Iesaki rakstu:

Kāda lasÄ«tāja: „JÅ«s atkal pazemojat un noniecināt savu lasÄ«tāju. Autors vienkārši «novelk lentu» starp sevi un lasÄ«tāju, vairākkārt norādot, cik tas otrais maz sajÄ“dz. A no tā jau nabaga dumjais lasÄ«tājs gudrāks nepaliks...”

Nesen iznāca kāda ASV filma «par skatÄ«šanos uz augšu». Iesaku noskatÄ«ties, tas palÄ«dzÄ“s saprast, ko šeit rakstu. Filmā ir kāda epizode, kur ASV prezidente no zinātniekiem uzzina, ka Zemei tuvojas liela komÄ“ta un ka pÄ“c sadursmes cilvÄ“ce ies bojā.

Kā domā, kas, šo uzzinot, viņas prātu nodarbināja un kas radÄ«ja satraukumu? Domādams neizdomāsi, bet viņa jautāja zinātniekiem – paga’, paga’, kad tas notiks? Tas pasaules gals bÅ«s pirms vÄ“lÄ“šanām vai pÄ“c...?

Esi dzirdÄ“jis vārdiņu «izaugsme»? To var attiecināt arÄ« uz minÄ“to, notiekošo un šo laiku. Runa nav tikai par personas izaugsmi, uzņēmuma vai valsts... Runa ir par «izaugsmi» kopumā.

Kas tas, tavuprāt, ir? Kas ir «izaugsme»? Vai tas ir stāvoklis, kad kļūstam lielāki, stiprāki, varenāki?

NÄ“, manuprāt, tas ir tāds lietu un attiecÄ«bu stāvoklis, kad varam atļauties par dzÄ«vi nedomāt, neiedziļināties un neiespringt. Kad varam atļauties daudz aplamÄ«bu un no aplamÄ«bu skaita lietu kārtÄ«ba nedz valstÄ«, nedz mÅ«su personiskajā dzÄ«vÄ“ nemainās. Tas liecina par «izaugsmi», tas liecina, ka spÄ“jam atrauties no zemes un tam neseko sāpÄ«gs kritiens vai nepatÄ«kama piezemÄ“šanās.

Iztikas minimums

Ir lietas, darbi un zināšanas, bez kurām varam lieliski dzÄ«vot un mūža garumā tā arÄ« neuzzināt, ka par minÄ“tā eksistenci pat neesam zinājuši. Tā dzÄ«vo arÄ« kukaiņi, kuri nezina, piemÄ“ram, par zvaigznāju eksistenci, to nosaukumiem, tomÄ“r šÄ« nezināšana nekādi neietekmÄ“ to dzÄ«vi.

LÄ«dzÄ«gi arÄ« daudzi cilvÄ“ki nodzÄ«vo dzÄ«vi, tā arÄ« neuzzinājuši un nenoskaidrojuši šÄ«s «nodzÄ«vošanas» iemeslu, cÄ“loni un jÄ“gu. Tas tāpÄ“c, ka viņi var atļauties to neuzzināt, un viņus par to nesoda. Bet – kā zināms – atļauts ir viss, kas nav aizliegts.

No mazo cilvÄ“ciņu likteņiem pakāpeniski pāriesim uz valstu eksistenci, kuras arÄ« veido šie mazie cilvÄ“ciņi. Izrādās, ka arÄ« valstis var eksistÄ“t, ja tās neviens nevada, ja netiek pieņemti un laboti likumi; izrādās, ka valsts pilsoņu ekonomiskais stāvoklis ir ļoti maz atkarÄ«gs no Ekonomikas ministrijā lemtā, no konstitÅ«cijā ierakstÄ«tā un no valdÄ«bas solÄ«jumiem.

DrÄ«z bÅ«s kārtÄ“jās Saeimas vÄ“lÄ“šanas. Kas notiktu, ja šÄ«s un citas vÄ“lÄ“šanas atceltu? Ir taču zināms, ka, ja ar vÄ“lÄ“šanām varÄ“tu ko mainÄ«t, tās aizliegtu...

Nekas nenotiktu, un dzīve ritētu savu gaitu neatkarīgi no tā, vai ir izdevies atrast Satversmes oriģinālu vai ne.

