzinÄtu, ka taisnÄ«ba var bÅ«t gan man, gan Kariņam un Pavļutam, kuri nudien nevienu sistÄ“misku medicÄ«nisku rakstu nav ne lasÄ«juši, ne centušies saprast.
Lieta tÄda, ka labÄ, citÄ“jamÄ medicÄ«niskÄ literatÅ«rÄ Ä¼oti cienÄ«jamos izdevumos bieži vien rodami pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gi viedokļi.
VÄ“l vairÄk – manÄ iemīļotajÄ Å¾urnÄlÄ „The Lancet” mÄ“dz bÅ«t pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gi viedokļraksti ar pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«giem secinÄjumiem un slÄ“dzieniem.
SÄkÄs tas pÄ“rnÄ gada janvÄrÄ« ar diskusijÄm – vai vispÄr ir tÄds vÄ«russ, turpinÄjÄs ar diskusijÄm par vÄ«rusa pÄrnesi, par vÄ«rusu celmiem, par vakcÄ«nÄm, par imunitÄtes pastÄvÄ«bu.
Un, ja nu lasÄ«tÄjs pats nav lielas zinÄtniskas institÅ«cijas lÄ«deris, viņam nÄkas pieslieties vienam vai otram pretrunÄ«gam viedoklim.
DažkÄrt to noteica vairÄkuma viedoklis (kas nudien nav droša izvÄ“le), dažkÄrt zinÄtnieka autoritÄte vai iepriekšÄ“jie sasniegumi (par vienu un to pašu jomu Nobela prÄ“mijas laureÄti mÄ“dza paust pilnÄ«gi pretrunÄ«gu viedokļus), bet parasti – cita cilvÄ“ka interpretÄcija.
Ir ļoti maz cilvÄ“ku, kas spÄ“j izlasÄ«t mÅ«sdienu literatÅ«ru par vÄ«rusa gÄ“nu sekvencÄ“m, tÄdēļ mums jÄuzticas tiem, kas ne tikai saprot šo informÄciju, bet arÄ« spÄ“j iztulkot to saprotamÄ valodÄ, piemÄ“ram akadÄ“miÄ·iem JÄnim Kloviņam vai Kasparam TÄram.
Bet vÄ“l trakÄk ir, ja, izlasot vienu un to pašu rakstu, dažÄdi speciÄlisti izloba citas aksiomas, un tÄlÄk izplata jau savu interpretÄciju.
ŠajÄ jomÄ vislielÄkÄs nesaskaņas un diskusijas bija jautÄjumÄ – cik noturÄ«ga ir imunitÄte pÄ“c simptomÄtiski vai asimptomÄtiski pÄrslimota Covid–19 un cik noturÄ«ga tÄ ir no vienas vai divÄm vakcÄ«nas devÄm, kÄda ir iespÄ“ja pÄrnest infekciju pÄrslimojušam vai vakcinÄ“tam indivÄ«dam.
Un beigu beigÄs – aptveroši viedokļi – vai mÄjsÄ“de un ierobežojumi ir cilvÄ“kus glÄbuši vai bendÄ“juši (kaut vai ar neÄrstÄ“tÄm un ielaistÄm sirds slimÄ«bÄm vai vÄ“zi).
Tieši 100 gadus atpakaļ radÄs zinÄtnes žurnÄlistika. 1921. gadÄ darbu sÄka ZinÄtnes dienests nelielÄ NacionÄlÄs pÄ“tniecÄ«bas padomes Ä“kÄ VašingtonÄ.
Galvenais redaktors EdvÄ«ns E. Slossons pieņēma darbÄ E. V. Skripu un V. Riteru, kuri tad nu kļuva par pirmajiem zinÄtnes žurnÄlistiem, „ticot patiesai zinÄtnei, lai glÄbtu un veicinÄtu cilvÄ“ku labklÄjÄ«bu” (intrinsic power there is in scientific truth both for saving and promoting human welfare).
Dienests paziņoja savu mÄ“rÄ·i – likvidÄ“t plaisu starp zinÄtniekiem un vidusmÄ“ra pilsoņiem, sÄka darboties drukas žurnÄlistikÄ, bet jau itin drÄ«z sÄka rosÄ«ties arÄ« radio, lekcijÄs un meklÄ“t topošos vidutÄjus.
