Iesaki rakstu:

KustÄ«ba "Par!" VeselÄ«bas ministrijas politiskajā vadÄ«bā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam uzsākuši bÅ«tiskas reformas, un veselÄ«bas nozare ir un bÅ«s mÅ«su partijas prioritāte arÄ« mÅ«su turpmākajā politiskajā darbÄ«bā. TāpÄ“c satraucoši un skumji dzirdÄ“t, ka veselÄ«ba nav starp topošÄs valdÄ«bas prioritātÄ“m, ka partijas izvairās no atbildÄ«bas par šo sabiedrÄ«bai un nacionālajai drošÄ«bai tik bÅ«tisko nozari un nepiesaka spÄ“cÄ«gus ministru kandidātus, kas bÅ«tu gatavi iesāktās reformas turpināt.

Mani bieži dēvēja par pandēmijas laika ministru. Tam ir pamats, jo biju spiests televīzijas ekrānos kļūt par Covid-19 ziņu vēstnesi. Pandēmijas laikā izdevās panākt, ka gadiem "badinātā" veselības nozare ne vien tiek galā ar ārprātīgo pārslodzi, bet arī spēj ieviest Latvijā nepieredzēta ātruma un apjoma projektus.

Esam modernizÄ“juši ārstniecÄ«bas iestādes, nostiprinājuši valsts rezerves un slimnÄ«cu gatavÄ«bu lielam pacientu skaitam, attÄ«stÄ«juši nozares krÄ«zes vadÄ«bas sistÄ“mu, daudz plašÄk lietojam IKT gan nozares vadÄ«bā, gan ārstu darbā, gan saziņā ar pacientiem. Esam daudz gatavāki jauniem satricinājumiem, ja tādi nāks, un ielikti pamati tālākai nozares modernizācijai.

Visus četrus gadus veselÄ«bas nozare ir bijusi valsts budžeta prioritāte Nr.1. Lai arÄ« skaļākie miljoni bija vienreizÄ“jais finansÄ“jums pandÄ“mijas novÄ“ršanai, arÄ« veselÄ«bas pamata budžetu ir izdevies četru gadu laikā palielināt par vairāk nekā 500 miljoniem eiro, no viena miljarda lÄ«dz pusotram, no 3,5% lÄ«dz 4,8% no IKP. Lielāko daļu, 364 miljonus eiro, esam novirzÄ«juši mediÄ·u algām, kuras gandrÄ«z dubultotas. Tas ir lielākais, straujākais pieaugums, kāds Latvijas publiskajā sektorā pÄ“dÄ“jā laikā pieredzÄ“ts.

TomÄ“r arÄ« šis pieaugums galvenokārt ir bijusi tāda hroniskās krÄ«zes novÄ“ršana nozarÄ“, "slimnieka stabilizācija". Ir novÄ“rsts bads, bet nav uzaudzÄ“ti "tauki", nav parādÄ«jusies liekā nauda, ko (pÄ“c K.Kariņa pārliecÄ«bas) varÄ“tu novirzÄ«t "sakārtošanai" vai attÄ«stÄ«bai. VÄ“l aizvien Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“jums ir zemākais Eiropā, vien mazliet vairāk nekā puse no normālā. TāpÄ“c nemazinās rindas pÄ“c valsts apmaksātiem ārstniecÄ«bas pakalpojumiem, pietrÅ«kst naudas kompensÄ“jamiem medikamentiem un izmeklÄ“jumiem.

Tagad ir nepieciešams turpināt finansÄ“juma pieaugumu, lai panāktu attÄ«stÄ«bu. Lai Latvija varÄ“tu tuvoties attÄ«stÄ«tām valstÄ«m (vai vismaz kaimiņvalstÄ«m) atbilstošam veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu lÄ«menim. Bet arÄ« citas valstis turpinās vÄ“l palielināt ieguldÄ«jumus veselÄ«bā, attÄ«stoties medicÄ«nas iespÄ“jām un novecojot sabiedrÄ«bai. TāpÄ“c bez turpmāka finansÄ“juma pieauguma Latvijas veselÄ«bas aprÅ«pes nozare slÄ«dÄ“s atpakaļ atpalicÄ«bā, ārsti un māsas – nabadzÄ«bā, diemžēl. VÄ“l vairāk - inflācijas spiediena apstākļos nākamgad veselÄ«bai bÅ«s nepieciešams vairāk naudas, lai saglabātu esošo pakalpojumu apjomu un pieejamÄ«bu.

