„Valstsgribisâ€: Äetri bailÄ«guma un gļēvuma gadi valsts prezidenta amatÄ
PIETIEK · 14.05.2023. · Komentāri (0)Īsi pirms atteikšanÄs no atkÄrtotas kandidÄ“šanas uz valsts prezidenta amata Egils Levits savu katastrofÄlo nepopularitÄti intervijÄ Å¾urnÄlam „Ir” mÄ“Ä£inÄja skaidrot ar savu principiÄlo nostÄdni un drosmi attiecÄ«bÄ uz vakcinÄciju un virkni citu tÄ“mu, kura, viņa vÄrdiem izsakoties, bijusi netÄ«kama „gļēvlatviešiem”. Bet kÄ bija patiesÄ«bÄ? Par to stÄsta šis fragments no jaunÄs grÄmatas „Valstsgribis”.
„Egils Levits intervijÄ “NeatkarÄ«gÄs RÄ«ta AvÄ«zes” žurnÄlistei Elitai Veidemanei 2020. gada novembrÄ« paziņo, ka viss esot izdevies gandrÄ«z vai lieliski, viņš esot gluži labs visas tautas prezidents:
“DomÄju, ka esmu kļuvis par tautas prezidentu. Paskaidrošu, kÄpÄ“c. Tautas prezidents nenozÄ«mÄ“, ka viņš visiem izpatÄ«k. Un tas nav ne iespÄ“jams, ne vajadzÄ«gs. Esmu darbojies visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Partijas pÄrstÄv SaeimÄ un valdÄ«bÄ savas un savu vÄ“lÄ“tÄju intereses, prezidents pÄrstÄv visas tautas intereses. Mana darbÄ«ba ir vÄ“rsta uz to, lai tÄ nÄktu par labu visai tautai, kuru veido ļoti dažÄdi cilvÄ“ki. SubjektÄ«vi uzskatu, ka esmu visas tautas prezidents, taÄu katrs var domÄt arÄ« citÄdi.”
JÄ, tieši tÄ – Egils Levits paziņo, ka viņš jau pusotru gadu esot “darbojies visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s”, ka esot “pÄrstÄvÄ“jis visas tautas intereses” un ka viņa darbÄ«ba esot “vÄ“rsta uz to, lai tÄ nÄktu par labu visai tautai”. TurklÄt “visas tautas prezidents” pats acÄ«mredzami ne tikai neņem vÄ“rÄ, bet pat vispÄr nepamana to, ar ko Latvijas valsts vara – kuras galva viņš oficiÄli ir – jau kopš 2020. gada pavasara ir nodarbojusies Covid epidÄ“mijas, Covid histÄ“rijas un Covid panikas apstÄkļos…
Ir tÄdi politiÄ·i, valstu vadÄ«tÄji, citas augstas amatpersonas, kuri savu pilnvaru laiku pavada mierÄ«gi, bez kÄdiem stresiem un vÄ“rÄ Å†emamiem izaicinÄjumiem. Un ir arÄ« tÄdi, kuriem dieviņš, augstÄkÄ vara vai liktenis – sauksim, kÄ vÄ“lamies, – noliek priekšÄ pÄrbaudÄ«jumus un dod iespÄ“ju parÄdÄ«t: kas tad tu Ä«sti esi – atbildÄ«gs, izlÄ“mÄ«gs un gudrs valstsvÄ«rs vai gļēva lupata? Egilam Levitam šÄds pirmais lielais pÄrbaudÄ«jums valsts prezidenta amatÄ ir Covid epidÄ“mija.
PretÄ“ji paša “nÄcijas tÄ“va” regulÄrajiem apgalvojumiem, ka viņš jau neko Ä«sti nevarot, neesot viņam nekÄdu Ä«stu pilnvaru, nespÄ“jot viņš tieši vadÄ«t lietas un ietekmÄ“t procesus, Latvijas Satversme un citi likumi cilvÄ“kam, kas ieņem valsts prezidenta posteni, dod pietiekami plašas iespÄ“jas. AtjaunotajÄ Latvijas RepublikÄ to katrs savÄ praktiskÄ un uzskatÄmÄ veidÄ ir apliecinÄjuši ne tikai Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga, bet arÄ« Valdis Zatlers, Andris BÄ“rziņš, jÄ, pat pajolÄ«gais Raimonds VÄ“jonis.
