SazvÄ“restÄ«bas teoriju cienÄ«tÄjiem ir jÄpajautÄ sev: bet kÄda ilgtermiņa mÄ“rÄ·a labÄ darbojos es?
JÄzeps BaÅ¡ko, juniors · 26.03.2023. · Komentāri (0)Pirms ejam tÄlÄk, ir jÄuzsver, ka sazvÄ“restÄ«bas teoriju patiesums šeit nav bÅ«tisks. VÄrdu savienojums “sazvÄ“restÄ«bas teorija” sÄkotnÄ“ji nenozÄ«mÄ“, ka šÄ« teorija pauž nepatiesÄ«bu, vien to, ka tÄ apraksta vairÄku spÄ“lÄ“tÄju sazvÄ“rÄ“šanos. TaÄu skaidrs, ka mÅ«sdienÄs šim vÄrdu savienojumam ir negatÄ«va konotÄcija — ar to apzÄ«mÄ“ stÄstus, kurus publiskajÄ telpÄ nav pieņemts uzskatÄ«t par patiesiem.
Apgalvojumi, ka vairums sazvÄ“restÄ«bu teoriju vÄ“lÄk izrÄdÄs patiesÄ«ba vai ka vairums to ir slima suņa murgi, ir vienlÄ«dz patiesi un vienlÄ«dz tukši. TÄ“ze, ka vairums CNN par sazvÄ“restÄ«bas teorijÄm nosauktais vÄ“lÄk izrÄdÄs visai precÄ«zs faktiski notikušÄ apraksts, nepamato nevienas nÄkamÄs teorijas patiesumu. Tas tikai retrospektÄ«vi parÄda CNN uzticamÄ«bu kÄdÄ laika nogrieznÄ«.
Ja ganu zÄ“ns desmito reizi bļauj “Vilks!”, kad lÄ«dz tam vilka nav bijis, tas neko nepastÄsta par pašreizÄ“jo lietu stÄvokli mežmalÄ. Pat ne to, ka vilka nav. VarbÅ«t tikai to, ka ganu zÄ“ns ir suns un cenšas ar riešanu aizbaidÄ«t iespÄ“jamo vilku.
JebkÄda teorija, lai vai kÄ to nosauc pamatstraume vai kÄds cits, ir modelis, kÄ skatÄ«ties uz notiekošajiem procesiem. Par sazvÄ“restÄ«bas teorijÄm runÄ tad, kad tiek virzÄ«ts vismaz sÄkotnÄ“ji visai mazticamu ideju kopums, kas izskaidro notiekošo ar nosacÄ«ti fantastisku, apzinÄti koordinÄ“tu vairÄku spÄ“lÄ“tÄju darbÄ«bu konkrÄ“ta mÄ“rÄ·a sasniegšanai. Visi šie apzÄ«mÄ“jumi ir subjektÄ«vi un atkarÄ«gi no tÄ, cik lielÄ mÄ“rÄ jums gribas vai cik lielÄ mÄ“rÄ spÄ“jat noticÄ“t piedÄvÄtajam.
Pavisam godprÄtÄ«gas un profesionÄlas izmeklÄ“šanas iestÄdes arÄ« nodarbojas ar to, kas no malas varÄ“tu izskatÄ«ties pÄ“c sazvÄ“restÄ«bas teoriju vÄ“rpšanas. Tas ir normÄls izziņas process. RealitÄtei neatbilstošÄs teorijas pamazÄm tiek atmestas, pÄri paliek neapgÄžamÄs. Uz tÄm arÄ« balsta operatÄ«vÄs darbÄ«bas un vÄ“lÄk apsÅ«dzÄ«bas.
Kad grafomÄni raksta viedokļrakstus vai antropologi apcerÄ“jumus un zinÄtnieki publikÄcijas, viņi arÄ« vÄ“rpj teorijas. Fakts, ka viņi savas teorijas balsta uz citu savÄ“rptÄm teorijÄm un pašu veiktiem novÄ“rojumiem, nemaina faktu, ka tÄs ir lielÄ mÄ“rÄ teorijas. PopulÄrÄks un mazÄk notašÄ·Ä«ts vÄrds šiem piedÄvÄjumiem par to, “kÄ lietas patiesÄ«bÄ varÄ“tu bÅ«t”, ir naratÄ«vi jeb stÄsti. ArÄ« nesenÄ apcerÄ“jumÄ minÄ“tÄs ideoloÄ£ijas.
