Tiesiskums Latvijas stilÄ, jeb kÄ Latvijas valsts meta kažoku uz otru pusi NorvÄ“Ä£ijÄ arestÄ“tÄ Latvijas zvejas kuÄ£a lietÄ
Guntars GrÄ«nvalds* · 25.01.2023. · Komentāri (0)MÄ“s dzÄ«vojam demokrÄtiskÄ valstÄ«, kurÄ valda noteikts likumiskais rÄmis, kas rada drošÄ«bu. Diemžēl skaÄ¼Ä “Senator” kuÄ£a lieta mums parÄda mÅ«su valsts tiesiskuma Ä“nu pusi. Ja Saeima šonedēļ pieņems galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ NorvÄ“Ä£ijas Karalistei labvÄ“lÄ«gu likumprojektu, tad šis bÅ«s precedents tiesiskumam, nacionÄlo interešu upurÄ“šanai un apliecinÄjums uzņēmÄ“jiem par to, cik patiesÄ«bÄ viņi var justies Latvijas valsts aizsargÄti, ja tas skar lielvaru intereses.
Latvijas zvejas kuÄ£i “Senator” NorvÄ“Ä£ijas varas iestÄdes arestÄ“ja 2017. gada janvÄra sÄkumÄ, kad tas atbilstoši iepriekš noslÄ“gtiem lÄ«gumiem zvejoja sniega krabjus SvalbÄras (Špicbergenas) Å«deņos. PÄ“c šÄ« incidenta 2017. gada februÄrÄ« tika sasaukta Saeimas Ä€rlietu komisija, kurÄ piedalÄ«jÄs arÄ« ES Krabju zvejas asociÄcijas pÄrstÄvji un kurÄ nolemts uzdot Ä€rlietu ministrijai sadarbÄ«bÄ ar Valsts kanceleju, ZemkopÄ«bas un Tieslietu ministrijÄm mÄ“neša laikÄ sagatavot un iesniegt izskatÄ«šanai valdÄ«bÄ priekšlikumu turpmÄkai rÄ«cÄ«bai attiecÄ«bÄ uz tiesisko instrumentu iespÄ“jamu izmantošanu šajÄ lietÄ. SavukÄrt 2018. gada 4. jÅ«lijÄ valdÄ«ba slÄ“gtÄ sÄ“dÄ“ lÄ“ma par tÄlÄkiem soļiem šajÄ lietÄ un uzdeva Tieslietu ministrijai lÄ«dz septembrim izvÄ“rtÄ“t un izstrÄdÄt pareizus uzstÄdÄ«jumus iespÄ“jamai prasÄ«bai ES tiesÄ.
Tagad par 2022. gada 21. decembri. Ä€rlietu komisija pirms otrÄ un galÄ«gÄ lasÄ«juma SaeimÄ lemj par “Par Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas vienošanos par Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas lÄ«guma par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicinÄšanu un aizsardzÄ«bu izbeigšanu”. Atbilstoši Saeimas mÄjaslapÄ pieejamai informÄcijai izrÄdÄs, ka 14. Saeima 2022. gada 8. decembrÄ« to jau ir nolÄ“musi pÄrņemt no 13. Saeimas. Ä€rlietu komisija šo jautÄjumu bija skatÄ«jusi jau 2022. gada 30. novembrÄ«, gandrÄ«z uzreiz pÄ“c 14. Saeimas komisiju izveidošanas. Ministru kabinets jautÄjumu skatÄ«jis 2022. gada 14. jÅ«lijÄ (22-TA-1383, sÄ“des protokols Nr. 36), atbalstot vienošanÄs noslÄ“gšanu. Ministru kabineta sÄ“dÄ“ nepiedalÄ«jÄs nozares atbildÄ«gais zemkopÄ«bas ministrs.
Tagad pÄ“c vairÄkiem gadiem Latvijas valsts ir metusi kažoku uz otru pusi. 2021. gada septembrÄ« Ä€rlietu ministrija saņēma NorvÄ“Ä£ijas Karalistes vÄ“stniecÄ«bas notu, kurÄ NorvÄ“Ä£ijas puse ierosina uzsÄkt sarunas, lai izbeigtu 1992. gada 16. jÅ«nija Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas karalistes valdÄ«bas lÄ«gumu par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicinÄšanu un aizsardzÄ«bu. 2022. gada jÅ«lijÄ Latvijas Ä€rlietu ministrija ir nosÅ«tÄ«jusi atbildes notu Nr.61-16782, ar kuru apliecina gatavÄ«bu noslÄ“gt vienošanos ar NorvÄ“Ä£ijas Karalisti uz tÄs piedÄvÄtÄs vienošanÄs noteikuma pamata. Notu apmaiņa faktiski nozÄ«mÄ“ jau notikušu vienošanos par Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas lÄ«guma par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicinÄšanu un aizsardzÄ«bu izbeigšanu, kas tikai jÄapstiprina Saeimai ar atbilstošu likumu. TÄdēļ jautÄjums nonÄcis lÄ«dz Saeimai.