PatiesÄ«bÄ arÄ« pats Egils Levits to lieliski zina. UzstÄjoties ar kÄrtÄ“jo garrunu, viņš uzskaita pa punktiem, nu jau kÄ galveno savu funkciju pieminot nevis darbu visas tautas labÄ, bet gan Saeimas un valdÄ«bas darba vÄ“rtÄ“šanu un atbalstÄ«šanu:
“ŠÄ« Saeima atbildÄ«gi pilda savus uzdevumus. TÄ jÄturpina lÄ«dz kÄrtÄ“jÄm Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm 2022. gadÄ. SatversmÄ“ noteiktÄ valsts prezidenta loma ir no neatkarÄ«gas pozÄ«cijas vÄ“rtÄ“t un atbalstÄ«t Saeimas un valdÄ«bas darbu, ko tÄs veic valsts kopÄ“jÄ labuma interesÄ“s.
Valsts prezidentam uzdevuma pildÄ«šanai ir dota virkne svarÄ«gu pilnvaru. PirmkÄrt – viņam jÄpÄrstÄv Latvija starptautiski. OtrkÄrt – viņš var ietekmÄ“t likumdošanas procesu. TreškÄrt, viņam jÄpalÄ«dz atrisinÄt krÄ«zes. Un ceturtkÄrt – prezidentam jÄskatÄs tÄlÄk, nekÄ to dara politiÄ·i un partijas, jÄizdara secinÄjumi, jÄdod saprÄtÄ«gi ierosinÄjumi. Ar savu redzÄ“jumu viņam jÄietekmÄ“ politiskÄ dienas kÄrtÄ«ba, lai Latvija sekmÄ«gi virzÄ«tos uz priekšu.”
2020. gada sÄkumÄ sÄkoties Covid epidÄ“mijai, KrišjÄņa Kariņa valdÄ«ba ar tÄs nespÄ“jÄ«go vadÄ«tÄju un haotiskajiem ministriem ignorÄ“ jebkÄdu veselo saprÄtu un bez jebkÄda racionÄla un pÄrdomÄta plÄna metas pieņemt visnejÄ“dzÄ«gÄkos lÄ“mumus, iznÄ«cinot valsts tautsaimniecÄ«bu un šÄ·iežot aizņemtus miljardus. ŠajÄ laikÄ ne tikai vakanta, bet arÄ« viegli ieņemama ir patiešÄm Ä«sta nÄcijas tÄ“va, lÄ«dera un visas tautas prezidenta vieta.
JÄ, vieta ir vakanta – bet tÄ arÄ« paliek tukša, jo Egils Levits nevis pÄrnestÄ nozÄ«mÄ“, bet pilnÄ«gi burtiski ieslÄ“dzas RÄ«gas pilÄ«, savÄ JÅ«rmalas rezidencÄ“ vai lepnajÄ Ä€genskalna dzÄ«voklÄ«, maksimÄli ierobežojot savus kontaktus. KÄ ar neslÄ“ptu izsmieklu atstÄsta pilij tuvi avoti, šajÄ laikÄ “visas tautas prezidents” patiešÄm dzÄ«vo paniskÄs bailÄ“s no briesmÄ«gÄ vÄ«rusa:
“Protams, 2020. gada pavasarÄ« ziņas no Ķīnas, pÄ“c tam no ItÄlijas un Amerikas bija briesmÄ«gas. PÄ“c tam, protams, vÄ«russ “nomierinÄjÄs”, kļuva mazÄk letÄls, bet tobrÄ«d cilvÄ“ki ĶīnÄ tiešÄm saļima uz ielÄm, tÄ ka cilvÄ“ku bailes LatvijÄ varÄ“ja labi saprast. Un vienalga – nez vai bija daudz cilvÄ“ku LatvijÄ, kas bija tÄ pÄrbijušies kÄ mÅ«su “nÄcijas tÄ“vs”.
Iespaids bija tÄds, ka pašiedomÄtam mesijam kÄds ir pÄ“kšÅ†i pateicis – tu vari nomirt. Viņš tad arÄ« pÄrbijÄs un palika pÄrbijies mÄ“nešiem ilgi, nÄ“, pat ne mÄ“nešiem, bet pÄris gadus. Tie, kam tolaik bija tÄ ekskluzÄ«vÄ iespÄ“ja apmeklÄ“t RÄ«gas pili, noteikti atceras, cik dramatiski bija dezinfekcijas pasÄkumi. Un runa bija tikai par RÄ«gas pili, ne par nonÄkšanu kaut desmitu metru attÄlumÄ no mÅ«su JonasoviÄa…”
IzgrÅ«stot pa labi un kreisi – pÄrnestÄ nozÄ«mÄ“ – seniorus un citas riska grupas, kuras tajÄ laikÄ patiešÄm pat ļoti nÄvÄ“jošais vÄ«russ apdraud Ä«paši, “nÄcijas tÄ“vs” kopÄ ar premjeru KrišjÄni Kariņu un citÄm “valstisko nepÄrtrauktÄ«bu nodrošinošajÄm personÄm” 2021. gada sÄkumÄ pirmie metas saņemt LatvijÄ sÄkotnÄ“ji ievestÄs AstraZeneca vakcÄ«nas.
