Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MÄ“s dzÄ«vojam demokrātiskā valstÄ«, kurā valda noteikts likumiskais rāmis, kas rada drošÄ«bu. Diemžēl skaļā “Senator” kuÄ£a lieta mums parāda mÅ«su valsts tiesiskuma Ä“nu pusi. Ja Saeima šonedēļ pieņems galÄ«gajā lasÄ«jumā NorvÄ“Ä£ijas Karalistei labvÄ“lÄ«gu likumprojektu, tad šis bÅ«s precedents tiesiskumam, nacionālo interešu upurÄ“šanai un apliecinājums uzņēmÄ“jiem par to, cik patiesÄ«bā viņi var justies Latvijas valsts aizsargāti, ja tas skar lielvaru intereses.

Latvijas zvejas kuÄ£i “Senator” NorvÄ“Ä£ijas varas iestādes arestÄ“ja 2017. gada janvāra sākumā, kad tas atbilstoši iepriekš noslÄ“gtiem lÄ«gumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) Å«deņos. PÄ“c šÄ« incidenta 2017. gada februārÄ« tika sasaukta Saeimas Ä€rlietu komisija, kurā piedalÄ«jās arÄ« ES Krabju zvejas asociācijas pārstāvji un kurā nolemts uzdot Ä€rlietu ministrijai sadarbÄ«bā ar Valsts kanceleju, ZemkopÄ«bas un Tieslietu ministrijām mÄ“neša laikā sagatavot un iesniegt izskatÄ«šanai valdÄ«bā priekšlikumu turpmākai rÄ«cÄ«bai attiecÄ«bā uz tiesisko instrumentu iespÄ“jamu izmantošanu šajā lietā. Savukārt 2018. gada 4. jÅ«lijā valdÄ«ba slÄ“gtā sÄ“dÄ“ lÄ“ma par tālākiem soļiem šajā lietā un uzdeva Tieslietu ministrijai lÄ«dz septembrim izvÄ“rtÄ“t un izstrādāt pareizus uzstādÄ«jumus iespÄ“jamai prasÄ«bai ES tiesā.

Tagad par 2022. gada 21. decembri. Ä€rlietu komisija pirms otrā un galÄ«gā lasÄ«juma Saeimā lemj par “Par Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas vienošanos par Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas lÄ«guma par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicināšanu un aizsardzÄ«bu izbeigšanu”. Atbilstoši Saeimas mājaslapā pieejamai informācijai izrādās, ka 14. Saeima 2022. gada 8. decembrÄ« to jau ir nolÄ“musi pārņemt no 13. Saeimas. Ä€rlietu komisija šo jautājumu bija skatÄ«jusi jau 2022. gada 30. novembrÄ«, gandrÄ«z uzreiz pÄ“c 14. Saeimas komisiju izveidošanas. Ministru kabinets jautājumu skatÄ«jis 2022. gada 14. jÅ«lijā (22-TA-1383, sÄ“des protokols Nr. 36), atbalstot vienošanās noslÄ“gšanu. Ministru kabineta sÄ“dÄ“ nepiedalÄ«jās nozares atbildÄ«gais zemkopÄ«bas ministrs.

Tagad pÄ“c vairākiem gadiem Latvijas valsts ir metusi kažoku uz otru pusi. 2021. gada septembrÄ« Ä€rlietu ministrija saņēma NorvÄ“Ä£ijas Karalistes vÄ“stniecÄ«bas notu, kurā NorvÄ“Ä£ijas puse ierosina uzsākt sarunas, lai izbeigtu 1992. gada 16. jÅ«nija Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas karalistes valdÄ«bas lÄ«gumu par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicināšanu un aizsardzÄ«bu. 2022. gada jÅ«lijā Latvijas Ä€rlietu ministrija ir nosÅ«tÄ«jusi atbildes notu Nr.61-16782, ar kuru apliecina gatavÄ«bu noslÄ“gt vienošanos ar NorvÄ“Ä£ijas Karalisti uz tās piedāvātās vienošanās noteikuma pamata. Notu apmaiņa faktiski nozÄ«mÄ“ jau notikušu vienošanos par Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas lÄ«guma par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicināšanu un aizsardzÄ«bu izbeigšanu, kas tikai jāapstiprina Saeimai ar atbilstošu likumu. Tādēļ jautājums nonācis lÄ«dz Saeimai.

