Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Īsi pirms atteikšanās no atkārtotas kandidÄ“šanas uz valsts prezidenta amata Egils Levits savu katastrofālo nepopularitāti intervijā žurnālam „Ir” mÄ“Ä£ināja skaidrot ar savu principiālo nostādni un drosmi attiecÄ«bā uz vakcināciju un virkni citu tÄ“mu, kura, viņa vārdiem izsakoties, bijusi netÄ«kama „gļēvlatviešiem”. Bet kā bija patiesÄ«bā? Par to stāsta šis fragments no jaunās grāmatas „Valstsgribis”.

„Egils Levits intervijā “NeatkarÄ«gās RÄ«ta AvÄ«zes” žurnālistei Elitai Veidemanei 2020. gada novembrÄ« paziņo, ka viss esot izdevies gandrÄ«z vai lieliski, viņš esot gluži labs visas tautas prezidents:

“Domāju, ka esmu kļuvis par tautas prezidentu. Paskaidrošu, kāpÄ“c. Tautas prezidents nenozÄ«mÄ“, ka viņš visiem izpatÄ«k. Un tas nav ne iespÄ“jams, ne vajadzÄ«gs. Esmu darbojies visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Partijas pārstāv Saeimā un valdÄ«bā savas un savu vÄ“lÄ“tāju intereses, prezidents pārstāv visas tautas intereses. Mana darbÄ«ba ir vÄ“rsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai, kuru veido ļoti dažādi cilvÄ“ki. SubjektÄ«vi uzskatu, ka esmu visas tautas prezidents, taču katrs var domāt arÄ« citādi.”

Jā, tieši tā – Egils Levits paziņo, ka viņš jau pusotru gadu esot “darbojies visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s”, ka esot “pārstāvÄ“jis visas tautas intereses” un ka viņa darbÄ«ba esot “vÄ“rsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai”. Turklāt “visas tautas prezidents” pats acÄ«mredzami ne tikai neņem vÄ“rā, bet pat vispār nepamana to, ar ko Latvijas valsts vara – kuras galva viņš oficiāli ir – jau kopš 2020. gada pavasara ir nodarbojusies Covid epidÄ“mijas, Covid histÄ“rijas un Covid panikas apstākļos…

Ir tādi politiÄ·i, valstu vadÄ«tāji, citas augstas amatpersonas, kuri savu pilnvaru laiku pavada mierÄ«gi, bez kādiem stresiem un vÄ“rā ņemamiem izaicinājumiem. Un ir arÄ« tādi, kuriem dieviņš, augstākā vara vai liktenis – sauksim, kā vÄ“lamies, – noliek priekšÄ pārbaudÄ«jumus un dod iespÄ“ju parādÄ«t: kas tad tu Ä«sti esi – atbildÄ«gs, izlÄ“mÄ«gs un gudrs valstsvÄ«rs vai gļēva lupata? Egilam Levitam šÄds pirmais lielais pārbaudÄ«jums valsts prezidenta amatā ir Covid epidÄ“mija.

PretÄ“ji paša “nācijas tÄ“va” regulārajiem apgalvojumiem, ka viņš jau neko Ä«sti nevarot, neesot viņam nekādu Ä«stu pilnvaru, nespÄ“jot viņš tieši vadÄ«t lietas un ietekmÄ“t procesus, Latvijas Satversme un citi likumi cilvÄ“kam, kas ieņem valsts prezidenta posteni, dod pietiekami plašas iespÄ“jas. Atjaunotajā Latvijas Republikā to katrs savā praktiskā un uzskatāmā veidā ir apliecinājuši ne tikai Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga, bet arÄ« Valdis Zatlers, Andris BÄ“rziņš, jā, pat pajolÄ«gais Raimonds VÄ“jonis.