Publiski šÄ«s “valstisko nepÄrtrauktÄ«bu nodrošinošÄs personas” savu mazdÅ«šÄ«bas, divkosÄ«bas un patiesÄ«bÄ neslÄ“ptas nekrietnÄ«bas aktu mÄ“Ä£ina izskaidrot kÄ cÄ“lus centienus iedrošinÄt uz vakcinÄ“šanos plašÄs tautas masas – tÄs pašas, kurÄm vakcÄ«nu vienkÄrši nav un vÄ“l ilgi nebÅ«s.
“ĪpašÄ persona” vakcÄ«nu saņem – bet bailes nezÅ«d. Jau drÄ«z izrÄdÄs, ka kÄ pirmÄ sertificÄ“tÄ AstraZeneca vakcÄ«na nav ne Ä«paši laba, ne droša, ne efektÄ«va, un “nÄcijas tÄ“va” reakcija ir tik traÄ£ikomiska, ka Ärsts PÄ“teris Apinis sacer pat veselu rakstu ar izsmejošu virsrakstu “Par kÄdas Ä«pašas amatpersonas bailÄ“m, saņemot otro AstraZeneca vakcÄ«nu, un šÄ«s rÄ«cÄ«bas konsekvencÄ“m”. LÅ«k, daži tÄ fragmenti:
“KÄda augsta Latvijas amatpersona baidÄs saņemt otro vakcÄ«nu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitÄtes vakcÄ«nu. IespÄ“jams, pirmajai vakcÄ«nas devai bija blaknes – slikta pašsajÅ«ta, drudzis vai pat sÄpes vakcinÄcijas brÄ«dÄ« un pÄ“c tam.
IespÄ“jams, ka amatpersona pÄrvalda angļu un vÄcu valodu un lasa baisas ziņas par septiņiem nÄves gadÄ«jumiem, kas, iespÄ“jams, bijuši saistÄ«ti ar šo vakcÄ«nu. Tiesa, šo baiso nÄves gadÄ«jumu aprakstÄ dominÄ“ atziņa, ka mirušÄs bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smÄ“Ä·Ä“jušas, bet mÅ«su amatpersona neatbilst nevienai no šÄ«m pazÄ«mÄ“m.
Un tomÄ“r – tÄ kÄ man nav bijusi iespÄ“ja pajautÄt augstajai amatpersonai, kÄpÄ“c tÄ izvairÄs saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitÄtes vakcÄ«nu, konsekventi turpinÄšu šo amatpersonu dÄ“vÄ“t par amatpersonu un ne ar pušplÄ“stu vÄrdu nenorÄdÄ«šu, kuru tieši es domÄju.
KÄ partizÄni klusÄ“ arÄ« valdÄ«bas politiÄ·i un “PanorÄma”. Gluži tÄpat augstÄs amatpersonas birojs, VakcinÄcijas birojs un Paula Stradiņa KlÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas KomunikÄcijas daļas vadÄ«tÄja kategoriski atsakÄs paust jebkÄdu ziņu – kÄpÄ“c godÄjamÄ amatpersona pazudusi no publiskÄs telpas un baidÄs no vakcÄ«nas lÄ«dzÄ«gi kÄdam krievu multiplikÄcijas filmas varonim – Ä€frikas upju dzÄ«vnieciņam.
MinÄ“tÄs amatpersonas rÄ«cÄ«ba man un maniem kolÄ“Ä£iem lika aizdomÄties par konsekvencÄ“m. PirmÄ konsekvence bÅ«tu skaidra – amatpersona pirmo vakcÄ«nas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. TÄtad – varÄ“s svinÄ“t JÄņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvÄ“tkus, jo no Covid–19 nebÅ«s mirusi, pat ja otrreiz nevakcinÄ“sies.
