Iesaki rakstu:

Lai gan pienākums uzņēmumiem paziņot savus patiesos labuma guvÄ“jus ir spÄ“kā vairākus gadus, aizvien vairāki simti uzņēmumu to nav izdarÄ«juši. Lursoft pÄ“tÄ«ja, kas ir šie uzņēmumi, kas aizvien nav snieguši ziņas par patiesajiem labuma guvÄ“jiem, un skaidroja, kāds ir to pašreizÄ“jais statuss.

No 472 uzņēmumiem, kuri lÄ«dz š.g. 24.martam vÄ“l nebija iesnieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvÄ“jiem, vairāk nekā pusei, t.i. 306, rit likvidācijas process, rāda Lursoft apkopotā informācija. No tiem 119 uzņēmumiem likvidācijas process uzsākts pÄ“c 2017.gada, kad stājās spÄ“kā likuma grozÄ«jumi, paredzot obligātu prasÄ«bu atklāt patiesos labuma guvÄ“jus.

KamÄ“r vairākiem uzņēmumiem likvidācijas process ilgst jau kopš 2004.gada, Aizkraukles novadā reÄ£istrÄ“tā SIA “Upsalas”, kas arÄ« ir viens no uzņēmumiem, kurš lÄ«dz šim nav sniedzis informāciju par patiesajiem labuma guvÄ“jiem, likvidācijas procesu uzsācis vien šogad. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka uz š.g. 4.aprÄ«li lauksaimniecÄ«bā strādājošajam SIA “Upsalas” bija izveidojies 15,5 tÅ«kst. EUR liels nodokļu parāds.

AtšÄ·irÄ«bā no citiem uzņēmumiem, kuriem arÄ« nav reÄ£istrÄ“ta informācija par patiesajiem labuma guvÄ“jiem, SIA “Upsalas” gada pārskatus iesniegusi regulāri. AizpÄ“rn uzņēmums apgrozÄ«ja 61,8 tÅ«kst. EUR, vÄ“l gadu iepriekš – 101,1 tÅ«kst. EUR. Vadoties no Lursoft Multi atskaites datiem, SIA “Upsalas” apgrozÄ«juma dinamika pÄ“dÄ“jo desmit gadu laikā bijusi viļņveidÄ«ga. Tā, piemÄ“ram, 2012.gadā uzņēmums apgrozÄ«ja 271 tÅ«kst. EUR, bet jau 2013.gadā – vien 29,1 tÅ«kst. EUR. Turpmākajos gados apgrozÄ«jums atkal pakāpeniski audzis, 2016.gadā sasniedzot 202,3 tÅ«kst. EUR, pÄ“c kura atkal piedzÄ«vota lejupslÄ«de.

Lursoft izpÄ“tÄ«jis, ka no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvÄ“jus, 10 firmas jau iesniegušas pārskatus par 2021.gadu, taču tikai trim no šiem uzņēmumiem šobrÄ«d nav likvidācijas procesa. Jāpiebilst gan, ka diviem no trim iepriekšminÄ“tajiem uzņēmumiem kopš aizvadÄ«tā marta nav aktuālu amatpersonu (SIA “Creolat” un SIA “birojs.biznesam”). Bez aktÄ«vām amatpersonām šobrÄ«d ir 54 uzņēmumi, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvÄ“jus.

Vairāk nekā pusei – ārvalstu kapitāls

PÄ“tÄ«juma dati atklāj, ka vairāk nekā pusei, t.i. 52,5% no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvÄ“jus, ir ārvalstu pamatkapitāls. To vidÅ« ir gan uzņēmumi, kas reÄ£istrÄ“ti aizvadÄ«tā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, gan arÄ« tādi, kuri šogad svinÄ“s vien savu 5.darbÄ«bas gadu.

To vidÅ« ir, piemÄ“ram, 2017.gada aprÄ«lÄ« reÄ£istrÄ“tais nekustamo Ä«pašumu starpniecÄ«bas pakalpojumu uzņēmums SIA “EDANI&PARTNERS”, kura dalÄ«bnieku rindās reÄ£istrÄ“tas arÄ« trÄ«s personas no Irākas. Vienai no tām kopš 2020.gada februāra piemÄ“rots kapitāldaļu atsavināšanas aizliegums, aizliegums mainÄ«t daļu nominālvÄ“rtÄ«bu, kā arÄ« aizliegums veikt darbÄ«bas, kas samazina personai piederošo daļu vÄ“rtÄ«bu, un reÄ£istrÄ“t komercÄ·Ä«las. Jānorāda gan, ka pagājušÄ gada martā Uzņēmumu reÄ£istrs pieņēmis lÄ“mumu par uzņēmuma darbÄ«bas izbeigšanu. PÄ“c Lursoft pieejamās informācijas, šiem irākiešu uzņēmÄ“jiem kapitāldaļas citos Latvijas uzņēmumos šobrÄ«d nav reÄ£istrÄ“tas.

