„Sabiedrisko mediju ombuds†Rožukalne: atļaujoties kritizÄ“t sabiedriskos medijus un mani, Bendiks, Liepnieks un Lapsa darbojas kÄ Kremļa aÄ£enti!
PIETIEK · 13.06.2022. · Komentāri (0)„Oligarhu apkalpotÄjs” MÄrcis Bendiks un „manipulatori” JurÄ£is Liepnieks un Lato Lapsa, kritizÄ“jot sabiedriskos medijus un mani, darbojas kÄ Kremļa aÄ£enti, - ar šÄdu paziņojumu šodien „sabiedriskÄ” Latvijas radio Ä“terÄ klajÄ nÄca „sabiedrisko mediju ombuds” Anda Rožukalne. PublicÄ“jam „ombuda” izteiksmÄ«gos analÄ«tiskos secinÄjumus bez plašÄkiem komentÄriem:
„Rakstot kara vadlÄ«nijas, es saņēmu arÄ« jautÄjumus no rus.lsm kolÄ“Ä£iem, kurus es Ätri vienÄ vÄ“lÄ, vÄ“lÄ vakarÄ mÄ“Ä£inÄju atbildÄ“t, un, tÄ kÄ kolÄ“Ä£iem šÄ«s atbildes ļoti patika, tas tika publicÄ“ts kopÄ ar vadlÄ«nijÄm. Un, protams, tÄs atbildes bija ļoti Ä«sas, lakoniskas, un tur bija viens jautÄjums par to, cik naidÄ«gi vai kÄ var apzÄ«mÄ“t Putinu pašu. Un tas bija pašÄ kara sÄkumÄ.
Un es rakstÄ«ju… TÄ doma bija tÄda, ka ir jÄbÅ«t precÄ«zai valodai, un tÄ doma sasaistÄ«jÄs ar vadlÄ«nijÄs minÄ“to, ka jebkÄdam vÄ“rtÄ“jumam ir jÄbÅ«t pamatotam un jÄlieto precÄ«za valoda. Kas tika momentÄ interpretÄ“ts kÄ mans aizliegums saukt Putinu par tÄtad diktatoru, ko es nekad neesmu aizliegusi.
Un es to ne varu, ne gribu, bet, ka mana kolÄ“Ä£e, ar kuru es dezinformÄcijas darba grupÄ strÄdÄju Eiropas KomisijÄ KlÄ“ra Vailda, viņai ir vesela grÄmata, un pieci vai septiņi šie dezinformÄcijas veidošanas paņēmieni. Tad šeit ir vismaz trÄ«s. TÄtad – paņemt mazu patiesas informÄcijas gabaliņu, viņu manipulatÄ«vi iesaiņot un viedokli pÄrveidot par faktu, paziņot, ka es aizliedzu, nekas tÄds nav noticis, tie ir meli, bet ko mÄ“s redzam?
MÄ“s redzam, ilgstošs oligarhu apkalpotÄjs MÄrcis Bendiks to atkÄrto katrÄ reizÄ“ intervijÄ, kad viņam jautÄ par pilnÄ«gi citiem jautÄjumiem, viņš ieliek to iekšÄ un nemitÄ«gi šos melus par mani izplata. Lai gan neko tÄdu es neesmu darÄ«jusi.
Un tieši tÄpat, kad mÄ“s pasekojam sabiedrisko mediju izņirgÄtÄju pulkam, ko mÄ“s redzam. MÄ“s redzam tur pieredzÄ“jušus manipulatorus. MÄ“s tur redzam JurÄ£i Liepnieku, mÄ“s tur redzam Lato Lapsu. Un viņu darbÄ«bas ir ļoti lÄ«dzÄ«gas tÄm, par kurÄm mÄ“s kÄ par bÄ«stamÄm runÄjam tad, kad ar to nodarbojas trešÄs valstis. MÅ«su gadÄ«jumÄ Krievijas pusÄ“. Un tas, cik tas ir intensÄ«vi, liek domÄt, ka tieši tÄpat, kÄ pÄ“tÄ«jumos noskaidrots, tÄ ir uzņēmÄ“jdarbÄ«ba. Ir pakalpojumi, kuri tiek sniegti.