Neraugoties uz pandÄ“miju, esam iekustinājuši vairākas ilgstoši atliktas reformas nozares sakārtošanai – reto slimÄ«bu un vēža ārstÄ“šanas plānus, psihiskās veselÄ«bas plānu, mediÄ·u jauno atalgojuma modeli u.c. Tāpat vairākas nepieciešamās reformas ir kopÄ«gi ar nozari izstrādātas, iesāktas un noliktas uz galda manam pÄ“ctecim, nākamajai valdÄ«bai un 14. Saeimai. ÄŒetras no tām jau gaida izskatÄ«šanu valdÄ«bā, divi likumprojekti – Saeimā. BÅ«s rÅ«pÄ«gi jāseko, lai labi un kopÄ«gi iesāktais turpinās un neieguļ atvilktnÄ“s.

Jaunais mediÄ·u atalgojuma modelis

Kopā ar nozari esam izstrādājuši un Ministru kabinetā guvuši atbalstu jaunajam mediÄ·u atalgojuma modelim. Tā ir reforma, kuru uzteic vadošie personāla vadÄ«bas un atalgojuma sistÄ“mu speciālisti, kurā iekļautas labākās pasaules prakses un OECD ieteikumi. Reforma ievieš caurredzamu, godÄ«gu, izsekojamu darba samaksu – par padarÄ«tā darba apjomu, zināšanām, prasmÄ“m un papildu pienākumiem. Lai nopelnÄ«tu pienācÄ«gu algu, mediÄ·is nebÅ«s spiests piestrādāt un pārstrādāties vairākās darbavietās. Jā, šÄ« reforma nebÅ«s iespÄ“jama bez papildu finansÄ“juma. Lai 2023.gadā sāktu ieviest jauno kārtÄ«bu, vajadzÄ«gi 55 miljoni, tuvāko piecu gadu laikā – kopumā 335 miljoni eiro.

No novecojušÄs E-veselÄ«bas uz jaunās paaudzes Digitālo VeselÄ«bu

Manā darbÄ«bas laikā ir izdevies stabilizÄ“t daudz kritizÄ“tās E-veselÄ«bas sistÄ“mas darbu. SÅ«dzÄ«bas saņemam mazāk. TomÄ“r mÅ«sdienu prasÄ«bām tā neatbilst. Ar nozari esam parakstÄ«juši sadarbÄ«bas memorandu par pilnÄ«gi citu pieeju digitalizācijai un modernu, digitālo tehnoloÄ£iju iespÄ“jotu veselÄ«bas aprÅ«pi. Mums vairs nav vajadzÄ«gas novecojušas un dārgas valsts megasistÄ“mas, bet gan savienota, Ä“rta un atvÄ“rta informācijas tehnoloÄ£iju ekosistÄ“ma, kurā visi strādā pÄ“c vienotiem standartiem un visiem pieejami vajadzÄ«gie dati. EkosistÄ“ma, kas ļauj attÄ«stÄ«t modernu veselÄ«bas aprÅ«pi - pacientiem un ārstiem Ä“rtāku, pieejamāku, kurā ārsti pacienta ārstÄ“šanā sadarbojas. Pieeju, kas ļaus ātrāk ieviest modernākās tehnoloÄ£ijas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ un kurā nepārtraukti noritÄ“s inovācijas un pÄ“tniecÄ«ba. Darbs pie pirmā Digitālās VeselÄ«bas pilotprojekta - onkoloÄ£ijas reÄ£istra, rit pilnā sparā.

