Iesaki rakstu:

Nevis kompetence, pieredze un zināšanas, bet lojalitāte, uzticamÄ«ba un, vÄ“lams, personiskas saites – kā izrādās, pÄ“c šÄdiem kritÄ“rijiem visu Egila Levita prezidentÅ«ras laiku ir atlasÄ«ti valsts prezidenta padomnieki. Pašlaik, kad savu inelektuālo tukšumu uzskatāmi demonstrÄ“ partijas "ProgresÄ«vie" prezidenta amatam izvirzÄ«tā ElÄ«na Pinto, kas iepriekš bijusi Egila Levita padomniece, Pietiek.com šodien ekskluzÄ«vi publicÄ“ fragmentu no jaunās grāmatas „Valstsgribis”, kurā aprakstÄ«tie fakti izskaidro to nekompetenci, kuru daudzās jomās četru gadu laikā demonstrÄ“jis Egils Levits.

„MÄ“Ä£iniet iztÄ“loties. Jums ir pirms vairāk nekā trÄ«sdesmit gadiem iegÅ«ts politologa diploms un nokārtots jurista eksāmens, kā arÄ« pāris “pa blatu” saņemtu goda doktora grādu, jÅ«s esat šo to teorÄ“tisku pÄ“tÄ«jis, paburzÄ«jies Latvijas politiskajā elitÄ“, deviņdesmitajos gados brÄ«tiņu pabijis tieslietu ministra amatā un tad ātri pārorientÄ“jies uz starptautisku karjeru labi algotos amatos bez kādām vadÄ«bas funkcijām. Ar vārdu sakot, jÅ«su vadÄ«bas un organizÄ“šanas pieredze ne tikai valsts, bet pat lielāka cilvÄ“ku kolektÄ«va mÄ“rogā ir apaļa nulle.

Un tagad… tagad jÅ«s esat ievÄ“lÄ“ts par valsts prezidentu un devis svinÄ«go solÄ«jumu, ka “viss jÅ«su darbs bÅ«s veltÄ«ts Latvijas tautas labumam”, ka jÅ«s darÄ«siet “visu, kas stāvÄ“s jÅ«su spÄ“kos, lai sekmÄ“tu Latvijas valsts un tās tautas labklājÄ«bu” un ka “savus pienākumus izpildÄ«siet pÄ“c labākās apziņas”.

Tad nu padomājiet: kā tieši jÅ«s – apzinoties, ka neko lāga nejÄ“dzat ne tautsaimniecÄ«bā, ne zinātnÄ“, ne tehnoloÄ£ijās, ne vÄ“l neskaitāmās citās jomās, – rÄ«kotos, ja no sirds un patiesi vÄ“lÄ“tos pÄ“c labākās sirdsapziņas pildÄ«t to, ko esat solÄ«jies? Ja pa Ä«stam gribÄ“tu strādāt “Latvijas tautas labumam”?

Viens cilvÄ“ks to izdarÄ«t, protams, nevar, un tāpÄ“c jau kopš aizvÄ“sturiskiem laikiem visu lÄ«meņu vadÄ«tāji ņem sev palÄ«gā padomniekus. Tie ir cilvÄ“ki, kuri katrs savā specifiskajā zināšanu jomā ir daudz pārāki, pieredzÄ“jušÄki, gudrāki par savu priekšnieku un lÄ«dz ar to var lieliski pildÄ«t to funkciju, kuras pildÄ«šanai viņiem arÄ« tiem maksāts ar uzņēmuma, pašvaldÄ«bas vai valsts naudu, – dot gudrus, kompetentus padomus kopÄ“jās lietas labā.

BÅ«tu bijis tikai loÄ£iski, ja tā bÅ«tu rÄ«kojies arÄ« cilvÄ“ks, kurš visai Latvijas tautai bija svinÄ«gi solÄ«jies “darÄ«t visu, kas stāvÄ“s viņa spÄ“kos, lai sekmÄ“tu Latvijas valsts un tās tautas labklājÄ«bu”.

Taču jau Egila Levita pirmās dienas valsts prezidenta krÄ“slā vispirms “mantotajiem” kancelejas darbiniekiem, tad arÄ« plašÄkai publikai parāda, ka viss bÅ«s citādāk. Daudz citādāk. Valsts visaugstākajā amatā ir nonācis cilvÄ“ks, kuram vismazāk vajag kādu, kas bÅ«tu par viņu gudrāks. Viņš pats ir visgudrākais!

“Tas bija šoks. PatiešÄm šoks! Kancelejā bija redzÄ“ti visādi cilvÄ“ki. Visi prezidenti, ko man un vÄ“l dažiem kolÄ“Ä£iem sanāca pieredzÄ“t, bija ļoti dažādi, un katram bija savas vājÄ«bas. VÄ«Ä·e-Freiberga, protams, bija liela madāma, un otrās prezidentÅ«ras beigās viņai bija nopietni sakāpis galvā. PÄ“c tam jau laikam atgāja.

