Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvÄ“restÄ«bas teoriju patiesums šeit nav bÅ«tisks. Vārdu savienojums “sazvÄ“restÄ«bas teorija” sākotnÄ“ji nenozÄ«mÄ“, ka šÄ« teorija pauž nepatiesÄ«bu, vien to, ka tā apraksta vairāku spÄ“lÄ“tāju sazvÄ“rÄ“šanos. Taču skaidrs, ka mÅ«sdienās šim vārdu savienojumam ir negatÄ«va konotācija — ar to apzÄ«mÄ“ stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatÄ«t par patiesiem.

Apgalvojumi, ka vairums sazvÄ“restÄ«bu teoriju vÄ“lāk izrādās patiesÄ«ba vai ka vairums to ir slima suņa murgi, ir vienlÄ«dz patiesi un vienlÄ«dz tukši. TÄ“ze, ka vairums CNN par sazvÄ“restÄ«bas teorijām nosauktais vÄ“lāk izrādās visai precÄ«zs faktiski notikušÄ apraksts, nepamato nevienas nākamās teorijas patiesumu. Tas tikai retrospektÄ«vi parāda CNN uzticamÄ«bu kādā laika nogrieznÄ«.

Ja ganu zÄ“ns desmito reizi bļauj “Vilks!”, kad lÄ«dz tam vilka nav bijis, tas neko nepastāsta par pašreizÄ“jo lietu stāvokli mežmalā. Pat ne to, ka vilka nav. VarbÅ«t tikai to, ka ganu zÄ“ns ir suns un cenšas ar riešanu aizbaidÄ«t iespÄ“jamo vilku.

Jebkāda teorija, lai vai kā to nosauc pamatstraume vai kāds cits, ir modelis, kā skatÄ«ties uz notiekošajiem procesiem. Par sazvÄ“restÄ«bas teorijām runā tad, kad tiek virzÄ«ts vismaz sākotnÄ“ji visai mazticamu ideju kopums, kas izskaidro notiekošo ar nosacÄ«ti fantastisku, apzināti koordinÄ“tu vairāku spÄ“lÄ“tāju darbÄ«bu konkrÄ“ta mÄ“rÄ·a sasniegšanai. Visi šie apzÄ«mÄ“jumi ir subjektÄ«vi un atkarÄ«gi no tā, cik lielā mÄ“rā jums gribas vai cik lielā mÄ“rā spÄ“jat noticÄ“t piedāvātajam.

Pavisam godprātÄ«gas un profesionālas izmeklÄ“šanas iestādes arÄ« nodarbojas ar to, kas no malas varÄ“tu izskatÄ«ties pÄ“c sazvÄ“restÄ«bas teoriju vÄ“rpšanas. Tas ir normāls izziņas process. Realitātei neatbilstošÄs teorijas pamazām tiek atmestas, pāri paliek neapgāžamās. Uz tām arÄ« balsta operatÄ«vās darbÄ«bas un vÄ“lāk apsÅ«dzÄ«bas.

Kad grafomāni raksta viedokļrakstus vai antropologi apcerÄ“jumus un zinātnieki publikācijas, viņi arÄ« vÄ“rpj teorijas. Fakts, ka viņi savas teorijas balsta uz citu savÄ“rptām teorijām un pašu veiktiem novÄ“rojumiem, nemaina faktu, ka tās ir lielā mÄ“rā teorijas. Populārāks un mazāk notašÄ·Ä«ts vārds šiem piedāvājumiem par to, “kā lietas patiesÄ«bā varÄ“tu bÅ«t”, ir naratÄ«vi jeb stāsti. ArÄ« nesenā apcerÄ“jumā minÄ“tās ideoloÄ£ijas.