Ģimenes medicīnas reforma - profilakse un 100% digitalizācija

Primārā veselÄ«bas aprÅ«pe ir mÅ«su "frontes lÄ«nija" un veselÄ«bas aprÅ«pes pamats. To balsta daudz entuziastu – uzņēmÄ«gu, proaktÄ«vu, mÅ«sdienÄ«gu, digitāli pratÄ«gu Ä£imenes ārstu, kuri nemitÄ«gi mācās un tiecas uzlabot pacientu aprÅ«pi. Paldies viņiem par darbu, viņu pacientiem ir paveicies! TomÄ“r vārds "paveicās" 21. gadsimta veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā nav iederÄ«gs. TāpÄ“c kopā ar Ä£imenes ārstu asociācijām esam sākuši veidot obligāto pakalpojumu klāstu, kas jānodrošina ikvienai praksei, un kvalitātes standartus, pievÄ“ršot Ä«pašu uzmanÄ«bu Latvijas "sāpju bÄ“rnam" – profilaksei.

Tāpat plānojam digitalizāciju ārsta darba atvieglošanai - mazāk atskaišu, visi pacienta dati acu priekšÄ, ar "vienu klikšÄ·i" veicami e-nosÅ«tÄ«jumi, e-izmeklÄ“jumi, e-pieraksti, e-saziņa ar pacientu. Šai modernizācijai, protams, vajadzÄ«gs atbilstošs un motivÄ“jošs finansÄ“jums. TāpÄ“c 2023.gada budžeta prioritātÄ“s, kas jau ir iesniegtas Finanšu ministrijā, Ä£imenes medicÄ«nai prasām papildus 28 miljonus eiro. Nākamajam ministram par to bÅ«s jācÄ«nās!

Veselības aprūpe - universāli pieejama un sabiedriski finansēta

VeselÄ«bas aprÅ«pe nevar bÅ«t atkarÄ«ga no ienākumiem vai nodokļu nomaksas. MÄ“Ä£inājums ieviest "divu grozu" sistÄ“mu, kurā ārstam bÅ«tu "jāstrādā par nodokļu inspektoru" un vairākiem simtiem tÅ«kstošu iedzÄ«votāju pienāktos tikai neatliekamā aprÅ«pe, ir cinisks un diskriminÄ“jošs. Tā draudÄ“tu bÅ«tiski pasliktināt gan šo iedzÄ«votāju veselÄ«bu, gan kopÄ“jos sabiedrÄ«bas rādÄ«tājus.

Esam spÄ“juši apturÄ“t šÄ«s absurdās sistÄ“mas stāšanos spÄ“kā lÄ«dz 2023.gada 1.janvārim. Esam Saeimā iesnieguši labojumus, rosinot kā pamatprincipu valsts apmaksātu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu saņemšanai noteikt Latvijā deklarÄ“tu dzÄ«vesvietu. 14.Saeima nedrÄ«kst "aizmirst" vai bremzÄ“t likuma grozÄ«jumus, kas atceļ "divu grozu" sistÄ“mu, jo veselÄ«bas aprÅ«pe ir pamata cilvÄ“ktiesÄ«bas arÄ« pÄ“c 2023.gada 1.janvāra.

Uz pacientu centrēts onkoloģijas plāns

Izstrādāts, Ministru kabinetā apstiprināts un darboties sācis arÄ« jaunais onkoloÄ£ijas veselÄ«bas aprÅ«pes uzlabošanas plāns 2022.-2024.gadam. Tas pilnā mÄ“rā atspoguļo arÄ« Eiropas lÄ«meņa uzstādÄ«jumu vēža ārstniecÄ«bā. Esam panākuši onkoloÄ£ijai lÄ«dz šim lielāko papildu piešÄ·irto finansÄ“jumu veselÄ«bas nozares budžetā – 30 miljonus eiro. Pateicoties tam, 2022.gada pirmajos septiņos mÄ“nešos t.s. "dzeltenā koridora" priekšrocÄ«bas izmantojuši jau pustÅ«kstotis pacientu, sievietÄ“m valsts beidzot pilnÄ«bā apmaksā krÅ«šu rekonstrukcijas operācijas, kompensÄ“jamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatÄ«vas zāles vēža ārstÄ“šanai. Uzsāktie darbi jāturpina!