SarežģītÄk ir ar variantu – otrajÄ vakcinÄcijas kÄrtÄ vakcinÄ“ties ar citu vakcÄ«nu. VÄcijÄ un DÄnijÄ izskan aicinÄjumi – tos, kas pirmoreiz vakcinÄ“jušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitÄtes vakcÄ«nu, otrajÄ kÄrtÄ vakcinÄ“t ar “Pfizer/BioNTech” vakcÄ«nu. ManuprÄt, cilvÄ“ka imunoloÄ£iskÄ sistÄ“ma arÄ« varÄ“tu bÅ«t nedaudz izbrÄ«nÄ«ta par dažÄdu veidu vakcÄ«nu kombinÄciju.
Un es tiešÄm neesmu pÄrliecinÄts, vai tiešÄm tieši ar augsto Latvijas amatpersonu bÅ«tu jÄsÄk eksperiments – pÄ“c pirmÄs Oksfordas UniversitÄtes/”AstraZeneca” vÄ«rusu vektoru vakcÄ«nas vakcÄ«nas devas kÄ otro devu vakcinÄ“t “Pfizer/BioNTech” mRNS vakcÄ«nu. (..)
KatrÄ ziÅ†Ä mans ieteikums godÄjamajai valsts amatpersonai bÅ«tu saņemties un vakcinÄ“ties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitÄtes vakcÄ«nas devu. Nav zÄļu bez blaknÄ“m, nav vakcÄ«nu bez blaknÄ“m. (..)
Un tomÄ“r – galvenÄ bÄ“da LatvijÄ ir tÄ, ka VeselÄ«bas ministrija un VakcinÄcijas birojs rÄ«kojas Ä«paši haotiski gan vakcÄ«nu iegÄdÄ“, gan izplatÄ«šanÄ, gan iedzÄ«votÄju reÄ£istrÄcijÄ, radot pamatotu neapmierinÄtÄ«bu cilvÄ“ku vidÅ« un pretestÄ«bu vakcinÄcijas procesam.
TÅ«kstoš antivakcinÄ“šanas aktÄ«vistu nespÄ“j nodarÄ«t vakcinÄcijas procesam tik daudz ļauna kÄ Daniels Pavļuts un Eva JuhņēviÄa. LatvijÄ divas vakcÄ«nu devas saņēmuši (tÄtad IR vakcinÄ“ti) mazÄk par 1 % iedzÄ«votÄju, un ar šo rezultÄtu Latvija pÄrliecinoši ir pÄ“dÄ“jÄ vietÄ EiropÄ. VarbÅ«t augstÄ valsts amatpersona vienkÄrši vÄ“las bÅ«t karognesÄ“js šim valsts vakcinÄcijas haosam?…”
KÄdu nÄkamo vakcÄ«nu beigu beigÄs paklusÄm izvÄ“las “nÄcijas tÄ“vs” un cik pamatotas ir viņa demonstrÄ“tÄs paniskÄs bailes šai sakarÄ, – tas tÄ arÄ« nav droši uzzinÄms. Lai gan Valsts noslÄ“puma likums tieši un skaidri noteic, ka ir aizliegts ierobežot pieejamÄ«bu informÄcijai par valsts prezidenta veselÄ«bas stÄvokli, Egils Levits kategoriski nevÄ“las atklÄt sabiedrÄ«bai šÄdas ziņas.
“Tiesiskuma pÄ«lÄra” kanceleja jau tradicionÄli parÅ«pÄ“jas par “likumÄ«gu” pamatojumu šim untumam: tai šÄdu ziņu nemaz neesot, likums neuzliekot par pienÄkumu tÄdas radÄ«t. Jau mÄ“nesi pÄ“c Egila Levita stÄšanÄs augstajÄ amatÄ viņa kanceleja oficiÄlÄ dokumentÄ paskaidro – liecieties nu mierÄ, ziņkÄrÄ«gie lumpeņi, uz katru jÅ«su likumu mums ir divi pretÄ«:
“SaskaÅ†Ä ar InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 2.panta pirmo un otro daļu, norÄdÄ«tÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informÄcija, kura ir iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ vai kuru iestÄdei atbilstoši kompetencei ir pienÄkums radÄ«t, un tas attiecas uz dokumentÄ“tu informÄciju, kura ir iestÄžu informÄcijas apritÄ“.
LikumÄ “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošinÄšanu” un citos normatÄ«vajos aktos Kancelejai noteiktÄ kompetencÄ“ neparedz tiesÄ«bas un pienÄkumus radÄ«t vai uzglabÄt informÄciju par valsts prezidenta veselÄ«bas stÄvokli.
