Å uplinsku var izvilkt no komunisma, bet nevar komunismu izvilkt no Å uplinskas
N. Andersons · 24.04.2022. · Komentāri (0)Ar regulÄri "vatainiem" uzskatiem un komunisma recidÄ«vu uzplaiksnÄ«jumiem pazÄ«stamÄ profesore, prorektore, Saeimas deputÄte un bijusÄ« izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministre Ilga Šuplinska nav sapratusi pašu galveno par PSRS laika "skolu politinformÄcijas" noderÄ«gumu: pret okupantu spÄ“j cÄ«nÄ«ties tÄs sabiedrÄ«bas, kurÄs šÄdas "tradÄ«cijas" tiek likvidÄ“tas.
SabiedrÄ«bas sašutumu nule izsauca kÄrtÄ“jÄs "idejas" no deputÄtes un eksministres puses — šoreiz viņa TV24 raidÄ«jumÄ izteicÄs šÄdi: “TÄpÄ“c es visu laiku atgriežos pie ļoti elementÄras padomju laika tradÄ«cijas — politinformÄcijas.”
No padomju laikiem viņa atminas, ka tÄ bija nodarbÄ«ba skolÄs, kas vienreiz nedÄ“Ä¼Ä Ä¼Äva klasÄ“ arÄ« tiem, kas ziņÄm nesekoja, uzzinÄt, kas notiek sportÄ, kultÅ«rÄ, iekšpolitikÄ un ÄrpolitikÄ. Protams, ne jau patiesÄ«bÄ notiekošo (piemÄ“ram, ka ÄŒernobiÄ¼Ä uzsprÄdzis ceturtais reaktors un EiropÄ sÄkusies visbÄ«stamÄkÄ kodolkatastrofa vÄ“sturÄ“), bet gan kompartijas instruktoru sagatavotÄs tÄ“zes par to, kÄ "briesmÄ«go imperiÄlistu pavadÄ ejošie reakcionÄrie Ärzemju latvieši savos raidÄ«jumos radiostacijÄ "Amerikas Balss" un radio "BrÄ«vÄ«ba" nomelno padomju varu, apgalvojot, ka notikusi briesmÄ«ga kodolkatastrofa".
KÄdu iespaidu uz pašu I. Šuplinsku atstÄjušas šÄ«s obligÄtÄs "politinformÄcijas", var spriest no viņas raksta, ko viņa kÄ 11. klases skolniece DagdÄ 1987. gadÄ sacerÄ“jusi vietÄ“jai avÄ«zei "Komunisma Ausma" pÄ“c tam, kad padomju režīmam neizdevÄs noslÄ“pt 23. augusta tautas demonstrÄciju pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, kurÄ pieminÄ“ja Molotova-Ribentropa pakta upurus:
“1. septembrÄ« ir daudz saviļņojošu notikumu, bet katram Padomjzemes skolÄ“nam visnozÄ«mÄ«gÄkÄs noteikti ir 45 mieram atvÄ“lÄ“tÄs minÅ«tes. Šogad mÅ«su klasÄ“ Miera stundÄ valdÄ«ja svinÄ«gs noskaņojums. VarbÅ«t tÄpÄ“c, ka klasÄ“ bija arÄ« astoto klašu skolÄ“ni, kuri mÄcÄs no mums attieksmi pret šo stundu. VarbÅ«t pieaugušo klÄtbÅ«tne lika mums bÅ«t nosvÄ“rtÄkiem. Bet varbÅ«t arÄ« tÄpÄ“c, ka tÄ ir. MÅ«su pÄ“dÄ“jÄ Miera stunda. Vienu pÄ“c otras pÄršÄ·iram vÄ“stures lappuses. [...]
NÄkotnes lappuses bÅ«s jÄraksta mums, jaunajai paaudzei. Vai mÄ“s spÄ“sim? VÄ“l ir laiks padomÄt, bet šodien, Miera stundÄ, mums jÄapzinÄs, ka esam tam gatavi. Neviļus atgriežamies pie 23. augusta notikumiem RÄ«gÄ pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa.
Par to, ka mÅ«s, Dagdas vidusskolas 11. klases skolÄ“nus, nepiedabÅ«s savÄ pusÄ“ nacionÄlistiski noskaņotu cilvÄ“ku izprovocÄ“tie mÄ«tiņa organizatori, esam pÄrliecinÄti. Bet jautÄjums: vai kÄds no jums varÄ“tu dot pretsparu runÄtÄjiem — lika padomÄt. Katrs klusÄ«bÄ apsvÄ“ra, lÄ«dz visi nonÄca pie secinÄjuma: droši vien nevarÄ“tu. Visi kopÄ noteikti, bet katrs atsevišÄ·i nÄ“."