Latvijas Republika un NorvÄ“Ä£ijas Karaliste notu apmaiņas rezultātā ir vienojušÄs izbeigt ne tikai pašu lÄ«gumu, bet arÄ« mainÄ«t paša 1992. gadā parakstÄ«tā lÄ«guma noteikumus, paredzot, ka “juridiskas sekas nerada LÄ«gumā ietvertā turpināmÄ«bas klauzula (jeb sunset clause), kas pagarina lÄ«dz LÄ«guma izbeigšanai veikto investÄ«ciju aizsardzÄ«bu vÄ“l uz desmit gadiem”. NorvÄ“Ä£ijas Karalistes piedāvātā vienošanās, kam piekritusi Latvijas Republika, nosaka, ka lÄ«gums nevarÄ“s kalpot par juridisku pamatu, lai sāktu jaunu tiesvedÄ«bu, kā arÄ« nevarÄ“s tikt izveidota šÄ·Ä«rÄ“jtiesa, kas balstÄ«ta uz LÄ«gumu. Notas turpinājumā pat tiek paskaidrots, ka “PusÄ“m ir kopÄ«ga izpratne, ka iepriekš minÄ“tais attiecas uz visām “valsts pret valsti” un “investors pret valsti” šÄ·Ä«rÄ“jtiesas tiesvedÄ«bām, pamatojoties uz LÄ«gumu par ieguldÄ«jumu veicināšanu un aizsardzÄ«bu, neatkarÄ«gi no arbitrāžas konvencijas vai noteikumu kopuma”.

Panāktā vienošanās faktiski nozÄ«mÄ“ to, ka jebkuri strÄ«di par investÄ«ciju aizsardzÄ«bu kādā no valstÄ«m (NorvÄ“Ä£ija vai Latvija) vairs nevar tikt risināti atbilstoši LÄ«gumam (9.pants) un Konvencijai par ieguldÄ«jumu strÄ«du izšÄ·iršanu starp valstÄ«m un citu valstu pilsoņiem Starptautiskajā investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes, https://icsid.worldbank.org) un tā veidotajā arbitrāžā.

Pārskatot Ä€rlietu ministrijas sagatavoto likumprojekta anotāciju, informācija par to, ka Latvija vai tās uzņēmÄ“ji ir iesaistÄ«ti tiesvedÄ«bās Starptautiskajā investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centrā, tajā skaitā, par SIA “North Star” prasÄ«bu pret NorvÄ“Ä£ijas Karalisti, nav atrodama. Turpretim, anotācijā tiek rakstÄ«ts, ka “NorvÄ“Ä£ija plāno izbeigt ieguldÄ«jumu aizsardzÄ«bas lÄ«gumus ar visām Eiropas Ekonomikas zonas valstÄ«, ka Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas lÄ«gums par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicināšanu un aizsardzÄ«bu pieder pie tā saucamās “vecās paaudzes” investÄ«ciju lÄ«gumiem. ŠÄdus “vecās paaudzes” lÄ«gumus raksturo vispārÄ«gi formulÄ“jumi un tajos iztrÅ«kst atrunas un izņēmumi – piemÄ“ram, iztiesāt kompensācijas ne tikai par ciestajiem zaudÄ“jumiem, bet arÄ« neiegÅ«to peļņu.

Faktiski jau no anotācijas teksta ievada ir saprotams, kā interesÄ“s likumprojekts sagatavots – kā atbilde uz NorvÄ“Ä£ijas Karalistes piedāvājumu izbeigt investÄ«ciju lÄ«gumu, taču jautājums ir un paliek par argumentāciju un apstākļiem, kādos tas tiek pieņemts. Manā ieskatā atrunas par “vecās paaudzes” investÄ«ciju lÄ«gumiem vÄ“l varÄ“tu bÅ«t vietā, jo lÄ«gums tiešÄm ir spÄ“kā kopš 1992. gada, taču nosaukt Starptautisko investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centru un tās veidotās arbitrāžas par privātu ad-hoc šÄ·Ä«rÄ“jtiesu ir gaužām aplami, turklāt, ja tādu strÄ«du risināšanas kārtÄ«bu paredz LÄ«gums.

Starptautiskais investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centrs ir izveidots, pamatojoties uz Konvenciju par ieguldÄ«jumu strÄ«du izšÄ·iršanu starp valstÄ«m un citu valstu pilsoņiem. MinÄ“tajā centrā un tās veidotajās arbitrāžās tiek izskatÄ«ti investÄ«ciju strÄ«di un prasÄ«bas arÄ« pret Latviju, kā arÄ« Latvijas vai tās uzņēmÄ“ju prasÄ«bas pret citām valstÄ«m, ar kurām Latvija noslÄ“gusi lÄ«gumus par investÄ«ciju aizsardzÄ«bu. Tās sastāvā darbojas arÄ« arbitri no Latvijas, vairāki ļoti respektabli Latvijas advokāti.