PatiesÄ«bā arÄ« pats Egils Levits to lieliski zina. Uzstājoties ar kārtÄ“jo garrunu, viņš uzskaita pa punktiem, nu jau kā galveno savu funkciju pieminot nevis darbu visas tautas labā, bet gan Saeimas un valdÄ«bas darba vÄ“rtÄ“šanu un atbalstÄ«šanu:

“ŠÄ« Saeima atbildÄ«gi pilda savus uzdevumus. Tā jāturpina lÄ«dz kārtÄ“jām Saeimas vÄ“lÄ“šanām 2022. gadā. SatversmÄ“ noteiktā valsts prezidenta loma ir no neatkarÄ«gas pozÄ«cijas vÄ“rtÄ“t un atbalstÄ«t Saeimas un valdÄ«bas darbu, ko tās veic valsts kopÄ“jā labuma interesÄ“s.

Valsts prezidentam uzdevuma pildÄ«šanai ir dota virkne svarÄ«gu pilnvaru. Pirmkārt – viņam jāpārstāv Latvija starptautiski. Otrkārt – viņš var ietekmÄ“t likumdošanas procesu. Treškārt, viņam jāpalÄ«dz atrisināt krÄ«zes. Un ceturtkārt – prezidentam jāskatās tālāk, nekā to dara politiÄ·i un partijas, jāizdara secinājumi, jādod saprātÄ«gi ierosinājumi. Ar savu redzÄ“jumu viņam jāietekmÄ“ politiskā dienas kārtÄ«ba, lai Latvija sekmÄ«gi virzÄ«tos uz priekšu.”

2020. gada sākumā sākoties Covid epidÄ“mijai, Krišjāņa Kariņa valdÄ«ba ar tās nespÄ“jÄ«go vadÄ«tāju un haotiskajiem ministriem ignorÄ“ jebkādu veselo saprātu un bez jebkāda racionāla un pārdomāta plāna metas pieņemt visnejÄ“dzÄ«gākos lÄ“mumus, iznÄ«cinot valsts tautsaimniecÄ«bu un šÄ·iežot aizņemtus miljardus. Šajā laikā ne tikai vakanta, bet arÄ« viegli ieņemama ir patiešÄm Ä«sta nācijas tÄ“va, lÄ«dera un visas tautas prezidenta vieta.

Jā, vieta ir vakanta – bet tā arÄ« paliek tukša, jo Egils Levits nevis pārnestā nozÄ«mÄ“, bet pilnÄ«gi burtiski ieslÄ“dzas RÄ«gas pilÄ«, savā JÅ«rmalas rezidencÄ“ vai lepnajā Ä€genskalna dzÄ«voklÄ«, maksimāli ierobežojot savus kontaktus. Kā ar neslÄ“ptu izsmieklu atstāsta pilij tuvi avoti, šajā laikā “visas tautas prezidents” patiešÄm dzÄ«vo paniskās bailÄ“s no briesmÄ«gā vÄ«rusa:

“Protams, 2020. gada pavasarÄ« ziņas no Ķīnas, pÄ“c tam no Itālijas un Amerikas bija briesmÄ«gas. PÄ“c tam, protams, vÄ«russ “nomierinājās”, kļuva mazāk letāls, bet tobrÄ«d cilvÄ“ki Ķīnā tiešÄm saļima uz ielām, tā ka cilvÄ“ku bailes Latvijā varÄ“ja labi saprast. Un vienalga – nez vai bija daudz cilvÄ“ku Latvijā, kas bija tā pārbijušies kā mÅ«su “nācijas tÄ“vs”.

Iespaids bija tāds, ka pašiedomātam mesijam kāds ir pÄ“kšÅ†i pateicis – tu vari nomirt. Viņš tad arÄ« pārbijās un palika pārbijies mÄ“nešiem ilgi, nÄ“, pat ne mÄ“nešiem, bet pāris gadus. Tie, kam tolaik bija tā ekskluzÄ«vā iespÄ“ja apmeklÄ“t RÄ«gas pili, noteikti atceras, cik dramatiski bija dezinfekcijas pasākumi. Un runa bija tikai par RÄ«gas pili, ne par nonākšanu kaut desmitu metru attālumā no mÅ«su Jonasoviča…”