Zatlers bija ņuņņa, toties viņa Lilita bija un palika komisijas veikala direktore. BÄ“rziņš… BÄ“rziņš bija normāls pavecs vecis, brīžam jau pārāk pavecs un pārāk vecis. VÄ“jonis… VÄ“jonis bija padumjš, un nekas cilvÄ“cisks viņam nebija svešs, bet viņš bija lādzÄ«gs. PatiesÄ«bā viņi visi bija lādzÄ«gi un cilvÄ“ciski, tikai katrs savā veidā. Un tad parādÄ«jās Jonasovičs…”

Tas patiesÄ«bā ir debesu brÄ«nums, ka šÄ«s grāmatas autoriem izdodas sameklÄ“t cilvÄ“ku, kurš prezidenta kancelejā ir aizvadÄ«jis pietiekami daudzus darba gadus un no tās šÄ·Ä«ries dažus mÄ“nešus pÄ“c Egila Levita stāšanās amatā, bet vÄ“l lielāks brÄ«nums ir tas, ka šis cilvÄ“ks, ievÄ“rojot visstingrākos piesardzÄ«bas pasākumus (arÄ« norādÄ“ “šÄ·Ä«ries dažus mÄ“nešus pÄ“c Egila Levita stāšanās amatā” dati ir sagrozÄ«ti, lai šo cilvÄ“ku nebÅ«tu iespÄ“jams atšifrÄ“t), ir gatavs šo to pastāstÄ«t pat notikumiem pÄ“c 2019. gada 8. jÅ«lija. NevarÄ“tu teikt, ka viņa – vai varbÅ«t viņas – stāstÄ«tais šokÄ“, un tomÄ“r…

“Burtiski no pirmās dienas bija skaidrs, ka šis ir cilvÄ“ks, kuru SvÄ“tajos rakstos pieminÄ“tais visbriesmÄ«gākais grÄ“ks ir piemeklÄ“jis ļoti smagā formā. Jā, jā, jÅ«s zināt, kurš, – lepnums un augstprātÄ«ba. Tas izpaudās visdažādākajās lietās – lÄ«dz pat pilnÄ«giem sÄ«kumiem. Viņu pÄ“cāk sāka saukāt par marsieti, daudz Ä«stāku marsieti nekā Repše. Mums tas bija skaidrs jau no pirmās dienas.

PilnÄ«gi nopietni radās priekšstats, ka viņš sevi uzskata par kādas augstākas rases pārstāvi. NÄ“, ar viņa jauktajām ebreju un vÄ“l nezin kādām – nav taču Ä«sti nemaz zināms, kas ir bijis viens no viņa vectÄ“viem, vācietis, krievs vai vÄ“l nezin kas, – asinÄ«m tam nebija nekāda sakara. Par Jonasoviču viņu reizÄ“m dÄ“vÄ“ja vienkārši joka pÄ“c. Tas bija kas cits, nekāda sakara ar ebrejiem un Tempļa kalpotājiem Levitiem.

Burtiski ar katru dienu aizvien skaidrāks kļuva tas, ka viņš sevi pilnā nopietnÄ«bā uzskata par Dieva dāvanu, ar ko ir apveltÄ«ta Latvijas valsts un tauta. Ka viņš, protams, ir pats gudrākais un pats zinošÄkais un ka vienÄ«gais, kas viņam vajadzÄ«gs no apkārtÄ“jiem, ir pazemÄ«ba, klanÄ«šanās un apbrÄ«ns.

No visa, ko viņš darÄ«ja un teica, no viņa uzvedÄ«bas, no sejas izteiksmes, no pilnÄ«gi visa varÄ“ja nolasÄ«t vienu – es esmu mesija. Nu, vai gandrÄ«z. Man viss pienākas, es visu zinu labāk, jums vienkārši ir jādara viss, lai es justos labi un lai man bÅ«tu viss, ko man ievajagas. Un, protams, man nav jums ne par ko jāatskaitās!

Tas nebija tā, ka runa ir par kaut kādu primitÄ«vu alkatÄ«bu vai muļķību. NÄ“, viņš vienkārši izstaroja pārliecÄ«bu, ka beidzot, pÄ“c milzÄ«giem pÅ«liņiem ir nonācis tajā vietā, kas ir bijusi no Dieva vai likteņa paredzÄ“ta tieši viņam, un ka tagad visam jānotiek tā, kā viņš uzskata par pareizu.

Viņš nebija atnācis, lai kaut mācÄ«tos. Kaut jel ko mācÄ«tos. Viņš bija atnācis, lai mācÄ«tu citus. Un viņam apkārt vajadzÄ“ja tikai tādus cilvÄ“kus, kuri par viņu ir dumjāki vai vismaz savu gudrÄ«bu spÄ“j paslÄ“pt zem iztapÄ«bas un pazemÄ«bas maskas. Nekādi citādi cilvÄ“ki viņam vajadzÄ«gi nebija. PilnÄ«gi noteikti.

Tas bija redzams kancelejas darbiniekiem, bet plašÄkai publikai… nu vispirms bija tā skandalozā inaugurācijas balle, kur viņš salÅ«dza visādus savus korešus un pat meitas… ehem… labi, par to neko. Un pÄ“c tam nākamais, kad jau visiem visam vajadzÄ“ja kļūt skaidram, bija padomnieki… bet to jau jÅ«s paši varat redzÄ“t, tur man nekas nav jāstāsta. Un tad man arÄ« drÄ«z vajadzÄ“ja atvadÄ«ties, tā ka…”

Jā, taisnÄ«ba – tur nekas nav jāstāsta, vismaz pÄ“c bÅ«tÄ«bas ne. Viena no jomām, kur jaunā valsts prezidenta nezināšana un nekompetence nerada ne mazākos jautājumus, ir tautsaimniecÄ«ba, – gluži vienkārši Egilam Levitam vienÄ«gā reālā saistÄ«ba ar ekonomiku ir bijusi ikmÄ“neša atalgojuma saņemšana vienā vai otrā darbavietā, turklāt lielākoties ārpus Latvijas. VarÄ“tu domāt, ka šajā jebkurai valstij tik nozÄ«mÄ«gajā jomā valsts prezidenta padomnieks vai pat padomnieki tiks izvÄ“lÄ“ti Ä«paši rÅ«pÄ«gi. Jā, tā varÄ“tu domāt, bet…

Vairākus mÄ“nešus jaunais valsts prezidents vispār iztiek bez paša izraudzÄ«ta tautsaimniecÄ«bas jomas padomnieka, un tikai 2020. gada janvāra sākumā kanceleja cita starpā publiski izziņo, ka jau pirms mÄ“neša par valsts galvas padomdevÄ“ju ekonomikas politikas jautājumos iecelta kādreizÄ“jā politiÄ·a Riharda PÄ«ka meita Alise PÄ«ka (vÄ“lāk PÄ«ka-Ozola).

