Iesaki rakstu:

Redzot to, ka 13. Saeimā uzplaukušajam aizskarošas runas stilam ir turpinājums arÄ« 14. Saeimā, pÄ“dÄ“jās nedēļās man ir bijušas pārdomas par to, kā savas politiskās pārliecÄ«bas komunicÄ“ daži no mÅ«su 100 priekšstāvjiem. Un par to, ka, realizÄ“jot mÅ«sdienu sabiedrÄ«bā nozÄ«mÄ«go vārda brÄ«vÄ«bu, tikpat nozÄ«mÄ«gi ir saglabāt skaidru apziņu par sociālo lÄ«dztiesÄ«bu, kas ir demokrātiskas sabiedrÄ«bas neatņemama daļa.

JÄ“dzienu “naida runa” pÄ“dÄ“jos gados apspriež arvien vairāk gan politiskā, gan juridiskā gan sadzÄ«ves komunikācijas kontekstā (šovasar vienā no saviem ierakstiem FB arÄ« aktualizÄ“ju šo tematu). Domāju, ka daudzi ir ievÄ“rojuši, ka robeža starp to, kāda saziņa ir un kāda nav pieņemama publiskā komunikācijā, kļūst arvien neskaidrāka.

No vienas puses, vārdus, kurus pirms 100 gadiem izmantoja, lai kādu sāpinātu, šobrÄ«d gandrÄ«z vairs nelieto ar mÄ“rÄ·i pazemot vai ievainot, jo tie Ä«sti “nedarbojas” (piemÄ“ram, vārdi cÅ«ka, zoss, lops, u.c.). Toties citus vārdus, kuri pirms 100 gadiem bija ikdienas sarunu valodas norma (šie vārdi joprojām ir latviešu valodas vārdnÄ«cās - piemÄ“ram, kroplis, čigāns, žīds, pederasts, nÄ“Ä£eris u.c.), mÅ«sdienās vairums cilvÄ“ku nelieto, jo tie sabiedrÄ«bas lielākās daļas apziņā ir ieguvuši aizskarošu nozÄ«mi.

No otras puses, daļa cilvēku apzināti komunikācijā ar citiem lieto dažādus vārdus vai izteicienus ar skaidru mērķi pazemot, noniecināt, aizskart, sāpināt, nodarīt pāri. To var redzēt ne tikai saskarsmē uz ielas, sociālajos tīklos, bet arī politiskās debatēs.

Dažkārt cilvÄ“ki mÄ“dz lietot aizskarošu valodu vai uzvedÄ«bu bez mÄ“rÄ·a tÄ«ši sāpināt, bet kā daļu no sadzÄ«ves saskarsmes. Parasti šÄds runas veids ir apgÅ«ts dzÄ«ves laikā, tiek izmantots vidÄ“, kurā cilvÄ“ks uzturas, un viņš neapzinās savas runas ietekmi uz citiem. Diez vai tas bÅ«tu attiecināms uz Saeimas deputātiem, kuriem ir politiskā pieredze un skaidra apziņa par to, ko grib panākt ar savu uzstāšanos.

Kas tad ir runas veids, kuru daži mÄ“dz apsveikt, dÄ“vÄ“jot par “skaidru valodu, tiešu runu”, bet daudzi citi uztver ar sāpÄ“m, pazemojumu un aizvainojumu? Kas ir naida runa un aizskaroša runa?

Apvienotās Nācijas definÄ“ naida runu, ka tā ir: “…jebkāda veida saziņa runā, rakstiski vai uzvedÄ«bā, kas uzbrÅ«k vai izmanto nievājošu vai diskriminÄ“jošu valodu, attiecinot to uz personu vai grupu, pamatojoties uz kādu no šÄ«s personas vai grupas identitātes aspektiem (reliÄ£iju, etnisko piederÄ«bu, tautÄ«bu, rasi, izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, mentālās vai fiziskās veselÄ«bas stāvokli vai citu identitātes aspektu).”

