Iesaki rakstu:

Nesenā žurnāla “Ir” intervijā prezidenta amata kandidāts Uldis PÄ«lÄ“ns atzÄ«st, ka viņam nepatÄ«k termins “atkrievošana”. Viņš atsaucas uz savu kādu senci, kas bijis lietuvietis, un liek nojaust, ka mÄ“s beigās arÄ« to pašu darÄ«sim ar savām vÄ“sturiskajām minoritātÄ“m.

Man arÄ« ir senči, kas bijuši igauņi un baltvāci, bet mani galÄ«gi neuztrauc “atkrievošanas” termins. Vai mÅ«su atpalikšanai no Igaunijas un Lietuvas nav sakara ar to, ka mÅ«su nacionālā domāšÄna bija “sačakarÄ“ta” par spÄ«ti neatkarÄ«bas atjaunošanai? Vai bija kāds Latvijas polis, lietuvietis, igaunis, ukrainis, armÄ“nis, gruzÄ«ns, azerbaidžānis, kas pieprasÄ«ja, ka ar viņu veikalā jārunā viņa valodā, ka viņam nav jāzina latviešu valoda, ka iestādÄ“m telefonsakaros pie izvÄ“les jābÅ«t numurÄ“tam taustiņam, kas ļaus viņam izvairÄ«ties runāt latviski?

Vai tāpÄ“c, ka krievu bija tik daudz, mÄ“s devām viņiem priekšroku, kas citām minoritātÄ“m nebija? Bet kāpÄ“c bija tik daudz? Nonāca pie tā, ka iemācÄ«jāmies ar krieviem runāt krieviski, nevis latviski, tātad de facto sarunu valoda bija nevis valsts valoda, bet minoritāšu valoda. Un bÄ“rni no mums arÄ« mācÄ«jās tā darÄ«t. Nav brÄ«nums, ka tapa spārnotais teiciens par “krievvalodÄ«gajiem”, kam Latvijā nemaz nav jāzina latviešu valoda!

Prezidents Zatlers atlaida 10. Saeimu ne tikai tāpÄ“c, ka tā saucamie “trÄ«s A” guva vairākumu balsojumā neizdot Aināru Šleseru, bet arÄ« tāpÄ“c, ka šo cilvÄ“ku pārstāvÄ“tajiem politiskajiem grupÄ“jumiem vispār bija vairākums. Ja Igaunija un Lietuva pieņēma “nulles deklarāciju” jau 1990. gadu sākumā, mÄ“s pat 10. Saeimā nespÄ“jām to panākt! NeaizmirsÄ«sim, ka pret “nulles deklarāciju” balsoja arÄ« partija “Saskaņa”.

Tikai 11. Saeimā beidzot to varÄ“jām pieņemt, bet valsts nozagšanas saknes bija dziļi jo dziļi iesakņojušÄs. 25% pelÄ“kā ekonomika, bankās naudas atmazgāšana! Vai te nav saistÄ«bas ar to, ka zaudÄ“jām arÄ« balsojumā par latviešu valodas prioritāti sabiedriskajā dzÄ«vÄ“? Daudzi aizbrauca, Ä«paši jaunieši, kuriem tas nebija pieņemami.

VajadzÄ“ja nepārspÄ“jamo ukraiņu varonÄ«bu, lai mÅ«s izsistu no krieviskās komforta zonas. Un vajadzÄ“ja draudu izslÄ“gt Latviju no starptautiskās naudas aprites, ja neveiksim finanšu kapitālu remontu.

Un tagad – beidzot! – arÄ« nojaucām “okupekļus”. Vairs pār Saeimu nekrÄ«t “Pārdaugavas staba” Ä“na. ArÄ« ne pār RÄ«gas Domi. Sākam arÄ« pastāvÄ“t uz latviešu valodu valsts iestādÄ“s un sadzÄ«vÄ“.

Labā ziņa ir arÄ« tā, ka aptaujas rāda – puse krievu minoritātes pie mums tagad atbalsta Ukrainu.

Tā, PÄ«lÄ“na kungs, ir “atkrievošana”. Ceru, ka piekritÄ«siet man.