Iesaki rakstu:

Portāla "LSM.lv" kultÅ«ras redakcija ziņo, ka no 12. novembra "Radio Naba" Ä“terā bÅ«s "iespÄ“jams baudÄ«t "Komunistiskās partijas manifesta" autoru žēlojumus", proti, jaunu daudzsÄ“riju radio iestudÄ“jumu pÄ“c Kārļa Marksa un FrÄ«driha Engelsa vÄ“stuļu motÄ«viem.

Tiesa, Latvijas Sabiedrisko mediju ziņu portāla "LSM.lv" sniegtajā informācijā ir iezagusies kļūda, un "žēlojumi" Latvijas Universitātes raidstacijas "Radio Naba" jeb Latvijas Radio 6 Ä“terā skan jau kopš 12. oktobra. Un skanÄ“s lÄ«dz pat šÄ gada beigām. Taču ir vÄ“l kāda svarÄ«ga detaļa: pieteikumā minÄ“ts vārds "baudÄ«t". Tātad raidÄ«jumu cikls nav domāts kā izziņa vai par biedinājumu. Un te nu bÅ«tu vajadzÄ«ga neliela atkāpe.

"RÄ“gs klÄ«st pa Eiropu – komunisma rÄ“gs," – tā 1848. gadā rakstÄ«ja šÄ rÄ“ga idejiskie tÄ“vi savā manifestā.

Kad Ļeņins, Marksa un Engelsa utopisko ideju iedvesmots, 1917. gadā Krievijā īstenoja bandītisko apvērsumu, daudzi pat iedomāties nespēja, par kādu prātam neaptveramu postu un ļaunumu tas izvērtīsies.

1997.gadā klajā nāca vairāku Eiropas akadÄ“miÄ·u kopdarbs "Komunisma melnā grāmata: noziegumi, terors, represijas", kur dokumentÄ“ta komunistisko valstu politisko represiju vÄ“sture – genocÄ«di, nāvessodi bez tiesas sprieduma, deportācijas un slepkavÄ«bas, iedzÄ«votāju nobendÄ“šana darba nometnÄ“s un mākslÄ«gi radÄ«tā badā.

PÄ“c autoru aplÄ“sÄ“m komunistu režīms ir nogalinājis vairāk nekā 94 miljonus cilvÄ“ku: 65 miljonus Ķīnas Tautas Republikā, 20 miljonus Padomju SavienÄ«bā, 2 miljonus Kambodžā, 2 miljonus Ziemeļkorejā, 1,7 miljonus Etiopijā, 1,5 miljonus Afganistānā, 1 miljonu okupÄ“tajās Austrumeiropas valstÄ«s, 1 miljonu Vjetnamā, 150 tÅ«kstošus Latīņamerikā, un tad vÄ“l 10 tÅ«kstoši dzÄ«vÄ«bu ir izdzÄ“stas "starptautiskās komunistiskās kustÄ«bas un pie varas esošo komunistisko partiju darbÄ«bas rezultātā".

Pat, ja kāds nespÄ“j paturÄ“t prātā visus šos skaitļus, skaidrs ir viens: komunistu režīms un tā atzari rÄ“ga ideju vārdā ir nobendÄ“juši miljonus un miljoniem salauzuši likteni un izpostÄ«juši dzÄ«vi. VarÄ“tu domāt – ieraudzÄ«juši rÄ“gu darbÄ«bā, atklājuši tā agresÄ«vo un melÄ«go bÅ«tÄ«bu vai vismaz uzzinājuši par rÄ“ga iedvesmotā terora sekām, cilvÄ“ki riebumā novÄ“rsÄ«sies. Un rÄ“gs izgaisÄ«s, jo vienÄ«gais, kas to baro un uztur, ir sekotāju enerÄ£ija.

Taču ļaužu atmiņa ir Ä«sa. Gluži tāpat kā prāts. TāpÄ“c rÄ“gs, konspirācijas nolÅ«kā ik pa laikam nomainot segvārdu, turpina šÄ·elt un naidot – nu jau ne tikai Eiropu, bet arÄ« pasauli, turklāt ne vairs sociālos slāņus un šÄ·iras, bet nācijas, dzimumus un rases.

