Iesaki rakstu:

Visu pasauli pārsteigušas augstās enerÄ£ijas cenas 2021. gada otrajā pusÄ“. Un, domājams, Covid-19 ir tikai kā odziņa uz tortes, nevis galvenais iemesls cenu lÄ“cienam. Ap 2015. gadu, strauji samazinoties enerÄ£ijas cenām, dabasgāzes plašÄ pieejamÄ«ba un zemā cena nodrošināja tās konkurÄ“tspÄ“ju ar oglÄ“m, un daudzi Ä£enerācijas uzņēmumi sāka aizstāt ogļu spÄ“kstacijas ar gāzi darbināmām, tādÄ“jādi palielinājās globālās enerģētikas sistÄ“mas atkarÄ«ba no gāzes.

Diemžēl zemā gāzes cena nav stimulÄ“jusi papildu ieguldÄ«jumus tās ieguvÄ“, bet visai daudzi Ä£enerÄ“jošajās jaudās ieguldÄ«jušie investori cietuši lielus zaudÄ“jumus vai guvuši, viņuprāt, nepietiekamu peļņu. Tas kopsummā nosaka tendenci, kāpÄ“c tirgÅ« elektroenerÄ£ijas cenas palielinās.

2020. gadā Covid-19 ietekmÄ“ samazinājās enerÄ£ijas pieprasÄ«jums un piedāvājums. Var uzskatÄ«t, ka, pateicoties neparasti spÄ“cÄ«gajiem fiskālajiem stimuliem ziemeļu puslodÄ“, globālā apetÄ«te pÄ“c enerÄ£ijas atjaunojās daudz ātrāk nekā piegādes Ä·Ä“des. Šogad ir bijis augstākais pÄ“crecesijas izaugsmes temps pÄ“dÄ“jās astoņās desmitgadÄ“s.

TomÄ“r pandÄ“mija pasaules enerģētikas nozarÄ“ atstājusi aiz sevis nepaveiktus darbus: epidemioloÄ£iskie nosacÄ«jumi un slimÄ«bas uzliesmojumi likuši daudziem ražotājiem atlikt ieplānotos tehnoloÄ£isko iekārtu uzturÄ“šanas darbus, kas, kopā ar piegādes ķēžu disfunkcijām, traucÄ“jis palielināt ražošanu 2021. gadā.

Enerģētikā jau sen vairs nav iespÄ“jams skatÄ«t pasaules reÄ£ionus atrauti vienu no otra. Visa veida energoresursu cenas ir biržās noteiktas, un gan mazie, gan lielie tirgus dalÄ«bnieki piedalās šajā procesā. Un nav svarÄ«gi, vai runa ir par naftu, šÄ·eldu, vÄ“ja enerÄ£iju vai oglÄ“m, – administratÄ«vi kaut ko noteikt nav iespÄ“jams, un ekonomiskās likumsakarÄ«bas atstās ietekmi arÄ« uz mÅ«su ikdienu.

2021. gada decembra pirmajās dienās Baltijas valstu – un ne tikai – elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tāji piedzÄ«voja augstu cenu šoku, elektroenerÄ£ijas cenai par 1 kWh pārsniedzot 1 eiro jeb 1000 EUR/MWh. Tikpat augsta stundas cena bija vÄ“rojama Somijā, bet dienu iepriekš augsta cena virs 600 EUR/MWh izplatÄ«jās Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Zviedrijas dienvidos un Dānijā ap Kopenhāgenu.

Kopš pilnÄ«gas elektroenerÄ£ijas tirgus atvÄ“ršanas visiem patÄ“rÄ“tājiem pagājušÄs desmitgades vidÅ« bija vÄ“rojama cenu samazināšanās no 0,05 EUR/kWh lÄ«dz 0,03 EUR/kWh, nakts stundās pat tuvojoties nulles vÄ“rtÄ«bām vai atsevišÄ·Äs stundās kļūstot negatÄ«vām. Protams, ieraugot cenu 0,6 EUR/kWh vai pat 1 EUR/kWh, katrs domājošs cilvÄ“ks uzdod jautājumu: vai viss ir kārtÄ«bā? DesmitkārtÄ«ga, divdesmitkārtÄ«ga izmaksu kāpuma apstākļos aizdomājas ne tikai tās mājsaimniecÄ«bas, kas ļoti rÅ«pÄ«gi pārdomā katru izdevumu pozÄ«ciju, bet arÄ« ikdienā bezrÅ«pÄ«gie.

