Iesaki rakstu:

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pāreja.

Tādēļ piecus gadus pÄ“c pārejas VID ir tiesÄ«bas iet pie uzņēmuma ieguvÄ“ja un prasÄ«t uzņēmuma pārdevÄ“ja nodokļu parādus. VID paziņojumus par šÄdām lietām varat izlasÄ«t, piemÄ“ram, te. Turklāt jau iepriekš rakstÄ«ju, ka sāk veidoties apšaubāmas likumÄ«bas tiesu prakse, ka nodokļu maksātājam lÄ“mumu par uzņēmuma pārejas konstatÄ“šanu jāapstrÄ«d tiesā 7 dienu laikā, ko izskatÄ«s tiesa tik vienā instancÄ“.

Ideja ir loģiska un atbalstāma, bet..

NedrÄ«kst uzmest valsti, tik tagad ar tik plašÄm uzņēmuma pārejas interpretācijām kā VID to šobrÄ«d dara, jebkuru aktÄ«vu pircÄ“ji septiņreiz nomÄ“rÄ«s – vai tik tur nevar bÅ«t uzņēmuma pāreja ar potenciāliem VID prasÄ«jumiem par pārdevÄ“ja nodokļu parādiem. Lai nodrošinātos pret VID negaidÄ«tiem prasÄ«jumiem, par plānotajiem darÄ«jumiem varÄ“tu prasÄ«t VID uzziņu, taču VID jau nemaz nav komerctiesÄ«bu speciālisti. Kā ar šÄdām uzziņām gāja VID – turpmākajās dažās rindkopās.

Redzamākie valsts (mÅ«su?) uzmetÄ“ji laikam bija restorāni, kas nomainÄ«ja izkārtni, bet restorānā viss palika tas pats, tik nodokļu parādus atstājot vecajam uzņēmumam. Un tā darÄ«ja daudzi, un tur VIDam taisnÄ«ba – tādu nekaunÄ«bu pieļaut nedrÄ«kstÄ“ja. Taču, kur tiešÄm bijusi rafinÄ“ta, labi saplānota uzmešanas shÄ“ma, tur jau ir darbs VID Nodokļu policijai.

Taču tagad situācija sāk palikt nekontrolÄ“jama, jo VID saskata uzņēmuma pāreju visur, beigās pasakot PVN izkrāpšanas lietās bÄ“dÄ«gi slaveno frāzi, kas lietas dalÄ«bniekus dzen izmisumā (ej nu saproti tagad, vai jāatspÄ“ko katrs no VID apgalvojumiem vai lielākā daļa, vai top3):

Meži, meži, tumšie meži..

JābrÄ«nās, ka VID ir vien salÄ«dzinoši nesen apÄ·Ä“ries, ka šis ir labs veids cīņai pret valsts uzmetÄ“jiem. TomÄ“r skaidrs arÄ«, ka VID trÅ«kst padziļinātas izpratnes par uzņēmuma pārejas principiem, tādēļ parādās blaknes.

PiemÄ“ram, tikko kādā lietā VID prasÄ«ja vecā uzņēmuma parādu no diviem jaunajiem uzņēmumiem, nespÄ“jot izlemt, uz kuru no tiem tad pārgājis uzņēmums – kopā prasot visu summu jau divkāršÄ apmÄ“rā! No PVN lietām laikam jau VID ir pieradis pie apšaubāmās prakses, ka par to pašu darÄ«jumu PVN VID var mÄ“Ä£ināt iekasÄ“t no vairākām personām.

VÄ“l citā lietā VID prasa visu pārdevÄ“ja nodokļu parādu, kaut arÄ« pārgājusi uz pircÄ“ju salÄ«dzinoši niecÄ«ga pārdevÄ“ja aktÄ«vu daļa, ja to vispār var uzskatÄ«t par patstāvÄ«gu uzņēmuma daļu. Nez kādēļ pārdevÄ“ja maksātnespÄ“jas administrators šÄdu iespÄ“ju ko piedzÄ«t no aktÄ«vu pircÄ“ja nesaskatÄ«ja. Jā, pat nestādos priekšÄ, kā tagad strādās maksātnespÄ“jas administratori, starp citu. Viņiem taču visu laiku aktÄ«vu pircÄ“ji bÅ«s potenciāli zem VID sitiena.

