Iesaki rakstu:

Nule atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO paziņojis uzvarÄ“tāju RÄ«gas pilsÄ“tas sadzÄ«ves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerÄ«bas konkursā, par uzvarÄ“tāju atzÄ«stot SIA CREB RÄ«ga, kurā apvienojušies divi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzÄ“ji – SIA Clean R un SIA Eco Baltia Vide, iegÅ«stot tiesÄ«bas apsaimniekot galvaspilsÄ“tas atkritumus nākamos 20 gadus par iespaidÄ«gu summu – 686,3 miljoniem eiro. TÅ«lÄ«t pÄ“c tam sekoja viena dalÄ«bnieka – Eco Baltia Vide Ä«pašnieka AS Eco Baltia padomes paziņojums, ka tā izsaka neuzticÄ«bu SIA Eco Baltia Vide valdei, kas lÄ«gumu noslÄ“gusi pretÄ“ji padomes rÄ«kojumam bez pilnvarojuma.

Kādēļ Ä«sti Eco Baltia padome ir tik neapmierināta ar iegÅ«to garantÄ“to peļņu nākamajiem diviem gadu desmitiem? Lai izprastu šo situāciju, nākas ielÅ«koties, kas pÄ“dÄ“jā desmitgadÄ“ noticis RÄ«gas atkritumu apsaimniekošanas jomā.

No 2012. lÄ«dz 2014.gadam RÄ«gā norisinājās tā dÄ“vÄ“tie atkritumu kari, kad kompānijas bija gatavas mesties viena otrai pie rÄ«kles par gardo kumosu savākt to, ko atkritumu urnās met rÄ«dzinieki. Un kā galvenā spÄ“lÄ“jošÄ persona šajos karos dominÄ“ bijušais oligarhs Andris ŠÄ·Ä“le. Jau toreiz viņš vÄ“lÄ“jās monopolizÄ“t RÄ«gas atkritumus uz 20 gadiem par paredzamajiem 500 miljoniem eiro. Un šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai lietā tika liktas visas iespÄ“jamās metodes.

Caur nominālo Ä«pašnieku Guntaru Kokoreviču tika pārņemts lielākais atkritumu operators L&T, kas tagad darbojas ar nosaukumu Clean R. Visus citus pāŗejos operatorus neitralizÄ“ja, pārpÄ“rkot tos ar nominālo Ä«pašnieku palÄ«dzÄ«bu. Taču palika vÄ“l viens nesamierināms un agresÄ«vs konkurents – Eco Baltia, kuru iegÅ«t Ä«pašumā nebija tik vienkārši un kurš izrādÄ«ja spÄ«vu pretestÄ«bu ŠÄ·Ä“les plānam piesist pie nagiem RÄ«gas atkritumus.

2014.gadā uz Eco Baltia tika deleģēta uzticÄ«bas persona no L&T un Getliņu privatizÄ“tāja Eko doktrÄ«nas – Jānis Aizbalts, kura tÄ“vs Vitālijs Aizbalts ir uzticams sociÄ·u darbinieks.

Taču pārņemt Eco Baltia nebija tik vienkārši, jo kā lÄ«dzÄ«pašnieks tajā ienāca ne viens cits kā Eiropas Rekonstrukcijas un attÄ«stÄ«bas banka (ERAB). Bija skaidrs, ka tik nopietnu Ä«pašnieku aptÄ«t ap pirkstu neizdosies, bet nopirkt varÄ“tu bÅ«t pārāk dārgi, tādēļ ŠÄ·Ä“le apmÄ“ram 2014.-2015.gadā „savaldzināja” Eco Baltia vide valdes priekšsÄ“dÄ“tāju un vienu no Eco Baltia lÄ«dzÄ«pašniekiem Māri Simanoviču, apsolot daļu no RÄ«gas konkursa labumiem un pat Valsts prezidenta amatu. Apmaiņā pret to Simanovičam bija jāpanāk, lai pretÄ“ji RÄ«gas atkritumu karu situācijai no Eco Baltia puses nebÅ«tu pretdarbÄ«bas RÄ«gas afÄ“rai.

Simanovičs uzsāka varas pārņemšanu uzņēmumā, izmetot vienus, pielabinot citus, iespÄ“jams, kādus uzpÄ“rkot, bet lielāko daļu darbinieku iebaidot. Sāka veidoties nesaskaņas starp ilggadÄ«gajiem partneriem Viesturu Tamužu un Simanoviču.

