Iesaki rakstu:

Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizÄ“jam RÄ«gas mÄ“ram, stabiņu apmātajam StaÄ·im uz brÄ«di esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mÅ«su vÄ“sturei un kultÅ«rai. Pār viņu uz brÄ«di nolaidusies atklāsme, ka RÄ«gā esot daudz nopietnākas problÄ“mas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problÄ“mas! Bet patiesÄ«bā sašutums sabiedrÄ«bā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka RÄ«gas mÄ“rs kļuva piekāpÄ«gāks.

Redzēsim, uz cik ilgu brīdi nobremzējās viņa un viņa grupējuma cīņa pret mūsu vēsturi, cīņa pret kultūru, cīņa pret veselo saprātu. Kā gan citādi lai to vēl nosauc?

Andreja UpÄ«ša piemineklis RÄ«gā stāv kopš 1982. gada. Un tagad piepeši tas traucÄ“ StaÄ·a grupÄ“jumam.

Atmodas gados Rīgā pamatoti novāca Stučkas pieminekli, arī komunāru tēlus, Ļeņinu galvenās ielas vidū, Kirova pieminekli Vērmaņdārzā un daudzus citus, arī Viļa Lāča paraksts uz izsūtīto cilvēku sarakstiem ir nopietna lieta pie daudziem citiem padomju posta darbiem.

Bet kāds ar to sakars UpÄ«tim? Ne jau viņu represijās un deportācijās vainot! Ne jau UpÄ«ti — latviešu valodas bagātinātāju, jaunvārdu radÄ«tāju, vienu no visievÄ“rojamākajiem latviešu rakstniekiem, spožu polemistu ar vÄ“rÄ«gu un izcili kritisku skatu, cilvÄ“ku, kas ietekmÄ“jis visu latviešu kultÅ«rvÄ“sturisko domu.

Filmas “Laikmeta griežos”, “SÅ«nu ciema zÄ“ni”, “Pie bagātās kundzes” u.c. tieši pÄ“c UpÄ«ša darbiem uzņemtas. Tagad “Pie bagātās kundzes” ir daudz laikmetÄ«gāka nekā uzņemšanas brÄ«dÄ«. VarbÅ«t StaÄ·a grupÄ“jums jÅ«tas aizskarts par šo filmu, jo viņi paši taču tik pilnvÄ“rtÄ«gi iemieso UpÄ«ša darbos dokumentÄ“tos švaukstÄ«go tukšdarbnieku politiÄ·u tipus. VarbÅ«t StaÄ·a kompānijai, lÄ«dzÄ«gi kā Levitam ļoti skauž izcilu cilvÄ“ku piemiņa?

Gāžot no pjedestāla kultÅ«ras dižgarus, tādi staÄ·Ä«ši ir vien vienas dienas varoņi. Un arÄ« tikai paši savās acÄ«s. Tādi iet un aiziet, un, lai kādus pieminekļus viņi grautu un plānotu citas neģēlÄ«bas, to, kas ierakstÄ«ts cilvÄ“ku sirdÄ«s, nojaukt nevarÄ“s!

Turpat netālu no UpÄ«ša arÄ« Sudrabu Edžus piemineklis esot jaucams tajā pašÄ Kronvalda parkā. (Bet Kronvalds tak arÄ« aktÄ«vi darbojās tieši cara impÄ“rijā, vicināja savu Krievijas pilsoņa pasi un lasÄ«ja Puškinu.)

Rakstnieks Sudraba Edžus dzÄ«voja padomju Krievijā, sirmais vÄ«rs Maskavā strādāja par korektoru, un kad lielās tÄ«rÄ«šanas laikā pÄ“c viņa ieradās čekisti, Edžus fiziski nespÄ“ja nekur doties, jo bija uz gultas. Un palika dzÄ«vs. Viņam pieminekli Kronvalda parkā uzstādÄ«ja tā sauktajā Berklava atkušÅ†a laikā 1957. gadā, kad godā cÄ“la latviešu kultÅ«ras darbiniekus. Un tieši tagad pÄ“kšÅ†i viņa piemineklis kādiem traucÄ“?

Annas Sakses “Pasakas par ziediem” un citi lieliski darbi daudziem ir ļoti tuvi, un tieši ar šiem darbiem cilvÄ“kiem asociÄ“jas Anna Sakse. Man viņa ir bÅ«tiska ar savu grāmatiņu par nacistu noziegumiem Latvijā, ko sarakstÄ«ja kopā ar Sudrabkalnu, kas ir diezgan maz zināma, jo drÄ«z pÄ“c tās iznākšanas tā nešÄ·ita vÄ“lama PSRS nomenklatÅ«rai tieši godprātÄ«gā notikumu attainojuma dēļ. Par Sakses pieminekli nomaļā vietā daudzi pat neuzzinātu, ja nebÅ«tu šis kultÅ«ras ārdÄ«šanas propagandas kults.