Gan gravitÄcijas teoriju, gan relativitÄtes teoriju sauc par teoriju tÄpÄ“c, ka tÄs tÄdas ir. RealitÄte visÄ tÄs pilnÄ«bÄ nav reducÄ“jama ne uz kÄdu modeli. Bet tas nenozÄ«mÄ“, ka visas teorijas ir sliktas vai relatÄ«vas. Ja nosaka rÄmjus un puslÄ«dz apzinÄs teorijas mÄ“rÄ·us, un var novÄ“rtÄ“t, ka teorija tos sasniedz, tad vÄrdi “teorija”, “naratÄ«vs” vai “interpretÄcija” netiek Ä«paši uzsvÄ“rti. Skaidrs, ka mÄ“s vienmÄ“r operÄ“jam ar nepilnÄ«gÄm, subjektÄ«vÄm abstrakcijÄm. To tÄ speciÄli jÄizceļ tikai tad, kad mÄ“s cenšamies izkÄpt no viena redzÄ“juma un salÄ«dzinÄt tÄ derÄ«gumu ar citiem.
TÄpÄ“c jautÄjums šÄ«s rindas lasošajiem sazvÄ“restÄ«bas teoriju cienÄ«tÄjiem un tÄlÄk padevÄ“jiem ir šÄds: kÄds ir jÅ«su mÄ“rÄ·is? Vai jÅ«s esat paredzÄ“jis veikt kaut kÄdu reÄlu, praktisku darbÄ«bu, kurÄ realizÄ“siet to, kas bÅ«tu jÄdara apzinÄ«gam pilsonim, ja teorija izrÄdÄ«tos patiesa? VarbÅ«t vispirms der pÄrliecinÄties par teorijas patiesumu. Vai jÅ«s esat iecerÄ“jis kÄdu rÄ«cÄ«bu šajÄ virzienÄ? Vai arÄ« jÅ«s vienkÄrši sÄ“dÄ“siet dÄ«vÄnÄ un priecÄsities, ka jums ir izdevies iegÅ«t vismaz vienÄ jautÄjumÄ tÄdu apbrÄ«nojamu viszinÄ«bu?
Paņemsim plakanÄs zemes teoriju, kas, neskatoties uz savu nederÄ«gumu praktiskÄ dzÄ«vÄ“, ir ļoti simpÄtiska. Vai tad jums nav paticis skatÄ«ties uz neeksistÄ“jošu pasauļu kartÄ“m piedzÄ«vojumu grÄmatu iekšÄ“jos vÄkos? Bet te tiek piedÄvÄtas kartes, kurÄs jÅ«s pats atrodaties un pÄ“c kurÄm jÅ«s arÄ« varat visai reÄli kaut kur aizbraukt. MÄ“rogi nebÅ«s saskanÄ«gi, bet citÄdÄk jau nav nepareizi.
Nevar noliegt, ka plakanÄs zemes kartÄ“s un arÄ« visÄdos asprÄtÄ«gos papildinošos stÄstÄ«jumos ir šis tas nosacÄ«ti patiess. Ja kÄdu no vairumam pašsaprotamajiem priekšstatiem par telpiskumu atmet, tad nav grÅ«ti, piemÄ“ram, ÄŒertoku jeb Velnezeru netÄlu no Aglonas uzskatÄ«t par visu plakano sauszemi apskalojošu okeÄnu.
BÄ“dÄ«gi slavenajÄs plakanzemju teorijÄs gan visai pasaulei apkÄrt ir AntarktÄ«da, bet tas nemaina lietas bÅ«tÄ«bu. MÄ“s ņemsim ÄŒertoku. Apiesim apkÄrt šim mazajam, apaļajam ezeram un teiksim, ka ir apiets apkÄrt visai pasaules sauszemei. TÄ ir tÄda feina un nevainÄ«ga nodarbošanÄs — apdomÄt, kÄ bÅ«tu, ja bÅ«tu (ignorÄ“jot kaut ko acÄ«mredzami aplamu), kas ir daļa no intelektuÄlÄs izziņas procesa. Bet jautÄjums ir cits. Kad cilvÄ“ki ar šÄ«m teorijÄm dalÄs socmedijos (un šÄ« ir tikai piemÄ“rs; var ņemt arÄ« realitÄtei daudz tuvÄkas teorijas un pavisam “reÄlas”), ko viņi Ä«sti dara — ko viņi mÄ“Ä£ina panÄkt?
