Rokas nost no Egila Helmaņa!
79 Ogres iedzÄ«votÄji* · 15.05.2023. · Komentāri (0)MÄ“s, Ogres novada iedzÄ«votÄji, pašvaldÄ«bas un Saeimas vÄ“lÄ“tÄji, kategoriski iebilstam pret partijas “ProgresÄ«vie” deputÄtu grupas aicinÄjumu atcelt no amata Ogres mÄ“ru Egilu Helmani.
MÄ“s paši vÄ“lamies lemt novada likteni. “ProgresÄ«vo” deputÄtu kandidÄti nespÄ“ja iegÅ«t balsis, lai tos ievÄ“lÄ“tu Ogres novada domÄ“.
Nav redzami viņu sasniegumi novada attÄ«stÄ«bÄ. TurpretÄ« Egila Helmaņa nopelni mÄ“rÄmi gadu desmitos. SÄkot no jaunatnes militÄri patriotiskÄs audzinÄšanas, apmÄcot cīņas sportÄ un organizÄ“jot masu pasÄkumus, piemÄ“ram, pÄrgÄjienus pa Latvijai izšÄ·irošo kauju vietÄm. PatriotiskajÄ darbÄ viņš ir ieguldÄ«jis personiskos lÄ«dzekļus.
KamÄ“r OgrÄ“ un novadÄ darbojas Egils Helmanis, upes krastÄ ierÄ«kota pastaigu taka ar fizisko un veselÄ«bas vingrinÄjumu ierÄ«cÄ“m, skvÄ“ri izdaiļoti ar Latvijas mÄkslinieku veidotÄm skulptÅ«rÄm, izveidots varens sporta, tÅ«risma un atpÅ«tas komplekss Zilajos kalnos! TÄs, protams, nav visas pÄrvÄ“rtÄ«bas, bet nosaucam katram iedzÄ«votÄjam un viesim redzamÄs, kuras veido tÄ«kamu, sakoptu ainavu. MÄ“s arÄ« nevÄ“lamies apgalvot, ka visus darbus veicis Helmanis viens pats.
SakarÄ ar reformu novads ir paplašinÄjies, un rodas vajadzÄ«ba koordinÄ“t sadarbÄ«bu starp pašvaldÄ«bas pÄrziÅ†Ä esošajÄm iestÄdÄ“m.
TÄdēļ nevajadzÄ“tu nosodÄ«t domes ieceri ieviest reformas muzejos. DrÄ«zÄk tas ir obligÄts pienÄkums. AtgÄdinÄm, ka JÅ«rmalÄ, Bulduros, bibliotÄ“ka ar domes ziņu tika pÄrcelta no iepriekšÄ“jÄm telpÄm uz citÄm, mazÄk apmierinošÄm. Pret to piketÄ“ja iedzÄ«votÄji un lasÄ«tÄji, protestÄ“ja Latvijas Rakstnieku savienÄ«ba. BezcerÄ«gi. DÄ«vaini, bet “ProgresÄ«vo” deputÄti par to nav izteikuši nekÄdu sašutumu ar prasÄ«bÄm atlaist domi. Kur tad nu paliek patriotiska, politiska sirdsapziņa?
SavukÄrt Ogres bibliotÄ“ka ir saņēmusi jaunu, 21. gadsimta Ä“ku.
Egilam Helmanim nÄcies uzklausÄ«t daudz kritikas par bagÄtnieka Pjotra Avena privÄtÄs mÄkslas porcelÄna izstrÄdÄjumu kolekcijas iecerÄ“to, bet nenotikušo izstÄdi Ogres VÄ“stures un mÄkslas muzejÄ.
DemokrÄtiski bÅ«tu paskatÄ«ties arÄ« no otras puses. PorcelÄnu apgleznojuši slavenÄkie neatkarÄ«gÄs Latvijas mÄkslinieki – Ansis CÄ«rulis, Romans Suta, JÅ«lijs Madernieks u. c. Vai to izstÄdÄ«šana nodarÄ«tu kaitÄ“jumu Latvijas tautai – tikai tÄdēļ, ka atrodas P. Avena pÄrziņÄ?