Gan gravitācijas teoriju, gan relativitātes teoriju sauc par teoriju tāpÄ“c, ka tās tādas ir. Realitāte visā tās pilnÄ«bā nav reducÄ“jama ne uz kādu modeli. Bet tas nenozÄ«mÄ“, ka visas teorijas ir sliktas vai relatÄ«vas. Ja nosaka rāmjus un puslÄ«dz apzinās teorijas mÄ“rÄ·us, un var novÄ“rtÄ“t, ka teorija tos sasniedz, tad vārdi “teorija”, “naratÄ«vs” vai “interpretācija” netiek Ä«paši uzsvÄ“rti. Skaidrs, ka mÄ“s vienmÄ“r operÄ“jam ar nepilnÄ«gām, subjektÄ«vām abstrakcijām. To tā speciāli jāizceļ tikai tad, kad mÄ“s cenšamies izkāpt no viena redzÄ“juma un salÄ«dzināt tā derÄ«gumu ar citiem.

TāpÄ“c jautājums šÄ«s rindas lasošajiem sazvÄ“restÄ«bas teoriju cienÄ«tājiem un tālāk padevÄ“jiem ir šÄds: kāds ir jÅ«su mÄ“rÄ·is? Vai jÅ«s esat paredzÄ“jis veikt kaut kādu reālu, praktisku darbÄ«bu, kurā realizÄ“siet to, kas bÅ«tu jādara apzinÄ«gam pilsonim, ja teorija izrādÄ«tos patiesa? VarbÅ«t vispirms der pārliecināties par teorijas patiesumu. Vai jÅ«s esat iecerÄ“jis kādu rÄ«cÄ«bu šajā virzienā? Vai arÄ« jÅ«s vienkārši sÄ“dÄ“siet dÄ«vānā un priecāsities, ka jums ir izdevies iegÅ«t vismaz vienā jautājumā tādu apbrÄ«nojamu viszinÄ«bu?

Paņemsim plakanās zemes teoriju, kas, neskatoties uz savu nederÄ«gumu praktiskā dzÄ«vÄ“, ir ļoti simpātiska. Vai tad jums nav paticis skatÄ«ties uz neeksistÄ“jošu pasauļu kartÄ“m piedzÄ«vojumu grāmatu iekšÄ“jos vākos? Bet te tiek piedāvātas kartes, kurās jÅ«s pats atrodaties un pÄ“c kurām jÅ«s arÄ« varat visai reāli kaut kur aizbraukt. MÄ“rogi nebÅ«s saskanÄ«gi, bet citādāk jau nav nepareizi.

Nevar noliegt, ka plakanās zemes kartÄ“s un arÄ« visādos asprātÄ«gos papildinošos stāstÄ«jumos ir šis tas nosacÄ«ti patiess. Ja kādu no vairumam pašsaprotamajiem priekšstatiem par telpiskumu atmet, tad nav grÅ«ti, piemÄ“ram, ÄŒertoku jeb Velnezeru netālu no Aglonas uzskatÄ«t par visu plakano sauszemi apskalojošu okeānu.

BÄ“dÄ«gi slavenajās plakanzemju teorijās gan visai pasaulei apkārt ir AntarktÄ«da, bet tas nemaina lietas bÅ«tÄ«bu. MÄ“s ņemsim ÄŒertoku. Apiesim apkārt šim mazajam, apaļajam ezeram un teiksim, ka ir apiets apkārt visai pasaules sauszemei. Tā ir tāda feina un nevainÄ«ga nodarbošanās — apdomāt, kā bÅ«tu, ja bÅ«tu (ignorÄ“jot kaut ko acÄ«mredzami aplamu), kas ir daļa no intelektuālās izziņas procesa. Bet jautājums ir cits. Kad cilvÄ“ki ar šÄ«m teorijām dalās socmedijos (un šÄ« ir tikai piemÄ“rs; var ņemt arÄ« realitātei daudz tuvākas teorijas un pavisam “reālas”), ko viņi Ä«sti dara — ko viņi mÄ“Ä£ina panākt?