Atkāpes no normas

Lai bÅ«tu saprotamāk, iztÄ“losimies kādu Ä£imeni, kur Ä£imenes galva var Ä«paši neiespringt, ko Ä“dÄ«s, kā mācÄ«sies bÄ“rni un kur pašu glabās, jo, kamÄ“r ies darbā, tikmÄ“r maizÄ«tei pietiks, bet gadÄ«jumā, ja nepietiks, tad palÄ«dzÄ“s sociālie dienesti; savukārt, ja skandalÄ“sies, tad savaldÄ«s policija un Probācijas dienests nostādÄ«s uz «pareizā ceļa». Ko bÄ“rniem mācÄ«ties, lems IzglÄ«tÄ«bas ministrija; par veselÄ«bu rÅ«pÄ“sies Ä£imenes ārsts; pÄ“c skolas gan jau, kāds bÄ“rnus darbā pieņems vai iekārtos. Ä¢imenes galva var atļauties rÄ«koties nesaimnieciski, neapdomÄ«gi vai Ä£imenei paredzÄ“to laiku pavadÄ«t kādā spēļu zālÄ“. Vai bÅ«s tā, kā minÄ“ju, vai citādi, tas maz ietekmÄ“s šÄ«s Ä£imenes dzÄ«vi.

Tā arÄ« ir tā «izaugsme», par kuru iepriekš minÄ“ju, jo, ja runa ir par patiesu izdzÄ«vošanu un pat dzÄ«vošanu, tad šÄdi rÄ«koties ir nāvÄ“joši ne tikai Ä£imenei, bet arÄ« pašam. Toties, kad esam «izauguši», tad gan varam atļauties «dzÄ«vot» kā jau «izaugsmi» sasniegušie.

Vari iet parlamentu vai pašvaldÄ«bas vÄ“lÄ“t, bet vari arÄ« neiet, un tas nekādi neietekmÄ“s nedz tavu, nedz valsts dzÄ«vi. Tas notiek pÄ“c citiem noteikumiem, un izmaiņām valsts dzÄ«vÄ“ ir citi cÄ“loņi. Tu vienatnÄ“ to nevari ietekmÄ“t, un divatā ar kaimiņu arÄ« nespÄ“siet.

Vairumam cilvÄ“ku, kuri šo lasa, tas nebÅ«s saprotams, un viņiem liksies, ka manis teiktajam nav satura, jo viņi šÄdu dzÄ«ves modeli uzskata par normu, bet tā diemžēl nav norma – tāda dzÄ«vošana ir atkāpe no normas.

Zvaigznes debesīs

Bieži esam ne tikai neuzklausÄ«ti, bet arÄ« nesaprasti vai pārprasti. KāpÄ“c? MÄ“Ä£ināšu apgalvojumu un skaidrojumu formā atbildÄ“t uz šo un citiem jautājumiem.

Ja neesi redzÄ“jis zvaigžņotas debesis, ja nezini, ka eksistÄ“ zvaigznes, tad tu nespÄ“si saprast tekstu, kurā bÅ«s stāstÄ«ts par to izkārtojumu debesÄ«s un zvaigznājiem. Lai to varÄ“tu izprast un pieņemt, ir nepieciešamas priekšzināšanas par debesÄ«m. Kaut ar vienu acs kaktiņu tās ir jāredz vai jābÅ«t redzÄ“jušam. Ja acs kaktiņš te nebÅ«s iesaistÄ«ts, tad nevarÄ“si – ne tāpÄ“c, ka esi Ä«paši dumjš, bet gan tāpÄ“c, ka ir nepieciešamas priekšzināšanas un nedaudz prakses, lai to izprastu, bet tās daudziem nav.

PazÄ«stu kādu cilvÄ“ku, kurš grāmatas lasa ar karti uz galda. LÄ«dz ko grāmatā ir pieminÄ“ta kāda apdzÄ«vota vieta, tā tÅ«lÄ«t tā tiek uzmeklÄ“ta kartÄ“, un lasÄ«tāja izpratne par tekstu kļūst dziļāka un saprotamāka. Vai esi tā lasÄ«jis, vai esi iztÄ“lojies kādā tekstā aprakstÄ«to vietu atrašanos uz globusa vai papÄ«ra kartÄ“? Vai ar acs kaktiņu esi kaut šÄdi mÄ“Ä£inājis papildināt grāmatā rakstÄ«to?