Tāds cenu lÄ“ciens ne tikai sit pa mājsaimniecÄ«bu kabatu, bet liek uzņēmÄ“jiem pārvÄ“rtÄ“t sava biznesa izmaksas, iespÄ“jas un konkurÄ“tspÄ“jas perspektÄ«vas. Un, pats galvenais, samazina paļāvÄ«bu par saimnieciskās darbÄ«bas stabilitāti, grauj uzticÄ“šanos enerÄ£ijas piegādātājiem, apgrÅ«tina vai padara neiespÄ“jamu noslÄ“gto lÄ«gumu izpildi.

"Nordpool" tirgus, kura dalÄ«bnieki ir visi Baltijas valstu lielie elektroenerÄ£ijas uzņēmumi, darbojas pÄ“c teorÄ“tiski nevainojamiem tirgus principiem. Vienkāršoti: kam ir enerÄ£ija, tas piedāvā to nākamās dienas tirgÅ« par pamatotu cenu, iegÅ«st tiesÄ«bas to piegādāt un saņemt samaksu. Kā pirmie tirgÅ« iekļūst lÄ“tākie piedāvājumi, bet tirgus cenu nosaka pÄ“dÄ“jais (dārgākais) piedāvājums, kas noved kopÄ“jo piedāvājuma apjomu kopÄ“jā pieprasÄ«juma lÄ«menÄ«. Ja gadÄ«jumā kāda no ražošanas jaudām nav pieejama, tad tirgus dalÄ«bnieka pienākums ir to paziņot "Nordpool" biržai, un ikviens šos paziņojumus var izlasÄ«t elektroniskajā tirgus vietnÄ“.

ŠÄ·iet, ka tomÄ“r šim modelim ir arÄ« Ä“nas puses. Valstu elektroenerÄ£ijas uzņēmumi, tirgus dalÄ«bnieki savstarpÄ“ji nesarunājas, tie ir konkurenti. ArÄ« it kā saprotami. Tālāk paliek drusku miglaināk – katrs plāno savu iekārtu remontdarbus, kā pašam Ä“rtāk, kā pašam sanāk, kā nosaka iekārtu ekspluatācijas noteikumi. Iznākums 2021. gada 7. decembrÄ« ir tāds, ka Baltijā tirgum kopā nav pieejamas ražošanas jaudas ap 1300 MW (katrā valstÄ« mazliet virs 400 MW) un elektrÄ«bas cena sasniedz 1000 EUR/MWh. TrÄ«s mazu, savstarpÄ“ji integrÄ“tu valstu energoapgādes uzņēmumi rÄ«kojas autonomi, jo tāda ir tirgus prasÄ«ba. It kā katras valsts sistÄ“mas operatoram (Latvijā – "Augstsprieguma tÄ«kliem") vajadzÄ“tu raudzÄ«ties, lai sistÄ“ma droši funkcionÄ“tu un dažādu jaudu piedāvājums bÅ«tu pietiekams nevainojamai elektroenerÄ£ijas piegādei.

SistÄ“mas operators to arÄ« dara. Bet diez vai tautsaimniecÄ«bu un iedzÄ«votājus apmierina princips – elektroenerÄ£ijas piegāde par jebkādu cenu. SistÄ“mas operatoru pienākumos neietilpst prasÄ«ba rÅ«pÄ“ties par zemu elektroenerÄ£ijas cenu. Bet diemžēl tirgus pats zemu cenu atsevišÄ·os brīžos nenodrošina. Cena var turÄ“ties 600 vai 1000 EUR/MW lÄ«menÄ« tikai tad, ja neviens tirgus dalÄ«bnieks nespÄ“j piedāvāt zemāku. Tātad attiecÄ«gajā brÄ«dÄ« nav reālu iekārtu, reālu jaudu, kas spÄ“tu piepildÄ«t tirgus pieprasÄ«jumu ar elektroenerÄ£iju par pieejamu cenu.