VarÄ“ja saprast pandÄ“mijas laika sazvÄ“restÄ«bas teorijas par vakcÄ«nu mÄ“rÄ·tiecÄ«go ļaunprÄtÄ«bu. ŠajÄ slejÄ jau toreiz rakstÄ«ju par velniem ezerÄ (nesaistÄ«ti ar ÄŒertoku). CilvÄ“ki runÄ, lai paustu, pÄrbaudÄ«tu un izplatÄ«tu savas attieksmes, lai meklÄ“tu savÄ“jos. Ä»audÄ«m bija sajÅ«ta, ka ar vakcÄ«nu steidzamo izstrÄdi, aÄ£itÄciju un sekojošo uzspiešanu kaut kas nebija tÄ«rs. Bet “datos balstÄ«tu” argumentu pie rokas visiem nebija, un, ja kÄdam kaut ko izdevÄs sagrÄbstÄ«t, viņu norakstÄ«ja kÄ nepietiekami kvalificÄ“tu. NetaisnÄ«bas sajÅ«ta bija liela, to pastiprinÄja ignorÄ“šana un apsaukÄšana. CilvÄ“ki atmeta roku sarunÄm un bija gatavi parÄdÄ«t savu pozÄ«ciju ar lielgabaliem. Ja bija kaut kÄda teorija, kas šo sentimentu reprezentÄ“ja — lai notiek. Mikroskopiski robotiņi vakcÄ«nÄs? Lai notiek. Atbilst idejai, ka kaut kas nav tÄ«rs. Å…emam un vÄlÄ“jam.
VarÄ“ja saprast idejas, ka kovidu izsmidzina no lidmašÄ«nÄm. Nav jau tÄ, ka no lidmašÄ«nÄm nekad nekas nav ticis smidzinÄts iedarbÄ«bai uz cilvÄ“kiem. CilvÄ“ki nejutÄs atbildÄ«gi par kovida izcelšanos un tam sekojošo paniku, bet kÄdam ir jÄuzņemas atbildÄ«ba. TÄtad kÄds to ir vienkÄrši uzgÄzis mums uz galvas. Ir teorija? Ä»oti labi, ņemam ciet, laižam tÄlÄk.
KÄ jau šajÄ slejÄ vairÄkkÄrt rakstÄ«ts, pamatstraumes galvenÄ kļūda bija nespÄ“ja šo teoriju izplatÄ«bu (tÄ saucamo dezinformÄciju) uztvert pÄ“c bÅ«tÄ«bas kÄ protestu un neizpratni. TurklÄt pamatotu. Bet valdÄ«kļi un rakstoņi vispÄrÄ“jas bezkonkurences apstÄkļos mums nebija tie augstÄkÄs raudzes, un viņiem tÄda reÄla empÄtija vai antropoloÄ£iska zinÄtkÄre pašiem Ä«sti nepiemita. TÄpat kÄ putains konspirologs varnešus redzÄ“ja tikai kÄ kaut kÄdu uzpirktus pavēļu izpildÄ«tÄjus, tÄ pamatstraumes smilga konspirologu izteikumos redzÄ“ja tikai komisko virskÄrtu — hipotÄ“zes par Ä·irzakÄm un mÄ“rÄ·tiecÄ«gu iedzÄ«votÄju skaita samazinÄšanu.
CilvÄ“ks redz pasauli ar cilvÄ“ka acÄ«m. TÄpat kÄ cilvÄ“kam šÄ·iet, ka viņš izmaina klimatu spÄ“jÄk nekÄ tÅ«kstošgadÄ«gi un simttÅ«kstošgadÄ«gi procesi, tÄ cilvÄ“kam reizÄ“m aplami šÄ·iet, ka makroprocesi globÄlajÄ sabiedrÄ«bÄ ir dažu cilvÄ“ku apzinÄti ļaunprÄtÄ«gas rÄ«cÄ«bas rezultÄts.