Klavieres

Aplami ir arÄ« censties visu uzzināt un visu saprast. Nav slikti, ka cilvÄ“ks daudz zina, daudz saprot un prot izmantot minÄ“tās zināšanas un izdarÄ«t secinājumus, bet bÅ«s labi arÄ« tad, ja katrs tomÄ“r specializÄ“simies tajās jomās, kas mums ir interesantākas, kuras vieglāk padodas un kuras mÅ«s patiesi aizrauj un interesÄ“. CilvÄ“ks nespÄ“j visu aptvert, visu iemācÄ«ties un visās jomās bÅ«t zinātājs un speciālists. Laikam ejot, mÄ“s uzzinām aizvien vairāk, zinātne attÄ«stās, saskata un ierauga aizvien dziļāk. Viena cilvÄ“ka dzÄ«vÄ“ to visu nav iespÄ“jams aptvert un iemācÄ«ties, tāpÄ“c aizvien plašÄk tiek pielietota šaura specializācija.

Risinājums minÄ“tajam ir klausÄ«t zinošiem cilvÄ“kiem, bÄ“rniem klausÄ«t vecākus, skolniekiem – skolotājus, pacientiem – dakterus, nevis pašiem visu «zināt».

KlavierspÄ“lÄ“ basa partiju vairumā gadÄ«jumu spÄ“lÄ“ kreisās rokas pirksti, bet meldiņu – labā roka. Var, protams, iemācÄ«ties to darÄ«t pretÄ“jā secÄ«bā, spÄ“lÄ“t basu ar labo, bet meldiņu ar kreiso, var labo ausi kasÄ«t ar kreiso roku, bet efektivitāte un Ä“rtÄ«ba prasa labo ausi kasÄ«t ar labo roku.

ArÄ« priekšzināšanām ir lÄ«dzÄ«ga loma. Tas, kas vÄ“l vakar bija atklājums, piemÄ“ram, ka divi reiz divi ir četri, rÄ«t jau kļūs par priekšzināšanām, kas palÄ«dz skaitļošanu attÄ«stÄ«t un padziļināt. Bez šÄ«m priekšzināšanām tas nav iespÄ“jams. Nedz to, ka divreiz divi ir četri, nedz to, ka arÄ« klavierspÄ“li nevar apgÅ«t, ja neklausa «kādu gudrāku»...

ŠÄ laika klupšanas akmens ir cilvÄ“ci pārņēmusÄ« nepaklausÄ«ba. BÄ“rni neklausa vecākus, sieva – vÄ«ru, izglÄ«tojamie – skolotājus, pacienti – dakterus, pilsoņi – politiÄ·us.

Slikts piemērs

To, kas ir ārpus mÅ«su zināšanām un prasmÄ“m, ļausim izlemt citiem zinošÄkiem. GadÄ«jumā, ja bÅ«s nepieciešams pieņemt kādu lÄ“mumu vai izdarÄ«t secinājumus, necentÄ«simies to pastiprināti apgÅ«t, bet paļausimies uz to cilvÄ“ku viedokli un ieteikumiem, kuri tam ir veltÄ«juši daudz laika un kuri ir šajā jomā specializÄ“jušies.

Slikts piemÄ“rs, ko nevajag atdarināt, ir, kad pacients, guļot uz operāciju galda, pirms «aizmigt», dod Ä·irurgam vadošus norādÄ«jumus, kā viņš esot jāoperÄ“. No tā izriet – viņš uzskata, ka Ä·irurgs nav gana zinošs, bet tomÄ“r ļauj tam sevi griezt.

VÄ“l nesen jÅ«tÅ«be, socālie tÄ«kli un plašsaziņas lÄ«dzekļi bija pilni ar «speciālistu un zinātāju» viedokļiem par kovidu. Ne viņi to mācÄ«jušies, ne piedalÄ«jušies zinātniskajos pÄ“tÄ«jumos, un reti kurš no viņiem ir kādu izārstÄ“jis.

ŠobrÄ«d, kad notiek aktÄ«va karadarbÄ«ba, ik dienas mÅ«s uzrunā, apgaismo un citādi izglÄ«to, kā arÄ« informÄ“ par karu tie, kas bieži vien nav ne dienas dienÄ“juši nekādā armijā, bet toties atļaujas gudriem ģīmjiem spriest, kā ir, kā vajadzÄ“tu bÅ«t, kas to ietekmÄ“ un kāds bÅ«s kara rezultāts. Vairumā gadÄ«jumu viņi komentÄ“ un skaidro to, ko paši nav lasÄ«juši, interpretÄ“ to, ko pa ausu galam dzirdÄ“juši. Šo labi var vÄ“rot ne tikai Latvijā, bet arÄ« nopietnu valstu speciālistu atzinumos un prognozÄ“s, kuras bieži ir maldinošas un kļūdainas.

