Iesaki rakstu:

Sekojot lÄ«dzi IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministres Andas ÄŒakšas intervijai LTV, kurā tika minÄ“ti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistÄ«ts kriminālprocesā par iespÄ“jamu krāpšanos ar Eiropas SavienÄ«bas (ES) fondu lÄ«dzekļiem, visai universitātes padomei bÅ«tu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglÄ«tÄ«bas reputāciju kopumā,

Šeit ministrei Andai ÄŒakšai velÄ“tos atgādināt  par dubulto standartu esamÄ«bu IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā (IZM). Murjāņu sporta Ä£imnāzijā, kas ir IZM tiešÄ pārraudzÄ«bā, ir uzsākts tiesas process nr. 16870000920 pret diviem tās darbiniekiem: Murjāņu sporta Ä£imnāzijas teritoriālās struktÅ«rvienÄ«bas JÅ«rmala vadÄ«tāju Aigaru Aglenieku un viņa dÄ“lu, Murjāņu sporta Ä£imnāzijas teritoriālās struktÅ«rvienÄ«bas JÅ«rmala pedagogu Raivo Aglenieku, kuriem inkriminÄ“ šÄdus apsÅ«dzÄ«bas punktus: KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 179.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 180.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 327.p.1.d.KL 180.p.1.d., pilna informācija: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/e-pakalpojumi/tiesvedibas-gaita

Uzzinot informāciju par Ivetas Aglenieces – Aigara Aglenieka sievas un Raivo Aglenieka mātes – darba gaitu uzsākšanu IZM sporta departamentā vecākās ekspertes amatā, jau Ivetas Aglenieces pārbaudes laikā tika nosÅ«tÄ«ta vÄ“stule IZM, norādot faktu, ka RÄ«gas domes IekšÄ“jo pārbaužu un korupcijas novÄ“ršanas nodaļa ir norādÄ«jusi IZM uz Ivetas Aglenieces augstajiem korupcijas riskiem. Nav Ä“tiski šÄdai personai atrasties IZM struktÅ«rā. 

Vadoties pÄ“c IZM atbildes un nevainÄ«guma prezumpcijas, nav Ä“tiski IZM ministrei Andai ÄŒakšai  norādÄ«t uz Daugavpils Universitātes (DU) padomes locekļa iesaisti  kriminālprocesā par iespÄ“jamu krāpšanos, pieļaujot faktu, ka vienas tiesātas personas turpina nesodÄ«ti strādāt IZM struktÅ«rā, bet citām apsÅ«dzÄ“tām personām tas ir liegts.

IZM atbilde: Rīgā, Nr. 4-17.1e/22/64

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) 2022. gada 24. februārÄ« saņemts no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja pārsÅ«tÄ«tais (…) iesniegums par ministrijas amatpersonu iespÄ“jamiem Ä“tikas un labas pārvaldÄ«bas principu pārkāpumiem saistÄ«bā ar Ivetas Aglenieces iecelšanu ministrijas Sporta departamenta vecākā eksperta – valsts civildienesta ierÄ“dņa amatā (turpmāk – iesniegums).

IzvÄ“rtÄ“jot iesniegumā minÄ“to, secināms, ka ministrija jau 2022. gada 28. februārÄ« ir sniegusi Jums atbildi (reÄ£. Nr. 4-17.1e/22/49) par Ivetas Aglenieces statusu ministrijā, atbildot uz JÅ«su 2022. gada 10. februāra elektroniski iesniegto iesniegumu. Vienlaikus ministrija vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka saskaņā ar Darba likuma 7. panta pirmo daļu, ikvienam ir vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas uz darbu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 106. pantu ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spÄ“jām un kvalifikācijai. Satversmes 106. panta mÄ“rÄ·is ir panākt, lai privātpersonām tiktu nodrošināta vienlÄ«dzÄ«ga piekļuve darba tirgum, bez diskriminācijas un atšÄ·irÄ«gas attieksmes.

No vienlÄ«dzÄ«bas principa izriet, ka ikvienai personai ir tiesÄ«bas uz vienlÄ«dzÄ«gu piekļuvi amatiem valsts dienestā atbilstoši viņa piemÄ“rotÄ«bai, spÄ“jām un sniegumam. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesÄ«bas likumā paredzÄ“tajā veidā piedalÄ«ties valsts un pašvaldÄ«bu darbÄ«bā, kā arÄ« pildÄ«t valsts dienestu.

AttiecÄ«bā uz iesniegumā minÄ“to par Ivetas Aglenieces augsto korupcijas risku ministrija vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteikto ikviens uzskatāms par nevainÄ«gu, iekams viņa vaina nav atzÄ«ta saskaņā ar likumu. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā nostiprinātajai nevainÄ«guma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarÄ«šanā, nevis nevainÄ«gums. Proti, nevainÄ«gums tiek prezumÄ“ts, ja nav pierādÄ«jumu par pretÄ“jo (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2009. gada 3. marta sprieduma lietā Nr. P129058107 SKA-48/2009 9. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nevainÄ«guma prezumpcija pasargā personu, attiecÄ«bā uz kuru izteikts kāds pieņēmums vai apgalvojums par tās iespÄ“jami izdarÄ«tu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, no atzÄ«šanas par vainÄ«gu, pirms tas nav pierādÄ«ts likumā noteiktajā kārtÄ«bā (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 4. punktu). Tāpat Satversmes tiesa norādÄ«jusi, ka nevainÄ«guma prezumpcija liedz pret personu izturÄ“ties tā, it kā bÅ«tu pierādÄ«ts, ka tā izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.1. apakšpunktu).

Atbildes vēstuli parakstījusi IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa.

Pārkāpumi sporta skolā Rīdzene:

https://www.youtube.com/watch?v=gQTDP-CWQQ0&embeds_euri=https%3A%2F%2Fpuaro.lv%2F&embeds_origin=https%3A%2F%2Fpuaro.lv&source_ve_path=MjM4NTE&feature=emb_title

https://www.youtube.com/watch?v=N8Z4RZeNLgA&list=PLj_kCBOe6TxgBJ56aig1LGrjVNqKehK80