Daudziem izbrÄ«nā jāsaskatās, jo šÄdu ekonomiskās domas vai varbÅ«t uzņēmÄ“jdarbÄ«bas spÄ«dekli neviens nav pamanÄ«jis. Atbildi dod Alises PÄ«kas oficiālā biogrāfija, no kuras izriet, ka jaunajai padomniecei nav ne tikai kaut vismazākās pieredzes reālā uzņēmÄ“jdarbÄ«bā, bet pat ne augstākās izglÄ«tÄ«bas biznesa vadÄ«bā vai lÄ«dzÄ«gā jomā.

Viņas oficiālais dzÄ«vesgājuma apraksts tobrÄ«d ir šÄds:

“IzglÄ«tÄ«ba

2002 – Latvijas vidÄ“jās vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas diploms, RÄ«gas Franču Licejs,

2003 – Kanādas vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas diploms Cambridge International College of Canada,

2008 – M.A. Single Honours Politics (grāds politikas zinātnÄ“), Juridiskā, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas un sociālo zinātņu fakultāte, Glāzgovas Universitāte.

Profesionālā darbība

No 2009. gada marta lÄ«dz 2009. gada jÅ«lijam – stažiere starpinstitÅ«ciju koordinācijas nodaļā, Enerģētikas Ä¢enerāldirektorāts Eiropas Komisija,

No 2009. gada augusta lÄ«dz 2011. gada februārim – programmas kordinators [saglabāta oriÄ£inālrakstÄ«ba no prezidenta mājaslapas – Aut.], “Briseles Forums” un “Halifaksas Starptautiskās DrošÄ«bas Forums”, ASV Vācijas Maršala Fonds (The German Marshall Fund of The United States),

No 2011. gada februāra lÄ«dz 2011. gada decembrim – British GRI Konferences direktore, Starptautiskā nekustamā Ä«pašuma institÅ«ts (Global Real Estate Institute),

No 2012. gada aprīļa lÄ«dz 2018. gada septembrim – pārstāvniecÄ«bas vadÄ«tāja vietniece Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras Lielbritānijas pārstāvniecÄ«bā un ekonomiskais atašejs Latvijas vÄ“stniecÄ«bā Apvienotajā KaralistÄ“,

No 2018. gada oktobra lÄ«dz 2019. gada augustam – pārstāvniecÄ«bas vadÄ«tāja Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras NÄ«derlandes pārstāvniecÄ«bā un Ekonomiskā padomnieka vietas izpildÄ«tāja Latvijas vÄ“stniecÄ«bā NÄ«derlandes KaralistÄ“.”

Ar vārdu sakot, par savu padomnieci ekonomikas jomā jaunais valsts galva izvÄ“las cilvÄ“ku bez izglÄ«tÄ«bas kādā tautsaimniecÄ«bas jomā vai ekonomikā un bez pieredzes uzņēmÄ“jdarbÄ«bā – personu, kura savu darba dzÄ«vi lielākoties vadÄ«jusi viduvÄ“jā ierÄ“dņa amatā.

Sava veida punktu uz “i” uzliek jaunās padomnieces mediju publikāciju uzskaitÄ«jums Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā. Tajā ir precÄ«zi viens virsraksts, toties kāds – “Alises PÄ«kas viedokļa raksts par valsts prezidenta dalÄ«bu Davosā (Davosas piezÄ«mes: kapitālisma transformācija un demokrātiskās iniciatÄ«vas)”.

Lai katrs pats varÄ“tu novÄ“rtÄ“t “izcilā latviešu jurista un politologa” izvÄ“lÄ“to personu, kura nākamajos gados bÅ«s vai vismaz skaitÄ«sies valsts prezidenta galvenā padomdevÄ“ja tautsaimniecÄ«bas jomā, ir vÄ“rts šo nodeldÄ“to frāžu un “Å«dentiņa” apkopojumu, kas vairāk atgādina preses relÄ«zi, – Alises PÄ«kas slavas dziesmu savam jaunajam patronam – publicÄ“t pilnÄ«bā:

“Šogad Pasaules ekonomikas forums Davosā atzÄ«mÄ“ja savu 50 jubileju ar nosaukumu “IlgtspÄ“jÄ«ga un saliedÄ“ta pasaule”. PulcÄ“jot 3000 viedokļu lÄ«deru, kuri pārstāv valstis, starptautiskās organizācijas, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un aktÄ«vistus, nedēļas garumā tika diskutÄ“ts par pasaules ekonomikas stāvokli un problÄ“mām, kuru risinājumi sniedzas pāri individuālu valstu robežām un tagad atrodami tikai pasaules sabiedrÄ«bu ciešÄkā sadarbÄ«bā. Tālāk ir neliels ieskats galvenajās tÄ“mās, kas dominÄ“ja Davosas foruma dalÄ«bnieku diskusijās, kurās savu pienesumu šogad sniedza arÄ« Latvijas valsts prezidents Egils Levits.

Kāpēc klimata izmaiņas nav dabas problēma, bet cilvēces eksistenciāls izaicinājums?