Latvijas Republika un NorvÄ“Ä£ijas Karaliste notu apmaiņas rezultÄtÄ ir vienojušÄs izbeigt ne tikai pašu lÄ«gumu, bet arÄ« mainÄ«t paša 1992. gadÄ parakstÄ«tÄ lÄ«guma noteikumus, paredzot, ka “juridiskas sekas nerada LÄ«gumÄ ietvertÄ turpinÄmÄ«bas klauzula (jeb sunset clause), kas pagarina lÄ«dz LÄ«guma izbeigšanai veikto investÄ«ciju aizsardzÄ«bu vÄ“l uz desmit gadiem”. NorvÄ“Ä£ijas Karalistes piedÄvÄtÄ vienošanÄs, kam piekritusi Latvijas Republika, nosaka, ka lÄ«gums nevarÄ“s kalpot par juridisku pamatu, lai sÄktu jaunu tiesvedÄ«bu, kÄ arÄ« nevarÄ“s tikt izveidota šÄ·Ä«rÄ“jtiesa, kas balstÄ«ta uz LÄ«gumu. Notas turpinÄjumÄ pat tiek paskaidrots, ka “PusÄ“m ir kopÄ«ga izpratne, ka iepriekš minÄ“tais attiecas uz visÄm “valsts pret valsti” un “investors pret valsti” šÄ·Ä«rÄ“jtiesas tiesvedÄ«bÄm, pamatojoties uz LÄ«gumu par ieguldÄ«jumu veicinÄšanu un aizsardzÄ«bu, neatkarÄ«gi no arbitrÄžas konvencijas vai noteikumu kopuma”.
PanÄktÄ vienošanÄs faktiski nozÄ«mÄ“ to, ka jebkuri strÄ«di par investÄ«ciju aizsardzÄ«bu kÄdÄ no valstÄ«m (NorvÄ“Ä£ija vai Latvija) vairs nevar tikt risinÄti atbilstoši LÄ«gumam (9.pants) un Konvencijai par ieguldÄ«jumu strÄ«du izšÄ·iršanu starp valstÄ«m un citu valstu pilsoņiem StarptautiskajÄ investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centrÄ (International Centre for Settlement of Investment Disputes, https://icsid.worldbank.org) un tÄ veidotajÄ arbitrÄžÄ.
PÄrskatot Ä€rlietu ministrijas sagatavoto likumprojekta anotÄciju, informÄcija par to, ka Latvija vai tÄs uzņēmÄ“ji ir iesaistÄ«ti tiesvedÄ«bÄs StarptautiskajÄ investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centrÄ, tajÄ skaitÄ, par SIA “North Star” prasÄ«bu pret NorvÄ“Ä£ijas Karalisti, nav atrodama. Turpretim, anotÄcijÄ tiek rakstÄ«ts, ka “NorvÄ“Ä£ija plÄno izbeigt ieguldÄ«jumu aizsardzÄ«bas lÄ«gumus ar visÄm Eiropas Ekonomikas zonas valstÄ«, ka Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas lÄ«gums par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicinÄšanu un aizsardzÄ«bu pieder pie tÄ saucamÄs “vecÄs paaudzes” investÄ«ciju lÄ«gumiem. ŠÄdus “vecÄs paaudzes” lÄ«gumus raksturo vispÄrÄ«gi formulÄ“jumi un tajos iztrÅ«kst atrunas un izņēmumi – piemÄ“ram, iztiesÄt kompensÄcijas ne tikai par ciestajiem zaudÄ“jumiem, bet arÄ« neiegÅ«to peļņu.
Faktiski jau no anotÄcijas teksta ievada ir saprotams, kÄ interesÄ“s likumprojekts sagatavots – kÄ atbilde uz NorvÄ“Ä£ijas Karalistes piedÄvÄjumu izbeigt investÄ«ciju lÄ«gumu, taÄu jautÄjums ir un paliek par argumentÄciju un apstÄkļiem, kÄdos tas tiek pieņemts. ManÄ ieskatÄ atrunas par “vecÄs paaudzes” investÄ«ciju lÄ«gumiem vÄ“l varÄ“tu bÅ«t vietÄ, jo lÄ«gums tiešÄm ir spÄ“kÄ kopš 1992. gada, taÄu nosaukt Starptautisko investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centru un tÄs veidotÄs arbitrÄžas par privÄtu ad-hoc šÄ·Ä«rÄ“jtiesu ir gaužÄm aplami, turklÄt, ja tÄdu strÄ«du risinÄšanas kÄrtÄ«bu paredz LÄ«gums.
Starptautiskais investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centrs ir izveidots, pamatojoties uz Konvenciju par ieguldÄ«jumu strÄ«du izšÄ·iršanu starp valstÄ«m un citu valstu pilsoņiem. MinÄ“tajÄ centrÄ un tÄs veidotajÄs arbitrÄžÄs tiek izskatÄ«ti investÄ«ciju strÄ«di un prasÄ«bas arÄ« pret Latviju, kÄ arÄ« Latvijas vai tÄs uzņēmÄ“ju prasÄ«bas pret citÄm valstÄ«m, ar kurÄm Latvija noslÄ“gusi lÄ«gumus par investÄ«ciju aizsardzÄ«bu. TÄs sastÄvÄ darbojas arÄ« arbitri no Latvijas, vairÄki ļoti respektabli Latvijas advokÄti.