https://www.un.org/.../understanding.../what-is-hate-speech

Naida runai raksturÄ«gs tas, ka runātājs tieši rosina uzbrukt, diskriminÄ“t kādu grupu vai cilvÄ“ku. Bet tai raksturÄ«gi arÄ« epiteti, apgalvojumi, kas sekmÄ“ vai aizstāv ļaunprātÄ«gus stereotipus par kādu grupu. Un naida runa var notikt, nepasakot nevienu vārdu – ar žestiem, simboliem, uzvedÄ«bu. Naida runa izjauc sociālo mieru un var kļūt par draudiem cilvÄ“ktiesÄ«bām. Un galu galā, sabiedrÄ«ba, kura pieņem šÄdu runas veidu kā normu, rada vidi, kurā nākotnÄ“ var bÅ«t apdraudÄ“ta cilvÄ“ku drošÄ«ba.

Aizskaroša runa ir naida runas šÄ·ietami it kā “nevainÄ«gākā māsa”. Tā ir tāda runa, kas liek kādam citam justies aizvainotam, sarÅ«gtinātam vai dusmÄ«gam. Tā ir rupja vai aizskaroša, bet bez tieši definÄ“tiem draudiem. No tā var rasties priekšstats, ka aizskaroša runa nebÅ«tu aplÅ«kojama kā tiešs cilvÄ“ku tiesÄ«bu pārkāpums. BET! Sekas aizskarošai runai var bÅ«t lÄ«dzÄ«gas kā naida runai.

Ko nodara naida runa un aizskaroša runa? Naida runa pÄ“dÄ“jos gados ir arÄ« psiholoÄ£ijas pÄ“tniecÄ«bas redzes lokā. Tiek pÄ“tÄ«ts, kādas sekas var piedzÄ«vot cilvÄ“ki, pret kuriem tiek vÄ“rsta naida vai aizskaroša runa. PÄ“tÄ«jumu rezultāti rāda to, ka cilvÄ“ki no grupām, pret kurām vÄ“ršas šÄda runa, ir pakļauti mentālās veselÄ«bas problÄ“mu riskam, - emocionālai traumai, paaugstinātam stresam, trauksmes traucÄ“jumiem, bailÄ“m, depresijai. ŠÄ«m sekām vairāk pakļauti cilvÄ“ki, kuriem ir augstāks emocionālais jutÄ«gums (kas ir bioloÄ£iski noteikta iezÄ«me) Naida runas sekas var bÅ«t arÄ« tādas, ka sabiedrÄ«bā pieaug neuzticÄ“šanās starp dažādām grupām.

https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/cl2.1245

https://journals.sagepub.com/.../10.1177/15248380221108070

https://journals.sagepub.com/.../10.1177/0081246320985343

Esmu sieviete. Esmu heteroseksuāla latviete, man nav Ä«pašu pazÄ«mju, kas mani ļoti atšÄ·irtu no daudziem citiem cilvÄ“kiem mÅ«su zemÄ“, un šobrÄ«d es nepiedzÄ«voju tieši pret mani vÄ“rstu naida runu. Man it kā nevajadzÄ“tu satraukties par to, ko kāds pasaka no Saeimas tribÄ«nes. Jo mani tas “it kā” neskar. Bet man nav pieņemams, ka pret kādu citu cilvÄ“ku vai cilvÄ“ku grupu izmanto aizskarošu vai naida runu. Un es negribu bÅ«t novÄ“rotāja šÄdai komunikācijai, ar savu klusÄ“šanu atzÄ«stot to par normu.

Es ceru, ka arÄ« jums, mani draugi un sekotāji, rÅ«p tas, kā mÄ“s viens pret otru izturamies – mājās, Ä£imenÄ“, uz ielas, skolās, internetā, iestādÄ“s, valdÄ«bā. Jo tas nosaka to, kādā vidÄ“ dzÄ«vosim mÄ“s, kādā vidÄ“ dzÄ«vos mÅ«su bÄ“rni. Es ceru, ka mÅ«su valstÄ« pie atbildÄ«bas sauks gan tos, kuri aizskar cilvÄ“kus uz ielas, gan tos, kuri aizskar citus cilvÄ“kus vai grupas no Saeimas tribÄ«nes.

* Caurkritusī Attīstībai/Par deputāta amata kandidāte