Iesaki rakstu:

PretÄ“ji bÅ«vnieku karteļa lietai savstarpÄ“ji konkurÄ“jošu mežizstrādātāju kompāniju Ä«stenoti mÄ“Ä£inājumi saskaņot pakalpojumu cenu palielināšanu un pakalpojumu sniegšanas nosacÄ«jumus Konkurences padomes entuziasmu un degsmi izmeklÄ“t un konstatÄ“t pārkāpumus nav izraisÄ«juši.

Mēģina vienoties par cenu paaugstinājumu un draud ar boikotu

Portālam diena.lv zināms, ka 2022. gada martā Konkurences padomÄ“ ar iesniegumu vÄ“rsās biedrÄ«ba “Latvijas Mežizstrādātāju savienÄ«ba”, kura bija noskaidrojusi, ka vairāki citas mežsaimnieku biedrÄ«bas, “Latvijas NeatkarÄ«go Mežizstrādātāju Asociācija”, biedri, kas piedalÄ«jušies AS “Latvijas valsts meži” rÄ«kotajos kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas iepirkumos, iespÄ“jams, ir veduši aizliegtas sarunas par pakalpojumu cenu un tarifu noteikšanu un apmainÄ«jušies ar informāciju, kas attiecas uz cenu veidošanas noteikumiem iepirkuma lÄ«gumu izpildÄ“.

Runa ir par vairākiem AS “Latvijas valsts meži” rÄ«kotiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, kas aptver laika periodu no 2018. lÄ«dz 2024.gadam. Lai labāk izprastu situācijas bÅ«tÄ«bu, ir jāaplÅ«ko šo AS “Latvijas valsts meži” rÄ«koto iepirkumu un lÄ«gumu noslÄ“gšanas specifika.

Katra lÄ«guma noslÄ“gšana tiek organizÄ“ta divos posmos. Pirmajā posmā iepirkuma procedÅ«rā pÄ“c noteiktiem AS “Latvijas valsts meži” izstrādātiem kritÄ“rijiem tiek izraudzÄ«ti pretendenti, potenciālie kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniedzÄ“ji, kuru skaitu nosaka pats iepirkuma rÄ«kotājs AS “Latvijas valsts meži” – šo atlasÄ«to pretendentu skaits parasti sasniedz vairākus desmitus komersantu.

Ar šiem komersantiem tiek noslÄ“gta vispārÄ«gā vienošanās, un attiecÄ«gie pretendenti tādÄ“jādi iegÅ«st tiesÄ«bas atsevišÄ·Ä atlases procedÅ«rā pretendÄ“t jau uz iepirkuma lÄ«guma noslÄ“gšanu attiecÄ«bā uz konkrÄ“tu pakalpojuma sniegšanas periodu (parasti tie ir trÄ«s mÄ“neši) konkrÄ“tā Latvijas reÄ£ionā.

RespektÄ«vi, iepirkuma procedÅ«ras specifika paredz, ka pretendents, kurš ir izraudzÄ«ts pirmajā kārtā un noslÄ“dzis vispārÄ«go vienošanos, vÄ“l neiegÅ«st garantÄ“tas tiesÄ«bas sniegt kokmateriālu pārvadājuma pakalpojumu, bet gan iegÅ«st tālākas tiesÄ«bas saņemt AS “Latvijas valsts meži” aicinājumu iesniegt savu finanšu (cenas) piedāvājumu konkrÄ“tā pakalpojuma sniegšanai, piemÄ“ram, katru nākamo triju mÄ“nešu periodā vienā vai vairākos no četriem iepirkumā izdalÄ«tajiem Latvijas reÄ£ioniem (Austrumlatvija, Viduslatvija, Rietumlatvija, Ziemeļlatvija).

AttiecÄ«gi tieši šajā otrajā posmā – atsevišÄ·ajā atlases procedÅ«rā, saņemot komersantu iesniegtos cenu piedāvājumus konkrÄ“tam reÄ£ionam un konkrÄ“tajam periodam, AS “Latvijas valsts meži” izvÄ“las jau konkrÄ“tus pakalpojumu sniedzÄ“jus, kuru skaits atkarÄ«gs no AS “Latvijas valsts meži” konkrÄ“tā brīža vajadzÄ«bām, atlasot tos pretendentus, kuri spÄ“juši piedāvāt viszemāko pārvadājuma pakalpojuma cenu.

