Menu
Pilnā versija

Rokas nost no Egila Helmaņa!

79 Ogres iedzÄ«votāji* · 15.05.2023. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MÄ“s, Ogres novada iedzÄ«votāji, pašvaldÄ«bas un Saeimas vÄ“lÄ“tāji, kategoriski iebilstam pret partijas “ProgresÄ«vie” deputātu grupas aicinājumu atcelt no amata Ogres mÄ“ru Egilu Helmani.

MÄ“s paši vÄ“lamies lemt novada likteni. “ProgresÄ«vo” deputātu kandidāti nespÄ“ja iegÅ«t balsis, lai tos ievÄ“lÄ“tu Ogres novada domÄ“.

Nav redzami viņu sasniegumi novada attÄ«stÄ«bā. TurpretÄ« Egila Helmaņa nopelni mÄ“rāmi gadu desmitos. Sākot no jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas, apmācot cīņas sportā un organizÄ“jot masu pasākumus, piemÄ“ram, pārgājienus pa Latvijai izšÄ·irošo kauju vietām. Patriotiskajā darbā viņš ir ieguldÄ«jis personiskos lÄ«dzekļus.

Kamēr Ogrē un novadā darbojas Egils Helmanis, upes krastā ierīkota pastaigu taka ar fizisko un veselības vingrinājumu ierīcēm, skvēri izdaiļoti ar Latvijas mākslinieku veidotām skulptūrām, izveidots varens sporta, tūrisma un atpūtas komplekss Zilajos kalnos! Tās, protams, nav visas pārvērtības, bet nosaucam katram iedzīvotājam un viesim redzamās, kuras veido tīkamu, sakoptu ainavu. Mēs arī nevēlamies apgalvot, ka visus darbus veicis Helmanis viens pats.

Sakarā ar reformu novads ir paplašinājies, un rodas vajadzÄ«ba koordinÄ“t sadarbÄ«bu starp pašvaldÄ«bas pārziņā esošajām iestādÄ“m.

Tādēļ nevajadzÄ“tu nosodÄ«t domes ieceri ieviest reformas muzejos. DrÄ«zāk tas ir obligāts pienākums. Atgādinām, ka JÅ«rmalā, Bulduros, bibliotÄ“ka ar domes ziņu tika pārcelta no iepriekšÄ“jām telpām uz citām, mazāk apmierinošÄm. Pret to piketÄ“ja iedzÄ«votāji un lasÄ«tāji, protestÄ“ja Latvijas Rakstnieku savienÄ«ba. BezcerÄ«gi. DÄ«vaini, bet “ProgresÄ«vo” deputāti par to nav izteikuši nekādu sašutumu ar prasÄ«bām atlaist domi. Kur tad nu paliek patriotiska, politiska sirdsapziņa?

Savukārt Ogres bibliotēka ir saņēmusi jaunu, 21. gadsimta ēku.

Egilam Helmanim nācies uzklausÄ«t daudz kritikas par bagātnieka Pjotra Avena privātās mākslas porcelāna izstrādājumu kolekcijas iecerÄ“to, bet nenotikušo izstādi Ogres VÄ“stures un mākslas muzejā.

Demokrātiski bÅ«tu paskatÄ«ties arÄ« no otras puses. Porcelānu apgleznojuši slavenākie neatkarÄ«gās Latvijas mākslinieki – Ansis CÄ«rulis, Romans Suta, JÅ«lijs Madernieks u. c. Vai to izstādÄ«šana nodarÄ«tu kaitÄ“jumu Latvijas tautai – tikai tādēļ, ka atrodas P. Avena pārziņā?

Neviens no kritiÄ·iem nav spÄ“jis (un acÄ«mredzot arÄ« nevarÄ“s) atbildÄ“t uz E. Helmaņa presÄ“ izteikto argumentu: “Tādā gadÄ«jumā padomju laikā nevajadzÄ“ja izstādÄ«t arÄ« PurvÄ«ša gleznas, jo tās atradās komunistu valsts Ä«pašumā.” Bet cilvÄ“ki gāja PurvÄ«ti skatÄ«ties, jo viņiem vajadzÄ“ja mākslu, patiesu mākslu, nevis cilvÄ“ku orgānu attÄ“lus, kas mÅ«sdienās redzami daža teātra foajÄ“.