VarÄ“ja saprast pandÄ“mijas laika sazvÄ“restÄ«bas teorijas par vakcÄ«nu mÄ“rÄ·tiecÄ«go ļaunprātÄ«bu. Šajā slejā jau toreiz rakstÄ«ju par velniem ezerā (nesaistÄ«ti ar ÄŒertoku). CilvÄ“ki runā, lai paustu, pārbaudÄ«tu un izplatÄ«tu savas attieksmes, lai meklÄ“tu savÄ“jos. Ä»audÄ«m bija sajÅ«ta, ka ar vakcÄ«nu steidzamo izstrādi, aÄ£itāciju un sekojošo uzspiešanu kaut kas nebija tÄ«rs. Bet “datos balstÄ«tu” argumentu pie rokas visiem nebija, un, ja kādam kaut ko izdevās sagrābstÄ«t, viņu norakstÄ«ja kā nepietiekami kvalificÄ“tu. NetaisnÄ«bas sajÅ«ta bija liela, to pastiprināja ignorÄ“šana un apsaukāšana. CilvÄ“ki atmeta roku sarunām un bija gatavi parādÄ«t savu pozÄ«ciju ar lielgabaliem. Ja bija kaut kāda teorija, kas šo sentimentu reprezentÄ“ja — lai notiek. Mikroskopiski robotiņi vakcÄ«nās? Lai notiek. Atbilst idejai, ka kaut kas nav tÄ«rs. Å…emam un vālÄ“jam.

VarÄ“ja saprast idejas, ka kovidu izsmidzina no lidmašÄ«nām. Nav jau tā, ka no lidmašÄ«nām nekad nekas nav ticis smidzināts iedarbÄ«bai uz cilvÄ“kiem. CilvÄ“ki nejutās atbildÄ«gi par kovida izcelšanos un tam sekojošo paniku, bet kādam ir jāuzņemas atbildÄ«ba. Tātad kāds to ir vienkārši uzgāzis mums uz galvas. Ir teorija? Ä»oti labi, ņemam ciet, laižam tālāk.

Kā jau šajā slejā vairākkārt rakstÄ«ts, pamatstraumes galvenā kļūda bija nespÄ“ja šo teoriju izplatÄ«bu (tā saucamo dezinformāciju) uztvert pÄ“c bÅ«tÄ«bas kā protestu un neizpratni. Turklāt pamatotu. Bet valdÄ«kļi un rakstoņi vispārÄ“jas bezkonkurences apstākļos mums nebija tie augstākās raudzes, un viņiem tāda reāla empātija vai antropoloÄ£iska zinātkāre pašiem Ä«sti nepiemita. Tāpat kā putains konspirologs varnešus redzÄ“ja tikai kā kaut kādu uzpirktus pavēļu izpildÄ«tājus, tā pamatstraumes smilga konspirologu izteikumos redzÄ“ja tikai komisko virskārtu — hipotÄ“zes par Ä·irzakām un mÄ“rÄ·tiecÄ«gu iedzÄ«votāju skaita samazināšanu.

CilvÄ“ks redz pasauli ar cilvÄ“ka acÄ«m. Tāpat kā cilvÄ“kam šÄ·iet, ka viņš izmaina klimatu spÄ“jāk nekā tÅ«kstošgadÄ«gi un simttÅ«kstošgadÄ«gi procesi, tā cilvÄ“kam reizÄ“m aplami šÄ·iet, ka makroprocesi globālajā sabiedrÄ«bā ir dažu cilvÄ“ku apzināti ļaunprātÄ«gas rÄ«cÄ«bas rezultāts.

Šodien mÄ“s runājam par cilvÄ“kiem, kas negrib bÅ«t bandinieki pasaulÄ“, kuru pārvalda dažādas sazvÄ“rnieku grupas. Pieaugušu cilvÄ“ku sabiedrÄ«bā vajadzÄ“tu bÅ«t tā kā pašsaprotamam, ka ļoti daudz kas pasaulÄ“ notiek ārpus publiskās telpas. Ä»oti daudz kas notiek ne tā, kā par to vÄ“sta ziņās. JÅ«su pašu dzÄ«vÄ“s ne mazums notiek ne Ä«sti tā, kā varbÅ«t jÅ«su draugi to spÄ“tu atstāstÄ«t.