BÅ«tiski piebilst, ka iepirkuma pirmajā kārtā katram pretendentam ir jānorāda t.s. “cenu griesti” – maksimālā cena, par kuru augstāku tas vairs nevarÄ“s iesniegt otrajā iepirkuma posmā (zemāku cenu otrajā iepirkuma posmā, protams, drÄ«kst piedāvāt). Tātad pretendentam, iesniedzot sākotnÄ“jo piedāvājumu iepirkumā, faktiski ir jābÅ«t pietiekami apdomÄ«gam un vienlaikus tālredzÄ«gam, lai spÄ“tu piedāvāt arÄ« nākotnÄ“ atbilstošu pakalpojuma cenu, kas nav un nebÅ«s ne nesamÄ“rÄ«gi zema, ne nesamÄ“rÄ«gi augsta, laikus prognozÄ“jot potenciālās maksimālās pakalpojuma izmaksas vairāku gadu periodā, lai, balstoties uz tām, varÄ“tu iesniegt savus cenas piedāvājumus otrajā iepirkuma posmā.

Tai pašÄ laikā nav bijis tā, ka AS “Latvijas valsts meži” nebÅ«tu paredzÄ“juši situāciju, kad vispārÄ“jos cenu pieauguma apstākļos un degvielas sadārdzināšanās rezultātā pakalpojumu sniedzÄ“jiem nav nekādas iespÄ“jas saņemt cenu pieauguma kompensāciju.

SadarbÄ«bas nosacÄ«jumi paredz to, ka kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu izcenojumi iepirkumā slÄ“gto lÄ«gumu ietvaros tiek pārskatÄ«ti ik mÄ“nesi, ja mÄ“neša vidÄ“jā dÄ«zeļdegvielas cena mainās par vismaz 4% un reizi ceturksnÄ«, ja ceturkšÅ†a patÄ“riņa cenu indekss mainās par vismaz 3%. Tātad, ja pieaug dÄ«zeļdegvielas cenas vai aug patÄ“riņa cenu indekss, iepirkuma dalÄ«bniekiem, kuri ieguvuši pakalpojuma sniegšanas tiesÄ«bas, ir iespÄ“ja saņemt izmaksu palielināšanās kompensāciju.

Tātad mehānisms, ar kura palÄ«dzÄ«bu kompensÄ“t cenu pieaugumu, pastāv, un pašu AS “Latvijas valsts meži” sniegtā informācija liecina, ka pārvadājumu pakalpojumu cenas attiecÄ«bā uz iepirkumu dalÄ«bniekiem tik tiešÄm ir bijis pamats diezgan regulāri pārskatÄ«t, it sevišÄ·i pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos, kad degvielas un patÄ“riņa cenu kāpums iezÄ«mÄ“jās sevišÄ·i strauji.

Tagad “Dienai” ir kļuvis zināms, ka “Latvijas Mežizstrādātāju savienÄ«ba” vÄ“rsusies Konkurences padomÄ“ ar iesniegumu, jo tās rÄ«cÄ«bā nonāca un arÄ« “Dienas” rÄ«cÄ«bā ir nonācis kāds WhatsApp sarakstes fragments. No tā redzams, kā viens no AS “Latvijas valsts meži” iepirkumos izraudzÄ«to kompāniju pārstāvjiem, kas, pÄ“c “Dienas” rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, ir mežizstrādes kompānijas SIA “Vella Kalpi” vienÄ«gais dalÄ«bnieks un valdes loceklis Mārtiņš Ramoliņš, vÄ“ršas pie citiem iepirkuma dalÄ«bnieku pārstāvjiem, kuri ir pievienoti šajā pašÄ sarakstÄ“, faktiski aicinot šos komersantus kopÄ«gi vienoties par iepirkuma ietvaros sniedzamo pakalpojumu izcenojumu un cenu paaugstināšanas un pārskatÄ«šanas pieprasÄ«šanu AS “Latvijas valsts meži” vai arÄ« visiem komersantiem kopÄ«gi pārtraukt pakalpojumu sniegšanu iepirkuma lÄ«guma ietvaros.

“Dienas” rÄ«cÄ«bā esošais sarakstes fragments liecina, ka priekšlikums kopumā guvis vismaz daļas no sarakstes dalÄ«bnieku atbalstu. Sarakstes dalÄ«bnieki ir biedrÄ«bas “Latvijas NeatkarÄ«go Mežizstrādātāju Asociācija” biedri, taču konkrÄ“tā iepirkuma ietvaros visi komersanti ir savā starpā konkurÄ“joši un savstarpÄ“ji neatkarÄ«gi tirgus dalÄ«bnieki.