ŠajÄ pÄ“dÄ“jÄ rindkopÄ arÄ« ir nolasÄma padomju "politinformÄcijas stundu" efektivitÄte. KomunistiskajÄ garÄ audzinÄtie jaunieši paši atzÄ«st: sastopoties ar pirmo demokrÄtisko mÄ«tiņu dalÄ«bniekiem, tajÄ skaitÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu organizÄciju "Helsinki-86" vai tobrÄ«d dzimstošo Vides aizsardzÄ«bas klubu, radošo savienÄ«bu biedriem utt., viņi nevarÄ“tu debatÄ“t un dot "komunistisko pretsparu".
TÄda aina patiesÄ«bÄ ir vÄ“rojama ne jau tikai Dagdas komjauniešu gadÄ«jumÄ, bet jebkur citur vÄ“sturÄ“. Ir zinÄma statistika: visos gadÄ«jumos, kad cieti militarizÄ“ta, autoritÄra vai totalitÄra valsts ar tÄ“raudstingru vadoni priekšgalÄ uzbrÅ«k mÄ«kstÄm, vÄrgÄm, savstarpÄ“jos strÄ«dos iegrimušÄm demokrÄtijÄm, pÄ“dÄ“jÄs uzvar. DemokrÄtiskas, brÄ«vas valstis var zaudÄ“t kauju, pat vairÄkas, taÄu beigÄs uzvar visÄ karÄ.
TurklÄt demokrÄtijas nekad neuzbrÅ«k savÄm kaimiņvalstÄ«m un nesÄk slepkavot cilvÄ“kus — to dara tikai totalitÄri okupanti. TÄ tas bija antÄ«kajos laikos (grieÄ·u demokrÄtijas pret persiešu iekarotÄjiem), tÄ tas bija VenÄ“cijas dodžu republiku laikos, tÄ tas bija amerikÄņu NeatkarÄ«bas karÄ un Pilsoņu karÄ, tÄ tas bija abos Pasaules karos, Somijas Republikas sekmÄ«gajÄs cīņÄs pret PSRS, AukstajÄ karÄ, BalkÄnu karos deviņdesmitajos un arÄ« šobrÄ«d UkrainÄ.
TrÄ«sdesmito gadu autoritÄro "strongmenu" vadÄ«tÄs Baltijas valstis padevÄs krieviem bez neviena šÄviena un tika anektÄ“tas, kamÄ“r demokrÄtiskÄ Somija cÄ«nÄ«jÄs, karoja un uzvarÄ“ja. VienÄ«gais izņēmums — Polijas Republikas pÄrejošÄ sakÄve 1939. gadÄ, kura bija iespÄ“jama tikai tÄpÄ“c, ka Polijai uzbruka divi totalitÄrie režīmi reizÄ“.
Ukraina šobrÄ«d vareni pretojas okupantiem un tos sakauj, jo noziedzÄ«gajai Putina "specoperÄcijai" pretÄ« notiek masveidÄ«gs visas tautas karš visos lÄ«meņos, kas raisa cieņu arÄ« Ärzemju cilvÄ“ku sirdÄ«s. SavukÄrt visas tautas pretošanos mÄ“s redzam tÄpÄ“c, ka UkrainÄ 30+ gadus ir brÄ«va demokrÄtija ar izteiksmes un ideju brÄ«vÄ«bu, kas paspÄ“jusi izveidot brÄ«vu sabiedrÄ«bu. TÄdu sabiedrÄ«bu, kas savu brÄ«vÄ«bu netaisÄs nevienam atdod.
ŠÄdu sargÄšanas vÄ“rtu brÄ«vÄ«bu lÄ«dz ar izglÄ«totu, zinošu patriotismu izveido tikai tÄda nÄcija, kura brÄ«vi izdebatÄ“jusi un izmÄ“Ä£inÄjusi visvisÄdas politiskÄs, ekonomiskÄs, sociÄlÄs utt. idejas, tajÄ skaitÄ visdÄ«vainÄkÄs, un paturÄ“jusi noderÄ«gÄkÄs no tÄm. Šim procesam un sabiedrÄ«bas nostiprinÄšanai visÄdu paveidu "oficiÄlÄs politinformÄcijas" izplatÄ«šana traucÄ“ pašos pamatos. "PolitinformÄciju sniegšana", jo Ä«paši nepilngadÄ«gajiem, valsts un sabiedrÄ«bas spÄ“ju pasargÄt sevi no ienaidniekiem uzbrukuma gadÄ«jumÄ nevis veicina, bet grauj.