Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„Oligarhu apkalpotājs” Mārcis Bendiks un „manipulatori” JurÄ£is Liepnieks un Lato Lapsa, kritizÄ“jot sabiedriskos medijus un mani, darbojas kā Kremļa aÄ£enti, - ar šÄdu paziņojumu šodien „sabiedriskā” Latvijas radio Ä“terā klajā nāca „sabiedrisko mediju ombuds” Anda Rožukalne. PublicÄ“jam „ombuda” izteiksmÄ«gos analÄ«tiskos secinājumus bez plašÄkiem komentāriem:

„Rakstot kara vadlÄ«nijas, es saņēmu arÄ« jautājumus no rus.lsm kolÄ“Ä£iem, kurus es ātri vienā vÄ“lā, vÄ“lā vakarā mÄ“Ä£ināju atbildÄ“t, un, tā kā kolÄ“Ä£iem šÄ«s atbildes ļoti patika, tas tika publicÄ“ts kopā ar vadlÄ«nijām. Un, protams, tās atbildes bija ļoti Ä«sas, lakoniskas, un tur bija viens jautājums par to, cik naidÄ«gi vai kā var apzÄ«mÄ“t Putinu pašu. Un tas bija pašÄ kara sākumā.

Un es rakstÄ«ju… Tā doma bija tāda, ka ir jābÅ«t precÄ«zai valodai, un tā doma sasaistÄ«jās ar vadlÄ«nijās minÄ“to, ka jebkādam vÄ“rtÄ“jumam ir jābÅ«t pamatotam un jālieto precÄ«za valoda. Kas tika momentā interpretÄ“ts kā mans aizliegums saukt Putinu par tātad diktatoru, ko es nekad neesmu aizliegusi.

Un es to ne varu, ne gribu, bet, ka mana kolÄ“Ä£e, ar kuru es dezinformācijas darba grupā strādāju Eiropas Komisijā KlÄ“ra Vailda, viņai ir vesela grāmata, un pieci vai septiņi šie dezinformācijas veidošanas paņēmieni. Tad šeit ir vismaz trÄ«s. Tātad – paņemt mazu patiesas informācijas gabaliņu, viņu manipulatÄ«vi iesaiņot un viedokli pārveidot par faktu, paziņot, ka es aizliedzu, nekas tāds nav noticis, tie ir meli, bet ko mÄ“s redzam?

MÄ“s redzam, ilgstošs oligarhu apkalpotājs Mārcis Bendiks to atkārto katrā reizÄ“ intervijā, kad viņam jautā par pilnÄ«gi citiem jautājumiem, viņš ieliek to iekšÄ un nemitÄ«gi šos melus par mani izplata. Lai gan neko tādu es neesmu darÄ«jusi.

Un tieši tāpat, kad mÄ“s pasekojam sabiedrisko mediju izņirgātāju pulkam, ko mÄ“s redzam. MÄ“s redzam tur pieredzÄ“jušus manipulatorus. MÄ“s tur redzam JurÄ£i Liepnieku, mÄ“s tur redzam Lato Lapsu. Un viņu darbÄ«bas ir ļoti lÄ«dzÄ«gas tām, par kurām mÄ“s kā par bÄ«stamām runājam tad, kad ar to nodarbojas trešÄs valstis. MÅ«su gadÄ«jumā Krievijas pusÄ“. Un tas, cik tas ir intensÄ«vi, liek domāt, ka tieši tāpat, kā pÄ“tÄ«jumos noskaidrots, tā ir uzņēmÄ“jdarbÄ«ba. Ir pakalpojumi, kuri tiek sniegti.

Jautājums ir – pakalpojumi kam tiek sniegti?

Nu acÄ«mredzot, šÄ«s kompetences un šÄ«s iespÄ“jas publiski diskreditÄ“t… Un, kad mÄ“s paskatāmies, varÄ“tu domāt, jā, viņiem tur ir kāda personiska nepatika pret mani vai pret kādu, es nezinu, kolÄ“Ä£iem sabiedriskajos medijos. Un redz to plašo spektru un tos vienveidÄ«gos paņēmienus, kur tevi apsÅ«dz alkatÄ«bā, un, ja nav kāda pazemojoša fakta, tad uzbrÅ«k…

Es esmu lasÄ«jusi vienkārši šausmÄ«gus, vienkārši nolamā par stulbu. NemitÄ«gas šÄ«s ņirgāšanās. Un tātad acÄ«mredzot, es pieļauju, ka ir, nu, ja tu gribi vienu komunikācijā apklusināt, tad tu gribi, lai tavs skatÄ«jums dominÄ“tu un netraucÄ“tu. Lai neviens nevar analizÄ“t, ko tu dari, jo viņš ir iebaidÄ«ts, viņš ir apsaukāts, viņš ir pazemots publiski, viņam vairs tā kā negrib uzticÄ“ties, un tāpÄ“c es uzskatu, ka ir jādod pretsvars, ir par to jārunā, jo citādi trÅ«kst balansa.”

ŠÄ«s ir Andas Rožukalnes emocionālajā paziņojumā pieminÄ“tās oficiālās atbildes uz jautājumiem par „kara un konfliktu žurnālistiku”: katrs pats var iepazÄ«ties ar to, kādas tieši ir „ombuda” norādes attiecÄ«bā uz Vladimira Putina nosaukšanu par diktatoru, un citām oficiālās varas nostādnÄ“m, kas jāņem vÄ“rā „sabiedriskajiem” medijiem.

