Iesaki rakstu:

Piensaimnieku masveidÄ«gos palÄ«gā saucienus, izskatās, neviens vairs Ä«paši neņem vÄ“rā, un tie ir pazuduši no ziņu virsrakstiem. NozarÄ“ nekas Ä«paši nav uzlabojies, un izdzÄ«vojušie paši cÄ«nās, kā var, un cer, ka kādu dienu atkal viss bÅ«s labi un piena iepirkuma cenas bÅ«s virs pašizmaksas. No malas tā vien izskatās, ka “Zaļā kursa” arhitektiem situācija ir pa prātam un valdÄ«bai tiek ieteikts nogaidÄ«t, kamÄ“r nozare pašregulÄ“sies “dabiskās atlases” ceļā. Klimata glābšanas vārdā tad tiktu automātiski uzlaboti vairāki „Zaļā kursa” stratÄ“Ä£iskie mÄ“rÄ·i – samazinās liellopu skaits un to radÄ«tās SEG, piesārņojums no kÅ«tsmÄ“sliem, antibiotiku izmantošana u.t.t.. GrÄ“tai prieks, un bÅ«s, ko ierÄ“dņiem lepni atskaitÄ«ties BriselÄ“.

Lauksaimnieku galvenais kapitāls un resurss ir zeme. Jau kopš iepriekšÄ“jās piena krÄ«zes laikiem daudzi ir likvidÄ“juši pļavas, ganÄ«bas un lopus, lai tā vietā nodarbotos ar vieglāku un stabilāku nodarbi – graudkopÄ«bu. Skatoties, kā attÄ«stās graudkopÄ«bas nozare, kā ceļas zemes cenas, kā tiek investÄ“ts un atbalstÄ«ts, tā šÄ·iet laba perspektÄ«va. ZemkopÄ«bas ministrija un lauksaimniecÄ«bas organizācijas vÄ“l tikai mudināja nozari attÄ«stÄ«t un paplašināt, jo tā taču ir nozÄ«mÄ«ga eksporta nozare, IKP u.t.t.

Pašu graudaudzÄ“tāju starpā sÄ«va konkurence pastāv jau sen, un nozare visu laiku strauji paplašinās un attÄ«stās. SÄ“jumu platÄ«bas palielinās, kopraža arÄ«, ienāk modernas tehnoloÄ£ijas, attÄ«stās pārstrāde un loÄ£istika, pakalpojumu un apgādes sektors. It kā kopumā viss labi. Vismaz lÄ«dz šim.

Tad sākās pārmaiņas. Jau 2021. gada otrajā pusē (tad vēl it kā kovida ierobežojumu dēļ) strauji sāka celties resursu izmaksas, un radās pat deficīts. Augsto gāzes cenu dēļ pasaulē tika apturētas daudzas minerālmēslu ražotnes, un minerālmēsli kļuva par dārgu deficīta preci. Degvielas cenas pieauga dubultā, darbaspēka trūkums un inflācija spieda celt atalgojumu. Īsumā, kā mēs visi jutām un redzējām, viss kļuva dārgāks. Arī saražotā produkcija.

Tā tas viss sagājās, ka lauksaimniecÄ«bā 2022. gada ražai, Ä«paši ziemājiem, kurus sÄ“ja jau no 2021. gada augusta un izejvielas pirka vÄ“l iepriekš, izmaksas bija vÄ“l par vecajām, labajām cenām. LÄ«dzÄ«gi arÄ« ar lopbarÄ«bas sagatavošanas izmaksām: 2022. gada lopkopÄ«bai barÄ«bas izmaksas pārsvarā bija no iepriekšÄ“jā gada. PagājušÄ gada februāra notikumi ļoti strauji izmainÄ«ja situāciju izejvielu un produkcijas tirgos. Kā mÄ“s labi atceramies, resursi un preces palika vairākas reizes dārgākas. Tirgos valdÄ«ja panika un nenoteiktÄ«ba, prognozes rādÄ«ja, ka bÅ«s tikai vÄ“l ļaunāk. Rezultātā graudu, piena u.c. produkcijas iepirkuma cenas strauji kāpa un sasniedza iepriekš nepieredzÄ“tas virsotnes. ArÄ« ražas 2022. gadā pārsvarā nebija sliktas un situācijā, kad ražas pašizmaksa saglabājās zema, bet produkciju varÄ“ja pārdod pat vairāk nekā dubultoti, lauksaimniekiem lielākoties šis bija ļoti veiksmÄ«gs ražas gads.