TÄ kÄ neviens normatÄ«vais akts neparedz valsts prezidenta veselÄ«bas pÄrbaužu kÄrtÄ«bu, biežumu un ar to saistÄ«tos jautÄjumus un Kancelejas lietvedÄ«bÄ nav JÅ«su prasÄ«tÄ informÄcija, nevaram Jums to izsniegt.”
Kopš šÄ« Egila Levita kancelejas paziņojuma paiet vairÄk nekÄ trÄ«s gadi, un šÄ«s grÄmatas tapšanas laikÄ tiek pÄrjautÄts – vai tad nu tiešÄm “nÄcijas tÄ“vs” un “tiesiskuma pÄ«lÄrs” šajÄ laikÄ neko nav izdarÄ«jis, lai, kÄ demokrÄtiskÄ un tiesiskÄ valstÄ« pieņemts, arÄ« LatvijÄ bÅ«tu pieejama informÄcija par valsts augstÄko amatpersonu veselÄ«bas stÄvokli:
“Valsts noslÄ“puma likumÄ noteikts, ka nedrÄ«kst tikt ierobežota pieejamÄ«ba informÄcijai par valsts prezidenta veselÄ«bas stÄvokli. JÅ«su iestÄde man iepriekš ir paziņojusi, ka tai šÄda informÄcija neesot pieejama un likums tai neuzliekot par pienÄkumu šÄdu informÄciju radÄ«t.
Mediju informÄcija rÄda, ka JÅ«su iestÄdei daudzkÄrt ir nÄcies saskarties ar mediju un sabiedrÄ«bas interesi par šo jautÄjumu.
Šai sakarÄ vÄ“los saņemt JÅ«su iestÄdes atbildes uz šÄdiem jautÄjumiem
1) vai pašreizÄ“jÄ valsts prezidenta pilnvaru laikÄ JÅ«su iestÄde ir veikusi kÄdas darbÄ«bas, lai nodrošinÄtu sabiedrÄ«bai informÄcijas pieejamÄ«bu par valsts prezidenta veselÄ«bas stÄvokli? Ja jÄ, tad kÄdas? Ja nÄ“, kÄdu iemeslu dēļ ne?
2) vai pašreizÄ“jÄ valsts prezidenta pilnvaru laikÄ JÅ«su iestÄde ir saņēmusi no pašreizÄ“jÄ valsts prezidenta uzdevumu veikt kÄdas darbÄ«bas, lai nodrošinÄtu sabiedrÄ«bai informÄcijas pieejamÄ«bu par valsts prezidenta veselÄ«bas stÄvokli?
3) vai JÅ«su iestÄdes darbinieki, tostarp, bet ne tikai pašreizÄ“jÄ valsts prezidenta padomnieki šÄ«s personas pilnvaru laikÄ ir šai personai ierosinÄjuši vai ieteikuši veikt kÄdas darbÄ«bas, lai nodrošinÄtu sabiedrÄ«bai informÄcijas pieejamÄ«bu par valsts prezidenta veselÄ«bas stÄvokli?”
Egila Levita vÄrdÄ vai pilnvarojumÄ sniegtÄ atbilde ir skaidra un nepÄrprotama: “Atbildot uz JÅ«su uzdotajiem jautÄjumiem, informÄ“ju, ka Kanceleja nav veikusi JÅ«su norÄdÄ«tÄs darbÄ«bas, šÄdu darbÄ«bu veikšanu nav ierosinÄjis ne valsts prezidents, ne Kancelejas nodarbinÄtie.” TiešÄm – kÄpÄ“c lai lumpeņiem bÅ«tu šÄdas tiesÄ«bas?…
Lai nu kÄ, baidÄ«ties no briesmÄ«gÄ vÄ«rusa Egils Levits arÄ« pÄ“c dubultÄs vai nezin cik reižu vakcinÄcijas turpina uzskatÄmi un pÄrliecinoši. Piemirstot “solidaritÄti” un “iekļaušanu”, aiz dažÄdu izmÄ“ru žogiem un nožogojumiem no “iekļaujamÄs” tautas “nÄcijas tÄ“vs” paslÄ“pjas visdažÄdÄkajos masu pasÄkumos – sÄkot no reliÄ£iskÄ pasÄkuma AglonÄ, kur “parastÄ tauta” atšÄ·irÄ«bÄ no Egila Levita un citiem augstiem kungiem un dÄmÄm spiesta dieviņu lÅ«gt, aiz žoga stÄvot, un beidzot ar jau aprakstÄ«to GunÄra Astras pieminekļa atklÄšanu.