Lasot jaunākās ziņas no Amerikas, apmēram saprotu, kā pirms simt gadiem varēja justies amerikāņi, saņemot ziņas no sarkanā terora pārņemtās Krievijas. Kaut gan notikumi pirms simt gadiem Krievijā nevarēja Ameriku ietekmēt tā, kā tagadējie notikumi Amerikā var ietekmēt Latviju un visu pasauli.

Par Ameriku diemžēl vairs nebrÄ«nos. Jurijs Andropovs, PSRS vÄ“stnieks Ungārijā, ar kura pÅ«lÄ“m tika apspiesta Ungārijas 1956. gada revolÅ«cija, kļūdams par Valsts drošÄ«bas komitejas priekšsÄ“di, lÄ“ma aptuveni 85 procentus VDK ārvalstu darbÄ«bas budžeta tÄ“rÄ“t tā sauktajiem "aktÄ«vajiem pasākumiem" jeb ideoloÄ£iskam un psiholoÄ£iskam karam, kura "mÄ“rÄ·is ir demoralizÄ“t sabiedrÄ«bu, destabilizÄ“t situāciju, iejaukties citas valsts iekšÄ“jās lietās, ideālā gadÄ«jumā ietekmÄ“jot arÄ« vÄ“lÄ“šanu procesu".

Par metodÄ“m, ar kādām tas panākams, ir saglabājies gana daudz liecÄ«bu. Vienu no spilgtākajām ir sniedzis Jurijs Bezmenovs – VDK virsnieks, kas bija specializÄ“jies "propagandā un kaitniecÄ«bā". LÄ«dz kaulam izpratis komunistu totalitārisma bÅ«tÄ«bu, 1970. gadā viņš pārbÄ“ga uz Rietumiem, lai atlikušo dzÄ«ves daļu veltÄ«tu sabiedrÄ«bas izglÄ«tošanai. 1984. gadā ar pseidonÄ«mu Tomass ŠÅ«manis viņš laida klajā grāmatiņu "MÄ«lestÄ«bas vÄ“stule Amerikai", kur Ä«si un kodolÄ«gi izskaidro PSRS Valsts drošÄ«bas komitejas ārvalstu darbÄ«bas mÄ“rÄ·us un metodes. Tiesa, daudziem viņa teiktais tolaik šÄ·ita grÅ«ti noticams.

Kvintesence: lai pārmainÄ«tu sabiedrÄ«bas apziņu, vispirms ir jāizļoga vÄ“rtÄ«bas un tradÄ«cijas, uz kurām tā balstās. TāpÄ“c uzbrukums pirmajā fāzÄ“ ir vÄ“rsts vispirms pret reliÄ£iju (Ä«paši jÅ«daismu un kristietÄ«bu), izglÄ«tÄ«bu, kultÅ«ru, mediju vidi un kopienas dzÄ«vi.

Morālās kategorijas ir jāpasludina par sociālu konstruktu. Dabiskās saites, kas veidojas kopienās, jāaizstāj ar birokrātiskām organizācijām, kurās jāļauj darboties nekompetentiem ierÄ“dņiem, kas procesu nevis veicina, bet apgrÅ«tina un turklāt arÄ« sadārdzina. KultÅ«ra jāaizstāj ar izklaidi, par galveno padarot naudu un baudu, bet medijos pie teikšanas jāvirza viduvÄ“jÄ«bas, kas pieskaņojas patÄ“rÄ“tāju gaumei.

Īsāk sakot, lai mÄ“rÄ·tiecÄ«gi korumpÄ“tu citas valsts brÄ«vo pašpārvaldi, ir jāpanāk, ka tās iedzÄ«votāji, paši to neapzinoties, darbotos komunistu interesÄ“s.

