Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties grāmatas „Valstsgribis” iznākšanai, tās galvenais „varonis” – valsts prezidents Egils Levits šonedēļ ir pirmoreiz uz to publiski reaģējis, izmantojot precÄ«zi tos pašus apgalvojumus, ar kādiem viņš mÄ“Ä£ināja atbildÄ“t uz grāmatā „Viltvārdis” publicÄ“tajiem faktiem pirms nepilniem trim gadiem, - tie esot nenopietni izdomājumi, ļaunprātÄ«gas interpretācijas un muļķības, kam saprātÄ«gi cilvÄ“ki nepievÄ“ršot uzmanÄ«bu.

Fragmentu no TV3 ziņu raidÄ«juma, kurā Egils Levits 14. martā nāca klajā ar šiem apgalvojumiem, iespÄ“jams noskatÄ«ties Lato Lapsas YouTube kanālā: https://www.youtube.com/watch?v=i1eW4LJNSxg.

KamÄ“r jaunā grāmata „Valstsgribis” tiek drukāta, grāmatnÄ«cās jau iegādājams grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums, un pietiek.com šodien pārpublicÄ“ tās fragmentu, kas atgādina, kā Egils Levits mÄ“Ä£ināja (ne)reaģēt uz šo grāmatu 2020.gada vasarā:

„PÄ“c “Viltvārža” iznākšanas 2020. gada jÅ«nija beigās paiet viena diena, otra, tad pāris, izlasÄ«jušo kļūst aizvien vairāk, viņu balsis aizvien skaļākas – bet grāmatas varonis klusÄ“, klusÄ“ un klusÄ“. Jau daudz vÄ“lāk kļūst zināms, ka “RÄ«gas pils saimnieks” izmisÄ«gi turÄ“jies pie cerÄ«bas, ka šÄ«s galvassāpes vienkārši izbeigsies pašas no sevis.

Tikai pÄ“c nedēļas, kad prezidentam preses konferencÄ“ jau tiek uzdots tiešs un skaidrs jautājums, kļūst skaidrs, ka Egils Levits par sevi un saviem minhauzeniskajiem stāstiem ir pietiekami augstās domās, lai nebÅ«tu pat mÄ“Ä£inājis sagatavoties nepatÄ«kamai un nevÄ“lamai interesei.

Pavadot savu skaidrojumu ar airÄ“šanās žestiem, “Viltvārža” galvenais varonis preses konferencÄ“ liek noprast, ka centÄ«sies panākt, lai grāmata tiktu uztverta kā tādi paši “sacerÄ“jumi” par plakano Zemi un lidojošiem šÄ·Ä«vÄ«šiem – attiecÄ«bā uz tādiem viņš stingri ievÄ“rojot “informatÄ«vo higiÄ“nu”.

Taču no šÄ«s apņemšanās un pašas higiÄ“nas nekas labs nesanāk, un dažas dienas vÄ“lāk intervijā kanālam “RÄ«ga TV24” Egils Levits ir spiests nākt klajā ar jaunu versiju: izvairoties pieminÄ“t grāmatā minÄ“tos faktus un dokumentus, viņš tagad norāda uz savu visaugstākā lÄ«meņa pielaidi valsts noslÄ“pumiem, kas izslÄ“dzot jebkādas šaubas vai aizdomas, savukārt pašu grāmatu taču vispār “neviens neņem nopietni”.

“– Jautājums par to, ka jÅ«s, sagaidot savu gada darba pārskata perioda ieiešanu nākamajā periodā, saņemat arÄ« Lato Lapsas grāmatu par valsts prezidenta dzÄ«vi. Kā jÅ«s to vÄ“rtÄ“jat?

– AttiecÄ«bā uz mani man jāsaka, ka man ir visaugstākā lÄ«meņa pielaide, kāda valstÄ« ir, un mÄ“s visi zinām, ka tur ir ļoti augsti kritÄ“riji un ne visi tos arÄ« iztur. ŠÄ« pielaide ir, un tas lielā mÄ“rā ir arÄ« atbilde uz jautājumiem, teiksim, faktuāliem jautājumiem.