PÄ“c Apvienoto Nāciju Organizācijas aprÄ“Ä·ina lÄ«dz 2030. gadam pasaulÄ“ bÅ«s 8,5 miljardi cilvÄ“ku, un katru gadu kopā ar vÄ“sturiski augstajiem temperatÅ«ras rekordiem atnāk arvien plašÄki ugunsgrÄ“ki, garāki sausuma un plÅ«du periodi, kā arÄ« nepieredzÄ“tas viesuļvÄ“tras, kas izmaina miljoniem cilvÄ“ku dzÄ«ves. Ar katru gadu pieaug arÄ« klimata izmaiņu cena, un 2019. gadā vien izmaksas septiņām no 15 dabas katastrofām pārsniedza 10 miljardus dolāru.

CilvÄ“ce ir svarÄ«gā pārejas posmā, un mums ir jāmaina veids, kā izmantojam kopÄ“jos dabas resursus un veicinām savu labklājÄ«bu, jo pašreizÄ“jā ekonomiskā izaugsme nav ilgtspÄ“jÄ«ga.

Vairākās Davosas diskusijās tika apspriesta uzņēmumu, investoru un sabiedrÄ«bas gatavÄ«ba bÅ«tiskai kapitāla un resursu pārvirzÄ«šanai uz zaļo ekonomisko izaugsmi, kas saudzÄ“tu vidi un samazinātu oglekļa dioksÄ«da ietekmi uz planÄ“tas sasilšanu. Pāreja uz iekļaujošu kapitālismu, kam ir sociālā un vides dimensija, vairs nav tikai aktÄ«vistu sauklis, bet paradigmas maiņa un centrālā tÄ“ma šajā forumā. Vairākās diskusijās un viedokļu lÄ«deru uzrunās tika uzsvÄ“rts, ka tie drosmÄ«gie, kuri sekos šai paradigmai un spÄ“s pielāgot savus biznesa modeļus klimatneitrālai ekonomikai, palielinās arÄ« konkurences un efektivitātes priekšrocÄ«bas.

Izmaiņām bÅ«tu jāsākas ar jaunu ilgtermiņa mÄ“rÄ·u nospraušanu, kas ietver pārvaldÄ«bas uzlabošanu, videi draudzÄ«gu procesu un materiālu izmantošanu. TādÄ“jādi ilgtermiņā ieguvÄ“ja bÅ«tu ne tikai daba un ekoloÄ£ija, bet cilvÄ“ce un sabiedrÄ«bas kopumā. Visbeidzot šajā pārejas periodā ir jābÅ«t uzsvaram uz nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanu, jo klimata izmaiņas visātrāk skars jaunattÄ«stÄ«bas ekonomikas, kam jau ir problÄ“mas ar kvalitatÄ«vu infrastruktÅ«ru, un to lauksaimniecÄ«bu ietekmÄ“ sausums, augsnes erozija un jÅ«ras lÄ«meņa celšanās.

Latvija ir atvÄ“rta ekonomika ar spÄ“cÄ«giem un eksportÄ“jošiem uzņēmumiem katrā nozarÄ“. Lai mÅ«su uzņēmÄ“ji turpinātu bÅ«t konkurÄ“tspÄ“jÄ«gi ārÄ“jos tirgos, viņiem bÅ«s ne tikai jāpielāgojas mainÄ«gajām prasÄ«bām klimatneitrālās piegāžu Ä·Ä“dÄ“s, bet arÄ« jāpiedalās jaunu risinājumu izveidÄ“, kas ir aktuāli Eiropas SavienÄ«bas daudzgadu budžeta kontekstā. Jo ātrāk un veiksmÄ«gāk mÄ“s spÄ“sim pieņemt jaunos izaicinājumus, uzstādÄ«t ambiciozākus mÄ“rÄ·us un piedalÄ«ties ilgtspÄ“jÄ«gas ekonomikas izveidÄ“, jo labāk bÅ«sim sagatavoti gaidāmo pārmaiņu priekšÄ. Pielāgošanās pārmaiņām nepieciešama arÄ« publiskajā sektorā, tāpÄ“c valsts, pašvaldÄ«bu un kapitālsabiedrÄ«bām bÅ«tu jāpaaugstina savi standarti, piemÄ“ram, caur zaļajiem iepirkumiem, veicinot videi un sabiedrÄ«bai draudzÄ«gu risinājumu izmantošanu. Tikai sadarbojoties, meklÄ“jot un radot jaunus risinājumus, mÄ“s varÄ“sim panākt mÅ«su uzņēmÄ“ju turpmāko konkurÄ“tspÄ“ju starptautiskajos tirgos, kas pašlaik ir pārejas posmā un meklÄ“ veidus, kā iekustināt zaļo ekonomiku, lai veicinātu ilgtspÄ“jÄ«gu cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bu.

Nevis “vai”, bet “kā” regulÄ“t lielos tehnoloÄ£iju uzņēmumus?

VienlÄ«dz dominÄ“jošs temats Davosā bija lielās tehnoloÄ£iju kompānijas un to ietekme uz demokrātiju, medijiem un cilvÄ“ka gribas brÄ«vÄ«bu. “Ideju tirgu ir nepieciešams regulÄ“t tāpat kā produktu un pakalpojumu tirgu,” pirms dalÄ«bas forumā savu viedokli par “Facebook” un politiskajām reklāmām sociālajos tÄ«klos pauda Nobela prÄ“miju ieguvušais ekonomists Džozefs Stiglics “Financial Times”.