Ä€rlietu komisijas ziņojumā Saeimas sÄ“dÄ“ maldÄ«gi ir norādÄ«ts, ka LÄ«guma laušana neietekmÄ“s tiesvedÄ«bā esošus procesus, kā arÄ« to, ka LÄ«gumā ietvertā 10 (desmit) gadu “turpināmÄ«bas klauzula” nerada juridiskas sekas. Pastāvot šÄdiem apstākļiem, bÅ«tu ļoti rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“jams vienošanās saturs un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu un Latvijas uzņēmumu interesÄ“m. NebÅ«tu pieļaujams, ka nepārdomātas rÄ«cÄ«bas rezultātā tiktu nodarÄ«ti zaudÄ“jumi Latvijas tautsaimniecÄ«bai un Latvijas uzņēmuma interesÄ“m.

Nav saprotams, kas noticis ar Ä€rlietu komisijas, Latvijas Ministru kabineta un atsevišÄ·u politisko partiju entuziasmu aizstāvÄ“t Latvijas un Latvijas uzņēmÄ“ju intereses pÄ“c 2017. gada, kad tika spriests pat par vÄ“ršanos ES tiesā?! Ne likumprojekta anotācija, ne politiÄ·i, kas virza likumprojektu, nemin nevienu argumentu, kādēļ LÄ«guma izbeigšana bÅ«tu Latvijas interesÄ“s vai tai izdevÄ«ga.

Likumprojekts, visticamāk, tiks skatÄ«ts Saeimas sÄ“dÄ“ 2. un galÄ«gajā lasÄ«jumā 2023. gada janvārÄ«. TikmÄ“r Latvijas uzņēmums SIA “North Star” gaida arbitrāžas lÄ“mumu, kam bÅ«tu jābÅ«t 2023. gada aprÄ«lÄ« - maijā. No 2022. gada 31. oktobra lÄ«dz 4. novembrim Londonā jau notika SIA “North Star” lietas izskatÄ«šana Starptautiskajā investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centra arbitrāžā pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Ja Starptautiskā investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centra arbitrāža atzÄ«st NovÄ“Ä£iju par vainÄ«gu strÄ«dā, tad Latvijas uzņēmumam rodas pamats tālākai prasÄ«bas uzturÄ“šanai, kurai, iespÄ“jams, bÅ«tu jāveido jauns šÄ·Ä«rÄ“jtiesas sastāvs, lai izlemtu par jau konkrÄ“tu kompensācijas apmÄ“ru Latvijas uzņēmumam.

Kā norāda SIA “North Star” advokāts, tad aplÄ“stie ieņēmumi no sniega krabju zvejniecÄ«bas Barenca jÅ«rā ir 1 miljards eiro gadā. Laikā no 2013. lÄ«dz 2016. gadam ar šÄ« jaunā resursa zvejniecÄ«bu nodarbojās 30 lÄ«dz 35 ES, Krievijas un NorvÄ“Ä£ijas kuÄ£i. Kopš 2017. gada ES izdeva 20 licences saskaņā ar savu ikgadÄ“jo zvejniecÄ«bas regulÄ“jumu sniega krabju zvejniecÄ«bai ap Svalbardas Å«deņiem. No tām sniega krabju zvejniecÄ«bai Barenca jÅ«rā ES 11 licences piešÄ·Ä«ra Latvijai, 4 licences Lietuvai un 1 licenci Igaunijai.

Tas ir ievÄ“rojams licenču skaits, raugoties no Latvijas potenciālā ekonomiskā ieguvuma viedokļa. Paredzamie Baltijas valstu ieņēmumi no šÄdas zvejniecÄ«bas varÄ“tu bÅ«t aptuveni 330 miljoni eiro gadā, un vismaz pusi šÄ« apjoma vai pat vairāk, t.i. 165 miljonus eiro iegÅ«tu Latvijas uzņēmumi. PrasÄ«bas summa Starptautiskajā investÄ«ciju strÄ«du izšÄ·iršanas centra arbitrāžā ir apmÄ“ram 400 miljonus eiro.

Vai tiešÄm tieši šobrÄ«d izbeigt Latvijas Republikas valdÄ«bas un NorvÄ“Ä£ijas Karalistes valdÄ«bas lÄ«gumu par savstarpÄ“jo ieguldÄ«jumu veicināšanu un aizsardzÄ«bu atbilstoši NorvÄ“Ä£ijas piedāvātajiem un tikai tai izdevÄ«giem noteikumiem, vÄ“l pirms ir izskatÄ«ta Latvijas uzņēmuma prasÄ«ba arbitrāžā, ir Latvijas interesÄ“s?!

* bijušais tieslietu ministrs, juridiskais padomnieks

Novērtē šo rakstu:

0
0