Jau pirmajos darba gados šim birojam radÄs sekotÄji FrancijÄ, VÄcijÄ, AnglijÄ, JapÄnÄ un citÄs valstÄ«s, un pat Ä»eņins pamanÄ«jÄs norÄdÄ«t, ka KrievijÄ bÅ«tu vajadzÄ«ga institÅ«cija, kas skaidrotu cilvÄ“kiem zinÄtnes atklÄjumus.
Tiesa, padomju KrievijÄ zinÄtniskÄs domas skaidrošana itin Ätri kļuva par ideoloÄ£iskÄs cīņas ieroci, bet no Krievijas šo tendenci pÄrņēma citas valstis.
Īpaši aktuÄli zinÄtnes politiskie tulkojumi kļuva laikÄ, kad zinÄtnieki radÄ«ja atombumbu vai pÄ“tÄ«ja iespÄ“jas lidot kosmosÄ (Pavļuta zinÄtnes skaidrojumos taÄu ir kaut kas ļoti ļeņinisks).
TomÄ“r nekad iepriekš ar zinÄtnes vÄrdu nav spekulÄ“ts tik daudz kÄ Covid–19 pandÄ“mijas gadÄ. Gadu tÅ«kstošiem zinÄtne ir balstÄ«jusies ne tikai uz atklÄjumu un pierÄdÄ«jumu, bet arÄ« uz skepsi un atšÄ·irÄ«gu viedokli.
Tikai viedokļu nošÄ·irtÄ«ba un atšÄ·irÄ«ba var virzÄ«t zinÄtnisko domu. Bet 2020. gadÄ šis pieņēmums tika apstrÄ«dÄ“ts kÄ LatvijÄ, tÄ visÄ pasaulÄ“.
SanÄcis tÄ, ka 100 gadu vecumÄ zinÄtnes žurnÄlistika kļuva dinamiskÄka un nepieciešamÄka nekÄ jebkad agrÄk. CilvÄ“ce uzzinÄja, ka zinÄtne ir cilvÄ“ka darbÄ«ba, ko veido politika, emocijas un nauda, kÄ arÄ« atklÄjumu prieks.
IespÄ“jams, mÄ“s to zinÄjÄm arÄ« agrÄk, bet tieši pÄ“rn politika un nauda zinÄtnÄ“ ieguva galvenÄs lomas uz globÄlÄs skatuves.
Covid–19 ÄrkÄrtas situÄcijÄ daudzkÄrt vairÄk biomedicÄ«nisko pÄ“tÄ«jumu nekÄ jebkad iepriekš tika publicÄ“ti kÄ priekšraksti bez salÄ«dzinošas izvÄ“rtÄ“šanas, liedzot informÄcijas avotiem „apstiprinÄjuma zÄ«mogu”, uz kuru mÄ“s ilgus gadus paļÄvÄmies.
TajÄ pašÄ laikÄ zinÄtne šajÄ gadÄ pieredzÄ“ja fundamentÄlu virzÄ«bu, par pamatu ņemot gadiem ilgo skrupulozo darbu pie genoma sekvenÄ“šanÄm, proteÄ«ninženierijas un vakcÄ«nu pÄ“tÄ«jumiem.
Tagad šis daudzgadÄ“jais darbs ļÄva neticami Ä«sÄ laikÄ pilnÄ«bÄ sekvenÄ“t koronavÄ«rusa RNS, analizÄ“t proteÄ«nus un dažu mÄ“nešu laikÄ radÄ«t ultramodernas vakcÄ«nas.
SavukÄrt zinÄtnes žurnÄlistika nonÄca krustcelÄ“s, jo visos virzienos pirms zinÄtniskÄs žurnÄlistikas bija aizsteigusies politiskÄ Å¾urnÄlistika, pÄ“rkamÄ Å¾urnÄlistika un sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄlisti pilnÄ«gi bez jebkÄdÄm priekšzinÄšanÄm medicÄ«nÄ, gÄ“nu inženierijÄ un žurnÄlistikÄ.
Covid–19 vairÄk nekÄ jebkad agrÄk bija iemesls žurnÄlistiem pÄrliecinÄties, vai viņu izvirzÄ«tie apgalvojumi ir, ja ne noteikti, tad vismaz puslÄ«dz ticami, kÄ arÄ« potenciÄli pietiekami svarÄ«gi, lai laistu Ä“terÄ agrÄ«nu (noplÅ«dušu) ziņu par nepabeigtu pÄ“tÄ«jumu vai pat nenotikuša pÄ“tÄ«juma detaļÄm.