Otrs, es gribÄ“tu teikt tā, es esmu savā dzÄ«vÄ“ ļoti, ļoti pateicÄ«gs vispirms, protams, savai dzimtai, kura ir pārdzÄ«vojusi 20. gadsimta sarežģītos likteņus un savā veidā ir devusi šos gÄ“nus, šos pieredzes gÄ“nus arÄ« man. Un es ieteiktu visiem pÄ“tÄ«t labāk savu dzimtu, es varbÅ«t to darÄ«šu tad, kad beigšu savu prezidentÅ«ru, jo tas rada labāku izpratni gan par vÄ“sturi, gan arÄ« par savu tuvāko apkārtni.

To darot, ir ļoti svarÄ«gi neiekrist padomju propagandas slazdos, vÄ“rtÄ“jot tā laika notikumus, vÄ“rtÄ“jot tā laika dokumentus, kas ir pilnÄ«gi citādākā sistÄ“mā radÄ«ti un lietoti, kā tas šodien mÅ«su demokrātiskajā valstÄ« ir. Tā kā es domāju, ka tas ir…

Es katrā ziņā esmu ļoti pateicÄ«gs saviem vecākiem, kuri ir ļoti daudz, teiksim, ziedojušies manā labā ļoti grÅ«tos apstākļos. Ä»oti grÅ«tos apstākļos. Un es esmu pateicÄ«gs arÄ« visiem draugiem un maniem domu biedriem, ar ko mÄ“s kopā esam ļoti daudz paveikuši gan trimdā, gan arÄ« Latvijā.

Es esmu pateicÄ«gs arÄ« visiem kritiÄ·iem, apmelotājiem un visiem tiem, kuri, teiksim vÄ“las novirzÄ«t mani no tiem mÄ“rÄ·iem, ko es esmu uzstādÄ«jis gan kā persona personÄ«gi dzÄ«vÄ“, gan kā valsts prezidents, jo tas man ir papildu stimuls uzskatÄ«t, ka mans ceļš un mana virzÄ«ba ir pareiza, pareiza virzÄ«ba uz modernu un tiesisku valsti, kas nozÄ«mÄ“ pretoties tam, tiem un tām virzÄ«bām, kas bÅ«tu pret, kas vÄ“lÄ“tos to bremzÄ“t.

Tā ka es esmu visiem pateicÄ«gs par visu, kā es tieku vÄ“rtÄ“ts – pozitÄ«vi un negatÄ«vi. BÅ«tu jāņem vÄ“rā tas, ka mÄ“s esam demokrātiskā valstÄ« un katram ir iespÄ“ja izteikt savu viedokli. Un tas, protams, ir liels, liels pluss. Un to, protams, es arÄ« respektÄ“ju.

– Vai kādā tiesvedÄ«bas ceļā tur risināt kādus jautājumus? Vai jÅ«s saskatāt, ka tur ir kaut kas vÄ“rts?

– Tādā gadÄ«jumā man bÅ«tu jāiedziļinās tajā grāmatā, bet, cik es zinu no tā, man jāsaka, ka visi šie vÄ“rtÄ“jumi un šÄ« mÄ“rce ir tāda, ka es domāju, to neviens neņem nopietni…”

Īsi sakot, Egils Levits acÄ«mredzot joprojām cer, ka izdosies iztikt bez nopietnākiem skaidrojumiem. Ko tur šiem plebejiem un nomelnotājiem vispār skaidrot – man ir valsts noslÄ“puma pielaide, savukārt padomju laika dokumentiem, arÄ« ar manis paša roku rakstÄ«tiem, nevar ticÄ“t, jo tā var “iekrist padomju propagandas slazdos”, un vispār neviens “ViltvārdÄ«” atklāto taču neņem nopietni!

