Iesaki rakstu:

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdÄ«bu un Saeimu centieni pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« pirms pilnvaru termiņa beigām "izbÄ«dÄ«t cauri" no lietderÄ«bas un labas pārvaldÄ«bas principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevÄ«gus lÄ“mumus. PašreizÄ“jās valdÄ«bas "pÄ“rle" ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lÄ“mums par zem BiÄ·ernieku trases esošÄs zemes atpirkšanu par vairāk nekā astoņiem miljoniem eiro. KārtÄ“jo reizi ir nodemonstrÄ“ta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspÄ“ja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldÄ«bas princips, un ir radÄ«ts dÄ«vains precedents.

Dienu pÄ“c šÄ« lÄ“muma pieņemšanas Fiskālās disciplÄ«nas padome valdÄ«bas lÄ“mumu par 8,129 miljonu eiro piešÄ·iršanu minÄ“tās zemes atpirkšanai novÄ“rtÄ“ja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātÄ“m. PatiešÄm dÄ«vaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesÄ“js, kurš minÄ“to MK sÄ“di vadÄ«ja un kura paraksts ir zem MK rÄ«kojuma Nr. 578 “Par nekustamo Ä«pašumu Sergeja Eizenšteina ielā, RÄ«gā, pirkšanu BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes attÄ«stÄ«bas projekta Ä«stenošanai”, ne vien neiebilda pret darÄ«jumu, bet pat kautrÄ«gi pievÄ“ra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozÄ“m, ka no 2025. gada minÄ“tā Ä«pašuma projektÄ“tā kadastrālā vÄ“rtÄ«ba no 830 396 eiro saruks lÄ«dz 339 328 eiro! IespÄ“jams, idejas virzÄ«tāji cerÄ“ja, ka energokrÄ«zes un kara Ukrainā izraisÄ«to satricinājumu ietekmÄ“ tādu sÄ«kumu neviens nepamanÄ«s.

TomÄ“r bÅ«tiskākais jautājums nav zemes, kuras kadastrālā vÄ“rtÄ«ba patiešÄm ir neadekvāti zema un ko nepagurstošie cÄ«nÄ«tāji ar “zemes baroniem” ir izdomājuši, kā padarÄ«t vÄ“l lÄ“tāku, atpirkšanas cena, bet pašas procedÅ«ras neatbilstÄ«ba labai pārvaldÄ«bai, spÄ“kā esošajai likumdošanai un tās radÄ«tais dÄ«vainais precedents.

Ja reiz 2022.gada 30.augustā jau gandrÄ«z pilnā sparā darbojās Tieslietu ministrijas uzražotais brāķis “GrozÄ«jumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesÄ«bu un lietu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un piemÄ“rošanas kārtÄ«bu””, tad kāpÄ“c arÄ« BiÄ·ernieku trase nevarÄ“ja palikt reālservitÅ«tā par gada nomas maksu 4% apmÄ“rā no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas? Atbilde ir vienkārša. ReālservitÅ«ts, kas apgrÅ«tina vienu nekustamo Ä«pašumu par labu otram nekustamajam Ä«pašumam, BiÄ·ernieku trases gadÄ«jumā vienkārši ir nederÄ«gs. Tikpat nederÄ«gs kā daudzdzÄ«vokļu māju apbÅ«ves gadÄ«jumā, nepiemÄ“rots arÄ« savrupmājām, skolām, bÄ“rnudārziem ceļiem, un, piemÄ“ram, JÄ“kabpils Cietumam! VÄ“l nederÄ«gāks tas ir vien RÄ«gas un Ventspils brÄ«vostai, kā arÄ« lidostai “RÄ«ga”.

Var jautāt, kādēļ gan valdÄ«ba nelÄ“ma nogaidÄ«t, lÄ«dz tiks pieņemts likums par  zemes atpirkšanu zem privātmājām un citiem objektiem? KolÄ«zijas ap BiÄ·ernieku zemi ilgst jau tik ilgi, ka vÄ“l daži mÄ“neši neko nemainÄ«tu. Kā nekā jau 2023. gada 1. janvārÄ« stāsies spÄ“kā likums par piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanu, kurš paredz dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem iespÄ“ju zemi zem savām mājām iegādāties par tās kadastrālo vÄ“rtÄ«bu (vienu, nevis četrām vai desmit!).

Uzsākot šÄ« likumprojekta izstrādāšanu, tika postulÄ“ts, ka pārÄ“jie gadÄ«jumi, salÄ«dzinot ar šo, ir tik vienkārši jeb primitÄ«vi, ka minÄ“to likumprojektu varÄ“s klonÄ“t un vienkāršot dažu dienu laikā pÄ“c šÄ« objektÄ«vi daudz sarežģītākā likuma pieņemšanas. Tātad vismaz teorÄ“tiski tādam likumprojektam jābÅ«t jau pÄ“dÄ“jā izstrādes stadijā. Nekā tamlÄ«dzÄ«ga! Likums par zem savrupmājām un citiem objektiem esošÄs zemes izpirkšanu, pretÄ“ji koalÄ«cijas deputātu un ministru solÄ«tajam, lÄ«dz šim nav ne vien pieņemts, bet pat netiek gatavots! AcÄ«mredzot tādos objektos nav vÄ“lÄ“tāju vispār, vai arÄ« tajos nedzÄ«vo tik daudz elektorāta, lai riskÄ“tu ar sekām valstij par investÄ«ciju lÄ«gumos, SatversmÄ“ un starptautiskajās konvencijās uzņemto saistÄ«bu pārkāpšanu.