IzgrÅ«stot pa labi un kreisi – pārnestā nozÄ«mÄ“ – seniorus un citas riska grupas, kuras tajā laikā patiešÄm pat ļoti nāvÄ“jošais vÄ«russ apdraud Ä«paši, “nācijas tÄ“vs” kopā ar premjeru Krišjāni Kariņu un citām “valstisko nepārtrauktÄ«bu nodrošinošajām personām” 2021. gada sākumā pirmie metas saņemt Latvijā sākotnÄ“ji ievestās AstraZeneca vakcÄ«nas.

Publiski šÄ«s “valstisko nepārtrauktÄ«bu nodrošinošÄs personas” savu mazdÅ«šÄ«bas, divkosÄ«bas un patiesÄ«bā neslÄ“ptas nekrietnÄ«bas aktu mÄ“Ä£ina izskaidrot kā cÄ“lus centienus iedrošināt uz vakcinÄ“šanos plašÄs tautas masas – tās pašas, kurām vakcÄ«nu vienkārši nav un vÄ“l ilgi nebÅ«s.

“ĪpašÄ persona” vakcÄ«nu saņem – bet bailes nezÅ«d. Jau drÄ«z izrādās, ka kā pirmā sertificÄ“tā AstraZeneca vakcÄ«na nav ne Ä«paši laba, ne droša, ne efektÄ«va, un “nācijas tÄ“va” reakcija ir tik traÄ£ikomiska, ka ārsts PÄ“teris Apinis sacer pat veselu rakstu ar izsmejošu virsrakstu “Par kādas Ä«pašas amatpersonas bailÄ“m, saņemot otro AstraZeneca vakcÄ«nu, un šÄ«s rÄ«cÄ«bas konsekvencÄ“m”. LÅ«k, daži tā fragmenti:

“Kāda augsta Latvijas amatpersona baidās saņemt otro vakcÄ«nu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcÄ«nu. IespÄ“jams, pirmajai vakcÄ«nas devai bija blaknes – slikta pašsajÅ«ta, drudzis vai pat sāpes vakcinācijas brÄ«dÄ« un pÄ“c tam.

IespÄ“jams, ka amatpersona pārvalda angļu un vācu valodu un lasa baisas ziņas par septiņiem nāves gadÄ«jumiem, kas, iespÄ“jams, bijuši saistÄ«ti ar šo vakcÄ«nu. Tiesa, šo baiso nāves gadÄ«jumu aprakstā dominÄ“ atziņa, ka mirušÄs bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smÄ“Ä·Ä“jušas, bet mÅ«su amatpersona neatbilst nevienai no šÄ«m pazÄ«mÄ“m.

Un tomÄ“r – tā kā man nav bijusi iespÄ“ja pajautāt augstajai amatpersonai, kāpÄ“c tā izvairās saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcÄ«nu, konsekventi turpināšu šo amatpersonu dÄ“vÄ“t par amatpersonu un ne ar pušplÄ“stu vārdu nenorādÄ«šu, kuru tieši es domāju.

Kā partizāni klusÄ“ arÄ« valdÄ«bas politiÄ·i un “Panorāma”. Gluži tāpat augstās amatpersonas birojs, Vakcinācijas birojs un Paula Stradiņa KlÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas Komunikācijas daļas vadÄ«tāja kategoriski atsakās paust jebkādu ziņu – kāpÄ“c godājamā amatpersona pazudusi no publiskās telpas un baidās no vakcÄ«nas lÄ«dzÄ«gi kādam krievu multiplikācijas filmas varonim – Ä€frikas upju dzÄ«vnieciņam.

MinÄ“tās amatpersonas rÄ«cÄ«ba man un maniem kolÄ“Ä£iem lika aizdomāties par konsekvencÄ“m. Pirmā konsekvence bÅ«tu skaidra – amatpersona pirmo vakcÄ«nas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. Tātad – varÄ“s svinÄ“t Jāņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvÄ“tkus, jo no Covid–19 nebÅ«s mirusi, pat ja otrreiz nevakcinÄ“sies.