Runā diletanti, klausās nejÄ“gas, un šÄ«s darbÄ«bas pārtop vÄ“lÄ“šanu rezultātā, kas spriedelÄ“tājus bieži aplaimo ar reālu varu un ietekmi.

X stunda

Reiz gadÄ«jās bÅ«t klāt kādā Saeimas komisijas izbraukuma sÄ“dÄ“. Izbraukums bija netāls, «sÄ“dÄ“tāji» sanāca paši, nebija jāved, jo tas notika Latvijas Radio namā.

Radio pārstāve plaši stāstÄ«ja, par to, kā apziņos pilsoņus X stundā. Un kā odziņa uz tortes nobeigumā izskanÄ“ja – tas viss darbosies tikai tad, ja darbosies internets... Ko darÄ«t, ja okupants internetu atslÄ“gs, palika neatbildÄ“ts.

Kad daži sabiedrÄ«bā ļoti pazÄ«stami deputāti arÄ« izteica savas pārdomas un viedokli, kā arÄ« jautāja, man, to dzirdot, palika baisi. Ja kādam vÄ“l ir cerÄ«bas, ka viņi parÅ«pÄ“sies, ka viņi nodrošinās, ka viņi aizstāvÄ“s, tad paudÄ«šu savu, bieži kļūdaino viedokli, ka šajā gadÄ«jumā tomÄ“r slÄ«cÄ“ju glābšanās ir pašu slÄ«cÄ“ju rokās, bet šie glābÄ“ji neizglābs pat paši sevi.

Kas minÄ“tajai X stundai un rakstā paustajam ir kopÄ“js? KopÄ“jo labi ilustrÄ“ iepriekš pieminÄ“tais pacients uz operāciju galda. Ne tik daudz pacients, cik viņa uzvedÄ«ba un tas, ko viņš uzskata par zināšanām, un arÄ« viņa pārliecÄ«ba, kas balstÄ«ta maldos un augstprātÄ«gā iedomÄ«bā.

Naivums

Faktiski vienmÄ“r nonākam pie klasiskā jautājuma – ko darÄ«t? Kā tam pretÄ« stāt? Kā situāciju ja ne uzlabot, tad vismaz mainÄ«t? Vai ir kāda cerÄ«ba, un, ja ir, tad kas liek cerÄ“t? Vai tikai – es tā gribu, jādomā pozitÄ«vi, gan bÅ«s labi, vai arÄ« cilvÄ“ki nāks pie prāta, tumšais laiks beigsies, nākotnÄ“ bÅ«s vairāk gaismas un gaišu cilvÄ“ku? MÄ“dzam savas prognozes pamatot arÄ« ar dažādiem praviešiem un gaiši redzÄ«go paudumiem. Viņš teica, ka bÅ«s tādi laiki, kad valdÄ«s komunisti...

ArÄ« es šim «Ko darÄ«t?» esmu bieži pievÄ“rsies un pat mÄ“Ä£inājis ko ieteikt, bet nekā... KāpÄ“c? Vai tāpÄ“c, ka mani ieteikumi, padomi un nospraustie virzieni bija maldÄ«gi? NÄ“, tāpÄ“c, ka jāiet man bija vienam vai gandrÄ«z vienam.

Pirms vairākiem desmitiem gadu es savā naivumā biju iedomājies tā: ja reiz esmu sapratis, tad atliek tikai izstāstīt savus atzinumus citiem un mēs kopā izdarīsim, bet nekā.

ArÄ« pÄ“c divdesmit gadiem mani atzinumi nav mainÄ«jušies, ir precizÄ“tas dažas detaļas, bet kopaina ir tā pati.

Pa šo laiku ir mainÄ«jušies pat gadsimti, ir mainÄ«jušies valsts amatpersonu uzvārdi, bet bÅ«tÄ«ba ir palikusi iepriekšÄ“jā. Tāds cilvÄ“ks bija arÄ« pirms vairākiem tÅ«kstošiem gadu, kad bija citi gadskaitļi, citi kungu tituli, bet bÅ«tÄ«ba tāda pati kā šodien.