Politika, ideoloÄ£ija un pandÄ“mijas šausmu žurnÄlistika steigÄ apvienojÄs un radÄ«ja sabiedrÄ«bas noskaņojumu, kas nepieļÄva skepsi un šaubas (bez kurÄm zinÄtne nevar bÅ«t zinÄtne).
TiesiskÄs aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi tika atļauti un finansÄ“ti, pamatojoties uz ideoloÄ£iju un Ä«pašiem lÅ«gumiem, nevis uz pÄrliecinošiem datiem.
Lai paskaidrotu savu stÄstu par zinÄtni kÄ šaubÄm un skepsi, nevis uzvaras maršu un valdÄ«bas mantrÄm (un Re:Äekistu plinšu sievÄm, kas steidz spriest kara lauka tiesu katram, kas apšaubÄ«jis mantru), izvÄ“lÄ“jos piemÄ“ru par vÄ«rusa izcelsmi.
PÄ“rn visu gadu katrs, kas apšaubÄ«ja koronavÄ«rusa zoonotisku pÄrnesi cilvÄ“kÄ no sikspÄrnÄ«ša, no valdošÄs koalÄ«cijas kontrolÄ“tajiem informÄcijas lÄ«dzekļiem tika bargi nopelts un apsaukÄts vismaz par kovididiotu.
Un tomÄ“r – smagÄ akÅ«tÄ respiratorÄ sindroma koronavÄ«rusa – SARS-CoV-2, kÄ arÄ« Covid–19 pandÄ“mijas izcelsme joprojÄm ir neatrisinÄta.
Daudzi zinÄtnieki uzskata, ka zoonožu pÄrnešanas iespÄ“jamÄ«ba no cita dzÄ«vnieka ir daudz lielÄka nekÄ vÄ«rusa izbÄ“gšanas iespÄ“jamÄ«ba no laboratorijas (un es pats arÄ« pieturos pie šÄ« viedokļa).
Pasaules VeselÄ«bas organizÄcija radÄ«ja kompromisa ziņojumu, kas nepalÄ«dzÄ“ja atrisinÄt šo strÄ«du, bet nesaskaņas padarÄ«ja vÄ“l plašÄkas, jo izmeklÄ“šanas grupai nebija pieejami visi dokumenti, kas ļautu izslÄ“gt vÄ«rusa izbÄ“gšanu no laboratorijas.
TÄdēļ pagÄjušajÄ nedÄ“Ä¼Ä plašos paziņojumos apvienojÄs ievÄ“rojami Covid–19 pÄ“tnieki, aicinot veikt pilnÄ«gÄku izmeklÄ“šanu par vÄ«rusa izcelsmi.
KÄ teikts šo dižo pÄ“tnieku vÄ“stulÄ“, laboratorijas negadÄ«juma apsvÄ“ršana bija nepietiekama, jo izmeklÄ“šanas darba grupa tam nebija piešÄ·Ä«rusi vienlÄ«dzÄ«gu nozÄ«mi.
Viens no reversÄs transkriptÄzes atklÄjÄ“jiem Deivids Baltimors (David Baltimore) ir ļoti interesantÄ veidÄ pierÄdÄ«jis, ka furÄ«na škelšanÄs vietas esamÄ«ba SARS-CoV-2 smailes olbaltumÄ liecina par nedabisku izcelsmi. Ir arÄ« citi pÄ“tÄ«jumi, kas rada šaubas par zoonotisku vÄ«rusa izcelsmi.
Tad nu arÄ« man un citiem, kas ir pÄrliecinÄti par koronavÄ«rusa zoonotisko izcelsmi, ir jÄatzÄ«st, ka laba zinÄtnes prakse prasa, lai ideja par vÄ«rusa izbÄ“gšanu no kÄdas laboratorijas pirms izslÄ“gšanas tiktu stingri izpÄ“tÄ«ta (ko, tiesa, ir neiespÄ“jami veikt bez Ķīnas lÄ«dzdalÄ«bas).