It sevišÄ·i tumšs mežs VIDam ir jautājumi par to, vai atsevišÄ·s nekustamais Ä«pašums (piemÄ“ram, Ä«res māja) veido uzņēmumu. Tai sakarā ir gan redzÄ“tas VID uzziņas (par Ä“kas ar nomniekiem – veikaliem), kurās mÄ«nuss (nav uzņēmuma pārejas) pÄ“kšÅ†i kļūst par plusu (ir uzņēmuma pāreja). Pluss tādēļ, ka uzņēmuma pārejai nepiemÄ“ro PVN.

VarbÅ«t VID tagad tik jāver vaļā zemesgrāmata un jāiet pie visiem Ä“ku pircÄ“jiem prasÄ«t pārdevÄ“ju nodokļu parādus? Valsts budžets uzplauks. Visi bÅ«s laimÄ«gi, vai ne? Vai nÄ“. Vai, nÄ“…

Cita redzÄ“ta stratÄ“Ä£ija – pÄ“c uzziņas pieprasÄ«juma saņemšanas (arÄ« par Ä«res Ä“ku) VID uzdod papildu jautājumus un pieprasa papildu dokumentus tik ilgi, kamÄ“r uzņēmÄ“js atmet ar roku un pieņem lÄ“mumu pats, bez VID uzziņas.

Nu jau pasen, pirms padsmit gadiem, VID pat pretojās praksÄ“ piemÄ“rot uzņēmuma pārejas jÄ“dzienu un mums nācās cÄ«nÄ«ties tiesā (kā parasti – veiksmÄ«gi), lai pierādÄ«tu, ka uz ieguvÄ“ju pārgājusi priekšnodokļa pārmaksa.

Melnā vācu grāmatiņa

Man kolÄ“Ä£is no komerctiesÄ«bu nodaļas ik pa laikam ienāk kabinetā un aizņemas pavecu nobružātu grāmatiņu melnos vākos par Vācijas komerctiesÄ«bām (German Private and Commercial Law), jo tur iespÄ“jams palasÄ«t samÄ“rā vienkāršÄ, praktiskā valodā par principiem, kas bijuši par pamatu arÄ« mÅ«su komerclikumam, t.sk. tā pantam par uzņēmumu. Protams, jāpieņem, ka arÄ« katrs sevi cienošs jurists bÅ«s izlasÄ«jis Aigara Strupiša komerclikuma komentārus. Teoriju atstāsim akadÄ“miskiem rakstiem (kā šim VID mÄ“Ä£inājumam savu viedokli prezentÄ“t juristu auditorijai) un tiesu zālÄ“m. Mani vairāk interesÄ“ja no grāmatām izlobÄ«t – vai ir kādas praktiskas vadlÄ«nijas mÅ«su biznesiem, lai tie uzreiz saprastu bÅ«tiskāko.

Dažas atziņas no teorijas

Galvenais – jāsaprot šo normu mÄ“rÄ·i – kreditoru aizsardzÄ«ba, lai netiktu nodalÄ«ti aktÄ«vi no saistÄ«bām.

Kādā tiesu lietā Senāts piekrīt, ka nav nozīmes tam, vai telpu noma pārgāja uz ieguvēju ar pārjaunojuma vai jaunu nomas līgumu.

Aigars Strupišs komentāros korekti norāda, ka uzņēmums sastāv no 3 daļām: aktÄ«viem, saistÄ«bām un nemateriālajām vÄ“rtÄ«bām. VID nereti atsaucas uz tam pašÄm nomātajām telpām, bet Aigars Strupišs komentāros norāda, ka trešo personu Ä«pašumā esošas lietas neietilpst nomnieka uzņēmumā.

Uzņēmuma patstāvÄ«gu daļu var vest neatkarÄ«gi no pārÄ“jām – katram ir savas iekārtas, telpas, personāls. Pārdodot kādu no tiem, pārÄ“jos var turpināt, bet ieguvÄ“js iegÅ«st jau gatavu uzņēmumu, ar kuru uzreiz var sākt darbu.

Ja ieguvÄ“js var pÄ“c bÅ«tÄ«bas turpināt attiecÄ«go darbÄ«bu ar uzņēmumu, tad uzskatāms, ka uzņēmums pārgājis, pat ja nenozÄ«mÄ«gas tā daļas palikušas atsavinātājam.
Un no tiesu prakses..

Jaunākajā lietā par šo tÄ“mu VID atteica priekšnodokļa atskaitÄ«šanu par aktÄ«vu pirkumu, jo tā esot (ar PVN neapliekama) uzņēmuma pāreja. Tiesa uz to pavilkās, bet ar aplamu argumentāciju – pircÄ“js ar PVN atskaitÄ«šanu vÄ“lÄ“jās gÅ«t fiskālas priekšrocÄ«bas. Ja pircÄ“js pÄ“rk pa 100 + 21 un saņem 21 atpakaļ, kur te priekšrocÄ«bas salÄ«dzinoši ar pirkšanu pa 100? Valstij gan te rodas nepamatotas fiskālas priekšrocÄ«bas – tā paturÄ“jusi 21, tādÄ“jādi izjaucot PVN neitralitātes principu, kas ir PVN sistÄ“mas stÅ«rakmens.