Ä€rlietu komisijas ziņojumÄ Saeimas sÄ“dÄ“ maldÄ«gi ir norÄdÄ«ts, ka LÄ«guma laušana neietekmÄ“s tiesvedÄ«bÄ esošus procesus, kÄ arÄ« to, ka LÄ«gumÄ ietvertÄ 10 (desmit) gadu “turpinÄmÄ«bas klauzula” nerada juridiskas sekas. PastÄvot šÄdiem apstÄkļiem, bÅ«tu ļoti rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“jams vienošanÄs saturs un tÄs ietekme uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu un Latvijas uzņēmumu interesÄ“m. NebÅ«tu pieļaujams, ka nepÄrdomÄtas rÄ«cÄ«bas rezultÄtÄ tiktu nodarÄ«ti zaudÄ“jumi Latvijas tautsaimniecÄ«bai un Latvijas uzņēmuma interesÄ“m.
Nav saprotams, kas noticis ar Ä€rlietu komisijas, Latvijas Ministru kabineta un atsevišÄ·u politisko partiju entuziasmu aizstÄvÄ“t Latvijas un Latvijas uzņēmÄ“ju intereses pÄ“c 2017. gada, kad tika spriests pat par vÄ“ršanos ES tiesÄ?! Ne likumprojekta anotÄcija, ne politiÄ·i, kas virza likumprojektu, nemin nevienu argumentu, kÄdēļ LÄ«guma izbeigšana bÅ«tu Latvijas interesÄ“s vai tai izdevÄ«ga.
Likumprojekts, visticamÄk, tiks skatÄ«ts Saeimas sÄ“dÄ“ 2. un galÄ«gajÄ lasÄ«jumÄ 2023. gada janvÄrÄ«. TikmÄ“r Latvijas uzņēmums SIA “North Star” gaida arbitrÄžas lÄ“mumu, kam bÅ«tu jÄbÅ«t 2023. gada aprÄ«lÄ« - maijÄ. No 2022. gada 31. oktobra lÄ«dz 4. novembrim LondonÄ jau notika SIA “North Star” lietas izskatÄ«šana StarptautiskajÄ investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centra arbitrÄÅ¾Ä pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Ja StarptautiskÄ investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centra arbitrÄža atzÄ«st NovÄ“Ä£iju par vainÄ«gu strÄ«dÄ, tad Latvijas uzņēmumam rodas pamats tÄlÄkai prasÄ«bas uzturÄ“šanai, kurai, iespÄ“jams, bÅ«tu jÄveido jauns šÄ·Ä«rÄ“jtiesas sastÄvs, lai izlemtu par jau konkrÄ“tu kompensÄcijas apmÄ“ru Latvijas uzņēmumam.
KÄ norÄda SIA “North Star” advokÄts, tad aplÄ“stie ieņēmumi no sniega krabju zvejniecÄ«bas Barenca jÅ«rÄ ir 1 miljards eiro gadÄ. LaikÄ no 2013. lÄ«dz 2016. gadam ar šÄ« jaunÄ resursa zvejniecÄ«bu nodarbojÄs 30 lÄ«dz 35 ES, Krievijas un NorvÄ“Ä£ijas kuÄ£i. Kopš 2017. gada ES izdeva 20 licences saskaÅ†Ä ar savu ikgadÄ“jo zvejniecÄ«bas regulÄ“jumu sniega krabju zvejniecÄ«bai ap Svalbardas Å«deņiem. No tÄm sniega krabju zvejniecÄ«bai Barenca jÅ«rÄ ES 11 licences piešÄ·Ä«ra Latvijai, 4 licences Lietuvai un 1 licenci Igaunijai.
Tas ir ievÄ“rojams licenÄu skaits, raugoties no Latvijas potenciÄlÄ ekonomiskÄ ieguvuma viedokļa. Paredzamie Baltijas valstu ieņēmumi no šÄdas zvejniecÄ«bas varÄ“tu bÅ«t aptuveni 330 miljoni eiro gadÄ, un vismaz pusi šÄ« apjoma vai pat vairÄk, t.i. 165 miljonus eiro iegÅ«tu Latvijas uzņēmumi. PrasÄ«bas summa StarptautiskajÄ investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centra arbitrÄÅ¾Ä ir apmÄ“ram 400 miljonus eiro.
Vai tiešÄm tieši šobrÄ«d izbeigt Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas lÄ«gumu par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicinÄšanu un aizsardzÄ«bu atbilstoši NorvÄ“Ä£ijas piedÄvÄtajiem un tikai tai izdevÄ«giem noteikumiem, vÄ“l pirms ir izskatÄ«ta Latvijas uzņēmuma prasÄ«ba arbitrÄžÄ, ir Latvijas interesÄ“s?!
* bijušais tieslietu ministrs, juridiskais padomnieks