Jebkāda notiekošÄ informatÄ«va reprezentācija cieš no tā paša, no kā cieš jebkāda teorija — no nepilnÄ«bas. Jebkāda publiski izplatÄ«to teoriju kārtÄ«ga apstrāde cieš no nemitÄ«gas paralÄ“lo notikumu sācensÄ«bas. AtšÄ·irÄ«bā no zinātniekiem un urÄ·iem, kas mūžīgi sēž pie viena jautājuma, sabiedrÄ«ba nemitÄ«gi lÄ«gojas, šaudās, lai izsekotu vispÄ“dÄ“jākajai karstajai aktualitātei. Jo vairāk globalizÄ“jamies un centralizÄ“jamies informācijas un kultÅ«ras patÄ“riņā un socmediju algoritmu dēļ un cilvÄ“ku iedziļināties nespÄ“jas rezultātā sāk izpausties viedokļu polarizācija, jo šaurāka ir tā josla, kuru informācijas ziņā mÄ“s kopumā pārklājam.

LÄ«dz ar to fakts, ka vidÄ“jais aritmÄ“tiskais pilsonis, tai skaitā šo rindu autors, vairumā jautājumu pieturas pie aplama priekšstata par faktiski notikušo, ir teju norma. Cik var to informāciju galvā sabāzt, tik var. (Turklāt jo nesakarÄ«gāki savā starpā ir informācijas gabaliņi, jo mazāk var sabāzt.) CilvÄ“ks, kas kaut ko ļoti labi zina, ļoti daudz ko zina sliktāk, nekā zina bÄ“dÄ«gi slavenais vidÄ“jais, internetam vai televizoram pastāvÄ«gi pielÄ«mÄ“tais.

Un tā nu grafomānam papÄ«rs tÅ«liņ jau sāks aptrÅ«kties, bet galvenais nav pateikts. Konspirologi (ar ko mÄ“s te saprotam arÄ« parastos teoriju retranslÄ“tājus savās socmediju lentās) negrib bÅ«t bandinieki šai pasaulÄ“. Bet vai konspirologi apzinās, ka viņi ar savu rÄ«cÄ«bu kā Ä«sti nekoordinÄ“ts kolektÄ«vs veido liela mÄ“roga parādÄ«bu, kuru tādi paši teorÄ“tiÄ·i grāvja otrā pusÄ“ arÄ« redz kā “sazvÄ“restÄ«bu”? Proti, kā Kremļa, troļļu fermu un info kara Ä£enerāļu virzÄ«tu dezinformācijas kampaņu?

Jums šÄ·iet, ka jÅ«s pats pieņemat lÄ“mumus, tāpat kā Ugam Dumpim par sevi šÄ·iet, bet, ja analizÄ“ jÅ«su vai Dumpja vietu attiecÄ«bu Ä·Ä“dÄ“s ar informatÄ«vo pasauli sev apkārt, tad var arÄ« teoretizÄ“t, ka jÅ«s esat, konspirologu valodā runājot, nopirkts. Lai paceļ roku tas, kurš ir drošs, ka nevienu brÄ«di nav savā informācijas patÄ“riņā un tālākpadošanā kļuvis par kādas organizÄ“tas kampaņas dalÄ«bnieku, par kuras organizāciju neko nav zinājis. TāpÄ“c der pajautāt sev, vai ir liela jÄ“ga no otra apsaukāšanas par nopirktu, ja otrs to samaksu neapjÄ“dz vai pat objektÄ«vi nesaņem.

