Iesaki rakstu:

AktÄ«vs darbÄ«bas posms, inovatÄ«vas iniciatÄ«vas, aizvien pieaugošs iesaldÄ“to lÄ«dzekļu apjoms – šÄdām birkām apkarināts Finanšu izlÅ«košanas dienesta (FID) aizvadÄ«tais darba periods. Ja vÄ“rtÄ“jam tikai pÄ“c iesaldÄ“to lÄ«dzekļu apjoma, uz citu valstu fona – tiešÄm iespaidÄ«gi. TomÄ“r tas nebÅ«t nav galvenais darba kvalitātes kritÄ“rijs un vai kāds vispār ir izvÄ“rtÄ“jis ieguvumus Latvijas tautsaimniecÄ«bai. Nenoliedzot AML pasākumu aktualitāti nepieciešamÄ«bu, ir redzams, ka FID aktivitātes bÅ«tu jāpakļauj rÅ«pÄ«gākai uzraudzÄ«bai un kontrolei.

Kvantitāte kā vadmotīvs

Nevainojamu reputāciju un ziņošanu visā finanšu uzraudzÄ«bas Ä·Ä“dÄ“ FID pieprasa no pilnÄ«gi visiem iesaistÄ«tajiem – bankām, advokātiem, notāriem, grāmatvežiem u.c.

Uz FID priekšnieces amatu nu jau atkārtoti virzÄ«tā Ilze Znotiņa savas gaitas uzsāka ar entuziasmu un mÄ“rÄ·i sakārtot sistÄ“mu, nerÄ“Ä·inoties ne ar vienu un nerespektÄ“jot iesaistÄ«to pušu tiesiskās intereses. Ir jāatceras, ka attiecÄ«gā amata kandidātam pÄ“c NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansÄ“šanas novÄ“ršanas likuma 50. panta pirmās daļas 6. apakšpunkta par FID priekšnieku var bÅ«t persona ar nevainojamu reputāciju.

I. Znotiņas vadÄ«bā FID darbÄ«bu raksturo iesaldÄ“to lÄ«dzekļu apmÄ“ri – no 2016. gada lÄ«dz 2020. gadam ar FID rÄ«kojumiem iesaldÄ“to finanšu lÄ«dzekļu summas palielinājušÄs 11 reižu, strauju lÄ“cienu piedzÄ«vojot 2019. gadā. Žēl gan, ka iesaldÄ“šanas process ir palicis bez uzraudzÄ«bas un darbojas, vadoties pÄ“c pašas izstrādātas metodoloÄ£ijas par tipoloÄ£ijām. Balstoties uz FID 2021. gada pārskatu, iesaldÄ“to lÄ«dzekļu apmÄ“rs pārsniedz 209 miljonus eiro, nenorādot iesaldÄ“to lÄ«dzekļu apmÄ“ru pÄ“c rÄ«kojumiem par lÄ«dzekļu pagaidu iesaldÄ“šanu, kuru apjoms ir bÅ«tisks un vairākkārt pārsniedz norādÄ«to.

FID skaitļi, kas publicÄ“ti un par kuriem tiek noklusÄ“ts, liek uzdot jautājumu par darba kvalitāti, vai izvÄ“rtÄ“šanas process ir adekvāts, vai tomÄ“r noteicošais ir iesaldÄ“to lÄ«dzekļu kvantitāte?

Jaunas ambīcijas

Šajā pavasarÄ« RÄ«gā atklāts Baltijā pirmais finanšu izlÅ«košanas un naudas atmazgāšanas novÄ“ršanas centrs, kur FID darbinieki sola aktÄ«vi cÄ«nÄ«ties pret naudas atmazgāšanu ar mākslÄ«gā intelekta palÄ«dzÄ«bu. Proti, centra uzdevums ir paaugstināt izmeklÄ“šanas un noziegumu apkarošanas efektivitāti.

Pagaidām gan nav skaidrs, kā šajā gadÄ«jumā tiks noteikta amatu apvienošana, vai FID darbinieki neveiks dubultu darbu divās institÅ«cijās un kādā veidā tiks izlietots tam piešÄ·irtais finansÄ“jums no Eiropas Komisijas piedāvātā Atveseļošanās un noturÄ«bas mehānisma resursiem.

Finanšu pÅ«risma dēļ turpinām ceļu pa grāvjiem

Znotiņa par savām darbÄ«bām regulāri saņēmusi kritiku. Savulaik Ä¢enerālprokurors Juris Stukāns atzinis, ka Latvijā atbildÄ«gās puses (t.i. FID) ir pārcentušÄs ar Krimināllikuma normu par mantas konfiskāciju piemÄ“rošanu.