Bezmenovs norāda, ka jau 60. gadu vidū VDK kā prioritāti noteica pārmaiņas Amerikas pamatskolu mācību programmās. Lai ar "noderīgu idiotu" gādību tiktu samazināts matemātikas, fizikas un ķīmijas stundu skaits, vietā liekot ekoloģiju un seksualitātes studijas. Lai skolēni vairs nemācītos mūziku un dzeju. Lai galvenais uzsvars tiktu likts nevis uz pienākumiem, bet uz tiesībām un prasībām. Līdztekus tam bija jāpanāk, ka no augstskolu programmām tiek izņemta tā vēstures daļa, kur tiek runāts par komunistu režīma noziegumiem.

Tā kopš pagājušÄ gadsimta 80. gadiem ar Kremļa aÄ£entu un viņu apvārdoto "noderÄ«go idiotu" pÅ«lÄ“m daudzas ASV humanitārās universitātes ir kļuvušas par marksisma ideju inkubatoriem. Tajās vairs netiek mācÄ«ti vÄ“stures pamati – ja vÄ“sture skar komunisma valstis.

TāpÄ“c tik vien kā trÄ«sdesmit gadus pÄ“c BerlÄ«nes mÅ«ra krišanas "Komunistiskās partijas manifests" ir ASV koledžu bibliotÄ“kās visvairāk pieprasÄ«tā ekonomikas "mācÄ«bu grāmata", kas izsniegta divreiz biežāk nekā jebkura cita ekonomikas grāmata.

Tas savukārt izskaidro to, kāpÄ“c 83 procenti ASV koledžu absolventu un 68 procenti aptaujāto ierÄ“dņu nespÄ“j noformulÄ“t funkcionālas atšÄ·irÄ«bas starp brÄ«vā tirgus un centralizÄ“tas sadales ekonomiku, bet 64 procenti aptaujāto atzÄ«st par pareizu Marksa doktrÄ«nu: "No katra pÄ“c spÄ“jām, katram pÄ“c vajadzÄ«bām".

Neesmu droša, vai šie Marksa apoloģēti spÄ“j apjÄ“gt to, kas rakstÄ«ts viņu apjÅ«smotajā manifestā. PiemÄ“ram, ka komunisma bÅ«tÄ«bu "var izteikt vienā tÄ“zÄ“: privātÄ«pašuma iznÄ«cināšana". Ka privātÄ«pašuma iznÄ«cināšanai seko "Ä£imenes iznÄ«cināšana", ko aizstās "kopsievÄ«ba", bÄ“rnu nodošana valsts audzināšanā, mantošanas tiesÄ«bu atcelšana un robežu izzušana, jo "strādniekiem nav tÄ“vzemes". Bet galvenais: "Komunisti visur atbalsta katru revolucionāru kustÄ«bu pret pastāvošo sociālo un politisko sistÄ“mu un lietu kārtÄ«bu."

Tātad rÄ“ga mÄ“rÄ·is ir ne tikai iznÄ«cināt privātÄ«pašumu un Ä£imenes institÅ«ciju, bet arÄ« sagraut pastāvošo lietu kārtÄ«bu. Ir par ko padomāt, vai ne?

TikmÄ“r portāla "LSM.lv" kultÅ«ras redakcijas ziņojuma turpinājumā teikts, ka iknedēļas seriālā ''bÅ«s iespÄ“jams dzirdÄ“t par sadzÄ«ves negadÄ«jumiem, paÄ£irām, grÅ«tÄ«bām ar naudu, neÄ«stenotiem plāniem, nekrietnām baumām, garlaicÄ«bu, slimÄ«bām un tuvu cilvÄ“ku nāvÄ“m. Ikviens klausÄ«tājs savā dzÄ«vÄ“ ir sastapies ar daudzām no minÄ“tajām grÅ«tÄ«bām, tāpÄ“c, iespÄ“jams, varÄ“s izdzÄ«vot lÄ«dzi viņu neskaitāmajām likstām”.

Un te nu man rodas vairāki jautājumi. Nez, vai kādā no šÄ iestudÄ“juma daļām tiks stāstÄ«ts par Marksa patoloÄ£isko skopumu un apsÄ“stÄ«bu ar naudu, turklāt ar svešu naudu?