Šo pašu iedomāto brÄ«numnÅ«jiņu – atsauci uz pielaidi valsts noslÄ“pumam – Egils Levits izmÄ“Ä£ina vÄ“lreiz, nu jau TV3 ziņu raidÄ«jumā, vÄ“l piemetinot pašizdomātu “tiesiskas valsts principu”, kas viņam ļaujot komunicÄ“t tikai ar “godprātÄ«giem” cilvÄ“kiem, ne tādiem, kas mÄ“Ä£ina atmaskot viņa melu pinumus:

“Saņemot visaugstāko pielaidi, ir ļoti rÅ«pÄ«gi pārbaudÄ«ta attiecÄ«gā persona visos aspektos, zinām, ka kritÄ“riji ir ļoti augsti, virkne politiÄ·u nav izturÄ“juši šo pārbaudi. Man ir visaugstākā pielaide, tā ir atbilde pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Katrs cilvÄ“ks var izteikt savu viedokli, ja ir specifiski jautājumi, varam kādā sarunā to pārrunāt, visus šos jautājumus, ar godprātÄ«giem dalÄ«bniekiem. Ar godprātÄ«giem! Jo tiesiskas valsts princips neļauj amatpersonām un privātpersonām uzturÄ“t kontaktus ar cilvÄ“kiem, kuriem ir tiesas spriedums, ka tie rÄ«kojas negodprātÄ«gi!”

Pie tā, kādā veidā Egilam Levitam ir izdevies saņemt valsts noslÄ“puma pielaidi un cik vÄ“rÄ«gi valsts drošÄ«bas dienesti ir vÄ“rtÄ“juši viņa dzÄ«vesgājumu, mÄ“s vÄ“l atgriezÄ«simies. Pašlaik turpināsim dienu pa dienai izsekot tam, kā viltvārdis pamazām un sāpÄ«gi nonāk pie secinājuma – “brÄ«numnÅ«jiņa” nefunkcionÄ“, un mÄ“Ä£inājumi visu vienkārši negodprātÄ«gi noklusÄ“t nav tā labākā stratÄ“Ä£ija cilvÄ“kam, kas nav atmetis uzmācÄ«go cerÄ«bu bÅ«t “nācijas tÄ“va” lomā.

PÄ“c pirmajiem trim “skaidrojumiem” portāls pietiek.com publicÄ“ šÄdas anonÄ«ma lasÄ«tāja iesÅ«tÄ«tas pārdomas – pirmās no daudzajām, jo pretÄ“ji viltvārža iedomai grāmatā atklātie fakti plašÄm lasÄ«tāju masām kļūst ar katru dienu aizvien intriģējošÄki:

“LÄ«dz šim man šÄ·ita, ka mums pašlaik ir valsts vadÄ«tājs, kurš jebkurā dzÄ«ves situācijā spÄ“j izkulties, aizrunājot klausÄ«tājiem ausis ar “valstsgribām”, “likteņkopÄ«bām” un citiem lÄ«dzÄ«giem daiļvārdiem. Nu izrādÄ«jies, ka Lato Lapsa ar savu grāmatu “Viltvārdis” ir padarÄ«jis Egilu Levitu klusiņu un bikliņu.

Kas, manuprāt, skaidri izlasāms Egila Levita pietiekami putrainajos paziņojumos.

1. Vispirms Egils Levits saka, ka grāmata ir pilnÄ«gas blēņas, bet pÄ“c tam sāk taisnoties, nevis atspÄ“kojot konkrÄ“tus faktus, bet piesedzoties ar valsts noslÄ“puma pielaidi.

2. Vispirms Egils Levits saka, ka grāmatu lasÄ«t ij nedomājot, bet trešajā sižetā jau izrādās, ka ir pietiekami labi informÄ“ts par tās saturu.