Sarežģītāk ir ar variantu – otrajā vakcinācijas kārtā vakcinÄ“ties ar citu vakcÄ«nu. Vācijā un Dānijā izskan aicinājumi – tos, kas pirmoreiz vakcinÄ“jušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcÄ«nu, otrajā kārtā vakcinÄ“t ar “Pfizer/BioNTech” vakcÄ«nu. Manuprāt, cilvÄ“ka imunoloÄ£iskā sistÄ“ma arÄ« varÄ“tu bÅ«t nedaudz izbrÄ«nÄ«ta par dažādu veidu vakcÄ«nu kombināciju.

Un es tiešÄm neesmu pārliecināts, vai tiešÄm tieši ar augsto Latvijas amatpersonu bÅ«tu jāsāk eksperiments – pÄ“c pirmās Oksfordas Universitātes/”AstraZeneca” vÄ«rusu vektoru vakcÄ«nas vakcÄ«nas devas kā otro devu vakcinÄ“t “Pfizer/BioNTech” mRNS vakcÄ«nu. (..)

Katrā ziņā mans ieteikums godājamajai valsts amatpersonai būtu saņemties un vakcinēties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnas devu. Nav zāļu bez blaknēm, nav vakcīnu bez blaknēm. (..)

Un tomÄ“r – galvenā bÄ“da Latvijā ir tā, ka VeselÄ«bas ministrija un Vakcinācijas birojs rÄ«kojas Ä«paši haotiski gan vakcÄ«nu iegādÄ“, gan izplatÄ«šanā, gan iedzÄ«votāju reÄ£istrācijā, radot pamatotu neapmierinātÄ«bu cilvÄ“ku vidÅ« un pretestÄ«bu vakcinācijas procesam.

TÅ«kstoš antivakcinÄ“šanas aktÄ«vistu nespÄ“j nodarÄ«t vakcinācijas procesam tik daudz ļauna kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča. Latvijā divas vakcÄ«nu devas saņēmuši (tātad IR vakcinÄ“ti) mazāk par 1 % iedzÄ«votāju, un ar šo rezultātu Latvija pārliecinoši ir pÄ“dÄ“jā vietā Eiropā. VarbÅ«t augstā valsts amatpersona vienkārši vÄ“las bÅ«t karognesÄ“js šim valsts vakcinācijas haosam?…”

Kādu nākamo vakcÄ«nu beigu beigās paklusām izvÄ“las “nācijas tÄ“vs” un cik pamatotas ir viņa demonstrÄ“tās paniskās bailes šai sakarā, – tas tā arÄ« nav droši uzzināms. Lai gan Valsts noslÄ“puma likums tieši un skaidri noteic, ka ir aizliegts ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokli, Egils Levits kategoriski nevÄ“las atklāt sabiedrÄ«bai šÄdas ziņas.

“Tiesiskuma pÄ«lāra” kanceleja jau tradicionāli parÅ«pÄ“jas par “likumÄ«gu” pamatojumu šim untumam: tai šÄdu ziņu nemaz neesot, likums neuzliekot par pienākumu tādas radÄ«t. Jau mÄ“nesi pÄ“c Egila Levita stāšanās augstajā amatā viņa kanceleja oficiālā dokumentā paskaidro – liecieties nu mierā, ziņkārÄ«gie lumpeņi, uz katru jÅ«su likumu mums ir divi pretÄ«:

“Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmo un otro daļu, norādÄ«tā likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši kompetencei ir pienākums radÄ«t, un tas attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“.

Likumā “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” un citos normatÄ«vajos aktos Kancelejai noteiktā kompetencÄ“ neparedz tiesÄ«bas un pienākumus radÄ«t vai uzglabāt informāciju par valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokli.