Tā kā ražas gads noslÄ“dzas ar ražas novākšanu augustā un jaunais ražas gads arÄ« sākas ar ziemāju sÄ“ju augustā, tad izdevumi ieguldÄ«jumiem pārsvarā ir šÄ« perioda lÄ«menÄ«. Tātad 2022. gada vasarā izejvielas bija lÄ«dz šim augstākajā punktā, un tajā tika pirktas izejvielas 2023. gada ražai. PiemÄ“ram, minerālmÄ“sli, kuri pārsvarā ir lielākā izmaksu pozÄ«cija, cenā pieauga pat 4 – 5 reizes. PiemÄ“ram no vidÄ“ji 200 - 300 lÄ«dz 1200 eur/t. LÄ«dzÄ«gi arÄ« sÄ“klas un pesticÄ«di. Degviela, algas, pakalpojumi – viss strauji palika dārgāks. Kopumā viena hektāra apsaimniekošanas izmaksas palielinājās ievÄ“rojami, bet lÄ«dz ražai vÄ“l jāsagādā visi materiāli pavasara ieguldÄ«jumiem.

Tajā laikā, kad bija jāpieņem lÄ“mumi par sÄ“jas darbiem un sagādi, produkcijas (graudi, piens) iepirkuma cenas bija virsotnÄ“. VarÄ“ja pieņemt, ka tādas tās varÄ“tu palikt, jo nekas tobrÄ«d neliecināja, ka tuvākajā laikā kaut kas varÄ“tu mainÄ«ties, - realizÄ“jot saražoto ar tādām cenām, varÄ“tu pietiekami pelnÄ«t. Tā arÄ« notika, neskatoties uz dārdzÄ«bu un deficÄ«tu, lauki tika apsÄ“ti par pilnu programmu, lopkopji paplašināja ganāmpulkus, peļņa tika investÄ“ta jaunās iekārtās, turpināja saasināties konkurence zemes tirgÅ« u.t.t.

Jau agrā rudenÄ« sākās “negaidÄ«ta” cenu lejupslÄ«de. Graudu cenas nokritās par apmÄ“ram 20 – 30%, kaut gan bija joprojām augstas. PsiholoÄ£iski daudzi zemnieki, kuri vÄ“l nebija pārdevuši produkciju, gaidÄ«ja, kad tās atkal pakāpsies. ArÄ« minerālmÄ“slu cenas sāka pazemināties attiecÄ«bā pret augstāko punktu. Tas pamudināja zemniekus veikt sagādi pavasara sÄ“jai un papildmÄ“slojumam. LÄ«dz gada beigām cenas lÄ“nām turpināja slÄ«dÄ“t uz leju, bet kopÄ“jais noskaņojums bija tāds, ka cenas atkal sāks kāpt.

Tuvojoties pavasarim, visas resursu cenas turpināja samazināties – gan degviela, gan gāze, gan elektrÄ«ba, gan iepirkuma cenas. GraudaudzÄ“tājiem tas neko neuzlaboja, jo ieguldÄ«jumi bija veikti jau rudenÄ« par maksimālam cenām un izejvielas jau bija iepirktas iepriekš. Graudu cenas nokritās jau lÄ«dz pirmskara lÄ«menim un zemāk. Tie kuri nebija pārdevuši veco ražu, vÄ“l sÄ“dÄ“ja uz tās un gaidÄ«ja, kad cenas beidzot atkal kāps. Citi gaida vÄ“l šodien, audzÄ“ parādus, bet cenas tikai krÄ«t, pašizmaksa nekrÄ«t. VÄ“l arÄ« parādu apkalpošanas izmaksas, kuras iepriekš bija nebÅ«tiskas, tagad bÅ«tiski palielinās un sastāda ievÄ“rojamu daļu no izmaksām.