Šodien mÄ“s runÄjam par cilvÄ“kiem, kas negrib bÅ«t bandinieki pasaulÄ“, kuru pÄrvalda dažÄdas sazvÄ“rnieku grupas. Pieaugušu cilvÄ“ku sabiedrÄ«bÄ vajadzÄ“tu bÅ«t tÄ kÄ pašsaprotamam, ka ļoti daudz kas pasaulÄ“ notiek Ärpus publiskÄs telpas. Ä»oti daudz kas notiek ne tÄ, kÄ par to vÄ“sta ziņÄs. JÅ«su pašu dzÄ«vÄ“s ne mazums notiek ne Ä«sti tÄ, kÄ varbÅ«t jÅ«su draugi to spÄ“tu atstÄstÄ«t.
JebkÄda notiekošÄ informatÄ«va reprezentÄcija cieš no tÄ paša, no kÄ cieš jebkÄda teorija — no nepilnÄ«bas. JebkÄda publiski izplatÄ«to teoriju kÄrtÄ«ga apstrÄde cieš no nemitÄ«gas paralÄ“lo notikumu sÄcensÄ«bas. AtšÄ·irÄ«bÄ no zinÄtniekiem un urÄ·iem, kas mūžīgi sēž pie viena jautÄjuma, sabiedrÄ«ba nemitÄ«gi lÄ«gojas, šaudÄs, lai izsekotu vispÄ“dÄ“jÄkajai karstajai aktualitÄtei. Jo vairÄk globalizÄ“jamies un centralizÄ“jamies informÄcijas un kultÅ«ras patÄ“riÅ†Ä un socmediju algoritmu dēļ un cilvÄ“ku iedziļinÄties nespÄ“jas rezultÄtÄ sÄk izpausties viedokļu polarizÄcija, jo šaurÄka ir tÄ josla, kuru informÄcijas ziÅ†Ä mÄ“s kopumÄ pÄrklÄjam.
LÄ«dz ar to fakts, ka vidÄ“jais aritmÄ“tiskais pilsonis, tai skaitÄ šo rindu autors, vairumÄ jautÄjumu pieturas pie aplama priekšstata par faktiski notikušo, ir teju norma. Cik var to informÄciju galvÄ sabÄzt, tik var. (TurklÄt jo nesakarÄ«gÄki savÄ starpÄ ir informÄcijas gabaliņi, jo mazÄk var sabÄzt.) CilvÄ“ks, kas kaut ko ļoti labi zina, ļoti daudz ko zina sliktÄk, nekÄ zina bÄ“dÄ«gi slavenais vidÄ“jais, internetam vai televizoram pastÄvÄ«gi pielÄ«mÄ“tais.
Un tÄ nu grafomÄnam papÄ«rs tÅ«liņ jau sÄks aptrÅ«kties, bet galvenais nav pateikts. Konspirologi (ar ko mÄ“s te saprotam arÄ« parastos teoriju retranslÄ“tÄjus savÄs socmediju lentÄs) negrib bÅ«t bandinieki šai pasaulÄ“. Bet vai konspirologi apzinÄs, ka viņi ar savu rÄ«cÄ«bu kÄ Ä«sti nekoordinÄ“ts kolektÄ«vs veido liela mÄ“roga parÄdÄ«bu, kuru tÄdi paši teorÄ“tiÄ·i grÄvja otrÄ pusÄ“ arÄ« redz kÄ “sazvÄ“restÄ«bu”? Proti, kÄ Kremļa, troļļu fermu un info kara Ä£enerÄļu virzÄ«tu dezinformÄcijas kampaņu?
Jums šÄ·iet, ka jÅ«s pats pieņemat lÄ“mumus, tÄpat kÄ Ugam Dumpim par sevi šÄ·iet, bet, ja analizÄ“ jÅ«su vai Dumpja vietu attiecÄ«bu Ä·Ä“dÄ“s ar informatÄ«vo pasauli sev apkÄrt, tad var arÄ« teoretizÄ“t, ka jÅ«s esat, konspirologu valodÄ runÄjot, nopirkts. Lai paceļ roku tas, kurš ir drošs, ka nevienu brÄ«di nav savÄ informÄcijas patÄ“riÅ†Ä un tÄlÄkpadošanÄ kļuvis par kÄdas organizÄ“tas kampaņas dalÄ«bnieku, par kuras organizÄciju neko nav zinÄjis. TÄpÄ“c der pajautÄt sev, vai ir liela jÄ“ga no otra apsaukÄšanas par nopirktu, ja otrs to samaksu neapjÄ“dz vai pat objektÄ«vi nesaņem.