Neviens no kritiÄ·iem nav spÄ“jis (un acÄ«mredzot arÄ« nevarÄ“s) atbildÄ“t uz E. Helmaņa presÄ“ izteikto argumentu: “TÄdÄ gadÄ«jumÄ padomju laikÄ nevajadzÄ“ja izstÄdÄ«t arÄ« PurvÄ«ša gleznas, jo tÄs atradÄs komunistu valsts Ä«pašumÄ.” Bet cilvÄ“ki gÄja PurvÄ«ti skatÄ«ties, jo viņiem vajadzÄ“ja mÄkslu, patiesu mÄkslu, nevis cilvÄ“ku orgÄnu attÄ“lus, kas mÅ«sdienÄs redzami daža teÄtra foajÄ“.
MÄ“s neesam domu lasÄ«tÄji un nevaram noteikt, kas tagad prÄtÄ par oligarhu dÄ“vÄ“tajam P. Avenam. VadÄmies no BÄ«beles izteiciena, ka par cilvÄ“ku liecina viņa darbi. Avens ilgÄku laiku bija Putina piekritÄ“js, par ko slava nepienÄkas. PÄ“c Krievijas iebrukuma viņš nostÄjÄs Ukrainas pusÄ“, nosodÄ«ja agresiju, palÄ«dzÄ“ja agresijas upurim, un Krievija draud konfiscÄ“t Avena Ä«pašumus. Vai liekulÄ«ba? VÄ“sturÄ“ zinÄmi daudzi gadÄ«jumi, kad cilvÄ“ki mainÄ«juši uzskatus uz pretÄ“jo: kristiešu vajÄtÄjs apustulis PÄvils, latviešu komunists E. Berklavs, kas nodibinÄja LNNK, bijušais ÄŒehijas prezidents, kurš no Krievijas drauga pÄrvÄ“rtÄs par pretinieku.
Interesanti, cik tÄlu mÄ“s šeit, LatvijÄ, aiziesim puritÄnisma uzplÅ«dos?
GrÄ“ki tiek meklÄ“ti Rainim. Bijis pÄrÄk sarkans. Savulaik pret viņu nostÄjÄs centÄ«gi urrÄpatrioti, un latviešu tautai izpalika Nobela prÄ“mija, vienÄ«gÄ tÄs vÄ“sturÄ“. JÄdomÄ, ka šodien notiktu tas pats. LielÄ dedzÄ«bÄ noņemts Annas Sakses piemineklis. KomunistiskÄ rakstniece!
Bet Anna Sakse, aizstÄvot latviešu dzejnieku jauno audzi no represijÄm, rakstÄ«ja: “Visu zemju mietpilsoņi, savienojieties. OjÄru VÄcieti nelasiet, Imantu Ziedoni nelasiet…”
Padomju laikÄ vismaz 90 procenti Rakstnieku savienÄ«bas biedru bija komjaunieši vai KomunistiskÄs partijas biedri, dažs labs, vÄ“l šodien apjÅ«smots, figurÄ“ja pat LKP CentrÄlkomitejÄ. LÄ«dzÄ«gi ar mÄksliniekiem. Ko darÄ«t ar viņiem? NosodÄ«t? IzsvÄ«trot? Bet tad jau latviešu literatÅ«ra pusgadsimta garumÄ paliks bez literatÅ«ras. Brīžiem rodas iespaids, ka lÄ“nÄm un pÄrdomÄti tiekam virzÄ«ti uz tiem laikiem – pirms GorbaÄova. Ko jÅ«s darÄ«jÄt pagÄjušajÄ vasarÄ? Un pirms gada? Pirms gadiem piecdesmit? Ar ko tikÄties, sveicinÄjÄties? Un nepÄrgÄjÄt ielas otrajÄ pusÄ“?!
TajÄ pašÄ laikÄ dažs karoga rÄvÄ“js vai uzbrucÄ“js ukraiņiem paraud vestÄ«tÄ“ izmeklÄ“tÄjam un staigÄ tÄlÄk svilpodams, ar nosacÄ«tu sodu vai brÄ«dinÄjumu. Nav dzirdÄ“ts, ka “ProgresÄ«vie” par to uztrauktos.
TÄpat nav dzirdÄ“ts, ka vismaz kÄds no “ProgresÄ«vo” deputÄtiem bÅ«tu piedalÄ«jies ziedotÄs palÄ«dzÄ«bas transportÄ“šanÄ uz Ukrainu, kÄ to kopš 2014. gada dara Egils Helmanis. PasÄkumÄ iespÄ“jamas arÄ« briesmas dzÄ«vÄ«bai.
Daudz vieglÄk taÄu izrÄdÄ«t varenu cīņassparu no drošas tribÄ«nes augstumiem.
* 79 pilsÄ“tas iedzÄ«votÄju parakstÄ«ta vÄ“stule