Papildus turbulencei tirgos šis gads ir iesācies ar jauno KopÄ“jās LauksaimniecÄ«bas Politikas (KLP) periodu ar virkni jaunu, komplicÄ“tu un zaļu prasÄ«bu ievÄ“rošanu. It kā kopÄ“jā atbalsta summa ir iedota lielāka, bet to saņemt vairs nav tik vienkārši. RespektÄ«vi, ievÄ“rojamai daļai lauksaimnieku atbalsta maksājumi samazināsies, jo to saņemšanas nosacÄ«jumus nespÄ“s izpildÄ«t vai arÄ« to izpildÄ«šanai bÅ«s jāveic papildus ieguldÄ«jumi.

Situāciju varÄ“tu glābt arÄ« lielas ražas. Rapša ziedÄ“šanas laikā ir iznācis pavÄ“rot sÄ“jumu kvalitāti daļā Zemgales, Kurzemes un Latgales. NovÄ“rots, ka izteikti labu ziemāju lauku šogad ir maz. Pārsvarā sÄ“jumi ir ar mazākiem vai lielākiem robiem, pietiek arÄ« izteikti sliktā stāvoklÄ« esošu lauku. AprÄ«lÄ« lietus bija mazāk par pusi no normas, un lÄ«dz šim maijā pārsvarā ir nolijis lÄ«dz 10 mm. Nekādus Ä«pašus nokrišÅ†us tuvākajā laikā nesola arÄ« uz priekšu. Jau tagad ir skaidrs, ka rekordražas šogad nebÅ«s, kādam bÅ«s labāk, kādam sliktāk, citam pavisam slikti.

Ja šodien, divus mÄ“nešus lÄ«dz ražas novākšanai, aprÄ“Ä·inām izmaksas, kuras ir jau ieguldÄ«tas šÄ« gada ražai, pieliekam klāt to, kas vÄ“l ir jāiegulda, un izdalām ar vidÄ“jo ražu, iegÅ«stam pašizmaksu, kura ir augstāka par šodienas graudu iepirkuma cenām.

Tas nozÄ«mÄ“ to, ka, ja graudu iepirkuma cenas bÅ«tiski nepieaugs lÄ«dz gada beigām, graudaudzÄ“tājiem bÅ«s jācieš zaudÄ“jumi. Cik nopietna bÅ«s kopÄ“jā situācija nozarÄ“, to jau drÄ«z varÄ“s vÄ“rtÄ“t, bet šobrÄ«d lauksaimnieki turpina strādāt un veikt ieguldÄ«jumus kārtÄ“jai ražai.

Kāda bÅ«s valdÄ«bas un sabiedrÄ«bas attieksme pret kārtÄ“jām zemnieku nedienām? Droši vien tāda pati kā lÄ«dz šim – “jāmācās rÄ“Ä·ināt, jāveido rezerves, jāapdrošinās”, paši pie visa esat vainÄ«gi. Bet rezultātā, visticamāk, Latvijas lauksaimniekiem bÅ«s jāatvadās no sava vÄ“rtÄ«gākā resursa – zemes. Kā Ä«pašumā tā nonāks, ja vietÄ“jie bÅ«s tā novājināti, ka nespÄ“s vairs savā starpā konkurÄ“t? Vispirms jau bankas var paņemt savas Ä·Ä«las un izmantot tās pÄ“c saviem ieskatiem, tad nezināmi ārzemju fondi, kuri to vien gaida kā tikt klāt mÅ«su zemes resursiem. VarbÅ«t pat pastāv kāds plāns, kā mÅ«su zemi nodot mistiskām korporācijām, kuras varÄ“s Ä«stenot savus zaļos mÄ“rÄ·us it kā klimata pārmaiņu mazināšanai un pārtikas kontrolÄ“šanai? Cerams, ka ne un ražas bÅ«s labas un cenas bÅ«s adekvātas.