Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tik daudz laimÄ«gu cilvÄ“ku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarÄ“ pÄ“c Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma par valsts neatkarÄ«bas atjaunošanu Latvijā neesmu redzÄ“jis ne pirms, ne pÄ“c tam. Pret debesÄ«m cÄ“lās rokas ar uzvaras simbolā izstieptiem pirkstiem. 4. maijs bija uzvara gan jaunievÄ“lÄ“tajiem Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja "par", gan cilvÄ“ku tÅ«kstošiem, kas pie tagadÄ“jās Saeimas nama, mājās un darbavietās saskaitÄ«ja tās 138 balsis. GandrÄ«z neticama uzvara pÄ“c pusgadsimta okupācijas, sovjetizācijas un rusifikācijas. IzcÄ«nÄ«ta kailām rokām pret totalitāru impÄ“riju un "pasaulÄ“ otro" armiju.

Ä€rÄ“ji 1990. gada 4. maijā viss it kā bija pa vecam. PSRS militāri rÅ«pnieciskais komplekss Latvijā kaut ko ražoja mūžīgajam karam pret Rietumiem. Vairāki simti padomju armijas bāzu Latviju padarÄ«ja par vienu no visvairāk militarizÄ“tajām teritorijām pasaulÄ“. TomÄ“r PSRS Baltijas kara apgabala pavÄ“lnieks Ä£enerālis Fjodors Kuzmins tÅ«lÄ«t pÄ“c 4. maija balsojuma brÄ«dināja jaunievÄ“lÄ“tās Augstākās padomes vadÄ«bu, ka viņa armija no "nacionālistu tÄ«kojumiem" Ä«paši sargāšot RÄ«gas Ä»eņina pieminekli. Krievu bruņutehnika aplenca arÄ« Liepājas ļeņinekli. Latvijā tādu bija aptuveni četrdesmit. Ienaidnieks paredzÄ“ja, ka Maskavas vara beigsies, kad sāksies tās galveno simbolu demontāža.

Okupācijas simbols Pārdaugavā, šÄ·iet, nevienu vÄ“l Ä«sti neinteresÄ“ja. Tas vÄ“l nebija pārvÄ“rsts Krievijas revanšistu un propagandistu svÄ“tvietā. 1990. gada 9. maijā Ä£enerālis Kuzmins apmierinājās vien ar "neuzvaramās" armijas parādi Daugavmalā. Par varÄ«tÄ“m viņš vÄ“l gribÄ“ja tās skatÄ«tāju tribÄ«nÄ“s ievilkt visu atgÅ«tās Latvijas vadÄ«bu. Augstākās padomes Prezidijs no šÄ« ielÅ«guma atteicās.

Viss Latvijas pārejas posms uz neatkarÄ«bu un demokrātiju kopš toreizÄ“jā 4. maija jau uzskatāms par simbolu, argumentu un likumu karu. Maskavas un Latvijas. Augstākajā padomÄ“ pretim Tautas frontes vairākumam turÄ“jās komunistiskā opozÄ«cija ar prāvu padomju armijas un VDK virsnieku kodolu. ArÄ« tā nikni sargāja savus simbolus un kolonistu privilÄ“Ä£ijas. VÄ“l pirms 4. maija PSRS prezidents Gorbačovs LTF vadÄ«bu brÄ«dināja: "Nekur neaiziesiet! Tauta jÅ«s gāzÄ«s!"

Augstākās padomes NeatkarÄ«bas deklarāciju viņš izsludināja par apturÄ“tu un "neatbilstošu PSRS konstitÅ«cijai" kopš pieņemšanas brīža. MÄ“s atbildÄ“jām, ka Latvijas Satversmei nav nekā kopÄ«ga ar viņa konstitÅ«ciju. Sākās divu varu laikmets, caur kuru devāmies uz priekšu kā pa naža asmeni. StÄ«vÄ“jās divas prokuratÅ«ras, Latvijas un PSRS. PastāvÄ“ja divas ekonomikas, PSRS brÅ«košÄ un Latvijas cerÄ«gā. Karoja divi karaspÄ“ki, PSRS armija un mÅ«su gara spÄ“ks. Jau 15. maijā brāļu Kokaru diriģēts koris un LTF brÄ«vprātÄ«gie kārtÄ«bas sargi stājās pretÄ« Gorbačova piesauktajai "tautai", galvenokārt civildrÄ“bÄ“s pārģērbtiem krievu karaskolu kursantiem, kas organizÄ“ti lauzās Augstākās padomes namā. Ar tādu pašu argumentāciju, kā Putins tagad laužas Ukrainā. Tikai mÅ«su Augstākās padomes gāzÄ“ju uzbrukums izira ap pusdienlaiku.

Tad armijas kazarmās sākās pusdienu laiks. TomÄ“r bruņoti uzbrukumi un provokācijas te vienā, te otrā Latvijas vietā gan muitniekiem, gan Latvijai lojāliem miličiem turpinājās. Te leÄ£ionāru, te sarkanarmiešu pieminekļiem, te savÄ“jiem, te svešiem, kā tas parasts arÄ« Putina Krievijā, tika pa kādam armijas ziÄ·eru sagādātam spridzeklim. Esmu pārliecināts, ka šo laiku izturÄ“t lÄ«dz galam un uzvarÄ“t gan Augstākās padomes deputātiem, gan Latvijas sabiedrÄ«bai ļāva tieši 4. maijā lÄ«dzÄ«gi kodolreakcijai iegÅ«tā un atraisÄ«tā pašapziņa, drosme, noteiktÄ«ba un aša izlÄ“mÄ«ba, kam pretinieks nespÄ“ja turÄ“t lÄ«dzi.

Viens no LTF un Augstākās padomes vadÄ«tājiem profesors PÄ“teris LaÄ·is pārejas parlamenta misiju raksturoja vārdiem: "Vispirms jāsagrauj bordelis, ko sauc par Latvijas PSR, un jāizmÄ“tā akmeņi tā, lai neviens tos nespÄ“tu salasÄ«t. PÄ“c tam – ko kājas nes, uz Rietumiem!"

Vai un kā tas izdevies, vÄ“l vajadzÄ“tu pÄ“tÄ«t akadÄ“miskajai zinātnei un mākslai. Skaidrs, ka Rietumos esam tikuši, tomÄ“r padomju lausku lasÄ«tājus neesam lāga pieskatÄ«juši. Ä»eņinekļu vietā viņi nu pielÅ«dz citus simbolus un rod citas enkurvietas grimstošajam krievu karakuÄ£im. Tāds ir bÄ“dÄ«gi slavenais Pārdaugavas piemineklis. TāpÄ“c tas nav pārdÄ“vÄ“jams. Nav pārveidojams. VienÄ«gā patiesÄ«bai atbilstošÄ "atbrÄ«votāju" monumenta transformÄ“šanas iespÄ“ja bÅ«tu driskainā sievietes tÄ“la novietošana lÄ«meniski pret tikko kā Ukrainas karā atmaskoto izvarotāju, marodieru un slepkavu grupu. Labākais un 4. maija ideāliem atbilstošÄkais lÄ“mums bÅ«tu betona varmāku "izformÄ“šana". VarbÅ«t vienÄ«gi stabus atstājot zirgu piesiešanai. Par godu mÅ«su un ukraiņu Uzvaras dienām.

Novērtē šo rakstu:

0
0