Iesaki rakstu:

Ministru kabineta darba kārtÄ«bā vien dienu pirms sÄ“des iekļauti grozÄ«jumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļautu jaunāku mežu izciršanu. Šie grozÄ«jumi jau divreiz apstādināti sabiedrÄ«bas spiediena dēļ, bet tagad tiek virzÄ«ti vÄ“lreiz pretÄ“ji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solÄ«jumam, ka tie netiks skatÄ«ti, kamÄ“r nebÅ«s vienošanās starp dabas aizsardzÄ«bas organizācijām un meža nozari.

Noteikumu grozÄ«jumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bÄ“rzu mežus, pirmoreiz tika virzÄ«ti jau 2017. gadā un atkārtoti – 2019. gadā. Otrajā reizÄ“ to virzÄ«ba tika apturÄ“ta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamÄ“r nebÅ«s panākta vienošanās starp iesaistÄ«tajām pusÄ“m. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozÄ«jumi tiek virzÄ«ti jau trešo reizi.

Dabas aizsardzÄ«bas organizācijas jau iepriekš uzsvÄ“rušas, ka šo noteikumu grozÄ«jumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidÄ«bu un mazinot iespÄ“jas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mÄ“rÄ·us. Noteikumu grozÄ«jumiem nav visaptveroši izvÄ“rtÄ“ti riski dabas un klimata ietekmÄ“m.

Jānis RozÄ«tis, Pasaules dabas fonda direktors, norāda: “Ar šo lÄ“mumu Latvija atkāpjas no Eiropas SavienÄ«bas Zaļā kursa, kas paredz bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas saglabāšanu un virzÄ«bu uz ilgtspÄ“jÄ«gu, lÄ«dzsvarotu mežu apsaimniekošanu. Tā pievienojamies valstÄ«m, kas rÄ«kojas pretrunā ES kopÄ“jām vÄ“rtÄ«bām un mÄ“rÄ·iem. MÄ“s neveicinām bioekonomikas attÄ«stÄ«bu, bet radām Latvijai reputācijas riskus starptautiskajos tirgos, dodoties noplicinošÄkas meža apsaimniekošanas virzienā.”

Å…emot vÄ“rā ES kopÄ“jo mÄ“rÄ·i nodrošināt 30% sauszemes teritorijas atvÄ“lÄ“šanu dabas aizsardzÄ«bai un 10% sauszemes teritorijas stingru aizsardzÄ«bu, šobrÄ«d Latvijai bÅ«tu jādomā par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. Pagaidām esam starp pÄ“dÄ“jām vietām ES pÄ“c aizsargājamo teritoriju Ä«patsvara. Dabas aizsardzÄ«bas organizācijas uzskata, ka diskusija par mežizstrādes nosacÄ«jumu atvieglojumiem bÅ«tu pieļaujama tikai pÄ“c tam, kad ir nodrošināta dabas aizsardzÄ«bas teritoriju paplašināšana atbilstoši ES kopÄ“jiem mÄ“rÄ·iem.  

Dr. biol. Viesturs Ķerus, Latvijas OrnitoloÄ£ijas biedrÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs, uzsver: “PÄ“dÄ“jos gados mežizstrādes apjomi Latvijā sasnieguši šajā gadsimtā augstāko lÄ«meni. PÄ“c zaudÄ“tā koku klājuma Ä«patsvara esam otrajā vietā Eiropā. Mežos, tostarp valstij piederošajos, tiek iznÄ«cinātas bioloÄ£iski augstvÄ“rtÄ«gas audzes un aizsargājamu sugu dzÄ«votnes. Un uz šÄ« fona valdÄ«ba plāno atļaut vÄ“l intensÄ«vāku mežu izciršanu, Latvijas mežus vÄ“l vairāk attālinot no dabiskas ekosistÄ“mas un pārvÄ“ršot par lauksaimniecÄ«bas kultÅ«ru.”

Dr.biol. Jānis Priednieks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, par nepieņemamu uzskata situāciju, kurā meža nozare vienpusÄ“ji virza bÅ«tiskas izmaiņas koku ciršanas noteikumos, pirms vÄ“l ir izstrādāts plānojums ES Ä«paši aizsargājamo biotopu aizsardzÄ«bai, kuru kartÄ“šana Latvijā tika veikta vairāku gadu garumā: “Jau spÄ“kā esošais regulÄ“jums atļauj cirst kokus ievÄ“rojami jaunākā vecumā, nekā tie varÄ“tu sasniegt savā dabiskajā augšanas gaitā. Jau tagad saimnieciskajos mežos ir lielas vienlaidus platÄ«bas, kurās dzeņi un dzilnas nevar atrast pietiekami resnus kokus dobumu kalšanai vai plÄ“sÄ«gie putni ­– ligzdas bÅ«vei.”

Savukārt bioloÄ£e Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda valdes locekle, vÄ“lreiz vÄ“rš uzmanÄ«bu uz klaju sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bas ignorÄ“šanu, pÄ“dÄ“jā brÄ«di un dabas aizsardzÄ«bas organizācijām nezinot iekļaujot Ministru kabineta sÄ“des dienaskārtÄ«bā vairākus gadus senus Ministru kabineta noteikumus, kuri jau tika noraidÄ«ti iepriekš: “ŠÄdā veidā tiek klaji ignorÄ“tas arÄ« sabiedrÄ«bas intereses – gan dažādās sabiedrisko domu aptaujās, gan pilsoniskajās iniciatÄ«vās sabiedrÄ«ba ir paudusi atbalstu Latvijas kā zaļas valsts saglabāšanai.”