Darba stils un metodes lÄ«dz galam nav bijušas pieņemamas arÄ« neskaitāmām citām amatpersonām, tostarp, piemÄ“ram, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, valsts prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam u.c. MinÄ“tās personas norādÄ«jušas, ka FID ar masveida iesaldÄ“šanas metodÄ“m iebraucis "otrā grāvÄ«".

Savukārt neiecietÄ«ba pret kritiku un citu viedokļiem ir pārsteidzoša, tā neaprobežojas ar aizvainojumiem, aizdomām un neadekvātu rÄ«cÄ«bu. VÄ“l pÄ“rn pašreizÄ“jais labklājÄ«bas ministrs vÄ“rsās tiesā, pieprasot I. Znotiņai atsaukt viņa godu un cieņu aizskarošus izteikumus. VÄ“ršanās pret advokātiem rezultÄ“jās ar sÅ«dzÄ«bām ZvÄ“rinātu advokātu padomÄ“, izmantojot valsts resursus. Tam visam fonā arÄ« 2020. gadā plaši apspriestā un konspirācijas teorijām apvÄ«tā gatavošanās „Moneyval” plenārsÄ“dei par Latvijas neiekļaušanu "pelÄ“kajā sarakstā", FID prezentācijas noplÅ«de publiskajā telpā par organizÄ“tajiem semināriem. Un vÄ“l un vÄ“l.

Diemžēl to nekādā veidā neapliecina no 2017. gada pieredzÄ“tais pakāpeniskais kritiens ārvalstu investÄ«ciju plÅ«smā. Citviet Eiropā neviens Ä«sti nesaprot pie mums esošo lietu kārtÄ«bu noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu apkarošanas jomā – investori, ārvalstu uzņēmÄ“ji un noguldÄ«tāji par Latvijā nostiprināto sistÄ“mu nav labās domās. GrÅ«ti atrast citu valstu piemÄ“rus, kur subjektÄ«vs viedoklis un aizdomas bÅ«tu pietiekams pamats, lai lÄ«dzekļus klasificÄ“tu kā noziedzÄ«gi iegÅ«tus.

FID ziņojumi, uz kuru pamata tiek iesaldÄ“ti un sekojoši arestÄ“ti finanšu lÄ«dzekļi joprojām lielākoties tiek balstÄ«ti uz pieņēmumiem, kam nav nekāda ar reālo situāciju. PierādÄ«jumus joprojām aizvieto pārliecÄ«ba. No internetā atrastas informācijas tiek sakompilÄ“ti materiāli, piešÄ·irot FID ziņojumiem "neapstrÄ«damu ticamÄ«bu". Par to ir daudz runāts un rakstÄ«ts, bet diemžēl daudz nekas nav mainÄ«jies.

ProblÄ“ma ir objektÄ«vas kontroles trÅ«kums lÄ«dzekļu izcelsmes pārbaudes procesā. LÄ«dzekļu izcelsmes skaidrošanas process pirms tiesas un tiesā ir ar bÅ«tiskiem trÅ«kumiem, ko neviens nemÄ“Ä£ina uzlabot, jo neviens nav atbildÄ«gs ne par likumdošanas brāķi nedz arÄ« par samocÄ«to normu piemÄ“rošanu praksÄ“. ŠobrÄ«d sanāk, ka visa atbildÄ«ba par objektÄ«va lÄ“muma pieņemšanu ir uzlikta uz tiesas pleciem. TomÄ“r pie šÄdiem apstākļiem vainot tiesnesi par negatÄ«vu rezultātu ir tāpat kā vainot mÅ«ziÄ·i par sliktu skaņdarba atskaņošanu ar defektÄ«vu instrumentu.

Vai nelegālā ceļā iegūtā nauda Latvijā nu jau būs beigusies?

Bez šaubām, pÄ“dÄ“jie pieci gadi ir stiprinājuši AML nozari Latvijā – FID pierādÄ«ja, cik daudz tā spÄ“j iesaldÄ“t, arestÄ“t un konfiscÄ“t, kā arÄ«, cik lielā mÄ“rā viena valsts struktÅ«ra spÄ“j mainÄ«t valsts tÄ“lu ārvalstu investoru skatÄ«jumā. Vai jaunajā FID darba cÄ“lienā izdosies spodrināt Latvijas tÄ“lu ar kvalitatÄ«vu un uzņēmÄ“jdarbÄ«bai draudzÄ«gu darba metodi?

Iespējams, bet tikpat iespējams, ka to spētu izdarīt jauni profesionāļi, kas ar svaigu, ārvalstu labākajās praksēs balstītu skatu lietas ierosinātu pēc jēgas, komunicētu ar iesaistītajām pusēm un neļautu savas personīgās reputācijas trūkumiem ietekmēt vadāmās iestādes un visas valsts tēlu.