13. Saeimas deputÄtam – skandÄlistam Aldim Gobzemam ne visÄs lietÄs ir pilns rublis, taÄu attiecÄ«bÄ uz “nÄcijas tÄ“va” baiļu tÄ“mu viņš ir ļoti trÄpÄ«gs un precÄ«zs: “Levits mīž no savas tautas, nespÄ“jot pie tÄs iznÄkt 18. augustÄ. Levits mīž no Ä«stas opozÄ«cijas, ieslÄ“dzoties pilÄ« ar savu mīļÄko, kurai diedelÄ“t amatus un izdomÄjot ieganstus, lai Ä«sto opozÄ«ciju nepieņemtu pilÄ«. Levits kÄ vakcinÄ“ts mīž no vesela cilvÄ“ka ar negatÄ«vu testu. (..) Citiem vÄrdiem – Levits nobijÄs no manis un nepieņems mani kÄ frakcijas priekšsÄ“dÄ“tÄju pilÄ«, jo viņam, vakcinÄ“tam, ļoti, ļoti bailes ir. BailÄ«gs mÄ«zÄ“js mums tas NÄcijas tÄ“vs.”
ŠÄ« nav tukša, nepamatota apsaukÄšanÄs, – Aldis Gobzems publisko izteiksmÄ«gu Valsts prezidenta kancelejas vÄ“stuli, ar kuru viņam kÄ nevakcinÄ“tam aizliegts ierasties RÄ«gas pilÄ« ar negatÄ«vu Covid-19 testÄ“šanas sertifikÄtu:
“GodÄjamais Gobzema kungs!
Valsts prezidenta kancelejÄ saņemta JÅ«su 2021. gada 29. septembra vÄ“stule Nr. 142.8/2-13-13/21. TajÄ, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas 2021. gada 28. septembra vÄ“stulÄ“ Nr. 1296 minÄ“to par epidemioloÄ£iskÄs drošÄ«bas pasÄkumiem Valsts prezidenta kancelejas telpÄs RÄ«gas pilÄ«, lÅ«dzat veikt atkÄpi no noteiktajiem epidemioloÄ£iskÄs drošÄ«bas pasÄkumiem un atļaut Jums uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjas un Saeimas frakciju priekšsÄ“dÄ“tÄju klÄtienes tikšanos ierasties, uzrÄdot nevis derÄ«gu digitÄlo Covid-19 vakcinÄcijas vai pÄrslimošanas sertifikÄtu, bet gan negatÄ«vu Covid-19 testÄ“šanas sertifikÄtu.
AtkÄrtoti paskaidrojam, ka, lai nodrošinÄtu drošu darba procesu Valsts prezidenta kancelejÄ un mazinÄtu riskus Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un valsts prezidenta un kancelejas viesiem, apmeklÄ“tÄjiem, pakalpojumu sniedzÄ“jiem un citÄm personÄm inficÄ“ties ar Covid-19, pasÄkumi Valsts prezidenta kancelejas telpÄs RÄ«gas pilÄ« tiek rÄ«koti, stingri un, pÄ“c bÅ«tÄ«bas ievÄ“rojot “zaÄ¼Ä koridora” principu. Proti, pasÄkumÄ iekštelpÄs piedalÄs tikai personas, kuras var uzrÄdÄ«t derÄ«gu digitÄlo Covid-19 vakcinÄcijas vai pÄrslimošanas sertifikÄtu.
Vasaras laikÄ ÄrtelpÄs – RÄ«gas pils dÄrzÄ – ir rÄ«koti arÄ« atsevišÄ·i pasÄkumi, ievÄ“rojot “dzeltenÄ koridora” principu, kas pieļauj dalÄ«bu pasÄkumÄ arÄ« tÄm personÄm, kuras varÄ“ja uzrÄdÄ«t negatÄ«vu Covid-19 testÄ“šanas sertifikÄtu.
TomÄ“r vÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu, ka lÄ«dz šim visi pasÄkumi RÄ«gas pils iekštelpÄs ar valsts amatpersonu lÄ«dzdalÄ«bu, kuros piedalÄ«jušies arÄ« Saeimas deputÄti, rÅ«pÄ“joties par pasÄkuma dalÄ«bnieku un viesu veselÄ«bu un drošÄ«bu, organizÄ“ti tikai “zaÄ¼Ä koridora” apstÄkļos un pulcÄ“juši pat ievÄ“rojamu skaitu dalÄ«bnieku klÄtienÄ“ (piemÄ“ram, valsts apbalvojumu svinÄ«gÄs pasniegšanas ceremonijas šÄ gada 19. un 20. augustÄ un Valstiskuma balvas pasniegšanas ceremonija šÄ gada 21. augustÄ).