Rodas sajÅ«ta, ka šÄda veida darÄ«jumi Latvijā drÄ«z bÅ«s toksiski, jo, nepiemÄ“rojot PVN uzņēmuma pārejai, VID var cÄ«nÄ«ties par to, ka tā ir vien preču pārdošana, kam bija jāpiemÄ“ro PVN. Ja tiesa tam piekritÄ«s, noilguma dēļ šÄds PVN vairs nebÅ«s atskaitāms.

Tajā pašÄ lietā tiesa atsaucās uz ES tiesu praksi, no kuras izriet šÄdi uzņēmuma pārejas kritÄ“riji:

- uzņēmuma veids vai raksturs;

- Ä·ermenisku (nekustamais Ä«pašums, kustamas lietas) un bezÄ·ermenisku lietu, kā arÄ« labumu (zinātÄ«ba, izgudrojumi) pāreja;

- vai lielākā daļa darbinieku ir pārņemti;

- vai klienti ir pārņemti;

- uzņēmējdarbības funkciju līdzība pirms un pēc pārejas.

2022. gada lieta

AttiecÄ«gajā lietā tiesa konstatÄ“ja uzņēmuma pāreju, balstoties uz turpmāk uzskaitÄ«tajiem argumentiem. PÄ“c katra – mani komentāri par tiesas argumentāciju (es nepārstāvÄ“ju nevienu šajā lietā).

sakrita pircēja un pārdevēja darbības veidi

laivu bÅ«ve – loÄ£iski, ka šÄda profila aktÄ«vu izpārdošana, lai norÄ“Ä·inātos ar valsti, aktÄ«vus iegādāsies uzņēmums, kas darbojas vai plāno darboties tajā pašÄ biznesā;

pircÄ“ja PLG meita ir pircÄ“ja darbiniece un pārdevÄ“ja PLG sieva; bet par pircÄ“ja amatpersonu kļuva pārdevÄ“ja PLG brālis, bet vÄ“lāk – sievas tÄ“vs

šie fakti paši par sevi neko nenozÄ«mÄ“, ja par aktÄ«viem maksāta tirgus cena – tad pārdevÄ“js neko nezaudÄ“, bet iegÅ«st naudu, ar ko samaksāt kreditoriem; bet cenu tiesa nevienā no instancÄ“m nemaz nevÄ“rtÄ“ja;

pārdevējam bija VID uzrēķins, ar ko tas palika valstij parādā summu ap EUR 1,5 milj., tāpēc tam bija izdevīgi pārcelt resursus uz citu SIA

tik kā ir ar parādnieka tiesÄ«bām izpārdot aktÄ«vus, lai norÄ“Ä·inātos ar valsti – vai tagad jebkuram aktÄ«vu pircÄ“jam no maksātnespÄ“jÄ«giem uzņēmumiem vajadzÄ“tu baidÄ«ties par saistÄ«bu nākšanu lÄ«dz?;

pircēja juridiskā adrese 3 gadus bija tajā pat biroju ēkā, kur pārdevējam

juridisko adresi es varu reÄ£istrÄ“t savā dzÄ«voklÄ« – vai tad atkarÄ«bā no tā mainās vÄ“rtÄ“jums vai iegādājos uzņēmumu?;

tālāk spriedumā tiesa šo apstiprina – vairākām personām reÄ£istrÄ“ta darbÄ«bas vieta vienā un tajā pašÄ adresÄ“, pats par sevi neko neliecina, BET konstatÄ“jama pÄ“ctecÄ«ba – pircÄ“js reÄ£istrÄ“ struktÅ«rvienÄ«bas vairākās tajās pat vietās, kur bija pārdevÄ“jam

bet kā ar Aigara Strupiša komentāru, ka nomātās telpas nav uzņēmuma sastāvdaļa?;

pircējam krasi palielinājās darbinieku skaits, no kuriem gandrīz 1/2 bija pārdevēja darbinieki