Bet tas nav viss. Ko sev der pavaicÄt ikvienam, kas savu dalÄ«šanos ar informÄciju un piedalÄ«šanos visÄ šajÄ informÄcijas šÄ¼urÄ uzskata par apzinÄtu, mÄ“rÄ·tiecÄ«gu paša rÄ«cÄ«bu un nevis vienkÄrši sociÄlu, bezmÄ“rÄ·Ä«gu tusiņu: kÄds ir jÅ«su mÄ“rÄ·is? InformÄ“t? Labi. Bet jÅ«s taÄu vÄ“laties, lai informÄcijai seko kÄda rÄ«cÄ«ba, ne? JÅ«s taÄu vÄ“laties, lai jÅ«su informatÄ«vÄs darbÄ«bas rezultÄtÄ kaut kas mainÄ«tos? Vai arÄ« vienkÄrši esat ejošas preces pÄrdevÄ“js, kas risina savas materiÄlÄs vajadzÄ«bas?
Ir godÄ«gi jÄatbild uz jautÄjumu, vai jÅ«s gadÄ«jumÄ neesat anarhists. Varat droši bÅ«t anarhists, bet ir jÄsaprot, ka kÄrtÄ«gam anarhistam nav ko darÄ«t pie viena sarunu galda ar strukturÄ“tu sabiedrÄ«bas organizÄcijas formu atbalstÄ«tÄjiem. Ja jÅ«s patiešÄm esat anarhists un ceÄ¼Ä uz anarhiju jÅ«s piekopjat tÄdu kÄ mÄ“rÄ·tiecÄ«gu nejaušÄ«bas piešpricÄ“šanu notikumiem, tad jums ir sava paša veselÄ«bas labad jÄsaprot, ka jÅ«s taÄu nevÄ“laties dialogu. Fakts, ka pamatstraume jÅ«s ignorÄ“, ietilpst jÅ«su faktiskajÄ plÄnÄ, lai arÄ« varbÅ«t to ir grÅ«ti apzinÄties.
Un beidzamÄ lieta. Kas man salikÄs kopÄ pÄ“c kÄdas ArestoviÄa un ŠÄeļina sarunas par stratÄ“Ä£iskÄs plÄnošanas nepieciešamÄ«bu. Ja jÅ«su mÄ“rÄ·is nav anarhija. Ja mÄ“rÄ·is nav sociÄls tusiņš. Ja mÄ“rÄ·is ir politisks, tÄtad attiecinÄms uz visu sabiedrÄ«bu un nevis uz jÅ«su privÄtajÄm vajadzÄ«bÄm. Tad lÄ«dzÄ«gi kÄ ieprikš manis minÄ“tajai Ivetai Kažokai arÄ« jums ir jÄapzinÄs, ka neko konkrÄ“tu nevar realizÄ“t, nekÄdu labÄkas pasaules vÄ«ziju nevar Ä«stenot, ja to dara, sÄkot no nulles (no sevis) un beidzot ar sevi (ar nulli). MīņÄjoties sÄkumpunktÄ.
Ja jÅ«s vÄ“laties piedalÄ«ties ilgtermiņa politiskÄ procesÄ, jums ir jÄpievienojas kÄdÄm no kustÄ«bÄm, kas ir eksistÄ“jušas pirms jums (vai pirms jÅ«su “atmošanÄs”) un kas visdrÄ«zÄk turpinÄsies arÄ« pÄ“c jums. Romas Katoļu baznÄ«ca ir viens tÄds ilgtermiņa projekts. BrÄ«vmÅ«rnieki ir cits. Latvija arÄ« ir viens tÄds projekts. TÄdu projektu ir pa pilno. Tie savstarpÄ“ji reizÄ“m konkurÄ“, reizÄ“m pÄrklÄjas, citreiz produktÄ«vi mijiedarbojas. Jebkura kustÄ«ba, kura spÄ“j atstÄt kaut kÄdas paliekošas izmaiņas uz sabiedrÄ«bas drÄ“bi, ir ilgtermiņa, stratÄ“Ä£isks projekts, kurÄ piedalÄs cilvÄ“ki, kas tam ir gatavoti, kas tam ir atlasÄ«ti un kas saprot projektu.