Nezinu, cik un kuras grāmatas Staķis savas dzīves laikā ir lasījis, bet, pag, ir taču arī Aleksandra Čaka akmens galva Ziedoņdārzā, Čaka ielas malā. Bet Čaks taču pēc 1945. gada nu visīstākais padomju varas slavinātājs, veselas grāmatas sadzejojis Staļinam, padomēm, Padomju Latvijai. Protams, ka dažas cilvēku dzīves epizodes nav jāņem par iemeslu ārdīt mūsu kultūru un mantojumu.

Un Rainis turpat centrā, Rainis tak ar savu “darba tautu”, sarkanā karoga skÅ«pstÄ«šanu un atklātu kritiku pret varas partijām… nu taču Ä«stens “sarkanais”! “Kremlists”! Bet no Raiņa šiem pieminekļu jaucÄ“jiem tā kā vÄ“l bail. Pārāk jau populārs joprojām. Divi paši populārākie Saeimas deputāti Latvijas pirmkara vÄ“sturÄ“ ir tieši Kārlis Ulmanis un Rainis. VÄ“l jau par laimi nav antipropagandas darbs pret šiem abiem cilvÄ“kiem nesis savus indÄ«gos augļus. SorosÄ«di gadiem nopÅ«lÄ“jās dzÄ“st un visādi nonicināt Ulmaņa piemiņu, neizdevās. Tagad kārta Rainim? Piem., kā Puče to dara — ceļ uz pjedestāla masu slepkavÄ«bām aptraipÄ«to Herbertu Cukuru un pretÄ“ji — nonievā, destruktivizÄ“ Raini.

Un ko tad Rainis bÅ«tu darÄ«jis 1940. gadā? Un, ja nu tāpat kā Andrejs UpÄ«ts reālā situācijā skatÄ«tos, kā pasargāt iespÄ“jami vairāk tautas dzÄ«vÄ«bu, un bÅ«tu “sadarbojies” ar padomju varu? Ko tad?

Upītis bija tolaik dzīvs un sadarbojās, var teikt, ka arī Ulmanis sadarbojās un patiesībā, visi, kas Latvijā tolaik dzīvoja, tā vai citādi sadarbojās. Bija spiesti sadarboties. Bet ne jau stučīt, ne jau nodot, ne jau iznīcināt pārējos! Un nevajag visus bāzt vienā maisā ar Vili Lāci, kura paraksts zviln zem deportēto sarakstiem un dažādiem citiem ļaundabīgiem kolaborantiem. Pats Lācis arī savas dzīves laikā par to maksāja: kļuva akls, un viņa dzīve pārvērtās ellē.

Upīts gan nodzīvoja garu un ļoti pozitīvi ražīgu mūžu. Bet arī nopietni konfliktēja ar kompartijas nomenklatūru.

Un Puškins? Jau tik daudzi latvieši aizstāvÄ“ja pieminekli Puškinam RÄ«gā, ko man vÄ“l piebilst? Latvijā Puškinu ļoti augsti novÄ“rtÄ“ja cienÄ«ja un godināja, tik daudzi latviešu klasiÄ·i ietekmÄ“jušies no Puškina.

“Bet pāri visām teorijām stāv Puškina mūžam zaļais dzÄ«ves koks Viņš piederÄ“ja visiem tāpÄ“c, ka nekas cilvÄ“cÄ«gais viņam nav bijis svešs, bet izredzÄ“to pulkam tāpÄ“c, ka ir izturÄ“jis pārbaudÄ«jumu augstākās tiesas priekšÄ, kur tiek svÄ“tÄ«ts cilvÄ“ka gars un cilvÄ“ka gara varenÄ«ba,”— tā rakstÄ«ja Edvards Virza 1937. gadā, kad RÄ«gā plaši svinÄ“ja Puškina piemiņas 100 gadadienu. Patiesi neatkarÄ«gā Latvijas valstÄ«. Bez ksenofobijas, rusofobijas un staÄ·iska truluma.

Nu ko, tad jau tagad arÄ« Virzu un Vili PlÅ«doni tagad par puškinistu un staÄ·a grupÄ“juma stilā steigšus jārosina dzÄ“st arÄ« no skolu programmām? Kā prāta aptumsuma laikā?

Tagad Latvijā tiek palaista milzu propaganda pret krievu valodu, pret krievu valodu skolās. Bet katra valoda ir vÄ“rtÄ«ba. Un bÄ“rniem ar dzimto krievu valodu un visiem, kas to vÄ“las, ir jāļauj mācÄ«ties krievu literatÅ«ru un valodu krieviski. Un tas nekādā veidā neapdraud latviešu valodu, tās pastāvÄ“šanu un attÄ«stÄ«bu. KariņvaldÄ«bas koalÄ«cija (kuras mentālā sastāvdaļa ir arÄ« StaÄ·a kompānija) gan apdraud — jo tieši viņu politikas dēļ bÅ«tiski samazinās latviešu skaits, Latvijas tautas skaits. Tās pašas Latvijas tautas, kurai Latvijā piederot suverÄ“nā vara, valsts valoda un kultÅ«ra, kā mums vÄ“sta Satversme.