Marksa sieva un māte vairākkārt esot teikušas, ka labāk bÅ«tu, ja viņš "kapitālu pelnÄ«tu, nevis par kapitālu rakstÄ«tu". Ženijai, savai sievai, viņš esot licis lÅ«gt žēlastÄ«bas dāvanas, bet no mātes, ar kuru viņš nesarunājās, esot gribÄ“jis tikai jo drÄ«zāk saņemt mantojumu.

Naudu viņš nemitÄ«gi prasÄ«ja arÄ« Engelsam. Tiesa, pat Engelss, vienÄ«gais, kas spÄ“jis paciest Marksa augstprātÄ«bu, dusmu lÄ“kmes un valdkāri, reiz neesot izturÄ“jis. Kad nomira Engelsa mīļotā sieviete (laulÄ«bu viņš neatzina, bet savu civilsievu esot patiesi mÄ«lÄ“jis), Markss nosÅ«tÄ«ja Engelsam vÄ“stuli, kur garāmejot pieminÄ“ja nelaiÄ·i, bet vairākās rindkopās izvÄ“rsti un uzstājÄ«gi jau atkal prasÄ«ja naudu. Tad gan Engelss sašutumā ir atbildÄ“jis: "Pat draugi kapitālisti izrāda man vairāk lÄ«dzjutÄ«bas!"  

Studiju laikā Markss no tÄ“va ik mÄ“nesi saņēma 700 dālderu kabatas naudas. Tolaik tikai pieciem procentiem iedzÄ«votāju gada ienākumi pārsniedza 300 dālderus. Bet no Engelsa (pÄ“c Marksa institÅ«ta datiem) viņš dzÄ«ves laikā ir saņēmis apmÄ“ram sešus miljonus franču franku. Seši miljoni veco Francijas franku ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi aptuveni 19 miljoniem eiro, un tā laika ekvivalentā šÄ« summa atbilda 1742 kilogramiem zelta.

TomÄ“r Marksam nekad nepietika. Ä»oti daudz naudas viņš pazaudÄ“ja biržā, kur Markss, lielais ekonomists, prata vienÄ«gi zaudÄ“t. Tādēļ viņš vienmÄ“r kāroja vÄ“l arÄ« pÄ“c mantojumiem. KamÄ“r kāds no tÄ“vočiem gulÄ“ja uz nāves cisām, Markss rakstÄ«ja Engelsam: "Ja tas suns nomirs, es izkļūšu no nepatikšanām."

"Suns" nomira, un Markss atkal rakstīja: "Ļoti priecīgs notikums. Ja vien vecais suns daļu savas naudas nav atstājis sievietei, kas vadīja viņa saimniecību."

Un vÄ“l: "Pirms divām stundām pienāca telegramma, kas vÄ“stÄ«, ka mirusi mana māte. Liktenim bija jāpaņem kāds no Ä£imenes. Es pats jau biju ar vienu kāju kapā. Šajos apstākļos es esmu vajadzÄ«gāks nekā vecā sieva. Man jābrauc uz TrÄ«ru mantojuma jautājumā," – tas ir viss, kas Marksam bija sakāms par mātes nāvi.

Nezinu, cik detalizÄ“ti iestudÄ“juma autori atklās to, ka Markss, piedzimis jÅ«du rabÄ«na Ä£imenÄ“, kas bija konvertÄ“jusies kristietÄ«bā, bÄ“rnÄ«bā tika kristÄ«ts un pusaudža gados esot pat bijis ticÄ«gs, lÄ«dz universitātÄ“ kopā ar teoloÄ£ijas profesoru Bruno Baueru nodibināja ateistisku žurnālu. Bauers drÄ«z pÄ“c tam tika patriekts no universitātes, bet žurnāls nomira dabiskā nāvÄ“, jo to vienkārši nepirka.

Un tad Markss 1837. gadā uzraksta dzejoli: "Debesis nu esmu zaudējis, to es labi apzinos. Dvēsele, reiz Dievam uzticīga, mitīs elles dziļumos."