MÄ“s neesam domu lasÄ«tāji un nevaram noteikt, kas tagad prātā par oligarhu dÄ“vÄ“tajam P. Avenam. Vadāmies no BÄ«beles izteiciena, ka par cilvÄ“ku liecina viņa darbi. Avens ilgāku laiku bija Putina piekritÄ“js, par ko slava nepienākas. PÄ“c Krievijas iebrukuma viņš nostājās Ukrainas pusÄ“, nosodÄ«ja agresiju, palÄ«dzÄ“ja agresijas upurim, un Krievija draud konfiscÄ“t Avena Ä«pašumus. Vai liekulÄ«ba? VÄ“sturÄ“ zināmi daudzi gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ki mainÄ«juši uzskatus uz pretÄ“jo: kristiešu vajātājs apustulis Pāvils, latviešu komunists E. Berklavs, kas nodibināja LNNK, bijušais ÄŒehijas prezidents, kurš no Krievijas drauga pārvÄ“rtās par pretinieku.

Interesanti, cik tālu mÄ“s šeit, Latvijā, aiziesim puritānisma uzplÅ«dos?

GrÄ“ki tiek meklÄ“ti Rainim. Bijis pārāk sarkans. Savulaik pret viņu nostājās centÄ«gi urrāpatrioti, un latviešu tautai izpalika Nobela prÄ“mija, vienÄ«gā tās vÄ“sturÄ“. Jādomā, ka šodien notiktu tas pats. Lielā dedzÄ«bā noņemts Annas Sakses piemineklis. Komunistiskā rakstniece!

Bet Anna Sakse, aizstāvot latviešu dzejnieku jauno audzi no represijām, rakstÄ«ja: “Visu zemju mietpilsoņi, savienojieties. Ojāru Vācieti nelasiet, Imantu Ziedoni nelasiet…”

Padomju laikā vismaz 90 procenti Rakstnieku savienÄ«bas biedru bija komjaunieši vai Komunistiskās partijas biedri, dažs labs, vÄ“l šodien apjÅ«smots, figurÄ“ja pat LKP Centrālkomitejā. LÄ«dzÄ«gi ar māksliniekiem. Ko darÄ«t ar viņiem? NosodÄ«t? IzsvÄ«trot? Bet tad jau latviešu literatÅ«ra pusgadsimta garumā paliks bez literatÅ«ras. Brīžiem rodas iespaids, ka lÄ“nām un pārdomāti tiekam virzÄ«ti uz tiem laikiem – pirms Gorbačova. Ko jÅ«s darÄ«jāt pagājušajā vasarā? Un pirms gada? Pirms gadiem piecdesmit? Ar ko tikāties, sveicinājāties? Un nepārgājāt ielas otrajā pusÄ“?!

Tajā pašÄ laikā dažs karoga rāvÄ“js vai uzbrucÄ“js ukraiņiem paraud vestÄ«tÄ“ izmeklÄ“tājam un staigā tālāk svilpodams, ar nosacÄ«tu sodu vai brÄ«dinājumu. Nav dzirdÄ“ts, ka “ProgresÄ«vie” par to uztrauktos.

Tāpat nav dzirdÄ“ts, ka vismaz kāds no “ProgresÄ«vo” deputātiem bÅ«tu piedalÄ«jies ziedotās palÄ«dzÄ«bas transportÄ“šanā uz Ukrainu, kā to kopš 2014. gada dara Egils Helmanis. Pasākumā iespÄ“jamas arÄ« briesmas dzÄ«vÄ«bai.

Daudz vieglāk taču izrādÄ«t varenu cīņassparu no drošas tribÄ«nes augstumiem.

* 79 pilsētas iedzīvotāju parakstīta vēstule

Novērtē šo rakstu:

0
0