ŠÄ« un lÄ«dzÄ«gas idejas rezonÄ“ja vairākās diskusijās, kur tika runāts par lÄ«dzsvaru starp tehnoloÄ£iju pozitÄ«vo un negatÄ«vo pienesumu un veidiem, kā cÄ«nÄ«ties ar tehnoloÄ£iju pielietošanu, kas apdraud demokrātiskas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bu. Lielo tehnoloÄ£iju kompāniju biznesa modelis, kā peļņa ir bÅ«vÄ“ta uz cilvÄ“ku novÄ“rošanu, datu uzkrāšanu, apvienošanu lielajos datos un to profilÄ“šanu, tika kritiski analizÄ“ts vairākās diskusijās. NozÄ«mÄ«ga loma tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bā ir arÄ« Ä£eopolitikai un nācijām, kuru kompānijas dominÄ“ to izstrādāšanā un pielietojuma izvÄ“lÄ“. VÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu atšÄ·irÄ«bas starp globālajiem politiskajiem spÄ“lÄ“tājiem (ASV, Ķīna, Eiropas SavienÄ«ba) rada spriedzi un ietekmÄ“ to, kā tehnoloÄ£ijas, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir neitrālas to izgudrošanas mirklÄ«, tiek pielietotas to patÄ“rÄ“tājiem dažādos tirgos.

Vairākkārt tika pieminÄ“ta nepieciešamÄ«ba stiprināt Eiropas SavienÄ«bas inovatÄ«vos tehnoloÄ£iju uzņēmumus, kas var palÄ«dzÄ“t aizsargāt Eiropas tirgu un iedzÄ«votāju datu izmantošanu citu valstu kompāniju interesÄ“s. Kaut arÄ« lielās tehnoloÄ£iju kompānijas, piemÄ“ram, Google uzsver stingro pašregulāciju, tā pati ir atzinusi, ka Ä«paši mākslÄ«gā intelekta jomā ir nepieciešams starptautisks regulÄ“jums. PatiesÄ«bā daudzās valstÄ«s sabiedrisko grupu starpā un pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ« jau tiek ieviestas iniciatÄ«vas, kas cenšas atspÄ“kot nelÄ«dzsvaroto spÄ“ku sadalÄ«jumu informatÄ«vajā telpā un stiprināt demokrātijas attÄ«stÄ«bu. Publiskās asamblejas, pūļa lÄ“mumu pieņemšana (no angļu val. – crowdsourcing) un kvadrātiskā balsošana (no angļu val. – quadratic voting) ir iniciatÄ«vas, kas saliedÄ“ kopienas un veido decentralizÄ“tas sadarbÄ«bas platformas, palÄ«dzot visai sabiedrÄ«bai piedalÄ«ties un izstrādāt inovatÄ«vu likumdošanu, kā arÄ« koordinÄ“t strÄ«dÄ«gu jautājumu risināšanu. Kā piemÄ“rus starp valstÄ«m un pilsÄ“tām, kas jau ir ieviesušas šÄdas iniciatÄ«vas, var minÄ“t Islandi (Your priorities un Betri Reykjavik), Spāniju (Decide Madrid), Taivānu (vTaiwan) un Somiju (Medborgarinitiativ.fi).

Latvijai, aktÄ«vi piedaloties šajās diskusijās, ir iespÄ“ja bÅ«t klāt jaunas regulÄ“jošÄs sistÄ“mas izveidošanā, kas aizsargātu arÄ« mÅ«su iedzÄ«votāju datu suverenitāti un palÄ«dzÄ“tu meklÄ“t risinājumus tehnoloÄ£iju negatÄ«vajai ietekmei uz Latvijas informatÄ«vo telpu un demokrātijas attÄ«stÄ«bu.

Davosā valsts prezidents Egils Levits kopā ar pasaulÄ“ zināmu mediju sabiedrÄ«bu vadÄ«tājiem (BBC News, Thomson Reuters) piedalÄ«jās diskusijā par mediju nākotni, lai izvÄ“rtÄ“tu un rastu risinājumus tehnoloÄ£iju arvien pieaugošajai ietekmei uz mediju saturu, izplatÄ«šanu un patÄ“riņu. Demokrātiska sabiedrÄ«ba nevar pastāvÄ“t bez uzticamiem, neatkarÄ«giem un objektÄ«viem medijiem. MÅ«sdienu sadrumstalotajā informatÄ«vajā telpā, kur sociālie tÄ«kli ziņu satura veidošanā sacenšas ar tradicionālajiem medijiem, ir nepieciešams stiprināt sabiedrÄ«bas medijpratÄ«bu un kritisko spriestspÄ“ju. Latvijai šajā jomā jau ir iestrādes un pieredze, ko varam piedāvāt starptautiskajiem partneriem. Uzturot dialogu ar pašÄm tehnoloÄ£iju kompānijām (primāri Facebook), Eiropa var bÅ«t lÄ«deris, izstrādājot inovatÄ«vu regulÄ“jumu, kas beidzot sakārtotu arÄ« datu suverenitātes jautājumu. Turklāt tas ir Latvijas interesÄ“s bÅ«t starp progresÄ«vajām valstÄ«m Eiropas SavienÄ«bā datu izmantošanas likumdošanas izveidÄ“.

Kaut arÄ« Davosas forums vÄ“sturiski tiek uzskatÄ«ts par elites un biznesa sanākšanu kalnu kÅ«rortā, pirmo reizi apmeklÄ“jot forumu, šÄ·iet, laiks ir ieviesis korekcijas, un privilÄ“Ä£iju bÅ«t starp ielÅ«gtajiem ir vismaz daļēji nomainÄ«jusi trauksmes un atbildÄ«bas sajÅ«ta par pasaulÄ“ notiekošo. Jācer, ka daļa risinājumu, kas tika dzirdÄ“ti diskusiju dalÄ«bnieku vārdos, drÄ«zumā bÅ«s redzami arÄ« darbos.”