Tā kā neviens normatÄ«vais akts neparedz valsts prezidenta veselÄ«bas pārbaužu kārtÄ«bu, biežumu un ar to saistÄ«tos jautājumus un Kancelejas lietvedÄ«bā nav JÅ«su prasÄ«tā informācija, nevaram Jums to izsniegt.”

Kopš šÄ« Egila Levita kancelejas paziņojuma paiet vairāk nekā trÄ«s gadi, un šÄ«s grāmatas tapšanas laikā tiek pārjautāts – vai tad nu tiešÄm “nācijas tÄ“vs” un “tiesiskuma pÄ«lārs” šajā laikā neko nav izdarÄ«jis, lai, kā demokrātiskā un tiesiskā valstÄ« pieņemts, arÄ« Latvijā bÅ«tu pieejama informācija par valsts augstāko amatpersonu veselÄ«bas stāvokli:

“Valsts noslÄ“puma likumā noteikts, ka nedrÄ«kst tikt ierobežota pieejamÄ«ba informācijai par valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokli. JÅ«su iestāde man iepriekš ir paziņojusi, ka tai šÄda informācija neesot pieejama un likums tai neuzliekot par pienākumu šÄdu informāciju radÄ«t.

Mediju informācija rāda, ka JÅ«su iestādei daudzkārt ir nācies saskarties ar mediju un sabiedrÄ«bas interesi par šo jautājumu.

Šai sakarā vÄ“los saņemt JÅ«su iestādes atbildes uz šÄdiem jautājumiem

1) vai pašreizÄ“jā valsts prezidenta pilnvaru laikā JÅ«su iestāde ir veikusi kādas darbÄ«bas, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bai informācijas pieejamÄ«bu par valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokli? Ja jā, tad kādas? Ja nÄ“, kādu iemeslu dēļ ne?

2) vai pašreizÄ“jā valsts prezidenta pilnvaru laikā JÅ«su iestāde ir saņēmusi no pašreizÄ“jā valsts prezidenta uzdevumu veikt kādas darbÄ«bas, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bai informācijas pieejamÄ«bu par valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokli?

3) vai JÅ«su iestādes darbinieki, tostarp, bet ne tikai pašreizÄ“jā valsts prezidenta padomnieki šÄ«s personas pilnvaru laikā ir šai personai ierosinājuši vai ieteikuši veikt kādas darbÄ«bas, lai nodrošinātu sabiedrÄ«bai informācijas pieejamÄ«bu par valsts prezidenta veselÄ«bas stāvokli?”

Egila Levita vārdā vai pilnvarojumā sniegtā atbilde ir skaidra un nepārprotama: “Atbildot uz JÅ«su uzdotajiem jautājumiem, informÄ“ju, ka Kanceleja nav veikusi JÅ«su norādÄ«tās darbÄ«bas, šÄdu darbÄ«bu veikšanu nav ierosinājis ne valsts prezidents, ne Kancelejas nodarbinātie.” TiešÄm – kāpÄ“c lai lumpeņiem bÅ«tu šÄdas tiesÄ«bas?…

Lai nu kā, baidÄ«ties no briesmÄ«gā vÄ«rusa Egils Levits arÄ« pÄ“c dubultās vai nezin cik reižu vakcinācijas turpina uzskatāmi un pārliecinoši. Piemirstot “solidaritāti” un “iekļaušanu”, aiz dažādu izmÄ“ru žogiem un nožogojumiem no “iekļaujamās” tautas “nācijas tÄ“vs” paslÄ“pjas visdažādākajos masu pasākumos – sākot no reliÄ£iskā pasākuma Aglonā, kur “parastā tauta” atšÄ·irÄ«bā no Egila Levita un citiem augstiem kungiem un dāmām spiesta dieviņu lÅ«gt, aiz žoga stāvot, un beidzot ar jau aprakstÄ«to Gunāra Astras pieminekļa atklāšanu.