Nekustamo Ä«pašumu joma ir otra visplašÄk pārstāvÄ“tā darbÄ«bas nozare starp uzņēmumiem, kuri nav paziņojuši savus patiesos labuma guvÄ“jus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka vÄ“l vairāk to ir vien vairumtirdzniecÄ«bā.

Ne visiem rit likvidācijas process

Lai gan absolÅ«tais vairākums starp uzņēmumiem, kuri nav reÄ£istrÄ“juši informāciju par saviem patiesajiem labuma guvÄ“jiem, ir uzņēmumi, kuriem ir virkne dažādu apgrÅ«tinājumu, uzsākts likvidācijas process, apturÄ“ta saimnieciskā darbÄ«ba vai arÄ« norit maksātnespÄ“jas process, tomÄ“r ir arÄ« izņēmumi.

To vidÅ« ir, piemÄ“ram, holdingkompānija AS “Latvijas Naftas TranzÄ«ts”, kas 2018.gadā nopelnÄ«ja 1,14 milj. EUR. Pārskatus par pÄ“dÄ“jiem gadiem kompānija nav iesniegusi. Uzņēmuma valdÄ“ darbojas Aivars Gobiņš, bet kā padomes priekšsÄ“dÄ“tājs reÄ£istrÄ“ts – Rudolfs Meroni. Kā liecina publiski pieejama informācija, 2020. un 2021.gadā tiesā skatÄ«ts administratÄ«vais process strÄ«dā starp AS “Latvijas Naftas TranzÄ«ts” un Uzņēmumu reÄ£istru par patiesā labuma guvÄ“ju atklāšanas pienākumu.

Tāpat arÄ« starp šiem uzņēmumiem atrodams SIA “PMT Invest”. Jāuzsver, ka SIA “PMT Invest” 100% kapitāldaļu turÄ“tājs ir SIA “PMT Balticum”, kuram kā patiesā labuma guvÄ“ji ir reÄ£istrÄ“ti Aivars Lembergs un Rudolfs Meroni. TomÄ“r SIA “PMT Invest” informācija par patiesajiem labuma guvÄ“jiem LR Uzņēmumu reÄ£istrā vÄ“l aizvien nav reÄ£istrÄ“ta.

Lursoft dati liecina, ka šo uzņēmumu rindās nav atrodamas kompānijas ar ievÄ“rojamu apgrozÄ«jumu vai arÄ« vairākiem darbiniekiem. ApgrozÄ«juma ziņā to vidÅ« lielākais ir vācu kapitāla graudaugu audzÄ“tājs, nekustamā Ä«pašuma uzņēmums SIA “Rikava Agro”, kas aizpÄ“rn apgrozÄ«ja 270,22 tÅ«kst. EUR un nopelnÄ«ja 128,97 tÅ«kst. EUR. No kopÄ“jā apgrozÄ«juma 104,53 tÅ«kst. EUR veidoja ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbÄ«bas. Gan pÄ“rn, gan arÄ« aizpÄ“rn tas ar darba vietu nodrošināja tikai 1 darbinieku.

2021.gadā SIA “Rikava Agro” nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 46,83 tÅ«kst. EUR. MaksātnespÄ“jas datu bāzÄ“ pieejamā informācija rāda, ka uzņēmumam savulaik reÄ£istrÄ“ti divi procesi – pirmo reizi tā maksātnespÄ“ja pasludināta 2020.gada oktobrÄ«, procesu izbeidzot pÄ“rn aprÄ«lÄ«, jo uzsākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas process. Tas izbeigts pagājušÄ gada augustā, jo SIA “Rikava Agro” izpildÄ«jis ārpustiesas tiesiskās aizsardzÄ«bas procesa pasākumu plānu.

VidÄ“jais vecums uzņēmumiem, kuri nav snieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvÄ“jiem, ir 16 gadi, tomÄ“r to vidÅ« atrodami uzņēmumi, kas reÄ£istrÄ“ti vien nesen. PiemÄ“ram, SIA “APREKO”, kura dalÄ«bnieki ir Sandra Freiberga (70%) un Jānis Freibergs (30%). Abu kopÄ«gais uzņēmums reÄ£istrÄ“ts 2021.gada novembra sākumā. Abi ir kapitāldaļu turÄ“tāji arÄ« 2021.gada janvārÄ« dibinātajā SIA “FRS Construction”. AtšÄ·irÄ«bā no SIA “APREKO”, SIA “FRS Construction” informācija par patieso labuma guvÄ“ju reÄ£istrÄ“ta jau lÄ«dz ar uzņēmuma reÄ£istrÄ“šanu.

Jāuzsver, ka informācija par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem svarīga vērtējot sadarbības partneri un darījuma riskus. Aizvien biežāk pienākums izvērtēt patiesā labuma guvēja informāciju izriet arī no normatīvo aktu prasībām. Piemēram, organizējot publiskos iepirkumus, iestādei pienākums vērtēt arī iepirkuma uzvarētāja patiesā labuma guvējus utml.