Jāpaskaidro, ka no konkurences tiesÄ«bu viedokļa, ja kādam komersantam ir iebildumi par cenu pārskatÄ«šanas nosacÄ«jumiem vai komersants tos uzskata par neatbilstošiem, šo jautājumu, protams, nav aizliegts risināt individuāli ar pasÅ«tÄ«tāju, kas šajā gadÄ«jumā ir AS “Latvijas valsts meži”.

Taču savstarpÄ“ja komersantu komunikācija, apejot pasÅ«tÄ«tāju, un mÄ“Ä£inājumi panākt kopÄ«gas vienošanās, kas saistÄ«tas ar iepirkuma piedāvājumu vai cenu veidošanās nosacÄ«jumu saskaņošanu un pārskatÄ«šanu vai mudināšana uz kopÄ«gu cenu paaugstināšanu vairāku publiskajā iepirkumā konkurÄ“jošu komersantu starpā, nav pieļaujama, un atbilst karteļa vienošanās vai vismaz aicinājuma uz šÄdu vienošanos pazÄ«mÄ“m.

Nerunājot nemaz pat otru galÄ“jÄ«bu – kopÄ«gu vienošanos par lÄ«gumu izpildes un pakalpojumu sniegšanas boikotu, uz ko, kā secināms no sarakstes, konkurÄ“jošos uzņēmumus faktiski mudinājis SIA “Vella kalpi” valdes loceklis Mārtiņš Ramoliņš, ja norunātā kopÄ«gā cenu paaugstināšana netiks atbalstÄ«ta no AS “Latvijas valsts meži” puses.

Tādā veidā jau esošajos krÄ«zes un kokmateriālu deficÄ«ta apstākļos, ņemot vÄ“rā, ka piegādes kanāli no Krievijas un Baltkrievijas ir slÄ“gti, šÄds aicinājums faktiski ir vÄ“rsts uz konkurences ierobežošanu nozarÄ“, draudot izraisÄ«t kokmateriālu deficÄ«tu, kas neizbÄ“gami vÄ“l vairāk palielinātu kokmateriālu pakalpojumu cenas un bÅ«tiski sašaurinātu konkurenci kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu tirgÅ«.

Konkurences padomÄ“ ar iepriekšminÄ“tajiem un lÄ«dzÄ«giem argumentiem par iespÄ“jamu aizliegtas vienošanās slÄ“gšanu vai mudinājumiem to darÄ«t vÄ“rsās ne tikai “Latvijas Mežizstrādātāju savienÄ«ba”, bet, cik zināms “Dienai”, arÄ« pats pasÅ«tÄ«tājs – AS “Latvijas valsts meži”, lÄ«dz kuram arÄ« bija nonākusi informācija par konkurentu mÄ“Ä£inājumiem iepirkumā panākt saskaņotas vienošanās par cenām vai vienoties par pakalpojuma sniegšanas boikotu.

Konkurences padome problēmas nesaskata

“Diena” vairākās publikācijās iepriekš jau detalizÄ“ti vÄ“stÄ«jusi par bÅ«vnieku karteļa lietu. Šajā lietā spilgti iezÄ«mÄ“jas kāda nianse – Konkurences padome savu lÄ“mumu pret bÅ«vniekiem ir balstÄ«jusi gandrÄ«z tikai un vienÄ«gi uz Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausÄ«to bÅ«vkompāniju pārstāvju sarunu ierakstu atšifrÄ“jumiem. Šie atšifrÄ“jumi un sarunās lietoto frāžu fragmenti Konkurences padomei lika izdarÄ«t secinājumus, kas balstās uz tās interpretāciju, pieņēmumiem un nosacÄ«tām likumsakarÄ«bām, kuras it kā, pÄ“c Konkurences padomes ieskatiem, apstiprina aizliegtu vienošanos starp bÅ«vniekiem iepirkumos.

Šajā lietā jau uzsākta tiesvedÄ«ba, bet mežizstrādātāju gadÄ«jumā lÄ«dz tādai diezin vai nonāks, jo Konkurences padome, reaģējot uz AS “Latvijas valsts meži” un biedrÄ«bas “Latvijas Mežizstrādātāju savienÄ«ba” sniegto informāciju par minÄ“tajām komersantu sarunām, ar sevišÄ·u aktivitāti atšÄ·irÄ«bā no bÅ«vnieku karteļa lietas nav izcÄ“lusies.