13. Saeimas deputātam – skandālistam Aldim Gobzemam ne visās lietās ir pilns rublis, taču attiecÄ«bā uz “nācijas tÄ“va” baiļu tÄ“mu viņš ir ļoti trāpÄ«gs un precÄ«zs: “Levits mīž no savas tautas, nespÄ“jot pie tās iznākt 18. augustā. Levits mīž no Ä«stas opozÄ«cijas, ieslÄ“dzoties pilÄ« ar savu mīļāko, kurai diedelÄ“t amatus un izdomājot ieganstus, lai Ä«sto opozÄ«ciju nepieņemtu pilÄ«. Levits kā vakcinÄ“ts mīž no vesela cilvÄ“ka ar negatÄ«vu testu. (..) Citiem vārdiem – Levits nobijās no manis un nepieņems mani kā frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāju pilÄ«, jo viņam, vakcinÄ“tam, ļoti, ļoti bailes ir. BailÄ«gs mÄ«zÄ“js mums tas Nācijas tÄ“vs.”

ŠÄ« nav tukša, nepamatota apsaukāšanās, – Aldis Gobzems publisko izteiksmÄ«gu Valsts prezidenta kancelejas vÄ“stuli, ar kuru viņam kā nevakcinÄ“tam aizliegts ierasties RÄ«gas pilÄ« ar negatÄ«vu Covid-19 testÄ“šanas sertifikātu:

“Godājamais Gobzema kungs!

Valsts prezidenta kancelejā saņemta JÅ«su 2021. gada 29. septembra vÄ“stule Nr. 142.8/2-13-13/21. Tajā, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas 2021. gada 28. septembra vÄ“stulÄ“ Nr. 1296 minÄ“to par epidemioloÄ£iskās drošÄ«bas pasākumiem Valsts prezidenta kancelejas telpās RÄ«gas pilÄ«, lÅ«dzat veikt atkāpi no noteiktajiem epidemioloÄ£iskās drošÄ«bas pasākumiem un atļaut Jums uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta, Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas un Saeimas frakciju priekšsÄ“dÄ“tāju klātienes tikšanos ierasties, uzrādot nevis derÄ«gu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet gan negatÄ«vu Covid-19 testÄ“šanas sertifikātu.

Atkārtoti paskaidrojam, ka, lai nodrošinātu drošu darba procesu Valsts prezidenta kancelejā un mazinātu riskus Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un valsts prezidenta un kancelejas viesiem, apmeklÄ“tājiem, pakalpojumu sniedzÄ“jiem un citām personām inficÄ“ties ar Covid-19, pasākumi Valsts prezidenta kancelejas telpās RÄ«gas pilÄ« tiek rÄ«koti, stingri un, pÄ“c bÅ«tÄ«bas ievÄ“rojot “zaļā koridora” principu. Proti, pasākumā iekštelpās piedalās tikai personas, kuras var uzrādÄ«t derÄ«gu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Vasaras laikā ārtelpās – RÄ«gas pils dārzā – ir rÄ«koti arÄ« atsevišÄ·i pasākumi, ievÄ“rojot “dzeltenā koridora” principu, kas pieļauj dalÄ«bu pasākumā arÄ« tām personām, kuras varÄ“ja uzrādÄ«t negatÄ«vu Covid-19 testÄ“šanas sertifikātu.

TomÄ“r vÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu, ka lÄ«dz šim visi pasākumi RÄ«gas pils iekštelpās ar valsts amatpersonu lÄ«dzdalÄ«bu, kuros piedalÄ«jušies arÄ« Saeimas deputāti, rÅ«pÄ“joties par pasākuma dalÄ«bnieku un viesu veselÄ«bu un drošÄ«bu, organizÄ“ti tikai “zaļā koridora” apstākļos un pulcÄ“juši pat ievÄ“rojamu skaitu dalÄ«bnieku klātienÄ“ (piemÄ“ram, valsts apbalvojumu svinÄ«gās pasniegšanas ceremonijas šÄ gada 19. un 20. augustā un Valstiskuma balvas pasniegšanas ceremonija šÄ gada 21. augustā).