JautÄjums ir – pakalpojumi kam tiek sniegti?
Nu acÄ«mredzot, šÄ«s kompetences un šÄ«s iespÄ“jas publiski diskreditÄ“t… Un, kad mÄ“s paskatÄmies, varÄ“tu domÄt, jÄ, viņiem tur ir kÄda personiska nepatika pret mani vai pret kÄdu, es nezinu, kolÄ“Ä£iem sabiedriskajos medijos. Un redz to plašo spektru un tos vienveidÄ«gos paņēmienus, kur tevi apsÅ«dz alkatÄ«bÄ, un, ja nav kÄda pazemojoša fakta, tad uzbrÅ«k…
Es esmu lasÄ«jusi vienkÄrši šausmÄ«gus, vienkÄrši nolamÄ par stulbu. NemitÄ«gas šÄ«s ņirgÄšanÄs. Un tÄtad acÄ«mredzot, es pieļauju, ka ir, nu, ja tu gribi vienu komunikÄcijÄ apklusinÄt, tad tu gribi, lai tavs skatÄ«jums dominÄ“tu un netraucÄ“tu. Lai neviens nevar analizÄ“t, ko tu dari, jo viņš ir iebaidÄ«ts, viņš ir apsaukÄts, viņš ir pazemots publiski, viņam vairs tÄ kÄ negrib uzticÄ“ties, un tÄpÄ“c es uzskatu, ka ir jÄdod pretsvars, ir par to jÄrunÄ, jo citÄdi trÅ«kst balansa.”
ŠÄ«s ir Andas Rožukalnes emocionÄlajÄ paziņojumÄ pieminÄ“tÄs oficiÄlÄs atbildes uz jautÄjumiem par „kara un konfliktu žurnÄlistiku”: katrs pats var iepazÄ«ties ar to, kÄdas tieši ir „ombuda” norÄdes attiecÄ«bÄ uz Vladimira Putina nosaukšanu par diktatoru, un citÄm oficiÄlÄs varas nostÄdnÄ“m, kas jÄņem vÄ“rÄ „sabiedriskajiem” medijiem.
J. Vai ziņÄs mÄ“s varam nepÄrprotami paust, ka esam vienÄ no karÄ iesaistÄ«tajÄm pusÄ“m?
A. JÄ, to ietekmÄ“ Latvijas Ä£eogrÄfiskÄ atrašanÄs vieta, piederÄ«ba Eiropas SavienÄ«bai, taÄu medija vai ziņu dienesta pozÄ«cija bÅ«tu jÄizskaidro (skat. vadlÄ«nijas*).
J. Vai mÄ“s varam rÄdÄ«t kara sakropļotus vai cietušos bÄ“rnus?
A. JÄ, jo žurnÄlistiem jÄatspoguļo patiesi notikumi un to sekas. AttiecÄ«bÄ uz bÄ“rnu atspoguļojumu jÄcenšas neveidot lielus tuvplÄnus, lai izvairÄ«tos no atkÄrtotas viktimizÄcijas. Iepriekš jÄbrÄ«dina par nepatÄ«kamiem skatiem.
J. Vai varam rÄdÄ«t dezorientÄ“tos kara upurus, piemÄ“ram, tikko pÄ“c bombardÄ“šanas?
A. JÄ, jo tÄ ir kara realitÄte, tÄs atspoguļojumÄ vÄ“lams izturÄ“ties ar cieņu, ievÄ“rot cilvÄ“ku tiesÄ«bas uz privÄtumu (skat. vadlÄ«nijas).
J. Vai Ukrainas puses ziņotais par iznÄ«cinÄto Krievijas kara tehniku un bojÄgÄjušajiem karavÄ«riem var bÅ«t ziņa, vienlaikus zinot, ka viņi neziņo par saviem upuriem?