Vai tÄs ir sazvÄ“restÄ«bas teorijas pasaules pÄrvaldÄ«šanai? JÄ, ja skatÄs no anarhista skatpunkta, kurš vÄ“las, lai pasaulÄ“ valdÄ«tu haoss un lai cilvÄ“ks nekÄdÄ«gi nevarÄ“tu pašorganizÄ“ties. Vai jÅ«s neticat Latvijas Republikas Satversmei, kas paredz, ka suverÄ“nÄ vara pieder Latvijas tautai? Vai jÅ«s neticat, ka lÄ«dzÄ«gi domÄjošiem cilvÄ“kiem bÅ«tu jÄapvienojas partijÄs, lai artikulÄ“tu viņus vienojošu programmu? Vai jums nešÄ·iet, ka šÄda organizÄcija, lai saglabÄtu savu kvalitÄti, centÄ«sies savÄm rindÄm nepielaist aizdomÄ«gus, kvalifikÄciju ziÅ†Ä nepiemÄ“rotus kadrus?
Neviena partija vai jebkÄda cita veida mÄ“rÄ·tiecÄ«ga organizÄcija negribÄ“s savÄs rindÄs ekstrÄ“mistu, kas sabotÄ“s tÄs pašas programmu. TÄpÄ“c no malas organizÄcijas darbÄ«ba var šÄ·ist necaurspÄ«dÄ«ga. TaÄu nodrošinÄt pilnu caurspÄ«dÄ«gumu un brÄ«vu pieejamÄ«bu jebkuram nozÄ«mÄ“ liegt cilvÄ“kiem iespÄ“ju pašorganizÄ“ties. TiesÄ«bas izslÄ“gt kÄdu no sava kolektÄ«va ir biedrošanÄs brÄ«vÄ«bas esence.
Pasaules ekonomikas forums (WEF) ir izkÄrtne, zem kuras satiekas cilvÄ“ki, kuriem ir šÄda stratÄ“Ä£iska domÄšana. Viņiem ir visas tiesÄ«bas to darÄ«t. Viņu projekts jums var nepatikt. Bet no tÄ, ka jÅ«s ar pirkstu parÄdÄt, ka, lÅ«k, viņi tur satiekas un runÄ par to, kÄdai pasaulei jÄbÅ«t, jÅ«s neesat neko atklÄjis. JÅ«su rÄ«cÄ«bai, ja tÄ ir pozitÄ«va (konstruktÄ«va), ja jums nepatÄ«k WEF piedÄvÄtÄ programma, ir jÄbÅ«t vÄ“rstai uz organizÄ“šanos ar lÄ«dzÄ«gi domÄjošajiem zem kaut kÄda ilgtermiņa projekta, kas artikulÄ“ konkrÄ“tu WEF programmas kritiku un veic pasÄkumus lai iedarbotos pretÄ“ji tai. Vai par labu kaut kam konkrÄ“tam citam. JÅ«s varat, protams, bÅ«t informÄcijas kara dalÄ«bnieki, bet no tÄ ir maza jÄ“ga, ja jÅ«su apsÅ«dzÄ«ba ir vienkÄrši, ka pretinieks, lÅ«k, organizÄ“jas ierindÄ. JÄ, un kas par to?
ApsÅ«dzÄ«bas var bÅ«t tikai tad, ja šÄdas grupas uzurpÄ“ varu (tai skaitÄ ceturto — brÄ«vus un neatkarÄ«gus medijus), par kuru ir iepriekš panÄkta vienošanÄs. ApsÅ«dzÄ«bas var bÅ«t, ja šÄ«s organizÄcijas pÄrkÄpj kÄda lielÄka mÄ“roga politisku vienošanos vai izpratni, vai pat pašu deklarÄ“tu uzticÄ«bu kÄdai vÄ“rtÄ«bai, piemÄ“ram, demokrÄtijai, un vienlaicÄ«gi ar savu rÄ«cÄ«bu to iznÄ«cina. Bet arÄ« tad, kad tas tiek precÄ«zi norÄdÄ«ts, ir nepÄrtraukti jÄkonkretizÄ“ sev — ko tÄlÄk?
Ja nemÄ“Ä£inÄt precizÄ“t, ko tieši jÅ«s mÄ“Ä£inÄt panÄkt, kad rÄdÄt ar pirkstu debesÄ«s uz “izsmidzinÄto kovidu”, jÅ«s visdrÄ«zÄk vienkÄrši esat vai nu šova baudÄ«tÄjs, vai bandinieks kÄdas citas sazvÄ“restÄ«bas plÄnÄ.