Bet tas nav viss. Ko sev der pavaicāt ikvienam, kas savu dalÄ«šanos ar informāciju un piedalÄ«šanos visā šajā informācijas šÄ¼urā uzskata par apzinātu, mÄ“rÄ·tiecÄ«gu paša rÄ«cÄ«bu un nevis vienkārši sociālu, bezmÄ“rÄ·Ä«gu tusiņu: kāds ir jÅ«su mÄ“rÄ·is? InformÄ“t? Labi. Bet jÅ«s taču vÄ“laties, lai informācijai seko kāda rÄ«cÄ«ba, ne? JÅ«s taču vÄ“laties, lai jÅ«su informatÄ«vās darbÄ«bas rezultātā kaut kas mainÄ«tos? Vai arÄ« vienkārši esat ejošas preces pārdevÄ“js, kas risina savas materiālās vajadzÄ«bas?

Ir godÄ«gi jāatbild uz jautājumu, vai jÅ«s gadÄ«jumā neesat anarhists. Varat droši bÅ«t anarhists, bet ir jāsaprot, ka kārtÄ«gam anarhistam nav ko darÄ«t pie viena sarunu galda ar strukturÄ“tu sabiedrÄ«bas organizācijas formu atbalstÄ«tājiem. Ja jÅ«s patiešÄm esat anarhists un ceļā uz anarhiju jÅ«s piekopjat tādu kā mÄ“rÄ·tiecÄ«gu nejaušÄ«bas  piešpricÄ“šanu notikumiem, tad jums ir sava paša veselÄ«bas labad jāsaprot, ka jÅ«s taču nevÄ“laties dialogu. Fakts, ka pamatstraume jÅ«s ignorÄ“, ietilpst jÅ«su faktiskajā plānā, lai arÄ« varbÅ«t to ir grÅ«ti apzināties.

Un beidzamā lieta. Kas man salikās kopā pÄ“c kādas Arestoviča un ŠÄeļina sarunas par stratÄ“Ä£iskās plānošanas nepieciešamÄ«bu. Ja jÅ«su mÄ“rÄ·is nav anarhija. Ja mÄ“rÄ·is nav sociāls tusiņš. Ja mÄ“rÄ·is ir politisks, tātad attiecināms uz visu sabiedrÄ«bu un nevis uz jÅ«su privātajām vajadzÄ«bām. Tad lÄ«dzÄ«gi kā ieprikš manis minÄ“tajai Ivetai Kažokai arÄ« jums ir jāapzinās, ka neko konkrÄ“tu nevar realizÄ“t, nekādu labākas pasaules vÄ«ziju nevar Ä«stenot, ja to dara, sākot no nulles (no sevis) un beidzot ar sevi (ar nulli). Mīņājoties sākumpunktā.

Ja jÅ«s vÄ“laties piedalÄ«ties ilgtermiņa politiskā procesā, jums ir jāpievienojas kādām no kustÄ«bām, kas ir eksistÄ“jušas pirms jums (vai pirms jÅ«su “atmošanās”) un kas visdrÄ«zāk turpināsies arÄ« pÄ“c jums. Romas Katoļu baznÄ«ca ir viens tāds ilgtermiņa projekts. BrÄ«vmÅ«rnieki ir cits. Latvija arÄ« ir viens tāds projekts. Tādu projektu ir pa pilno. Tie savstarpÄ“ji reizÄ“m konkurÄ“, reizÄ“m pārklājas, citreiz produktÄ«vi mijiedarbojas. Jebkura kustÄ«ba, kura spÄ“j atstāt kaut kādas paliekošas izmaiņas uz sabiedrÄ«bas drÄ“bi, ir ilgtermiņa, stratÄ“Ä£isks projekts, kurā piedalās cilvÄ“ki, kas tam ir gatavoti, kas tam ir atlasÄ«ti un kas saprot projektu.