Ja reiz no bÅ«vnieku sarunu fragmentu atšifrÄ“jumiem Konkurences padome ir spÄ“jusi saredzÄ“t bÅ«tiskus konkurences tiesÄ«bu pārkāpumus, tad liktos, ka arÄ« mežizstrādātāju kompāniju sarakstes gadÄ«jumā, kur viens komersanta pārstāvis sarakstÄ“ atklāti aicina citus (faktiski savas kompānijas konkurentus) vienoties par cenu veidošanas noteikumiem, cenu pārskatÄ«šanu vai pat pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu, Konkurences padomei bÅ«tu visiem spÄ“kiem jāķeras klāt un tāpat kā bÅ«vnieku karteļa lietas gadÄ«jumā šÄdi mežizstrādātāju kompāniju sarakstÄ“ ietvertie aicinājumi rÅ«pÄ«gi jāpārbauda kā iespÄ“jama aizliegta vienošanās, vismaz uzsākot par to pārbaudi. Taču šajā gadÄ«jumā nekas tamlÄ«dzÄ«gs nenotika.

Nevar teikt, ka Konkurences padome nebÅ«tu reaģējusi uz saņemto informāciju vispār. Tā reaģēja, bet ļoti savdabÄ«gi – uzaicinot minÄ“tās  WhatsApp sarakstes dalÄ«bniekus uz tikšanos, lai ļautu tiem pašiem izskaidrot situāciju. Jāatgādina, ka bÅ«vnieku karteļa lietā Konkurences padome, kas nav izmeklÄ“šanas iestāde, bija pat spÄ“jusi panākt to, ka tai bija iespÄ“ja KNAB telpās paralÄ“li KNAB izmeklÄ“tājiem pratināt bÅ«vniecÄ«bas kompāniju pārstāvjus. Taču mežizstrādātāju sarunu (sarakstes) gadÄ«jumā rÄ«cÄ«ba ne tuvu nebija tik apņēmÄ«ga.

Ko tad Konkurences padome secināja pÄ“c savas “pārbaudes” par mežizstrādes kompānijām? Īsumā – secināja, ka viss ir kārtÄ«bā un nekādu pārkāpumu nav. “Dienas” rÄ«cÄ«bā ir Konkurences padomes sniegtā atbilde pašiem tikšanās dalÄ«bniekiem, tātad komersantiem, par kuru dalÄ«bu aizliegtā vienošanās paustas aizdomas. Konkurences padomes nostāja, kas, kā secināms, tapusi pÄ“c tikšanās ar šiem komersantiem, ir – tā kā iepirkuma lÄ«gumi jau esot noslÄ“gti un spÄ“kā, konkurence starp šiem komersantiem, kuri piedalÄ«jušies sarakstÄ“ un mÄ“Ä£inājuši vienoties par cenu paaugstināšanu vai pakalpojumu sniegšanas boikotu, vairs nenotiekot.

“No tirgus dalÄ«bnieku sniegtās informācijas tikšanās laikā un papildus iegÅ«tās informācijas izriet, ka tirgus dalÄ«bnieku sarunas un darbÄ«bas notiek atklāto konkursu lÄ«gumu, ka stājušies spÄ“kā, izpildes laikā, un jautājumi, par ko notiek šÄ«s sarunas un darbÄ«bas, skar esošo ekonomisko situāciju saistÄ«bā ar straujo degvielas cenu kāpumu, kas tiešÄ veidā ietekmÄ“ tirgus dalÄ«bnieku spÄ“ju izpildÄ«t lÄ«gumsaistÄ«bas, kas noslÄ“gtas starp LVM un piegādātājiem. TādÄ“jādi sarunu mÄ“rÄ·is bija saistÄ«ts ar bÅ«tiskiem un ārÄ“ji pastāvošiem objektÄ«viem apstākļiem tirgÅ«,” vÄ“stÄ«ts Konkurences padomes atbildÄ“.

Tātad pÄ“c Konkurences padomes ieskatiem šajā situācijā viena komersanta izteikts aicinājums citiem komersantiem, konkurentiem, kuri piedalās tajā pašÄ iepirkumā, vienoties par cenu veidošanas noteikumiem un cenu paaugstināšanu vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu iepirkuma ietvaros, ignorÄ“jot jau pastāvošo cenu indeksācijas kārtÄ«bu, nav nekas nosodāms, bet ir tikai vienÄ«gi nevainÄ«ga komersantu diskusija par aktuālo ekonomisko situāciju.