VID un tiesai te taisnÄ«ba, ka teorijā atzÄ«ts, ka uzņēmuma pāreja var arÄ« notikt pa daļām – jāvÄ“rtÄ“ tās kopumā, BET te darbinieki pārgāja gadu pirms vÄ“rtÄ“tā darÄ«juma! Un, ja kādam uzņēmumam bizÄ«tis ir beidzies, tad kur lai šauras jomas spečuki iet strādāt? Cik Latvijā ir laivu bÅ«vÄ“šanas uzņēmumu? Vai visi vienas jomas uzņēmumi galu galā atbildÄ“s viens par otra parādiem, jo šÄ«s nozares uzņēmumus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitÄ«t?

jā, biznesa nodošana var notikt pa daļām, bet tad spriedumā bÅ«tu jāanalizÄ“ visi darÄ«jumi kopā, ar kuriem nodoti aktÄ«vi pircÄ“jam, kas šajā spriedumā nav noticis. Tiesa savukārt korekti norāda uz pircÄ“ja advokātu darba nepilnÄ«bu – tiesai nav nodemonstrÄ“ts, ka pircÄ“js arÄ« pirms aktÄ«vu pirkuma bija spÄ“jÄ«gs veikt attiecÄ«go komercdarbÄ«bu. Taču jau administratÄ«vajā procesā tiesa ielÅ«kojās PMLP datu bāzÄ“, kādēļ tā nevarÄ“tu paskatÄ«ties arÄ« UR finanšu pārskatus?

Komisks ir tiesas secinājums ignorÄ“t vairāku darbinieku liecÄ«bas par to, kā viņi pārgājuši strādāt pie aktÄ«vu pircÄ“ja, jo viņi ir ieinteresÄ“ti – joprojām strādā pie pircÄ“ja. Vai tad, saucot uz tiesu, nebija zināms, ka liecinieki strādā pie pircÄ“ja? KomandÄ“jumā Indijā novÄ“roju, cik maza tur vÄ“rtÄ«ba ne vien cilvÄ“ka laikam, bet pat dzÄ«vÄ«bai. Tur cilvÄ“ku tik daudz – ja kas notiks ar kādu, ir daudzi citi, kas nāks vietā. Izrādās, arÄ« pie mums cilvÄ“ku laiks kādam mÄ“dz šÄ·ist mazvÄ“rtÄ«gs.

Tiesa saka, ka pircējs nav pierādījis pirkuma maksas samaksu.

Tas gan ir bÅ«tisks arguments, jo šÄds darÄ«jums (bez tā apmaksas) pasliktina pārdevÄ“ja finanšu situāciju – spÄ“ju norÄ“Ä·ināties ar kreditoriem. Kreditoru aizsardzÄ«ba, kā jau minÄ“ju, ir galvenais attiecÄ«go biznesa pārejas normu mÄ“rÄ·is. Caur šÄdu prizmu galvenokārt arÄ« bÅ«tu vÄ“rtÄ“jamas dažādas situācijas – vai notikusi uzņēmuma pāreja.

BÄ“dÄ«gākais no visa šÄ« ir…

...tiesiskā nenoteiktÄ«ba lielajiem pirkumiem, kur nereti darÄ«jumus strukturÄ“ selektÄ«vi, pÄ“rkot kādu biznesa daļu. ŠÄdas investÄ«cijas veido valsts asinsrites vienu no bÅ«tiskām sadaļām. Vai valstij izdotos izpārdot Liepājas Metalurga aktÄ«vus, ja pircÄ“ji zinātu, ka ražošanas iekārtām lÄ«dzi pÄ“c laiciņa atnāks VID prasÄ«jums? VID un tiesai šie jautājumi, protams, nebÅ«s viegli.

Taču, ja attiecÄ«gajam gadÄ«jumam cauri nespÄ«d uzmetÄ“ji, varbÅ«t šaubu (t.i. nepārprotamu pierādÄ«jumu trÅ«kuma) gadÄ«jumā jāpieņem, ka bizness valstij nes bÅ«tisku labumu (t.sk. maksā VID algas), nevis ir blēžu bariņš? Tad ar šÄdu attieksmi daudz ko šaubu gadÄ«jumā varÄ“tu panākt sarunu ceļā, nevis no spÄ“ka pozÄ«cijām. Ja pircÄ“js jÅ«tas vainÄ«gs, ka par kaut ko darÄ«jumā nav padomājis, tas bÅ«s gatavs samaksāt zināmu summu, tomÄ“r saglabājot savu biznesu. NogremdÄ“jot pircÄ“ju vai gadiem tiesājoties, valstij labāk nepaliks. TomÄ“r tam bÅ«tu vajadzÄ«gas likumā iestrādātas VID plašÄkas pilnvaras iet uz šÄdiem kompromisiem.