Nožēlojami, vai ne? Bet varbÅ«t mÄ“s vienkārši neko nesaprotam no tādu cilvÄ“ku motÄ«viem un apsvÄ“rumiem, kuri ir par mums intelektuāli neskaitāmas galvas tiesas pārāki – vai vismaz iedomājas tādi esam? Ja reiz mums ir prezidents, kurš tik bieži ir mÄ«lÄ“jis pieminÄ“t labas pārvaldÄ«bas principus, godprātÄ«gumu un atklātÄ«bu, – tad taču viņš pats vai viņa izvÄ“lÄ“tā kancelejas vadÄ«ba visu izskaidros un visu pamatos, atliek tikai precÄ«zi pajautāt.

Tas arÄ« tiek darÄ«ts, un pāris nedēļu laikā Valsts prezidenta kanceleja tiešÄm sagatavo oficiālu skaidrojumu – jau atkal ir vÄ“rts to publicÄ“t nevis atstāstÄ«jumā, bet ar minimāliem Ä«sinājumiem, saglabājot izteiksmes formu un, protams, saturu:

“Valsts prezidenta kancelejā saņemts JÅ«su iesniegums, kurā JÅ«s kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienÄ«bas biedrs mediju publikācijas sagatavošanai sabiedrÄ«bas informÄ“šanas nolÅ«kos, pamatojoties uz Informācijas atklātÄ«bas likumu un likumu “Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem”, lÅ«dzat sniegt informāciju:

1. kādas ir valsts prezidenta padomnieka ekonomikas politikas jautājumos funkcijas;

2. kāda bija objektÄ«vā nepieciešamÄ«ba pÄ“c šÄda padomnieka amata;

3. ar kādu pamatojumu par labāko kandidātu šim amatam tika izvÄ“lÄ“ta persona, kurai nav izglÄ«tÄ«bas ekonomikas vai uzņēmÄ“jdarbÄ«bas jomā;

4. kāds ir attiecÄ«go amatu ieņemošajai Alisei PÄ«kai noteiktais mÄ“neša atalgojums;

5. kādu tieši iemeslu dēļ valsts prezidents, kurš bieži izteicies par atklātÄ«bas un objektivitātes principu ievÄ“rošanas nepieciešamÄ«bu valsts pārvaldÄ“, atsakās rÄ«kot atklātus konkursus uz savu padomnieku vietām.”

Atbildot uz JÅ«su informācijas pieprasÄ«jumiem, informÄ“jam, ka atbilstoši likuma “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 6. panta otrajai daļai un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 9. punktam valsts prezidenta padomnieki ir politiskas amatpersonas. Valsts prezidents bauda rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu jautājumos, kas skar tā atbalsta iestādes – Kancelejas, struktÅ«ras izveidi un iekšÄ“jās darbÄ«bas pamatprincipu noteikšanu.

Galvenie valsts prezidenta padomnieka izvÄ“les kritÄ“riji ir balstÄ«ti uz profesionalitāti un kvalifikāciju attiecÄ«gajā jomā. Papildus profesionalitātes kritÄ“rijiem minÄ“to politisko amatpersonu darbā izšÄ·iroši svarÄ«ga ir personiskā uzticamÄ«ba un spÄ“ja sadarboties ar valsts prezidentu (sk. arÄ« Saeimā 2013. gadā 5. decembrÄ« pieņemtā likuma “GrozÄ«jumi likumā “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu”” anotācijas 1.3. apakšpunktu).

Paskaidrojam, ka atklāta konkursa rÄ«košana kā obligāta prasÄ«ba normatÄ«vajos aktos paredzÄ“ta uz tiešÄs valsts pārvaldes iestādes ierÄ“dņa amata vietu Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtÄ«bā. IevÄ“rojot to, ka Kanceleja nav tiešÄs valsts pārvaldes iestāde un Kancelejā nav valsts civildienesta ierÄ“dņu amatu vietas, kā arÄ« Ä«pašos drošÄ«bas un savstarpÄ“jās uzticÄ«bas apsvÄ“rumus, kuru pamatā ir valsts prezidenta atbalsta personāla atlase, Kancelejā netiek rÄ«koti atklāti konkursi uz vakantajām amata vietām.

VÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka ekonomika ir bÅ«tisks valsts prezidenta Egila Levita darbÄ«bas virziens. Jau kopš valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā bija zināms, ka valsts prezidenta komandā, tāpat kā iepriekšÄ“jiem Valsts prezidentiem, bÅ«s valsts prezidenta padomnieks ekonomikas politikas jautājumos, par ko informācija ir sniegta vairākiem medijiem. valsts prezidenta padomnieces ekonomikas politikas jautājumos Alises PÄ«kas mÄ“nešalga ir 3421,00 euro.

Atbildot uz JÅ«su informācijas pieprasÄ«juma jautājumu, kurā lÅ«dzat sniegt informāciju, kādu tieši iemeslu dēļ valsts prezidents, kurš bieži izteicies par atklātÄ«bas un objektivitātes principu ievÄ“rošanas nepieciešamÄ«bu valsts pārvaldÄ“, atsakās rÄ«kot atklātus konkursus uz savu padomnieku vietām, informÄ“jam, ka atbilde ir sniegta šÄ«s vÄ“stules II sadaļā.”

Tas arÄ« viss. VÄ“stulei ir pievienots pieprasÄ«tais Alises PÄ«kas amata apraksts, no kura vÄ“l skaidrāks kļūst, cik nopietni pienākumi ir uzticÄ“ti prezidenta padomniekam ekonomikas politikas jautājumos un cik neatbilstošs šim amatam ir cilvÄ“ks bez izglÄ«tÄ«bas, zināšanām un pieredzes, – jā, un faktiski arÄ« tas, cik negodprātÄ«gi un faktiski pretvalstiski ir iecelt šÄdā amatā šÄdas nekompetences pakāpes cilvÄ“ku, lai cik uzticams un sadarbspÄ“jÄ«gs viņš arÄ« bÅ«tu:

“I. Amata pamatpienākumi

1. Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšana ekonomikas politikas jomā, tas ir, jautājumos, kas saistÄ«ti ar valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu un ekonomisko drošÄ«bu, uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides uzlabošanu, nodarbinātÄ«bas veicināšanu un reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bu, kā arÄ« starptautiskiem ekonomiskiem sakariem.