J. Vai ziņās mēs varam nepārprotami paust, ka esam vienā no karā iesaistītajām pusēm?

A. Jā, to ietekmÄ“ Latvijas Ä£eogrāfiskā atrašanās vieta, piederÄ«ba Eiropas SavienÄ«bai, taču medija vai ziņu dienesta pozÄ«cija bÅ«tu jāizskaidro (skat. vadlÄ«nijas*).

J. Vai mÄ“s varam rādÄ«t kara sakropļotus vai cietušos bÄ“rnus?

A. Jā, jo žurnālistiem jāatspoguļo patiesi notikumi un to sekas. AttiecÄ«bā uz bÄ“rnu atspoguļojumu jācenšas neveidot lielus tuvplānus, lai izvairÄ«tos no atkārtotas viktimizācijas. Iepriekš jābrÄ«dina par nepatÄ«kamiem skatiem.

J. Vai varam rādÄ«t dezorientÄ“tos kara upurus, piemÄ“ram, tikko pÄ“c bombardÄ“šanas?

A. Jā, jo tā ir kara realitāte, tās atspoguļojumā vēlams izturēties ar cieņu, ievērot cilvēku tiesības uz privātumu (skat. vadlīnijas).

J. Vai Ukrainas puses ziņotais par iznÄ«cināto Krievijas kara tehniku un bojāgājušajiem karavÄ«riem var bÅ«t ziņa, vienlaikus zinot, ka viņi neziņo par saviem upuriem?

A. Jā, tā var būt ziņa, kuras avots un izcelsme, kā arī neziņotā un nezināmā informācija ir skaidri jānorāda.

J. Vai mēs vispār varam publicēt Krievijas oficiālo struktūru paziņojumus?

A. Jā, jo tie satur svarÄ«gu informāciju, bet tie ir skaidri jāidentificÄ“. Ja tie satur populārus dezinformācijas vai kara propagandas vÄ“stÄ«jumus, uz tiem jānorāda vai jāveic faktu pārbaude. Nav ieteicams paziņojumus publicÄ“t kā atsevišÄ·u materiālu (skat. vadlÄ«nijas).

J. Vai mēs varam teikt "krievu armija/iebrucēji/okupanti/varmākas"?

A. Žurnālistu un raidījuma vadītāju valodai jābūt precīzai, tai jāatspoguļo konkrēti notikumi. Precīzāk būtu teikt "Krievijas armija". Ja pārējie minētie vārdi attiecas uz ziņas saturu (parāda iebrukumu, varmācību, okupāciju), tad tos var izmantot. Tos jau izmanto dažādu valstu mediji.

J. Vai var teikt "diktators Putins"? Vai ziņās var paust nepārprotami negatīvu attieksmi pret Putinu, Kremli utt.?

A. MinÄ“tie vārdi ietver novÄ“rtÄ“jumu, vÄ“lams, lai to izsaka citi ziņu avoti, vai arÄ« žurnālists uz tiem atsaucas, piemÄ“ram, "Ukrainas puse šo sauc par varmācÄ«gu un necilvÄ“cÄ«gu uzbrukumu".

J. Vai varam ēterā dot vārdu cilvēkiem, kuri atbalsta karu?

A. Jā, protams, jo tāda pozīcija pastāv, bet skatījumam ir jāpiedāvā cita perspektīva, vēstījumam jābūt sabalansētam, skat. vadlīniju punktu par kara atbalstu un naida runu. Žurnālistam ir jānorāda gan informācijas avotam, gan auditorijai, ko nozīmē konkrētie izteikumi.

J. Vai var bÅ«t ziņa tikai par Putina vai kādas citas par karu atbildÄ«gas amatpersonas, iestādes paziņojumu? Vai šÄdus paziņojumus vajag atspoguļot, kādos apstākļos un paņēmieniem?

A. NÄ“, tas nevar tikt publicÄ“ts kā atsevišÄ·s paziņojums, kas rada iespaidu, ka sabiedriskais medijs ir tikai vienas puses informācijas izplatÄ«šanas kanāls. Paziņojumam jābÅ«t ar skaidru pieteikumu, identificÄ“tu avotu un konteksta skaidrojumu, ja nepieciešams, žurnālistam konkrÄ“tais paziņojums ir jāsalÄ«dzina ar citiem paziņojumiem, citu pušu teikto par to pašu jautājumu vai jāizceļ, kas nozÄ«mÄ«gs pateikts šajā paziņojumā.

J. Cik emocionāls žurnālists drīkst būt ziņu izlaidumos?

A. Žurnālists var bÅ«t emocionāls, jo atsevišÄ·os gadÄ«jumos nav iespÄ“jams vienlaikus sekot profesionālajām normām (neitralitāte, atsvešinātÄ«ba) un indivÄ«da morālajām pārliecÄ«bām. Emocionāla žurnālistika ir leÄ£itÄ«ma žurnālistika pieeja, ar kuras palÄ«dzÄ«bu žurnālists parāda emocionāli ietekmÄ“jošus notikumus un cilvÄ“kus tajos.

Novērtē šo rakstu:

0
0