Bet atgriezÄ«simies pie zinÄtnes žurnÄlistikas. Lieta tÄda, ka mÅ«sdienÄs nav un nevar bÅ«t zinÄtnieks, kas izlasa un aptver visu pieejamo informÄciju. VienkÄrši – informÄcijas ir par daudz.
VÄ“l sliktÄk ir ar praktizÄ“jošiem Ärstiem – ja viņi pilnvÄ“rtÄ«gi ir nostrÄdÄjuši 8 vai 24 stundas pamatdarbÄ (bet šim darbam ir spÄ“jas izdedzinÄt cilvÄ“ka resursus) viņam ir neiespÄ“jami izlasÄ«t daudz literatÅ«ras savÄ specialitÄtÄ“, kÄ arÄ« iedziļinÄties pretrunÄ«gos viedokļos. Latvijas valsts ir vienÄ«gÄ EiropÄ, kas nemaksÄ par Ärstu tÄlÄkizglÄ«tÄ«bu.
Tad nu pareizÄ kÄrtÄ«ba ir tÄda, ka kÄds zinÄtnieks apkopo jaunÄko globÄlo informÄciju par kÄdu tÄ“mu, ko žurnÄlÄ vai internetÄ var izlasÄ«t praktizÄ“joši Ärsti.
MazÄ populÄcijÄ kÄ LatvijÄ katras specialitÄtes profesoram bÅ«tu jÄapkopo zinÄšanas, ko viņš ieguvis kongresos, konferencÄ“s, žurnÄlos, bet pÄ“c tam lekcijas veidÄ jÄnolasa kolÄ“Ä£iem un jÄpublicÄ“ vietÄ“jÄ medicÄ«nas žurnÄlÄ. Ä»oti daudz mÄ“dzu klausÄ«ties savu kolÄ“Ä£u lekcijas, un jÄteic¬ –, nebÅ«t ne visi Latvijas profesori un docÄ“tÄji lasa labas un saprotamas lekcijas.
Latvijas gadÄ«jumÄ tas vÄ“l nozÄ«mÄ“, ka profesoram vai docÄ“tÄjam šÄ« informÄcija ir jÄtulko no svešvalodas, vislabÄk – no angļu valodas (mani Rietumeiropas kolÄ“Ä£i apgalvo, ka viņiem klÄ«nikÄs, kÄ likums, strÄdÄjot daži jauni Ä·Ä«niešu kolÄ“Ä£i, kas spÄ“jot apkopot un iztulkot informÄciju no ļoti informatÄ«vajiem Ä·Ä«niešu izdevumiem, kas daudzÄs jomÄs esot pÄrÄki par Eiropas un Amerikas izdevumiem).
KÄ Latvijas Ärstu profesionÄla medicÄ«nas žurnÄla ilggadÄ“jam redaktoram, kas ir bijis spiests pÄrlasÄ«t gandrÄ«z visas latviešu valodÄ rakstÄ«tÄs medicÄ«nas grÄmatas un periodiku, jÄteic, ka autoru spÄ“jas izklÄstÄ«t informÄciju, ir ļoti atšÄ·irÄ«gas.
PatiesÄ«bÄ es zinu tikai vienu profesionÄlu latviešu medicÄ«nas zinÄtnes žurnÄlistu. Amerikas Ä€rstu asociÄcijÄ ÄŒikÄgÄ strÄdÄ Aldis Robežnieks. Diemžēl viņš latviešu valodÄ zina tikai dažus vÄrdus, bet angliski raksta lieliskus pÄrskatus un esejas par medicÄ«nas zinÄtni, ko publicÄ“ vienÄ no lielÄkajiem medicÄ«nas žurnÄliem pasaulÄ“ – Amerikas Ärstu žurnÄlÄ JAMA.
TÄ nu latviešu valodÄ informÄcija par medicÄ«nas zinÄtni, tai skaitÄ par Covid–19, nonÄk ļoti fragmentÄra.
Tam ir divi iemesli – par medicÄ«nas informÄcijas avotu uzmetas VeselÄ«bas ministrija, kurÄ Ärsti nestrÄdÄ (VeselÄ«bas ministra birojÄ nestrÄdÄ neviens mediÄ·is, neviens mediÄ·is nav ne valsts sekretÄra, ne vietnieku posteņos).