RÅ«pÄ“joties par ikviena un vÄ“l jo vairÄk par Saeimas deputÄtu veselÄ«bas aizsardzÄ«bu un drošÄ«bu, atkÄrtoti paskaidrojam, ka Valsts prezidenta kancelejas telpÄs drÄ«kst atrasties tikai personas, kuras var uzrÄdÄ«t derÄ«gu digitÄlo Covid 19 – vakcinÄcijas vai pÄrslimošanas sertifikÄtu. TÄdÄ“jÄdi arÄ« ikviena valsts prezidenta tikšanÄs ar valsts amatpersonÄm tiek organizÄ“ta, ievÄ“rojot minÄ“to “zaÄ¼Ä koridora” principu.
AtgÄdinÄm: ja Jums pastÄv kÄdi šÄ·Ä“ršÄ¼i derÄ«ga digitÄlÄ Covid-19 vakcinÄcijas vai pÄrslimošanas sertifikÄtu uzrÄdÄ«šanai, Jums ir iespÄ“ja uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta. Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjas un Saeimas frakciju priekšsÄ“dÄ“tÄju klÄtienes tikšanos savÄ vietÄ deleģēt citu Saeimas frakcijas “NeatkarÄ«gie” deputÄtu, kurš var uzrÄdÄ«t derÄ«gu digitÄlo Covid-19 vakcinÄcijas vai pÄrslimošanas sertifikÄtu…”
VÄ“l pat 2021. gada rudenÄ«, kad jau ir pilnÄ«gi skaidrs, ka vÄ«russ ir zaudÄ“jis savu sÄkotnÄ“jo jaudu, nogalina nesalÄ«dzinÄmi retÄk un lielÄkoties cilvÄ“kus ar citÄm smagÄm kaitÄ“m, Egils Levits steidzÄ«gi un nervozi nolasa uzrunu tradicionÄlajÄ “Latvijas lepnuma” pasÄkumÄ un no tÄlÄkÄs tÄ daļas steidzÄ«gi dodas prom.
Publikai sociÄlajos tÄ«klos viss ir skaidrs. “Levits ar visu savu valstsgribu ir pirmais prezidents, kurš atnÄca uz “Latvijas lepnumu”, nolasÄ«ja runu un fiksi notinÄs. Visi citi prezidenti vienmÄ“r ir palikuši lÄ«dz beigÄm. Runa ir par vÄ“rtÄ«bÄm, bet galvenais – par empÄtiju, kuras šim Briseles kartupelim diemžēl ir svešvÄrds…” “Lietuvietis ļoti labi runÄja no galvas, visi pÄrÄ“jie arÄ« – tikai prezidentam jÄlasa no lapiņas. Tik tukšs ir tas gaismas nesÄ“js… “ “Bet kÄ var nejust, nesaprast, neizprast “drÄ“bi”. CilvÄ“ks dzÄ«vo burbulÄ«?…” “Viņš nav prezidents, viņš ir ierÄ“dnis. Un pie tam slikts…” “JÄ, šeit nu bija tÄ reize, kad iestÄjoties par vÄ“rtÄ«bÄm, vajadzÄ“ja izrÄdÄ«t sÄkotnÄ“jo lozungu darbÄ«bÄ: ka bÅ«s visas tautas prezidents.” “MÅ«su Valstsgriba ir riktÄ«gs mÄ«kstais… bailÄ«gÄkais starp visiem Eiropas ValstsgribÄm. Viņš baidÄs iziet no savas pils, pat lai tiktos ar infektologu Ugu Dumpi un epidemiologu Juriju PerevošÄikovu.”
TikmÄ“r uz jautÄjumiem aizmukšanas sakarÄ Egila Levita kanceleja atbild tradicionÄli augstprÄtÄ«gi – nekas “augstÄkajam konstitucionÄlajam orgÄnam” jums nav jÄpaskaidro:
“Atbildot uz 4. jautÄjumu, informÄ“ju, ka valsts prezidenta darba kÄrtÄ«ba tiek plÄnota atbilstoši valsts prezidenta veicamajiem darba pienÄkumiem, kas ir noteikti Latvijas Republikas SatversmÄ“.
Atbildot uz 5. jautÄjumu, informÄ“ju, ka valsts prezidenta darba kÄrtÄ«bas publiskiem pasÄkumiem varat iepazÄ«ties valsts prezidenta mÄjaslapas sadaÄ¼Ä “Valsts prezidenta darba kÄrtÄ«ba”.