NeatbildÄ“ts gan paliek jautājums, kāpÄ“c vispār šÄdai “diskusijai” par cenu veidošanās un pakalpojumu sniegšanas nosacÄ«jumiem iepirkuma ietvaros, mÄ“Ä£inot vienoties par kopÄ«gu, saskaņotu rÄ«cÄ«bu attiecÄ«bā uz iepirkumā sniedzamo pakalpojumu izcenojumiem vai pakalpojumu tālāku nesniegšanu, bÅ«tu jānotiek starp komersantiem, kuri ir neatkarÄ«gi un savstarpÄ“ji konkurÄ“joši tirgus dalÄ«bnieki? Vai tas jau pats par sevi nav pamats vismaz uzsākt izpÄ“tes lietu un ievākt informāciju, nevis aicināt uz tikšanos tos, par kuru iespÄ“jamiem konkurences pārkāpumiem ticis ziņots? Katrā ziņā, jautājumu par Konkurences padomes reaģēšanu un rÄ«cÄ«bu vai, pareizāk, pasivitāti šajā lietā ir daudz.

Konkurences likums aizliedz tirgus dalÄ«bnieku vienošanās, kuru mÄ“rÄ·is vai sekas ir konkurences kavÄ“šana, ierobežošana vai deformÄ“šana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arÄ« par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem.

BÅ«vnieku karteļa lietā ar sarunu ierakstu fragmentu atšifrÄ“jumiem Konkurences padomei bija pietiekami, lai uzsāktu lietu un secinātu, ka esot bijusi aizliegta vienošanās uzreiz desmit bÅ«vniecÄ«bas komersantu rÄ«cÄ«bā. Tātad Konkurences padomes ieskatā bÅ«vnieku gadÄ«jumā tā nebija vis nekāda diskusija par aktuālo situāciju un “ārÄ“ji pastāvošiem objektÄ«viem apstākļiem tirgÅ«”, piemÄ“ram, publiski pieejamu informāciju par iepirkumiem, ko arÄ« šÄdi varÄ“tu interpretÄ“t, bet gan ļoti nopietns konkurences pārkāpums. Savukārt mežizstrādātāju komersantu gadÄ«jumā sarunas, kas skar šo komersantu cenu veidošanas principus un dalÄ«bas nosacÄ«jumus konkrÄ“tos iepirkumos, kas pasÅ«tÄ«tājam nozÄ«mÄ“tu lielākus maksājumus mežizstrādātāju komersantiem un tātad lielākas izmaksas, tās gan esot bijušas vienÄ«gi sarunas par objektÄ«viem apstākļiem tirgÅ«, uzskata Konkurences padome.

Turklāt interesanta ir arÄ« Konkurences padomes nostāja, apgalvojot, ka konkurence starp šiem komersantiem, pakalpojumu sniedzÄ“jiem, vairs nenotiekot, jo lÄ«gums jau esot noslÄ“gts, un tādēļ, kā var secināt no Konkurences padomes sniegtās atbildes, viņi gan var brÄ«vi savā starpā šÄdā veidā diskutÄ“t un apmainÄ«ties ar informāciju par cenu veidošanas principiem un par savu pakalpojumu sniegšanu iepirkumā, aicinot pat visiem kopÄ«gi vienoties un atteikties no pakalpojumu sniegšanas.

Å…emot vÄ“rā iepirkuma specifiku, kas iepriekš aprakstÄ«ta, šie paši komersanti pÄ“c AS “Latvijas valsts meži” aicinājuma turpinās sniegt savus cenu piedāvājumus katras atlases konkrÄ“tajā iepirkumā ietvaros arÄ« turpmāk katram nākamajam pakalpojuma sniegšanas periodam, un tādÄ“jādi turpinās savā starpā konkurÄ“t ar piedāvāto cenu iepirkumā. Šis aspekts, kas attiecas uz konkrÄ“to iepirkumu procedÅ«ras ietvaros slÄ“dzamo vienošanos specifiku, Konkurences padomei vai nu palicis nepamanÄ«ts vai nu kādu iemeslu dēļ nav ņemts vÄ“rā.

Lai vai kā, apgalvojums, ka informācijas apmaiņa starp konkurentiem iepirkumā, kas skar cenu veidošanos un aicina uz cenu pārskatÄ«šanu un pakalpojumu sniegšanas boikotu, esot tikai diskusija par aktualitātÄ“m, no konkurences uzrauga puses šÄ·iet neizprotams, it sevišÄ·i, ja šo situāciju salÄ«dzina ar Konkurences padomes aktivitāti un rÄ«cÄ«bu bÅ«vnieku karteļa lietā.