VÄ“l viena problÄ“ma ir tā saucamā “BiÄ·ernieku gadÄ«juma” radÄ«tais precedents. Ja reiz no vieniem Ä«pašniekiem zeme valsts vajadzÄ«bām atsavināta par desmit reizes lielāku cenu, nekā tās kadastrālā vÄ“rtÄ«ba, tad uz lÄ«dzÄ«gu pretimnākšanu, atbilstoši tiesiskās paļāvÄ«bas principam, var pretendÄ“t arÄ« citi zemes un nekustamā Ä«pašuma Ä«pašnieki, uz kuru zemÄ“m atrodas tādi valstij nozÄ«mÄ«gi objekti kā skolas, sporta bÅ«ves, u.tml. Jo bÅ«tÄ«bā MK ar savu lÄ“mumu radÄ«jis sev pienākumu arÄ« lÄ«dzÄ«gos gadÄ«jumos sekot savai iedibinātajai praksei, un interesanti bÅ«s dzirdÄ“t, ar kādiem argumentiem citi zemes Ä«pašnieki tiks pasÅ«tÄ«ti “piecas mājas tālāk”. Šo argumentu zemes Ä«pašnieki zem daudzstāvenÄ“m varÄ“s izmantot, tostarp, Satversmes tiesā, ja iebildÄ«s pret zemes izpirkumu par kadastra cenu. Tā valdÄ«bas deklarācijā rakstÄ«tais ir “ierakstÄ«jies skurstenÄ«”.

Jā, ir likums par sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām nepieciešamā nekustamā Ä«pašuma atsavināšanu, kurš cita starpā reglamentÄ“, ka atlÄ«dzÄ«bu nosaka sertificÄ“ts nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ“tājs. Taču arÄ« te pÄ“c BiÄ·ernieku zemes atpirkšanas radies interesants precedents. Proti, 2019. gadā, tātad jau “bezkompromisa tiesiskuma” laikā, BiÄ·ernieku kompleksās sporta bāzes apsaimniekotāja CSDD nolÄ«gtie vÄ“rtÄ“tāji šÄ« Ä«pašuma cenu aplÄ“sa ~3,5 miljonu eiro vÄ“rtÄ«bā (bÅ«tu grÅ«ti iedomāties citu iemeslu, kāpÄ“c tieši šÄdu cenu ministrija piedāvāja zemes Ä«pašniekiem). Tika pat piedraudÄ“ts, ka vajadzÄ«bas gadÄ«jumā to atsavinās piespiedu kārtā – tas nozÄ«mÄ“ ar Saeimas balsojumu. Pagāja trÄ«s gadi, pienāca valdÄ«bas pilnvaru beigu termiņš, un Ä«pašnieki par savu zemi saņems ~8,1 miljonu eiro. LikumsakarÄ«gi rodas jautājums, ja reiz vienā gadÄ«jumā zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu varÄ“ja neņemt vÄ“rā, kādēļ tai vajadzÄ“tu bÅ«t saistošai citos gadÄ«jumos?

Jāsecina, ka ar ieceri par dalÄ«tā Ä«pašuma taisnÄ«gu izbeigšanu kārtÄ“jo reizi esam iesÄ“dušies peļķē, bet Tieslietu ministrija nodemonstrÄ“jusi savu mazspÄ“ju tiesiskā regulÄ“juma sakārtošanā dalÄ«tā Ä«pašuma jautājuma sakārtošanai – tirgus cenai atbilstoša zemes kadastrālā vÄ“rtÄ«ba un valsts vai bÅ«ves Ä«pašnieka tiesÄ«bas jebkurā brÄ«dÄ« zemi par kadastrālo vÄ“rtÄ«bu izpirkt.

Starp citu, tieslietu ministra Saeimai un suverÄ“nam sniegtās ziņas par tam nepieciešamajiem lÄ«dzekļiem ir tikpat ticamas kā Krievijas armijas paziņojums par tās 43 iznÄ«cinātajiem HIMARS. Ne karš Ukrainā, ne vÄ“lÄ“šanas Latvijā neko nenorakstÄ«s – ne melus, ne nepiepildÄ«tos solÄ«jumus, ne arÄ« bezjÄ“dzÄ«gi izšÄ·Ä“rdÄ“tos miljonus.

Publikācijai oriÄ£ināli ir cits virsraksts, bet šis atspoguļo Pietiek redakcijas viedokli.