2. Valsts prezidenta noteikto darbÄ«bas virzienu ekonomikas politikas jomā izstrāde un izpilde.

3. Valsts prezidenta nodrošināšana ar valsts institÅ«ciju un iestāžu rÄ«cÄ«bā esošo informāciju ekonomikas politikas jomā.

4. Valsts prezidenta rÄ«kojumu un paziņojumu izstrādāšana savas kompetences jautājumos atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes un likumu prasÄ«bām.

5. Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tājs var uzdot valsts prezidenta padomniekam ekonomikas politikas jautājumos veikt arÄ« citus pienākumus un uzdevumus.”

Kas tātad izriet no Egila Levita kancelejas atbildÄ“m? Ja pavisam Ä«si, tad – prezidents pieņem par saviem padomniekiem tādus cilvÄ“kus, kādus vÄ“las, un galvenie kritÄ“riji lÄ«dz ar “profesionalitāti un kvalifikāciju attiecÄ«gajā jomā” esot “personiskā uzticamÄ«ba un spÄ“ja sadarboties ar valsts prezidentu”. Bet kas un kā novÄ“rtÄ“ profesionalitāti un kvalifikāciju? Egils Levits nevienam par to atskaitÄ«ties netaisās, un, lai viss bÅ«tu skaidrs, vÄ“l ir arÄ« atbildes pÄ“dÄ“jais teikums:

“Valsts prezidenta Egila Levita uzdevumā informÄ“jam, ka valsts prezidents Egils Levits papildus šai atbildei neplāno Jums sniegt informāciju par minÄ“tajiem jautājumiem.”

Labi, ja reiz neplāno, tad neplāno. TomÄ“r, redzot, kas notiek ar Latvijas tautsaimniecÄ«bu un kā palielinās atpalicÄ«ba no Igaunijas un Lietuvas, likumsakarÄ«gs ir jautājums – kāds tad ir Egila Levita ieskatā profesionālās un kvalificÄ“tās politoloÄ£es un bijušÄs ierÄ“dnes veikums prezidenta padomnieces amatā, “izstrādājot un izpildot valsts prezidenta noteiktos darbÄ«bas virzienus ekonomikas politikas jomā”? Un jau atkal jācitÄ“ kārtÄ“jais Egila Levita kancelejas sacerÄ“tais dokuments:

“Valsts prezidenta kancelejā saņemts JÅ«su iesniegums, kurā esat norādÄ«jis, ka JÅ«su publikācijā, kas bÅ«s veltÄ«ta valsts prezidenta Egila Levita darbÄ«bai, sabiedrÄ«bas higiÄ“nas uzlabošanas nolÅ«kos vÄ“laties sniegt sabiedrÄ«bai informāciju par to, cik godprātÄ«gi Kancelejā tiek tÄ“rÄ“ti nodokļu maksātāju lÄ«dzekļi, un tādēļ vÄ“laties saņemt atbildes uz šÄdiem jautājumiem: kāds ir bijis valsts prezidenta padomnieku veikums 2020. gadā. Par katra padomnieka veikumu prasiet sniegt iespÄ“jami detalizÄ“tu šÄ«s personas veikumu aprakstu.

Atbildot uz JÅ«su uzdoto jautājumu par valsts prezidenta padomnieku veikumu 2020. gadā, vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka Kanceleja jau iepriekš informÄ“ja JÅ«s, ka, ievÄ“rojot labas pārvaldÄ«bas un nulles birokrātijas principu, Kanceleja savu darbÄ«bu organizÄ“ pÄ“c iespÄ“jas, mazinot administratÄ«vo slogu, kas saistÄ«ts ar birokrātisku pārskatu sagatavošanu, apstrādi un uzglabāšanu.

Ä€rÄ“jie normatÄ«vie akti un Kancelejas iekšÄ“jie normatÄ«vie akti neparedz pienākumu Kancelejai radÄ«t dokumentāciju par valsts prezidentu padomnieku darbÄ«bas pārskatiem. LÄ«dz ar to Kancelejas rÄ«cÄ«bā nav rakstveidā dokumentÄ“ta informācija par valsts prezidenta padomnieku darbÄ«bu un tās rezultātiem, un Kancelejai nav pienākuma šÄdu informāciju radÄ«t.

Vienlaikus, ievÄ“rojot labas pārvaldÄ«bas principu, paskaidrojam, ka atbilstoši likuma “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 6. panta otrajai daļai valsts prezidenta padomnieki ir politiskas amatpersonas. Papildus profesionalitātes kritÄ“rijiem minÄ“to amatpersonu darbā izšÄ·iroši svarÄ«ga ir personiskā uzticamÄ«ba un spÄ“ja sadarboties ar valsts prezidentu (sk. arÄ« Saeimā 2013. gadā 5. decembrÄ« pieņemtā likuma “GrozÄ«jumi likumā “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu”” anotācijas 1.3. apakšpunktu). Papildus vÄ“ršam uzmanÄ«bu, ka jau iepriekš Kanceleja ir JÅ«s informÄ“jusi, ka valsts prezidents Egils Levits atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“ padomnieku darbÄ«bu.”