Es stāstÄ«ju, atmaskoju, skaidroju, analizÄ“ju, secināju, bet izrādÄ«jās, ka vairums klausÄ«tāju neko nebija dzirdÄ“juši par «zvaigznÄ“m debesÄ«s», tāpÄ“c maniem vārdu plÅ«diem bija niecÄ«gi rezultāti, jo bez priekšzināšanām nav iespÄ“jams prasmes padziļināt, attÄ«stÄ«t un nostiprināt.

Ko?

Tātad – ko darÄ«t?  Kaut pareizāk šo jautājumu un uzdevumu bÅ«tu formulÄ“t nevis – ko darÄ«t, bet gan – ko vairs nedarÄ«t, ko pārstāt darÄ«t. TomÄ“r vispirms tiksim skaidrÄ«bā ar šiem diviem vienkāršajiem vārdiem – ko darÄ«t...

Lai jel ko varÄ“tu izdarÄ«t, šie daži vārdi ir dziļdomÄ«gi jāatkārto, un no to atkārtošanas izrietÄ“s daži precizÄ“joši jautājumi. PiemÄ“ram,

ko tu gribi sasniegt;

ko tu vēlies darīt;

ko tu nedarīsi nekādos apstākļos;

un kam tev to vajag?

Jautājot sev, ko darÄ«t, un atbildot pašam sev, ko gribi darot sasniegt, ko gribi lietas labā darÄ«t un ko tu nevari atļauties darÄ«t, kas tev nav pieņemams, kā arÄ«, kam tev to vajag, nāksies secināt, ka šÄdās kategorijās neesi domājis. Tu lÄ«dz tam domāji – «vajag», «ir jābÅ«t» - vai atsaucies uz kādu starptautisku dokumentu, kuru lasÄ«jis neesi, bet tu domāji, ka tur tā ir teikts.

MinÄ“tā dziļdomÄ«gā «Ko darÄ«t?» analizÄ“šana izraisa daudz prāta darbÄ«bu, mÄ“les vingrinājums arÄ« sanāk labs, bet vai iznākums ir ieguldÄ«tās piepÅ«les un zaudÄ“to kaloriju vÄ“rts?

Palika neuzdots un nepieminÄ“ts vÄ“l viens sÄ«ks jautājums. Tu darÄ«si viens vai pulcÄ“si palÄ«gus? No šÄ« pÄ“dÄ“jā atkal izriet vairāki precizÄ“joši jautājumi, proti, ja tu to nedarÄ«si viens, jo vienam tas nav pa spÄ“kam, kā pārliecināsi citus, ka arÄ« viņiem tas jādara? PiespiedÄ«si, pierunāsi, izlÅ«gsies vai panāksi viņu lÄ«dzdalÄ«bu, tos krāpjot?

Cīņas biedri

Redzi, tu vÄ“l neko neesi sācis darÄ«t, bet cik darāmā jau ir jāpadara?! Un tas nav tikai parunāt ar «kādu gudru cilvÄ“ku», tas ir uzrakstÄ«t, nodrukāt, uzrunāt, pārliecināties, vai tavi priekšlikumi, aicinājumi un pamatojumi ir uzklausÄ«ti, izprasti un adresāti tiem piekrÄ«t. Ar to, ka kāds piekrÄ«t, ka uzrunātais mutiski tevi atbalsta, vÄ“l ir par maz. VÄ“l ir jāiemācās kopdarbÄ«bu koordinÄ“t, saskaņot, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«t, bet te uz katra soļa traucÄ“s tas, ko dÄ“vÄ“ par cilvÄ“cisko faktoru.

Tavi cīņubiedri bÅ«s tie, kuri vÄ“l necÄ«nās, kuri nav pat diletanti darāmajā. Bieži ir vÄ“l sliktāk, jo viņu zināšanas un izpratne ir nevis pareiza vai nepareiza, bet nekāda. Viņiem ir kāda nostāja, kuru ir dzirdÄ“juši TV vai lasÄ«juši plašsaziņas lÄ«dzekļos. Ja jautāsi, kāpÄ“c viņi tā apgalvo, bieži tie nespÄ“s savus apgalvojumus pamatot un skaidrot, par pierādÄ«šanu nav runas.

Redzi, tu vÄ“l nebÅ«si neko reāli izdarÄ«jis, tu vÄ“l nebÅ«si no sapulču telpām iznācis ārā, bet šajās darbÄ«bās bÅ«si pavadÄ«jis jau vairākus gadus.