Simanovičam izdevās nodibināt ciešu saikni ar ERAB pārstāvi Dilanu Hjeltu, kurš, pat skaidri redzot Simanoviča kriminālās aktivitātes, visu gadu garumā aizstāvÄ“ja un joprojām aizstāv Simanoviču pret citiem akcionāriem, izmantojot akcionāru lÄ«guma iespÄ“jas, kā rezultātā pakāpeniski uzņēmumā izveidojās absolÅ«ti neiedomājama struktÅ«ra, kur holdinguzņēmumam AS Eco Baltia vispār nav valdes, bet reālā vara uzņēmumā ir Simanoviča rokās.

Simanovičs ar laiku kļūst arvien nekaunÄ«gāks un gan nodarbojas ar sÄ«kām blÄ“dÄ«bām ārpus uzņēmuma, gan, kontrolei zÅ«dot, arvien vairāk zog pašÄ uzņēmumā. Tiek slÄ“gti fiktÄ«vi konsultāciju, PR, transporta un materiālu pārstrādes lÄ«gumi.

Galvenā viņa problÄ“ma ŠÄ·Ä“les uzdevuma izpildei kļūst – kā no uzņēmuma izspiest smadzeņu centru Tamužu.

Bet tad parādÄ«jās negaidÄ«ta veiksme – portālā Pietiek.com parādÄ«jās video ar partijas KPV.LV iekšÄ“jām Ä·Ä“Ä·a sarunām ar finansÄ“tāju Tamužu. Un tiek piesaistÄ«ti profesionāļi, lai sagatavotu profesionālu stāstu par nenotikušÄm konsultācijām, sagatavotu visus materiālus uzņēmuma iekšienÄ“ atbilstoši šim stāstam, piemÄ“ram, falsificÄ“t iekšÄ“jā auditora ziņojumu, sagatavotos failus ar Hjelta palÄ«dzÄ«bu nodot ERAB iekšÄ“jās izmeklÄ“šanas dienestam, un lai iesniegtu dokumentus KNAB, tai skaitā konfidenciālo ERAB iekšÄ“jās izmeklÄ“šanas dokumentu.

2016. un 2017.gadā Tamužam tika izteikti vairāki izpirkuma piedāvājumi, taču darījumi nenotika, bet tie vienmēr apstājās Simanoviča pārāk lielās alkatības dēļ.

ŠÄ·Ä“le, nevarot sagaidÄ«t vÄ“lamo rezultātu, sāka steidzināt procesu, tādēļ Simanovičs un Aizbalts “gāja uz visu banku”.

Ar Clean R tika saskaņots sadarbÄ«bas lÄ«gums, kas ir absolÅ«ti neizdevÄ«gs Eco Baltia. Šiem lÄ«gumiem uzņēmuma vadÄ«ba mÄ“Ä£ināja izspiest padomes piekrišanu, taču tas nenotiek kā uz burvju mājienu. RudenÄ« pirmajai lÄ«guma versijai pÄ“c ārÄ“ju juristu veiktajiem labojumiem padome deva piekrišanu ar nosacÄ«jumiem, bet aprÄ«lÄ« Simanovičs mÄ“Ä£ināja no padomes izspiest piekrišanu jaunām lÄ«gumu redakcijām, kuras ir vÄ“l daudz neizdevÄ«gākas Eco Baltia. Padome strikti un vienbalsÄ«gi noraidÄ«ja šo lÄ«gumu un aizliedza Eco Baltia Vide tos slÄ“gt.

Pretēji vairākuma akcionāru un padomes gribai Simanovičs un Aizbalts tomēr parakstīja līgumus. Lai to izdarītu, Simanovičs steidzamības kārtā iecēla sevi par valdes locekli, lai gan arī tas ir pretēji uzņēmuma pārvaldības standartiem un līgumiem.

Tad jau parādÄ«jās skandāli masu medijos, un sākās izmisuma cīņa – tika mÄ“Ä£ināts tomÄ“r izspiest cauri lÄ«gumu nu jau par 700 miljoniem eiro, kā arÄ« tiek mÄ“Ä£ināts diskreditÄ“t Tamužu un KPV.LV Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāju Ati Zakatistovu. ŠÄ« sāga turpinās joprojām.

Kā visas šÄ«s peripetijas ietekmÄ“s RÄ«gas atkritumu apsaimniekošanu, var tikai minÄ“t, tomÄ“r ir skaidrs, ka divu kādreizÄ“jo biznesa partneru samilzušais konflikts var atstāt iespaidu tai skaitā uz vÄ“rienÄ«go gandrÄ«z 700 miljonu 20 gadu lÄ«gumu, kā rezultātā rÄ«dzinieki var palikt pavisam bez atkritumu izvešanas pakalpojuma.