Psihiskā veselÄ«ba beidzot prioritāšu augšgalā

BÄ“rnu, jauniešu un pieaugušo psihiskā veselÄ«ba Latvijā ilgstoši bija atstāta novārtā. Taču, sākot no Ilzes Viņķeles stāšanās veselÄ«bas ministres darbā, izdevies panākt vÄ“sturisku pagrieziena punktu! Beidzot arÄ« Latvijā nostiprinās pārliecÄ«ba, ka psihiskās veselÄ«bas aprÅ«pes stigmatizācijai nav vietas modernā sabiedrÄ«bā. Beidzot ir pieejamas valsts apmaksātas psihologu konsultācijas.

Turpmāk šis pakalpojumu klāsts ir jāpaplašina, jāsagatavo trÅ«kstošie speciālisti, jāuzlabo psihiskās veselÄ«bas aprÅ«pes palÄ«dzÄ«bas sistÄ“ma un metodiskā vadÄ«ba, plaši pieejamai jābÅ«t informācijai par psiholoÄ£iskās pašpalÄ«dzÄ«bas iespÄ“jām. Tam vajadzÄ“s finansÄ“jumu.

Virzība uz cilvēcīgu veselības aprūpi

Pacientam veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā jājÅ«tas droši, uzklausÄ«tam, aprÅ«pÄ“tam. Diemžēl Latvijā tā ne vienmÄ“r ir realitāte, ar kuru saskaras pacienti. NozarÄ“ vajadzÄ«ga evolÅ«cija izpratnei un priekšstatiem par pacienta tiesÄ«bām. Pie pacientu tiesÄ«bu ievÄ“rošanas un uzraudzÄ«bas stiprināšanas strādāja darba grupa VeselÄ«bas inspekcijas vadÄ«bā, kurā bija piesaistÄ«ti gan pacientu tiesÄ«bu eksperti, gan ārstÄ“joši ārsti. Ir izstrādāti vairāki konkrÄ“ti priekšlikumi, kurus esam sākuši Ä«stenot dzÄ«vÄ“. Virzām gan izmaiņas Pacientu tiesÄ«bu likumā (šobrÄ«d nodots sabiedriskajai apspriešanai), gan ieviešam labās prakses ārstniecÄ«bas iestādÄ“s.

VeselÄ«bas nozarei nav vajadzÄ«ga revolÅ«cija, bet gudri un regulāri finansÄ“ta evolÅ«cija. "Jaunā VienotÄ«ba" un pārÄ“jās topošÄs koalÄ«cijas partijas zina, ka nozares finansÄ“jumam vistuvākajā laikā jāsasniedz 6.5% no IKP un 15% no valsts budžeta. Par to lielākā daļa 14.Saeimā ievelÄ“to, tostarp šobrÄ«d jauno koalÄ«ciju veidojošo partiju, 7.septembrÄ« parakstÄ«ja kopÄ«gu memorandu ar Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bu un citām nozares organizācijām.

Kādam varÄ“tu rasties priekšstats, ka pÄ“c 24. februāra Latvijā veselÄ«bas aprÅ«pes nozares problÄ“mas zaudÄ“jušas savu aktualitāti. Tā nav tiesa! Drošas sabiedrÄ«bas pamatā ir cilvÄ“ki, kuri uzticas valstij, jo tā rÅ«pÄ“jas par viņu veselÄ«bu. Latvijas sabiedrÄ«bas veselÄ«ba ir nacionālās drošÄ«bas jautājums, tajā jāturpina investÄ“t tāpat kā valsts iekšÄ“jā un ārÄ“jā drošÄ«bā. LÄ«dzÄ«gi kā to dara citas valstis, kurām vÄ“lamies lÄ«dzināties.

Pats galvenais nākamā veselības ministra uzdevums būs par to pārliecināt savus kolēģus valdībā un parlamentā.