Ir zināms, ka dzelzs ir jākaļ, kamÄ“r karsta. KamÄ“r tu runāsi, skaidrosi, aicināsi, tikmÄ“r potenciālie atbalstÄ«tāju un cīņubiedru «pūļi» paklÄ«dÄ«s, jo viņi grib visu, uzreiz un daudz, bet tu te mÄ“nešiem mÄ“li trin. Tas viņiem bÅ«s nogurdinoši un nepanesami.

Ja izvedÄ«si savus piecus atbalstÄ«tājus ielās nesagatavotus, kļūsi par apsmieklu un demonstrÄ“si savu neprasmi un organizatorisko vājumu. Tā tu publiski apliecināsi, ka neesi uzmanÄ«bas vÄ“rts, un bÅ«s par vienu klaunu vairāk, bet tajā pašÄ laikā bÅ«s tādi, kuriem tomÄ“r izdosies sapulcÄ“t tÅ«kstošus. Tev atliks vai nu pievienoties viņiem, tas ir, iekļauties viņu pÅ«lÄ«, kaut arÄ« tā tu izšÄ·Ä«dÄ«si un no klauna kļūsi par klaunu pūļa daļiņu, vai, ja paveiksies, izkalposies lÄ«dz pat svÄ«tai.

Grēcīgā zeme

KāpÄ“c tā? TāpÄ“c, ka tu tiecies pÄ“c zvaigznÄ“m, bet nepārzini grÄ“cÄ«go zemi, uz kuras stāvi. Zemi pieminu ne tiešÄ nozÄ«mÄ“. Tik daudz tev ir jāsaprot, taču, ja nesaproti pat to, tad tev nevajadzÄ“ja šo lasÄ«t, un ir brÄ«nums, ka tik ilgi lasi.

Kas ir tavs potenciālais kareivis, tavs cīņubiedrs un ideju atbalstītājs?

Piedod manu uzdrÄ«kstÄ“šanos un augstprātÄ«bu, bet tiem, kurus tu uzrunāsi, patiesÄ«bā tas, kas rÅ«p tev, nerÅ«pÄ“s. Viņi kompānijas pÄ“c, sarunas vai «komunikācijas» kultÅ«ras mudināti, uzturÄ“s sarunu, bet tikai tik ilgi, kamÄ“r tu no viņiem neprasÄ«si konkrÄ“tu darbÄ«bu un, pasarg’, Dievs, neuzliksi viņiem kādu pienākumu un vÄ“l atļausies kontrolÄ“t padarÄ«to.

Viņiem patiesi rÅ«p un ir svarÄ«gs pavisam kas cits. Kur iekārtoties darbā, kā nepazaudÄ“t esošo darbu, kā pabarot Ä£imeni, kā sagaidÄ«t bÄ“rnu no skolas, kā aizvest un izņemt bÄ“rnu no bÄ“rnudārza, kā kārtÄ“jo reizi izlÄ«gt ar sievu, kā salabt ar kaimiņu, kuru pirms dažām dienām nolamājis...

Trakākais ir tas, ka viņiem nepiemÄ«t nekāda analÄ«tiskā un kritiskā spriešanas spÄ“ja. Viņi neprot izdarÄ«t secinājumus un bieži nesaprot lietas bÅ«tÄ«bu. Ar šÄdām Ä«pašÄ«bām ir apveltÄ«ts vairums cilvÄ“ku un, iespÄ“jams, arÄ« tu. Vairums cilvÄ“ku nav spÄ“jÄ«gi izprast notiekošo pagastā, pilsÄ“tā, valstÄ« un pasaulÄ“. Viņiem labākajā gadÄ«jumā piemÄ«t tikai tās atziņas un «viedokļi», kurus kāds ir ielicis viņu galvās. Viņiem nav sava viedokļa, viņi nespÄ“j analizÄ“t un secināt.

Ja domā, ka minÄ“tais attiecas tikai uz tā saucamajiem parastajiem cilvÄ“kiem, tad tu maldies. Tas ļoti lielā mÄ“rā attiecas arÄ« uz tiem, kurus dÄ“vÄ“jam par blogeriem, informatÄ«vo kanālu Ä«pašniekiem un pat profesionāliem žurnālistiem, arÄ« politiÄ·iem un pat daudziem valstsvÄ«riem.

Kā visi, tā es

Vairums cilvÄ“ku tic tam, kas kaut kur rakstÄ«ts, tam, kas apgalvots TV vai jÅ«tÅ«bÄ“. Viņiem arÄ« tante, kura kaut ko teica, ir ticams informācijas avots. Viņiem nepiemÄ«t kritiska izvÄ“rtÄ“šana un pārbaudÄ«šana, drÄ«zāk pretÄ“ji.