3. VÄ“l no Egila Levita krāšÅ†Äkajiem “argumentiem” var pieminÄ“t:

– ieteikumu katram pÄ“tÄ«t pašam savu dzimtu un nebāzt degunu svešÄs lietās (kas precÄ«zi saskan ar viņa kancelejas vadÄ«tāja vÄ“stulÄ“ izteiktajiem draudiem grāmatas autoram);

– mÄ“Ä£inājumu “ViltvārdÄ«” minÄ“tos faktus un arhÄ«vu dokumentus uzdot par “viedokli”;

– skaidru paziņojumu, ka viņš vis netaisoties sniegt skaidrojumus negodprātÄ«giem ļaudÄ«m (kuri atšÄ·irÄ«bā no “ViltvārdÄ«” uzskaitÄ«tajiem “galma žurnālistiem” nepublicÄ“ visus viņa melus, kas viens pÄ“c otra izpreparÄ“ti grāmatā);

– jau pavisam komisku apgalvojumu, ka padomju laika dokumentus vajagot vÄ“rtÄ“t “pareizi” (un laikam neņemt vÄ“rā visus tos faktus, ko atklāj Levitu Ä£imenes pārstāvju rakstu darbi okupācijas varas iestāžu pārstāvjiem);

– un pavisam klasisku krieviski putinisku paziņojumu, ka “apmelošana” (nepatÄ«kami fakti) tikai apliecinot viņa kursa pareizumu.

Ar vārdu sakot, ir skaidrs, ka prezidents acÄ«mredzot ir nelielā izmisumā un panikā, jo vienkārši nesaprot, ko viņam iesākt, bet visi tÅ«kstošus saņemošie padomnieki ir izrādÄ«jušies nekam nederÄ«gi. Jā, tad laikam tiešÄm labāk turpmāk paklusÄ“t…”

Šajā brÄ«dÄ« – ap 2020. gada 10. jÅ«liju – vai nu Egils Levits, vai arÄ« viņa padomdevÄ“ji ir sapratuši, ka ar izvairÄ«šanos, noklusÄ“šanu, atsaucÄ“m uz valsts noslÄ“puma pielaidÄ“m un negodprātÄ«gu cilvÄ“ku piesaukšanu nepietiks. Tā kā variants viltvārdim godÄ«gi atzÄ«t, ka šo un to savā un senču biogrāfijā ir sanācis piemelot un piefantazÄ“t, netiek izskatÄ«ts, tiek nolemts, ka pienācis laiks “nomelnojošo grāmatu” vienkārši iznÄ«cināt ar graujošiem (prezidenta un padomnieku ieskatā) argumentiem.

Tiek iedarbinātas Valsts prezidenta kancelejas rÄ«cÄ«bā esošÄs sviras attiecÄ«bā uz ietekmÄ“jamiem un vienkārši pÄ“rkamiem medijiem un to pārstāvjiem. Vieni atsakās, otri izvairās, daudz variantu neatliek, tā ka beidzot nākas palikt pie kādreiz ļoti cienÄ«jamā nacionālkonservatÄ«vā izdevuma “Latvijas AvÄ«ze”, kas pÄ“c sava dibinātāja Voldemāra Krustiņa padzÄ«šanas ir nonācis oligarha Olafa BerÄ·a, primitÄ«vu naudas pelnÄ«tāju Guntara Kļavinska un Aigara StankÄ“viča, kā arÄ« jebkuras Ä«pašnieku pavÄ“les un norādÄ«jumus izpildÄ«t gatavās galvenās redaktores Lindas Rasas rokās.

Visas atbilstošÄs sviras tiek iedarbinātas, jautājumi tiek saskaņoti, atbildes pārbaudÄ«tas, un 2020. gada 16. jÅ«lijā “Latvijas AvÄ«ze” publicÄ“ Māras Libekas un Māra Antoneviča interviju ar Egilu Levitu, kam dots virsraksts “PatiesÄ«ba par Valsts prezidenta Ä£imeni, pilsonÄ«bu un izglÄ«tÄ«bu”. Lai gan intervijas ievadā apgalvots, ka vispār jau pirmais mÄ“rÄ·is esot bijis “izvaicāt par aizvadÄ«to gadu valsts augstākajā amatā”, par patieso intervijas mÄ“rÄ·i nav ne mazāko šaubu…”

Novērtē šo rakstu:

0
0