ŠÄ« varbÅ«t ir pati svarÄ«gākā Marksa biogrāfijas lappuse, jo – kā liecina viņš pats – "komunisms sākas ar ateismu".

Engelss pÄ“c pirmās tikšanās ar Marksu nosauc viņu par "melnu vÄ«ru" un raksta: "Viņš nevis iet vai skrien – viņš lec, atsperdamies ar papēžiem, un trako, pilns dusmu, it kā gribÄ“tu sagrābt plašo debesu telti un noraut to zemÄ“. Viņš izstiepj rokas augstu gaisā; ļaunā dÅ«re ir sažņaugta, viņš trako nepaguris, it kā viņu aiz matiem bÅ«tu sagrābuši tÅ«kstoši velnu."

Markss neslÄ“pj ne valdkāri, ne destruktÄ«vas tieksmes. Kādā dzejolÄ« viņš raksta: "Es savu troni bÅ«vÄ“šu jo augstu, bÅ«s šausmas ledainas tā virsotne, jo troņa balsti – māņticÄ«gas baismas, bet melnas ciešanas tam apsardze." Un vÄ“l: "Vārdi, ko mācu, ir sapÄ«ti sātaniskā mudžeklÄ«, lai katrs var domāt, ko grib."

Bet dzejolÄ« "CilvÄ“ka lepnums" Markss atklāti pasludina, ka viņa mÄ“rÄ·is ir nevis uzlabot lietu kārtÄ«bu, bet to iznÄ«cināt, lai varÄ“tu izbaudÄ«t sabrukuma ainu: "Es nicÄ«gi metÄ«šu cimdu tieši pasaules sejā, lai redzÄ“tu sabrÅ«kam pigmeju milzi, bet degsme man nedzisÄ«s; kā dievišÄ·Ä«gs uzvarÄ“tājs es iešu cauri pasaules drupām, piešÄ·irdams vārdiem darbÄ«gu spÄ“ku, pats bÅ«šu kā RadÄ«tājs."

Vairāk par šo Marksa biogrāfijas aspektu var izlasÄ«t profesora Ričarda Vurmbranda, Ä«stā vārdā Nikolaja Ionesku, grāmatiņā "Markss un sātans", kā arÄ« politologa, vairāku bestselleru autora, profesora Pola Kengora nesen klajā nākušajā grāmatā "Sātans un Kārlis Markss: Komunisma ilgais nāves, maldināšanas un iefiltrÄ“šanās ceļš".

Interesentiem iesaku noklausoties arÄ« Patrika Bet-Deivida interviju ar Polu Kengoru.

Jautāts, kā tas nākas, ka vēsturē ļaunākā un postīgākā ideoloģija atkal ir pārņēmusi prātus un dvēseles (saskaņā ar "Gallup" 2018. gada aptaujas datiem vairumam jaunu amerikāņu ir labvēlīga attieksme pret sociālismu), Pols Kengors atbild, citējot Ronaldu Reiganu: "Komunisti ir tie, kas lasa Kārli Marksu, antikomunisti ir tie, kas Kārli Marksu izprot."

Savukārt uz jautājumu, kas ir sociālisms, Pols Kengors atbild: "Sociālisms ir pāreja uz komunismu – kā to skaidri ir noformulÄ“jis Ä»eņins. Bet par to, kāda ir sociālisma bÅ«tÄ«ba, liecina PSRS jeb Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas asiņainā vÄ“sture, kā arÄ« tās okupÄ“to Austrumeiropas valstu ciešanu ceļš."

Sociālisms sagrauj tirgu un sagrauj ekonomiku. Tas vienkārši nedarbojas. Kā tajā padomju laika jokā: kas notiktu, ja Sahāras tuksnesÄ« nodibinātu sociālismu? Sākumā nekas. Taču drÄ«z pÄ“c tam sāktu aptrÅ«kties smilšu.

