Rietumos esam tikuÅ¡i, tomÄ“r padomju lausku lasÄ«tÄjus neesam lÄga pieskatÄ«juÅ¡i
Dainis ĪvÄns · 04.05.2022. · Komentāri (0)Tik daudz laimÄ«gu cilvÄ“ku seju kÄ 1990. gada 4. maija pievakarÄ“ pÄ“c Latvijas Republikas AugstÄkÄs padomes balsojuma par valsts neatkarÄ«bas atjaunošanu LatvijÄ neesmu redzÄ“jis ne pirms, ne pÄ“c tam. Pret debesÄ«m cÄ“lÄs rokas ar uzvaras simbolÄ izstieptiem pirkstiem. 4. maijs bija uzvara gan jaunievÄ“lÄ“tajiem AugstÄkÄs padomes deputÄtiem, kas balsoja "par", gan cilvÄ“ku tÅ«kstošiem, kas pie tagadÄ“jÄs Saeimas nama, mÄjÄs un darbavietÄs saskaitÄ«ja tÄs 138 balsis. GandrÄ«z neticama uzvara pÄ“c pusgadsimta okupÄcijas, sovjetizÄcijas un rusifikÄcijas. IzcÄ«nÄ«ta kailÄm rokÄm pret totalitÄru impÄ“riju un "pasaulÄ“ otro" armiju.
Ä€rÄ“ji 1990. gada 4. maijÄ viss it kÄ bija pa vecam. PSRS militÄri rÅ«pnieciskais komplekss LatvijÄ kaut ko ražoja mūžīgajam karam pret Rietumiem. VairÄki simti padomju armijas bÄzu Latviju padarÄ«ja par vienu no visvairÄk militarizÄ“tajÄm teritorijÄm pasaulÄ“. TomÄ“r PSRS Baltijas kara apgabala pavÄ“lnieks Ä£enerÄlis Fjodors Kuzmins tÅ«lÄ«t pÄ“c 4. maija balsojuma brÄ«dinÄja jaunievÄ“lÄ“tÄs AugstÄkÄs padomes vadÄ«bu, ka viņa armija no "nacionÄlistu tÄ«kojumiem" Ä«paši sargÄšot RÄ«gas Ä»eņina pieminekli. Krievu bruņutehnika aplenca arÄ« LiepÄjas ļeņinekli. LatvijÄ tÄdu bija aptuveni Äetrdesmit. Ienaidnieks paredzÄ“ja, ka Maskavas vara beigsies, kad sÄksies tÄs galveno simbolu demontÄža.
OkupÄcijas simbols PÄrdaugavÄ, šÄ·iet, nevienu vÄ“l Ä«sti neinteresÄ“ja. Tas vÄ“l nebija pÄrvÄ“rsts Krievijas revanšistu un propagandistu svÄ“tvietÄ. 1990. gada 9. maijÄ Ä£enerÄlis Kuzmins apmierinÄjÄs vien ar "neuzvaramÄs" armijas parÄdi DaugavmalÄ. Par varÄ«tÄ“m viņš vÄ“l gribÄ“ja tÄs skatÄ«tÄju tribÄ«nÄ“s ievilkt visu atgÅ«tÄs Latvijas vadÄ«bu. AugstÄkÄs padomes Prezidijs no šÄ« ielÅ«guma atteicÄs.
Viss Latvijas pÄrejas posms uz neatkarÄ«bu un demokrÄtiju kopš toreizÄ“jÄ 4. maija jau uzskatÄms par simbolu, argumentu un likumu karu. Maskavas un Latvijas. AugstÄkajÄ padomÄ“ pretim Tautas frontes vairÄkumam turÄ“jÄs komunistiskÄ opozÄ«cija ar prÄvu padomju armijas un VDK virsnieku kodolu. ArÄ« tÄ nikni sargÄja savus simbolus un kolonistu privilÄ“Ä£ijas. VÄ“l pirms 4. maija PSRS prezidents GorbaÄovs LTF vadÄ«bu brÄ«dinÄja: "Nekur neaiziesiet! Tauta jÅ«s gÄzÄ«s!"