Atteikumu sniegt informÄciju vai informÄcijas nesniegšanu pieprasÄ«tajÄ apmÄ“rÄ JÅ«s varat pÄrsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ viena mÄ“neša laikÄ no tÄ spÄ“kÄ stÄšanÄs dienas.”
Tas, ka valsts prezidentu mÄc paniskas bailes par savu personisko veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu, vÄ“l nebÅ«tu nekas traks, – ļoti daudziem cilvÄ“kiem ir bail no visdažÄdÄkajÄm lietÄm, un viņi vienalga spÄ“j dzÄ«vot pilnvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi. Daudz sliktÄk ir tas, ka faktiski visu Covid epidÄ“mijas laikus Egils Levits nevis vismaz mÄ“Ä£ina pildÄ«t valsts galvas funkcijas un pienÄkumus (par nÄcijas lÄ«dera lomu nemaz nerunÄsim), bet faktiski kļūst par valdošÄs koalÄ«cijas un KrišjÄņa Kariņa valdÄ«bas piedÄ“kli un haotisko lÄ“mumu leÄ£itimizÄ“tÄju.
PatiesÄ«bÄ Egils Levits dara tieši to, ko apliecinÄjis savÄ jau pieminÄ“tajÄ garrunÄ: notiek nevis darbs visas tautas labÄ, bet gan Saeimas un valdÄ«bas darba vÄ“rtÄ“šana un vispirms jau gandrÄ«z akla bezierunu atbalstÄ«šana. Ä»oti precÄ«zs ir opozÄ«cijÄ esošÄs Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas paziņojums, kam portÄlÄ pietiek.com dots virsraksts “Levits nespÄ“j vai nevÄ“las pildÄ«t savus pienÄkumus un “pazÅ«d aiz savas pils augstajiem mÅ«riem”:
“Ne tikai Latvijas valsts dibinÄšanas svÄ“tkos, bet arÄ« ikdienÄ aizvien skaudrÄk iezÄ«mÄ“jÄs valsts prezidenta Egila Levita kÄ valsts vadÄ«tÄja lÄ«derÄ«bas problÄ“ma. AcÄ«mredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkÄrši nespÄ“j vai nevÄ“las pildÄ«t savus valsts prezidenta pienÄkumus un “pazÅ«d aiz savas pils augstajiem mÅ«riem”, nespÄ“jot adekvÄti reaģēt uz notikumiem sabiedrÄ«bÄ.
Valsts prezidents nedrÄ«kst uz visu nolÅ«koties tikai no malas kÄ miermÄ«lÄ«gs novÄ“rotÄjs, jo Ä«paši šobrÄ«d, kad valstij ir vajadzÄ«gs spÄ“cÄ«gs lÄ«deris, akcentÄ“ partiju apvienÄ«ba Zaļo un zemnieku savienÄ«ba (ZSS), norÄdot, ka valstsvÄ«ra autoritÄtes neesÄ«ba un visu laiku zemÄkais valsts prezidenta darba novÄ“rtÄ“jums ir likumsakarÄ«gs E.Levita darbÄ«bai vai drÄ«zÄk bezdarbÄ«bai.
ZZS ieskatÄ E.Levits ne tikai nav spÄ“jis saliedÄ“t Latvijas sabiedrÄ«bu, bet pieļÄvis valdošÄs koalÄ«cijas antidemokrÄtisku rÄ«cÄ«bu, kad tautas priekšstÄvjiem SaeimÄ un pašvaldÄ«bu domÄ“s tiek nepamatoti ierobežoti vÄ“lÄ“tÄju dotie mandÄti. Tas ir unikÄls demokrÄtijas ierobežošanas piemÄ“rs visÄ EiropÄ, par ko jau ir izteikušies vairÄki atzÄ«ti konstitucionÄlo tiesÄ«bu eksperti.
Ilgstošas pandÄ“mijas situÄcijÄ, Ministru kabinetam demonstrÄ“jot apjukumu nekonsekvenci un nespÄ“ju pieņemt lÄ“mumus, ko skaidri iezÄ«mÄ“ja žurnÄlistu izmeklÄ“šanas, valsts prezidents neizmantoja iespÄ“ju sasaukt ÄrkÄrtas Ministru kabineta sÄ“di, iesaistoties un palÄ«dzot visai sabiedrÄ«bai svarÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanÄ, kas, iespÄ“jams, izraisÄ«ja daudzu cilvÄ“ku personiskÄs traģēdijas un pat nÄves.”