Iesaki rakstu:

29. aprÄ«lis ir mana pÄ“dÄ“jā darba diena RÄ«gas zoodārzā. Un, kā teikt, ja aiziet, tad aiziet ar mÅ«ziku!... Šo Zoodārza Himnu esmu dziedājis daudzus gadus. Ne visus 32, kurus esmu bijis saistÄ«ts ar Zoodārzu, jo Himna radās kaut kad procesā, pateicoties ElvÄ«rai un Daigai. Dziedājām, skaidri apzinoties, ka esam draugi, kolektÄ«vs un domubiedri nevis teorÄ“tiski, bet arÄ« ikdienā. Dziedājām tad, kad pÄ“c darba, kurā stundas neskaitÄ«jām, bijām gatavi arÄ« atpÅ«sties, stundas neskaitot. Visi kopā.

Visi kopā esam Ä·Ä“ruši izbÄ“gušos vilkus un degunlāčus, dzinuši ziemeļbriežus un svinÄ“juši svÄ“tkus. Visi kopā esam lepojušies, ka Zoodārza vÄ“sture nav mÄ“rojama laikos no viena direktora darbā iecelšanas brīža lÄ«dz nākošajam. Ä»oti jau negribÄ“tos, lai Zoodārza Himna "rebrendinga" rezultātā pazustu nebÅ«tÄ«bā, jo patiesi vienot var tikai emocijas, nevis nauda vai karjera.

MontÄ“ju šo video un domāju - nu izdziediet, Draugi, šo mazliet sentimentālo dziesmu! Kad alga par mazu, kad darba par daudz, kad šÄ·iet, ka viss slikti... "Tā ir mana darba vieta.... Zoodārzs - tas nav vis nieks..." Un mÄ“Ä£iniet pieņemt, ka patiesÄ«bā jau jÅ«s kalpojat zoodārzam, kalpojat dzÄ«vniekiem! Ne jau kādam citam!...

Un piedodiet, ka es neizturēju!!!