RÅ«pÄ“joties par ikviena un vÄ“l jo vairāk par Saeimas deputātu veselÄ«bas aizsardzÄ«bu un drošÄ«bu, atkārtoti paskaidrojam, ka Valsts prezidenta kancelejas telpās drÄ«kst atrasties tikai personas, kuras var uzrādÄ«t derÄ«gu digitālo Covid 19 – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. TādÄ“jādi arÄ« ikviena valsts prezidenta tikšanās ar valsts amatpersonām tiek organizÄ“ta, ievÄ“rojot minÄ“to “zaļā koridora” principu.

Atgādinām: ja Jums pastāv kādi šÄ·Ä“ršÄ¼i derÄ«ga digitālā Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu uzrādÄ«šanai, Jums ir iespÄ“ja uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta. Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas un Saeimas frakciju priekšsÄ“dÄ“tāju klātienes tikšanos savā vietā deleģēt citu Saeimas frakcijas “NeatkarÄ«gie” deputātu, kurš var uzrādÄ«t derÄ«gu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu…”

VÄ“l pat 2021. gada rudenÄ«, kad jau ir pilnÄ«gi skaidrs, ka vÄ«russ ir zaudÄ“jis savu sākotnÄ“jo jaudu, nogalina nesalÄ«dzināmi retāk un lielākoties cilvÄ“kus ar citām smagām kaitÄ“m, Egils Levits steidzÄ«gi un nervozi nolasa uzrunu tradicionālajā “Latvijas lepnuma” pasākumā un no tālākās tā daļas steidzÄ«gi dodas prom.

Publikai sociālajos tÄ«klos viss ir skaidrs. “Levits ar visu savu valstsgribu ir pirmais prezidents, kurš atnāca uz “Latvijas lepnumu”, nolasÄ«ja runu un fiksi notinās. Visi citi prezidenti vienmÄ“r ir palikuši lÄ«dz beigām. Runa ir par vÄ“rtÄ«bām, bet galvenais – par empātiju, kuras šim Briseles kartupelim diemžēl ir svešvārds…” “Lietuvietis ļoti labi runāja no galvas, visi pārÄ“jie arÄ« – tikai prezidentam jālasa no lapiņas. Tik tukšs ir tas gaismas nesÄ“js… “ “Bet kā var nejust, nesaprast, neizprast “drÄ“bi”. CilvÄ“ks dzÄ«vo burbulÄ«?…” “Viņš nav prezidents, viņš ir ierÄ“dnis. Un pie tam slikts…” “Jā, šeit nu bija tā reize, kad iestājoties par vÄ“rtÄ«bām, vajadzÄ“ja izrādÄ«t sākotnÄ“jo lozungu darbÄ«bā: ka bÅ«s visas tautas prezidents.” “MÅ«su Valstsgriba ir riktÄ«gs mÄ«kstais… bailÄ«gākais starp visiem Eiropas Valstsgribām. Viņš baidās iziet no savas pils, pat lai tiktos ar infektologu Ugu Dumpi un epidemiologu Juriju PerevošÄikovu.”

TikmÄ“r uz jautājumiem aizmukšanas sakarā Egila Levita kanceleja atbild tradicionāli augstprātÄ«gi – nekas “augstākajam konstitucionālajam orgānam” jums nav jāpaskaidro:

“Atbildot uz 4. jautājumu, informÄ“ju, ka valsts prezidenta darba kārtÄ«ba tiek plānota atbilstoši valsts prezidenta veicamajiem darba pienākumiem, kas ir noteikti Latvijas Republikas SatversmÄ“.

Atbildot uz 5. jautājumu, informÄ“ju, ka valsts prezidenta darba kārtÄ«bas publiskiem pasākumiem varat iepazÄ«ties valsts prezidenta mājaslapas sadaļā “Valsts prezidenta darba kārtÄ«ba”.

Atteikumu sniegt informāciju vai informācijas nesniegšanu pieprasÄ«tajā apmÄ“rā JÅ«s varat pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vajā rajona tiesā viena mÄ“neša laikā no tā spÄ“kā stāšanās dienas.”