Viņi vienmÄ“r rÄ«kosies «kā visi». Viņi neizniekos savu balsi, balsojot par tiem, kurus «vienalga neievÄ“lÄ“s». Nav svarÄ«gi, kas tie ir par cilvÄ“kiem un ko tie grasās darÄ«t. Viņš balso tikai par tiem, «kuriem ir izredzes», tic tikai tiem, kas ir pie varas, un paļaujas tikai uz tiem, kam ir vara, bet tev tās nav. Viņi vienmÄ“r nostāsies stiprākā pusÄ“ un paspers ar kāju vājāko.

Tu teiksi, nu tad jau sanāk, ka nevajag neko darÄ«t, lai visus sašpricÄ“, lai visus noindÄ“ ar nekvalitatÄ«vu pārtiku, lai sagandÄ“ dabu, lai legalizÄ“ okupāciju... Un, ja tu tā teiksi, tad tas pierādÄ«s tieši to, ko apgalvoju dažas rindiņas iepriekš.

Pirmkārt, tas tev tā sanāk! Man tā nesanāk un es tā neesmu teicis, tāpēc neliec manā mutē tos vārdus un nepiedēvē maniem pirkstiem tos tekstus, kurus neesmu teicis un rakstījis!

Latvieši saka – dari, ko darÄ«dams, apdomā galu! Vai tu apdomāji?

Tātad, ja vÄ“lies darÄ«t, ja uzdrošinies sākt cīņu, tad meklÄ“ cīņubiedrus tur un tajos, kuri spÄ“j cÄ«nÄ«ties, kuri spÄ“j «turÄ“t sitienus», kuri spÄ“j analizÄ“t, izprast un secināt. Nepaļaujies uz pÅ«li! PÅ«lÄ« viņu nav!

Vieno zem karoga – draudzÄ“simies pret... (daudzpunktu vietā vari ierakstÄ«t to, pret ko grasies cÄ«nÄ«ties).

Caurkrituši politiÄ·i

Un, ja tā rÄ«kosies, tu secināsi, ka visus, kas potenciāli tev spÄ“tu palÄ«dzÄ“t, kāds jau ir uzrunājis, iesaistÄ«jis un jau izmanto. Viņi bÅ«s jau nopirkti, pārdevušies vai piespiesti.

IespÄ“jams, ka tevi pat uzklausÄ«s, viņiem ar tevi bÅ«s interesanti pačalot, bet pÄ“c neauglÄ«gām sarunām nekāda rÄ«cÄ«ba nesekos. Jelkas pozitÄ«vs notiks tikai tad, kad tu uzrunāsi izstumtos, tos, kuri bÅ«s kādam kaut ko ne pa prātam izdarÄ«juši, apzagušies vai citādi kļuvuši nevajadzÄ«gi. Tie var bÅ«t grÄ“kā krituši politiÄ·i, vÄ“lÄ“šanās caurkritušie, kāda bankrotÄ“jusi partija, kas Ä·eras arÄ« pie salmiņa, lai izdzÄ«votu. Un tu bÅ«si viens no šiem salmiņiem.

Ä€. Hitlers nedibināja savu partiju, bet pārņēma jau esošu. ArÄ« tu vari iekļauties kādā politiskā spÄ“kā un tad, izmantojot šÄ spÄ“ka resursus, virzÄ«t savas idejas, bet, kad bÅ«si iepazinis varas mehānismus, sapratÄ«si, ka tavas idejas nevar Ä«stenot, lÄ«dz tās kādam no varnešiem nekļūs izdevÄ«gas. Tu bÅ«si interesanti pavadÄ«jis laiku, bet tavas idejas nebÅ«s Ä«stenojošÄs ne par vienu milimetru, bet tās, kuras bÅ«s Ä«stenojušÄs, bÅ«s tapušas bez tavas lÄ«dzdalÄ«bas. Tev atliks tikai piebilst – es taču jau sen teicu, ka tā vajag...