AugstÄkÄs padomes NeatkarÄ«bas deklarÄciju viņš izsludinÄja par apturÄ“tu un "neatbilstošu PSRS konstitÅ«cijai" kopš pieņemšanas brīža. MÄ“s atbildÄ“jÄm, ka Latvijas Satversmei nav nekÄ kopÄ«ga ar viņa konstitÅ«ciju. SÄkÄs divu varu laikmets, caur kuru devÄmies uz priekšu kÄ pa naža asmeni. StÄ«vÄ“jÄs divas prokuratÅ«ras, Latvijas un PSRS. PastÄvÄ“ja divas ekonomikas, PSRS brÅ«košÄ un Latvijas cerÄ«gÄ. Karoja divi karaspÄ“ki, PSRS armija un mÅ«su gara spÄ“ks. Jau 15. maijÄ brÄļu Kokaru diriģēts koris un LTF brÄ«vprÄtÄ«gie kÄrtÄ«bas sargi stÄjÄs pretÄ« GorbaÄova piesauktajai "tautai", galvenokÄrt civildrÄ“bÄ“s pÄrģērbtiem krievu karaskolu kursantiem, kas organizÄ“ti lauzÄs AugstÄkÄs padomes namÄ. Ar tÄdu pašu argumentÄciju, kÄ Putins tagad laužas UkrainÄ. Tikai mÅ«su AugstÄkÄs padomes gÄzÄ“ju uzbrukums izira ap pusdienlaiku.
Tad armijas kazarmÄs sÄkÄs pusdienu laiks. TomÄ“r bruņoti uzbrukumi un provokÄcijas te vienÄ, te otrÄ Latvijas vietÄ gan muitniekiem, gan Latvijai lojÄliem miliÄiem turpinÄjÄs. Te leÄ£ionÄru, te sarkanarmiešu pieminekļiem, te savÄ“jiem, te svešiem, kÄ tas parasts arÄ« Putina KrievijÄ, tika pa kÄdam armijas ziÄ·eru sagÄdÄtam spridzeklim. Esmu pÄrliecinÄts, ka šo laiku izturÄ“t lÄ«dz galam un uzvarÄ“t gan AugstÄkÄs padomes deputÄtiem, gan Latvijas sabiedrÄ«bai ļÄva tieši 4. maijÄ lÄ«dzÄ«gi kodolreakcijai iegÅ«tÄ un atraisÄ«tÄ pašapziņa, drosme, noteiktÄ«ba un aša izlÄ“mÄ«ba, kam pretinieks nespÄ“ja turÄ“t lÄ«dzi.
Viens no LTF un AugstÄkÄs padomes vadÄ«tÄjiem profesors PÄ“teris LaÄ·is pÄrejas parlamenta misiju raksturoja vÄrdiem: "Vispirms jÄsagrauj bordelis, ko sauc par Latvijas PSR, un jÄizmÄ“tÄ akmeņi tÄ, lai neviens tos nespÄ“tu salasÄ«t. PÄ“c tam – ko kÄjas nes, uz Rietumiem!"
Vai un kÄ tas izdevies, vÄ“l vajadzÄ“tu pÄ“tÄ«t akadÄ“miskajai zinÄtnei un mÄkslai. Skaidrs, ka Rietumos esam tikuši, tomÄ“r padomju lausku lasÄ«tÄjus neesam lÄga pieskatÄ«juši. Ä»eņinekļu vietÄ viņi nu pielÅ«dz citus simbolus un rod citas enkurvietas grimstošajam krievu karakuÄ£im. TÄds ir bÄ“dÄ«gi slavenais PÄrdaugavas piemineklis. TÄpÄ“c tas nav pÄrdÄ“vÄ“jams. Nav pÄrveidojams. VienÄ«gÄ patiesÄ«bai atbilstošÄ "atbrÄ«votÄju" monumenta transformÄ“šanas iespÄ“ja bÅ«tu driskainÄ sievietes tÄ“la novietošana lÄ«meniski pret tikko kÄ Ukrainas karÄ atmaskoto izvarotÄju, marodieru un slepkavu grupu. LabÄkais un 4. maija ideÄliem atbilstošÄkais lÄ“mums bÅ«tu betona varmÄku "izformÄ“šana". VarbÅ«t vienÄ«gi stabus atstÄjot zirgu piesiešanai. Par godu mÅ«su un ukraiņu Uzvaras dienÄm.