Kāds ir jaudu nodrošinājums Baltijā? Baltijas valstu elektroenerÄ£ijas tirgus un Ä£enerÄ“jošÄs jaudas uz Skandināvijas fona ir ļoti mazas. Skandināvijas jaudas sasniedz 70 000 MW, kamÄ“r Baltijas valstÄ«s Ä£enerÄ“jam zem 4000 MW, t.i., aptuveni 5%. Kopumā Baltijā pieprasÄ«jums ir 4500 MW un Ä£enerācija ap 3700 MW, kas mainās pa stundām. Latvija un Igaunija šajās decembra dienās ir pašpietiekamas, Latvija pat nedaudz enerÄ£iju eksportÄ“.

Ar nožēlu jāsaka, ka vistrakāk iet mÅ«su kaimiņiem lietuviešiem, kam darba dienas vidÅ« atskaitÄ“s var ieraudzÄ«t, ka valsts patÄ“riņš ir 2000 MW, bet Ä£enerācija – tikai 200 MW. Nav skaidrs, kāpÄ“c netiek darbināts ElektrÄ“nu stacijas jaunais G-9 gāzes bloks. MÄ“rÄ·is uzbÅ«vÄ“t atomstaciju Lietuvā nav piepildÄ«jies, bet stratÄ“Ä£iskie mÄ“rÄ·i uzbÅ«vÄ“t vÄ“ja parkus ar vairāku tÅ«kstošu MW jaudu Ä«stenosies kaut kad nākotnÄ“.

ArÄ« no bezvÄ“ja neesam pasargāti, tāpÄ“c pastāv pamatotas šaubas, vai investÄ«cijas vÄ“ja parkos ļautu piedāvāt sabiedrÄ«bai lÄ“tu enerÄ£iju vienmÄ“r. Latvijas un Igaunijas elektroenerÄ£ijas ražotāji strādā ar pieejamām iekārtām, un jāsaka – mums palÄ«dz tas, ka bagātÄ«ga sniega sega ir uzsnigusi uz vÄ“l nesasalušas zemes, tā ir silta un, sniegam kÅ«stot, Daugavā ir pietiekama Å«dens caurplÅ«de, kas ļauj ražot ap 600 MW hidroelektroenerÄ£ijas. Turpmākajos ziemas mÄ“nešos tik daudz Å«dens var nebÅ«t.

Vai esam pasargāti no augstām elektroenerÄ£ijas cenām nākotnÄ“? Neesam gan. Baltijā ir reālu, strādājošu jaudu trÅ«kums. Augsts elektroenerÄ£ijas pieprasÄ«jums turas tikai dažas dienas vai nedēļas gadā, tirgus stimuli paši par sevi ātrai jaunu bāzes jaudu ieviešanai ir nepietiekami, bet ražošanas jaudu deficÄ«ts vienā valstÄ« ceļ debesÄ«s cenas visās. No patÄ“rÄ“tāja viedokļa bÅ«tu pilnÄ«gi vienalga, kurā valstÄ« jaudas attÄ«sta, jo ir nodrošināti elektroenerÄ£ijas pārvades tÄ«klu savienojumi. VarbÅ«t ir pienācis laiks veidot vienu vienotu Baltijas elektroenerÄ£ijas ražotāju? Katrs atsevišÄ·i mÄ“s stāstām savu tālās, gaišÄs nākotnes vÄ«ziju par vÄ“ja parku uzvaras gājienu, bet enerÄ£ija ir vajadzÄ«ga tagad un tÅ«daļ, droši un par pieejamām cenām.