VeselÄ«bas ministrijÄ par veselÄ«bu un medicÄ«nu neviens nezina gandrÄ«z neko. VeselÄ«bas ministrijas sÅ«tÄ«tu informÄciju saņemu desmitos e-pastu katru dienu, un jÄsaka – tÄ neatbilst vidusskolas lÄ«menim ne pÄ“c satura, ne latviešu valodas prasmÄ“m.
Toties VeselÄ«bas ministrs atrod lÄ«dzekļus lai šo tukšo un bezjÄ“dzÄ«go informÄciju tiražētu (iespÄ“jams, finansiÄli pÄrbarojot un ar ordeņiem apkarinot mediju politikas veidotÄjus).
SavukÄrt Ärstu iesaiste intervijÄs lielÄkoties sÄkas un beidzas ar iepriekšparedzamiem, tukšiem vai pat bezjÄ“dzÄ«giem jautÄjumiem, piemÄ“ram – cik vakar nomira no Covid–19?
Šaubas un skepse, kas ir medicÄ«nas zinÄtnes virzošais spÄ“ks, netiek pieņemti. Ä€rstu viedokļi vÄ“l tiek servÄ“ti žurnÄlista zinÄšanu mÄ“rcÄ“.
Viedokļi, kuros pausta zinÄtnei bÅ«tiskÄ skepse vai šaubas, valdÄ«bas kontrolÄ“tajos izdevumos nenonÄk.
Bet atgriezÄ«šos pie zinÄtnes žurnÄlistikas. Ko no tÄs vajadzÄ“tu sagaidÄ«t? Es Jums minÄ“šu dažus piemÄ“rus:
• ar lielÄko varbÅ«tÄ«bu dažÄda veida imunitÄte, kas iegÅ«ta, pÄrslimojot Covid–19 simptomÄtiski vai asimptomÄtiski, ir pÄrÄka par vakcinÄcijas izraisÄ«tu imunitÄti, bet par to mÄ“s informÄciju apkoposim vÄ“l vismaz 10 gadus;
• vislielÄko postu Covid–19 nodara mazkustÄ«giem cilvÄ“kiem, vecÄka gadagÄjuma cilvÄ“kiem, cilvÄ“kiem ar endokrÄ«nÄm, sirds-asinsvadu un plaušu slimÄ«bÄm, bet nevar izslÄ“gt iespÄ“ju, ka smaga slimÄ«bas gaita var bÅ«t pacientam bez šÄ«m problÄ“mÄm.
Un tomÄ“r – mazkustÄ«ba un lieks svars ir galvenie nÄves iemesli Covid–19 pandÄ“mijÄ, bet no šÄ«m problÄ“mÄm cilvÄ“ks var izvairÄ«ties vai izÄrstÄ“ties;
• lidmašÄ«nÄs vÄ«rusa pÄrnese ir praktiski neiespÄ“jama, un šÄdi gadÄ«jumi nav pierÄdÄ«ti, jo lidmašÄ«nÄ gaisa aprite ir 20–30 reizes minÅ«tÄ“, pie kam apmaiņas gaiss iet cauri ultravioletam starojumam;
• nav pierÄdÄ«jumu, ka vÄ«rusa pÄrnese bÅ«tu iespÄ“jama baseinÄ, kurÄ Å«dens tÄ«rÄ«ba atbilst Eiropas standartiem. HlorÄ“tÄ Å«denÄ« vÄ«russ tiek dezaktivÄ“ts;
• praktiski nav iespÄ“jama saslimšana ar Covid–19, ar rokÄm apgramstot lifta pogas, lenterus, monÄ“tas, grÄmatas veikalÄ un citus priekšmetus.
Roku mazgÄšana un dezinfekcija ir laba lieta, Ä«paši pÄ“c tualetes vai sabiedriskas vietas apmeklÄ“juma, bet tam ar Covid–19 nav tiešas korelÄcijas.
Toties pÄrlieka roku dezinfekcija vismaz 10% cilvÄ“ku var izraisÄ«t dažÄda veida Ädas iekaisumu un imunitÄtes problÄ“mas.
ArÄ« Pavļuta viedoklis, ka terasÄ“s Ä“st drÄ«kst lÄ«dz 21.00, bet vÄ“lÄk gan ne, jo naktÄ« vÄ«russ baisi izplatÄ«sies, ir ar apšaubÄmu zinÄtnisku pamatojumu.