TomÄ“r briesmÄ«gākais ir tas, ka sociālisms tiecas iznÄ«cināt pamata vÄ“rtÄ«bas. Sociālisma galvenā problÄ“ma ir nevis tā neefektivitāte, bet ļaunums. Vairāk par tirgus attieksmju sagrāvi un Ä«pašumu pārdali komunistus interesÄ“ radikāla sabiedrÄ«bas pārveide, kas iespÄ“jama vienÄ«gi tad, ja tiek pārmainÄ«ta cilvÄ“ka daba. Tieši tādēļ Markss ienÄ«da reliÄ£iju un Dievu. Viņu interesÄ“ja tikai vara un nauda.

Lunačarskis, pirmais PSRS izglÄ«tÄ«bas komisārs, darbā "ReliÄ£ija un sociālisms" uzsver, ka "Markss noraida jebkādu saskarsmi ar Dievu, proletariāta maršÄ“jošo kolonnu priekšÄ nostādot sātanu".

ArÄ« Marksa domubiedrs Bakuņins neslÄ“pj, ka "šai revolÅ«cijā mums bÅ«s jāatmodina cilvÄ“kos velns, jāuzjundÄ« viszemiskākās kaislÄ«bas. MÅ«su misija ir iznÄ«cināt, nevis pamācÄ«t”.

Tas izskaidro vēl kādu svarīgu faktu. Lai gan padomju komunistu rokās bija visi Marksa un Engelsa manuskripti simt sējumu apjomā, publicēti no tiem ir tikai trīspadsmit. Lielākā daļa Marksa ideju joprojām tiek turēta noslēpumā.

Pols Kengors savas grāmatas nobeigumā raksta: "Marksa vārdiem runājot, ap mums joprojām "virmo ellišÄ·Ä«gi tvaiki". Taču mÅ«su pienākums ir pret tiem cÄ«nÄ«ties, nevis tos elpot. CÄ«nÄ«ties, atmaskojot tumsas spÄ“kus, kas turpina pārņemt mÅ«sdienu pasauli."

TāpÄ“c man ir vÄ“l daži jautājumi. Ja komunistiskā partija Latvijā ir aizliegta, kā tas iespÄ“jams, ka šÄs partijas ideoloÄ£ijas pamatlicÄ“ju saraksti raida pa radio?

Vai mÄ“s varam iedomāties situāciju, ka klausÄ«tājiem tiktu piedāvāts "baudÄ«t" raidÄ«jumu ciklu, piemÄ“ram, ar Ä€dolfa Hitlera vai baltvācieša, nacionālsociālistu ideologa AlfrÄ“da Rozenberga darbu lasÄ«jumiem? Gan jau arÄ« viņi savā mūžā bija piedzÄ«vojuši "neÄ«stenotus plānus, nekrietnas baumas, garlaicÄ«bu, slimÄ«bas un tuvu cilvÄ“ku nāvi". VarbÅ«t ''TraÄ£isko pÄ“tÄ«jumu centrs'' atkal varÄ“tu vÄ“rsties pie kāda vārdā nenosaukta fonda vai mecenāta, bet Latvijas Universitātes raidstacija piešÄ·irtu tam Ä“tera laiku?  

Te nu mÄ“s esam – ļaunuma impÄ“rija ir sabrukusi, bet ļaunuma rÄ“gi turpina klÄ«st un maldināt nenobriedušus prātus un dvÄ“seles.

Evaņģēlijā tiek runāts par beigu laiku, kad debesu stiprumi kustÄ“sies. Ja ar debesu stiprumiem saprotam lietu kārtÄ«bu un Ä“tiskus ideālus, kas veido garÄ«gas gravitācijas likumus, tad šis paredzÄ“jums precÄ«zi trāpa laiku, kurā dzÄ«vojam. EllišÄ·Ä«gā veidā tiek kustināti pamatu pamati cilvÄ“kā, sabiedrÄ«bā un tautā. TāpÄ“c tik svarÄ«gi taisni tagad ir celt namu uz stipras klints un spÄ“t pašam sevÄ« nosargāt savas iekšÄ“jās debesis!

Pārpublicēts no aprinkis.lv