A. JÄ, tÄ var bÅ«t ziņa, kuras avots un izcelsme, kÄ arÄ« neziņotÄ un nezinÄmÄ informÄcija ir skaidri jÄnorÄda.
J. Vai mÄ“s vispÄr varam publicÄ“t Krievijas oficiÄlo struktÅ«ru paziņojumus?
A. JÄ, jo tie satur svarÄ«gu informÄciju, bet tie ir skaidri jÄidentificÄ“. Ja tie satur populÄrus dezinformÄcijas vai kara propagandas vÄ“stÄ«jumus, uz tiem jÄnorÄda vai jÄveic faktu pÄrbaude. Nav ieteicams paziņojumus publicÄ“t kÄ atsevišÄ·u materiÄlu (skat. vadlÄ«nijas).
J. Vai mÄ“s varam teikt "krievu armija/iebrucÄ“ji/okupanti/varmÄkas"?
A. ŽurnÄlistu un raidÄ«juma vadÄ«tÄju valodai jÄbÅ«t precÄ«zai, tai jÄatspoguļo konkrÄ“ti notikumi. PrecÄ«zÄk bÅ«tu teikt "Krievijas armija". Ja pÄrÄ“jie minÄ“tie vÄrdi attiecas uz ziņas saturu (parÄda iebrukumu, varmÄcÄ«bu, okupÄciju), tad tos var izmantot. Tos jau izmanto dažÄdu valstu mediji.
J. Vai var teikt "diktators Putins"? Vai ziņÄs var paust nepÄrprotami negatÄ«vu attieksmi pret Putinu, Kremli utt.?
A. MinÄ“tie vÄrdi ietver novÄ“rtÄ“jumu, vÄ“lams, lai to izsaka citi ziņu avoti, vai arÄ« žurnÄlists uz tiem atsaucas, piemÄ“ram, "Ukrainas puse šo sauc par varmÄcÄ«gu un necilvÄ“cÄ«gu uzbrukumu".
J. Vai varam Ä“terÄ dot vÄrdu cilvÄ“kiem, kuri atbalsta karu?
A. JÄ, protams, jo tÄda pozÄ«cija pastÄv, bet skatÄ«jumam ir jÄpiedÄvÄ cita perspektÄ«va, vÄ“stÄ«jumam jÄbÅ«t sabalansÄ“tam, skat. vadlÄ«niju punktu par kara atbalstu un naida runu. ŽurnÄlistam ir jÄnorÄda gan informÄcijas avotam, gan auditorijai, ko nozÄ«mÄ“ konkrÄ“tie izteikumi.
J. Vai var bÅ«t ziņa tikai par Putina vai kÄdas citas par karu atbildÄ«gas amatpersonas, iestÄdes paziņojumu? Vai šÄdus paziņojumus vajag atspoguļot, kÄdos apstÄkļos un paņēmieniem?
A. NÄ“, tas nevar tikt publicÄ“ts kÄ atsevišÄ·s paziņojums, kas rada iespaidu, ka sabiedriskais medijs ir tikai vienas puses informÄcijas izplatÄ«šanas kanÄls. Paziņojumam jÄbÅ«t ar skaidru pieteikumu, identificÄ“tu avotu un konteksta skaidrojumu, ja nepieciešams, žurnÄlistam konkrÄ“tais paziņojums ir jÄsalÄ«dzina ar citiem paziņojumiem, citu pušu teikto par to pašu jautÄjumu vai jÄizceļ, kas nozÄ«mÄ«gs pateikts šajÄ paziņojumÄ.
J. Cik emocionÄls žurnÄlists drÄ«kst bÅ«t ziņu izlaidumos?
A. ŽurnÄlists var bÅ«t emocionÄls, jo atsevišÄ·os gadÄ«jumos nav iespÄ“jams vienlaikus sekot profesionÄlajÄm normÄm (neitralitÄte, atsvešinÄtÄ«ba) un indivÄ«da morÄlajÄm pÄrliecÄ«bÄm. EmocionÄla žurnÄlistika ir leÄ£itÄ«ma žurnÄlistika pieeja, ar kuras palÄ«dzÄ«bu žurnÄlists parÄda emocionÄli ietekmÄ“jošus notikumus un cilvÄ“kus tajos.