Tu atkal teiksi – nu tad jau neko nevar izdarÄ«t! Var izdarÄ«t, bet, lai varÄ“tu, ir jādara, bet, lai darÄ«tu, ir jāvar varÄ“t. Neliels kalambÅ«rs, bet neaizmirsti, ka ir tikai viens gadÄ«jums, kad mazais cinÄ«tis gāž lielo vezumu. Tas notiek tad, kad cinÄ«tis gadās zem vezuma riteņa, tas ir, konkrÄ“tā vietā un laikā. Bez tā cinÄ«ša eksistence nekādi neietekmÄ“ vezuma virzÄ«bu.

Reāli darbi

Lai tu varētu jel ko izdarīt, tev ir jākļūst vismaz taviem atbalstītājiem vajadzīgam. Reāli, nevis deklaratīvi. Tiem ir jātiecas tevi satikt, tevi uzklausīt, ar tevi parunāt, un tev ir jāspēj to sniegt, atrast tam laiku un reāli palīdzēt grūtā brīdī. Ar līdzjūtībām cauri netiksi.

Ja ap tevi bÅ«s «kolektÄ«vs», tad ar tevi sāks rÄ“Ä·ināties citi kolektÄ«vi un pagastā vai rajonā ietekmÄ«gas personas.

Tev ir nepieciešami reāli darbi, ar kuriem veidot savu autoritāti, tÄ“lu un apliecināt savu varÄ“šanu.

Tev ir jāsapulcē tie, kuri vēl neizprot, neprot analizēt un secināt. Iemāci viņiem izpratni, māci analizēt un iemāci pareizi secināt. Iemācīt to tu varēsi tikai tad, ja pats proti un saproti.

Un, kad paies gadi, tu bÅ«si izaudzÄ“jis savu «armiju», kura maršÄ“s tevis nospraustajā virzienā. Tā no pionieriem tapa komjaunieši, no komjauniešiem partijas kandidāti un vÄ“lāk biedri.

Esi gatavs, ka tavus janičārus pārpirks, pārvilinās un dažus tu pats padzīsi. Vienalga, kādi jau paliks, un tu nebūsi viens. Vai esi tam gatavs?

Tu vari arÄ« iesÄ“sties svešÄs ragavās un pārņemt grožus, bet tavu rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu un domu gājienu ierobežos ragavu izmÄ“rs un vilcÄ“ja varÄ“šana.

Skola

Nobeigumā par to, ar ko sāku, – par zvaigznÄ“m. Vai zini, kāpÄ“c skolā ir divpadsmit klases? TāpÄ“c, ka, lai saprastu otrās klases vielu, ir gads jāpavada pirmajā klasÄ“. Ja izlaist pirmo klasi, tad kaut ko jau no otrajā klasÄ“ mācÄ«tā var iegaumÄ“t, bet, ja izlaist septÄ«to un klausÄ«ties uzreiz divpadsmito, iegaumÄ“t un saprast izdosies vÄ“l mazāk.

Visam savs laiks un sava secība.

KāpÄ“c es, kad sapratu, kā tā lieta darbojas, nespÄ“ju neko mainÄ«t? TāpÄ“c, ka biju viens, un «viens ir karotājs» tikai atsevišÄ·os gadÄ«jumos. ArÄ« šis raksts ir viena atsevišÄ·a darbÄ«ba, kas aizpilda kādu lodziņu kādā klasÄ“, bet lÄ«dz vidusskolas atestātam vÄ“l tāls ceļš un kur nu vÄ“l lÄ«dz reālai praksei un tās rezultātam.

Es nedarīju to, ko iesaku tev, es diemžēl septiņklasniekiem stāstīju divpadsmitajai klasei piemērotas atziņas.

Tev ir jāzina, ka katra politiska partija ir kādu cilvÄ“ku biznesa projekts, pat tajos gadÄ«jumos, kad tas tā nav. NākotnÄ“ tā noteikti bÅ«s. Ja nebÅ«s, tas nozÄ«mÄ“, ka šÄds biznesa projekts nes zaudÄ“jumus un nav rentabls. Tas labākajā gadÄ«jumā spÄ“j nÄ«kuļot, bet kam nÄ«kulis ir vajadzÄ«gs un ko tas spÄ“j padarÄ«t? Kādu vezumu gāzt? ŠÄdā gadÄ«jumā «investors» meklÄ“s citu biznesa projektu, kurā veiksmÄ«gi investÄ“t.

Ja tu mani nesaproti, tad tas ir tāpēc, ka maz esi lasījis, maz domājis un maz secinājis.

Gadījumā, ja esi to darījis vairāk par mani, tad esmu gatavs no tevis mācīties, tevi klausīt, mainīties, un kopā mums izdosies.