Tas arÄ« ir viss: četrās rindkopās “visas tautas prezidenta” – tā paša, kas, stājoties amatā, solÄ«jis visvisādas labas lietas sabiedrÄ«bai, arÄ« “ņemt rokās slotu un izmÄ“zt māju no tiem mÄ“sliem, kas ir sakrājušies trÄ«sdesmit gados”, – kanceleja paziņo, ka galvenais Egila Levita padomniekiem ir nevis spÄ“jas, zināšanas un reāls darbs valsts labā, bet gan uzticamÄ«ba un spÄ“ja sadarboties. Vai viņi ko reāli paveikuši, Valsts prezidenta kanceleja sabiedrÄ«bai atskaitÄ«ties ij netaisās – pietiek ar to, ka “Egils Levits atzinÄ«gi novÄ“rtÄ“ padomnieku darbÄ«bu”…

Bet nu – laiks iet, Latvijas ekonomiskā atpalicÄ«ba no Lietuvas un Igaunijas kļūst tikai lielāka un lielāka. Pajautāsim tomÄ“r “visas tautas prezidentam” vÄ“lreiz – un pie reizes arÄ« par to, kādus tad uzdevumus viņš savai sadarbspÄ“jÄ«gajai ekonomikas padomniecei Ä«sti ir uzdevis:

“Valsts prezidenta padomnieka ekonomikas politikas amata aprakstā, ko JÅ«su iestāde man izsniegusi ar 27.01.2020 vÄ“stuli, minÄ“ts, ka šÄ«s amata vietas ieņēmÄ“ja pienākums ir “valsts prezidenta noteikto darbÄ«bas virzienu ekonomikas politikas jomā izstrāde un izpilde”.

Šai sakarā, gatavojot izdošanai grāmatu “Valstsgribis”, par kuru JÅ«su iestādes vadÄ«tājs man vairākās vÄ“stulÄ“s man nezināmu iemeslu dēļ ir izteicis savu subjektÄ«vo viedokli, tādÄ“jādi apliecinot, ka ir labi informÄ“ts par grāmatas saturu, vÄ“los saņemt no JÅ«su iestādes šÄdu informāciju un atbildes pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz šÄdiem jautājumiem:

– kādus darbÄ«bas virzienus ekonomikas politikas jomā lÄ«dzšinÄ“jais valsts prezidents ir noteicis 2020. gadā?

– kādus darbÄ«bas virzienus ekonomikas politikas jomā lÄ«dzšinÄ“jais valsts prezidents ir noteicis 2021. gadā?

– kādus darbÄ«bas virzienus ekonomikas politikas jomā lÄ«dzšinÄ“jais valsts prezidents ir noteicis 2022. gadā?

– kādus lÄ«dzšinÄ“jā valsts prezidenta noteiktos darbÄ«bas virzienus ekonomikas politikas jomā 2020. gadā ir izstrādājusi un izpildÄ«jusi valsts prezidenta padomniece ekonomikas jomā?

– kādus lÄ«dzšinÄ“jā valsts prezidenta noteiktos darbÄ«bas virzienus ekonomikas politikas jomā 2021. gadā ir izstrādājusi un izpildÄ«jusi valsts prezidenta padomniece ekonomikas jomā?

– kādus lÄ«dzšinÄ“jā valsts prezidenta noteiktos darbÄ«bas virzienus ekonomikas politikas jomā 2022. gadā ir izstrādājusi un izpildÄ«jusi valsts prezidenta padomniece ekonomikas jomā?

– vai smagā ekonomiskā un enerģētiskā krÄ«ze, kā arÄ« ekonomiskā atpalicÄ«ba, kurā nonākusi Latvija, ir saistÄ«ta ar šiem darbÄ«bas virzieniem? Atbildi pamatojiet.”

Taču izrādās, ka Egilam Levitam un viņa svītai ne prātā nenāk atskaitīties par tādiem niekiem:

“Paskaidroju, ka JÅ«s interesÄ“jošÄ informācija par valsts prezidenta darbÄ«bu ir publiski pieejama. Valsts prezidenta aktivitātes regulāri tiek atspoguļotas Kancelejas tÄ«mekļvietnÄ“ un sociālajos medijos. Kancelejas tÄ«mekļvietnÄ“ president.lv JÅ«s varat iepazÄ«ties ar valsts prezidenta darba kārtÄ«bu, valsts prezidenta runām, viedokļiem, intervijām, rakstiem, valsts prezidenta darbÄ«bas jomām, valsts prezidenta Egila Levita prezidentÅ«ras gadu kopsavilkumiem.

Tāpat arÄ« Latvijas sabiedrÄ«ba, žurnālisti, tajā skaitā arÄ« Latvijas Žurnālistu savienÄ«bas biedri, tiek vispusÄ«gi informÄ“ti par valsts prezidenta darbÄ«bu, un ikvienam aktuālo informāciju ir iespÄ“jams uzzināt, sekojot lÄ«dzi arÄ« informācijai plašsaziņas lÄ«dzekļos.

Atbildot uz jautājumu par valsts prezidenta ekonomikas padomnieces darbÄ«bu, informÄ“ju, ka Kanceleja iepriekš Jums ir jau sniegusi skaidrojumu, ka valsts prezidenta ekonomikas padomniece nodrošina valsts prezidenta noteikto darbÄ«bas virzienu ekonomikas politikas jomā izstrādi un izpildi.

Atbildot uz jautājumu par Kancelejas vadÄ«bas un valsts prezidenta padomnieku pieredzi, informÄ“ju, ka Kancelejas vadÄ«bai un valsts prezidenta padomniekiem ir atbilstoša un pietiekama pieredze darba pienākumu izpildes kvalitatÄ«vai nodrošināšanai. Ar informāciju par Kancelejas vadÄ«bas un valsts prezidenta padomnieku izglÄ«tÄ«bu un pieredzi varat iepazÄ«ties Kancelejas tÄ«mekļvietnÄ“ president.lv.””

Turpinājums sekos.