Vai tās ir sazvÄ“restÄ«bas teorijas pasaules pārvaldÄ«šanai? Jā, ja skatās no anarhista skatpunkta, kurš vÄ“las, lai pasaulÄ“ valdÄ«tu haoss un lai cilvÄ“ks nekādÄ«gi nevarÄ“tu pašorganizÄ“ties. Vai jÅ«s neticat Latvijas Republikas Satversmei, kas paredz, ka suverÄ“nā vara pieder Latvijas tautai? Vai jÅ«s neticat, ka lÄ«dzÄ«gi domājošiem cilvÄ“kiem bÅ«tu jāapvienojas partijās, lai artikulÄ“tu viņus vienojošu programmu? Vai jums nešÄ·iet, ka šÄda organizācija, lai saglabātu savu kvalitāti, centÄ«sies savām rindām nepielaist aizdomÄ«gus, kvalifikāciju ziņā nepiemÄ“rotus kadrus?

Neviena partija vai jebkāda cita veida mÄ“rÄ·tiecÄ«ga organizācija negribÄ“s savās rindās ekstrÄ“mistu, kas sabotÄ“s tās pašas programmu. TāpÄ“c no malas organizācijas darbÄ«ba var šÄ·ist necaurspÄ«dÄ«ga. Taču nodrošināt pilnu caurspÄ«dÄ«gumu un brÄ«vu pieejamÄ«bu jebkuram nozÄ«mÄ“ liegt cilvÄ“kiem iespÄ“ju pašorganizÄ“ties. TiesÄ«bas izslÄ“gt kādu no sava kolektÄ«va ir biedrošanās brÄ«vÄ«bas esence.

Pasaules ekonomikas forums (WEF) ir izkārtne, zem kuras satiekas cilvÄ“ki, kuriem ir šÄda stratÄ“Ä£iska domāšana. Viņiem ir visas tiesÄ«bas to darÄ«t. Viņu projekts jums var nepatikt. Bet no tā, ka jÅ«s ar pirkstu parādāt, ka, lÅ«k, viņi tur satiekas un runā par to, kādai pasaulei jābÅ«t, jÅ«s neesat neko atklājis. JÅ«su rÄ«cÄ«bai, ja tā ir pozitÄ«va (konstruktÄ«va), ja jums nepatÄ«k WEF piedāvātā programma, ir jābÅ«t vÄ“rstai uz organizÄ“šanos ar lÄ«dzÄ«gi domājošajiem zem kaut kāda ilgtermiņa projekta, kas artikulÄ“ konkrÄ“tu WEF programmas kritiku un veic pasākumus lai iedarbotos pretÄ“ji tai. Vai par labu kaut kam konkrÄ“tam citam. JÅ«s varat, protams, bÅ«t informācijas kara dalÄ«bnieki, bet no tā ir maza jÄ“ga, ja jÅ«su apsÅ«dzÄ«ba ir vienkārši, ka pretinieks, lÅ«k, organizÄ“jas ierindā. Jā, un kas par to?

ApsÅ«dzÄ«bas var bÅ«t tikai tad, ja šÄdas grupas uzurpÄ“ varu (tai skaitā ceturto — brÄ«vus un neatkarÄ«gus medijus), par kuru ir iepriekš panākta vienošanās. ApsÅ«dzÄ«bas var bÅ«t, ja šÄ«s organizācijas pārkāpj kāda lielāka mÄ“roga politisku vienošanos vai izpratni, vai pat pašu deklarÄ“tu uzticÄ«bu kādai vÄ“rtÄ«bai, piemÄ“ram, demokrātijai, un vienlaicÄ«gi ar savu rÄ«cÄ«bu to iznÄ«cina. Bet arÄ« tad, kad tas tiek precÄ«zi norādÄ«ts, ir nepārtraukti jākonkretizÄ“ sev — ko tālāk?

Ja nemÄ“Ä£ināt precizÄ“t, ko tieši jÅ«s mÄ“Ä£ināt panākt, kad rādāt ar pirkstu debesÄ«s uz “izsmidzināto kovidu”, jÅ«s visdrÄ«zāk vienkārši esat vai nu šova baudÄ«tājs, vai bandinieks kādas citas sazvÄ“restÄ«bas plānā.

Novērtē šo rakstu:

0
0