Iesaki rakstu:

Tiesiskuma ilÅ«ziju mÅ«su valstÄ« pirms kāda laika pamatÄ«gi sašÅ«poja nu jau bijusÄ« Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklÄ“tāja Inita LÅ«re, kura publiski atzinusi, ka VID vadÄ«ba izpilda politiskos pasÅ«tÄ«jumus, lai mÄ“rÄ·tiecÄ«gi uzsāktu fiktÄ«vus administratÄ«vos procesus un / vai kriminālprocesus pret dažādā veidā politiskai elitei neÄ“rtiem uzņēmÄ“jiem vai konkurentiem. Galvenais rakt – gan jau kaut ko atradÄ«s.

Viens no spilgtākajiem šÄdiem “pasÅ«tÄ«tājiem” savulaik bija nu jau politiskā mÄ“slainÄ“ aizslaucÄ«tā Solvita Ä€boltiņa, kuras izvÄ“rsto “pasÅ«tÄ«jumu” sekas kā slikta smaka šaurā telpā joprojām smacÄ“ tiesisko sistÄ“mu. Tradicionāli par mata tiesu Saeimā iekļuvušajai (ne godÄ«gi ievÄ“lÄ“tai) S. Ä€boltiņai politiskie konkurenti vienmÄ“r traucÄ“juši kā dadzis acÄ«.

Par upuri viņas intrigām un politiskajam pasÅ«tÄ«jumam krita Inguna Sudraba, kura tik padarÄ«ta par spiedzi Krievijas labā pÄ“c tam, kad viņas labs paziņa – uzņēmÄ“js Ivars Strautiņš pÄ“c “RÄ«gas piensaimnieka” pārdošanas organizÄ“ja I. Sudrabai un viņas brāļa bÄ“rniem vizÄ«ti uz SanktpÄ“terburgu ar privāto lidmašÄ«nu, kas pastarpināti piederÄ“ja uzņēmuma ieguvÄ“jam – Krievijas uzņēmÄ“jam. 

S. Ä€boltiņa, kura tobrÄ«d vadÄ«ja Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisiju, Jāņa Dombura vadÄ«tajā raidÄ«jumā demonstratÄ«vi paziņoja, ka ar I. Sudrabas dibināto partiju koalÄ«ciju neveidos, jo viņa ar privātu lidmašÄ«nu dodas uz Krieviju ziņot. VÄ“lāk masu medijem tika nopludināts lidostā drošÄ«bnieku veiktais video ieraksts, kur I. Sudraba bija redzama iekāpjam privātajā lidmašÄ«nā. Ar to “No sirds Latvijai” politiskais liktenis bija izlemts. Un vÄ“lāk nevienu neinteresÄ“ja apstākļi, kādos I. Sudraba nonāca tajā lidmašÄ«nā.

TomÄ“r visasāk konkurenci S. Ä€boltiņa izjuta ar Zaļo un zemnieku savienÄ«bu. AttiecÄ«gas Saeimas komisijas vadÄ«tājas amats nodrošināja regulāru saskarsmi ar valsts drošÄ«bas dienestiem, kuri nereti saņēma norādes pret vienu vai otru nevÄ“lamu personu atrast vienalga, ko.

S. Ä€boltiņai ļoti kārojās premjeres krÄ“sls, kurš pÄ“c 12. Saeimas vÄ“lÄ“šanām 2014. gadā varÄ“ja palikt tikai skaists sapnis, ja vien jaunāks kolÄ“Ä£is neatbrÄ«votu vietu pieredzÄ“jušai, taču Saeimā neiekļuvušai kolÄ“Ä£ei. Reitingi bija zemāki kā jebkad, partijas biedru neuzticÄ“šanās pieauga. S. Ä€boltiņa apzinājās – ir pÄ“dÄ“jais laiks rÄ«koties, lai noturÄ“tu varu.

ApvienÄ«bas tÄ“la graušanai derÄ“ja jebkura redzama figÅ«ra no tās vidus. Redzeslokā nonāca neviennozÄ«mÄ«gi vÄ“rtÄ“tais JÅ«rmalas mÄ“rs – Gatis Truksnis, pret kuru drÄ«z vien tika uzsākti trÄ«s kriminālprocesi. Viņam tika pārmesta gan kukuļņemšana, gan partijas nelikumÄ«ga finansÄ“šana, gan dienesta dokumentu viltojums. Divi pirmie procesi izbeigti, par pÄ“dÄ“jo vÄ“l tiek lauzti juridiskie šÄ·Ä“pi.

Šajās zemtepiÄ·u politiskajās cīņās tika ievilkts arÄ« uzņēmÄ“js JÅ«lijs KrÅ«miņš, kura telefonsarunas drošÄ«bas dienesti noklausÄ«jās gan I. Sudrabai sniegtā atbalsta dēļ, gan viņa sadarbÄ«bas dēļ ar G. Truksni. Runāja viņš daudz un neapturami, par ko pāris diennaktis dabÅ«ja pavadÄ«t aizturÄ“šanas izolatorā. Bet nepateica neko no tā, uz ko cerÄ“ja KNAB izmeklÄ“tāji.

“Viņus nekas neinteresÄ“ja, tikai viens – pasaki, ka tu kaut ko devi Truksnim; pasaki cik; pasaki, ka viņš paņēma,” atceras JÅ«lijs KrÅ«miņš. VÄ“l joprojām viņš spiests taisnoties, ka par šampanieša pudeli nav iespÄ“jams nodot ekspluatācijā dzÄ«vojamo kompleksu ar 120 dzÄ«vokļiem.

S. Ä€boltiņa jau vairākus gadus veic diplomātiskos pienākumus ārpus Latvijas, taču viņas “pasÅ«tÄ«jumu” rezultāts – uzsāktie kriminālprocesi kā slikta smaka joprojām klÄ«st pa tiesu sēžu zālÄ“m, nodarbina apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“tājus, grauj cilvÄ“ku reputācijas. Bet iedibinātām tradÄ«cijām ir cienÄ«gi pārņēmÄ“ji, kuri turpina bezatbildÄ«gi un nesodÄ«ti izmantot tiem ar likumu piešÄ·irto varu, lai apturÄ“tu neÄ“rtos.

Vienalga, vai tie ir žurnālisti kā Lato Lapsa, kuru mÄ“Ä£ina apturÄ“t caur ietekmi uz brāli, vai kā Ilze Jaunalksne, kuras telefonsarunas izvazā publiski; vai tie ir uzņēmÄ“ji, kurus provocÄ“ uz kukuļa došanu, legāliem veidiem kavÄ“jot viņu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu; vai tie ir politiskie konkurenti, kuru reputācijas tiek iemÄ«tas dubļos interpretÄ“jot notikumus nevis noskaidrojot patiesÄ«bu.