Tas, ka valsts prezidentu māc paniskas bailes par savu personisko veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu, vÄ“l nebÅ«tu nekas traks, – ļoti daudziem cilvÄ“kiem ir bail no visdažādākajām lietām, un viņi vienalga spÄ“j dzÄ«vot pilnvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi. Daudz sliktāk ir tas, ka faktiski visu Covid epidÄ“mijas laikus Egils Levits nevis vismaz mÄ“Ä£ina pildÄ«t valsts galvas funkcijas un pienākumus (par nācijas lÄ«dera lomu nemaz nerunāsim), bet faktiski kļūst par valdošÄs koalÄ«cijas un Krišjāņa Kariņa valdÄ«bas piedÄ“kli un haotisko lÄ“mumu leÄ£itimizÄ“tāju.

PatiesÄ«bā Egils Levits dara tieši to, ko apliecinājis savā jau pieminÄ“tajā garrunā: notiek nevis darbs visas tautas labā, bet gan Saeimas un valdÄ«bas darba vÄ“rtÄ“šana un vispirms jau gandrÄ«z akla bezierunu atbalstÄ«šana. Ä»oti precÄ«zs ir opozÄ«cijā esošÄs Zaļo un Zemnieku savienÄ«bas paziņojums, kam portālā pietiek.com dots virsraksts “Levits nespÄ“j vai nevÄ“las pildÄ«t savus pienākumus un “pazÅ«d aiz savas pils augstajiem mÅ«riem”:

“Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svÄ“tkos, bet arÄ« ikdienā aizvien skaudrāk iezÄ«mÄ“jās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadÄ«tāja lÄ«derÄ«bas problÄ“ma. AcÄ«mredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespÄ“j vai nevÄ“las pildÄ«t savus valsts prezidenta pienākumus un “pazÅ«d aiz savas pils augstajiem mÅ«riem”, nespÄ“jot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrÄ«bā.

Valsts prezidents nedrÄ«kst uz visu nolÅ«koties tikai no malas kā miermÄ«lÄ«gs novÄ“rotājs, jo Ä«paši šobrÄ«d, kad valstij ir vajadzÄ«gs spÄ“cÄ«gs lÄ«deris, akcentÄ“ partiju apvienÄ«ba Zaļo un zemnieku savienÄ«ba (ZSS), norādot, ka valstsvÄ«ra autoritātes neesÄ«ba un visu laiku zemākais valsts prezidenta darba novÄ“rtÄ“jums ir likumsakarÄ«gs E.Levita darbÄ«bai vai drÄ«zāk bezdarbÄ«bai.

ZZS ieskatā E.Levits ne tikai nav spÄ“jis saliedÄ“t Latvijas sabiedrÄ«bu, bet pieļāvis valdošÄs koalÄ«cijas antidemokrātisku rÄ«cÄ«bu, kad tautas priekšstāvjiem Saeimā un pašvaldÄ«bu domÄ“s tiek nepamatoti ierobežoti vÄ“lÄ“tāju dotie mandāti. Tas ir unikāls demokrātijas ierobežošanas piemÄ“rs visā Eiropā, par ko jau ir izteikušies vairāki atzÄ«ti konstitucionālo tiesÄ«bu eksperti.

Ilgstošas pandÄ“mijas situācijā, Ministru kabinetam demonstrÄ“jot apjukumu nekonsekvenci un nespÄ“ju pieņemt lÄ“mumus, ko skaidri iezÄ«mÄ“ja žurnālistu izmeklÄ“šanas, valsts prezidents neizmantoja iespÄ“ju sasaukt ārkārtas Ministru kabineta sÄ“di, iesaistoties un palÄ«dzot visai sabiedrÄ«bai svarÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanā, kas, iespÄ“jams, izraisÄ«ja daudzu cilvÄ“ku personiskās traģēdijas un pat nāves.”

Novērtē šo rakstu:

0
0