Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kriminālpolicijas OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenajai inspektorei Veronikai ÄŒuprikai (attÄ“lā) neizdosies noslÄ“pt savu šÄ gada 22. marta lÄ“mumu izbeigt kriminālprocesu, kas pagājušÄ gada sākumā bija sākts “par, iespÄ“jams, nelikumÄ«gām darbÄ«bām” ar arestÄ“to Aivara Lemberga Ä£imenes mantu un kura ietvaros saskaņā ar policijas tiesai sniegtajām ziņām Šveices jurists RÅ«dolfs Meroni bija „uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

„Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 392.1 pantam JÅ«s neesat to personu lokā, kurām ir tiesÄ«bas saņemt lÄ“mumu par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu,” bÄ“dÄ«gi slavenā V. ÄŒuprika bija oficiāli paziņojusi personai, pÄ“c kuras iesnieguma kriminālprocess pÄ“rn tika sākts.

Tagad Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors Monvids Zelčs ir oficiālā vÄ“stulÄ“ norādÄ«jis V. ÄŒuprikai, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.panta otro daļu visi galÄ«gie nolÄ“mumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzÄ«bu, ir pieejami publiski un ka pie šÄdiem nolÄ“mumiem pieskaitāms arÄ« lÄ“mums par kriminālprocesa izbeigšanu, ja kriminālprocess izbeigts pilnā apjomā.

VÄ“stulÄ“, ko prokurors M. Zelčs nosÅ«tÄ«jis V. ÄŒuprikai, ir teikts: „No minÄ“tā izriet, ka attiecÄ«gajiem nolÄ“mumiem, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzÄ«bu, ir vispārpieejamas informācijas statuss.

Kriminālprocesa likums galÄ«go nolÄ“mumu publisko pieejamÄ«bu garantÄ“ kā tiesas, tā izmeklÄ“šanas iestāžu nolÄ“mumiem. Å…emot vÄ“rā, ka Kriminālprocesa likumā nav ietverts speciāls regulÄ“jums par to, kādā kārtÄ«bā informācijas atklātÄ«bas kontekstā organizÄ“jama publiski pieejama nolÄ“muma izsniegšana, tas risināms vispārÄ«gā kārtÄ«bā (sk. Informācijas atklātÄ«bas likumu).

Å…emot vÄ“rā, ka pirmstiesas kriminālprocesā pieņemts galÄ«gais nolÄ“mums ir publiski pieejams, iepriekš minÄ“to secinājumu negroza tas, ka atklātā tiesas procesā pieņemtos gala nolÄ“mumus anonimizÄ“tā veidā publisko saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 28.2 panta piekto daļu, bet pirmstiesas procesā pieņemtiem gala nolÄ“mumiem šÄda prasÄ«ba likumā nav noteikta. ŠÄ« atšÄ·irÄ«ba nozÄ«mÄ“ tikai to, ka persona šo informāciju var iegÅ«t arÄ« citādā veidā, proti, uz rakstiska iesnieguma pamata (sk. arÄ« Informācijas atklātÄ«bas likuma 10.p.).

 IevÄ“rojot minÄ“to, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma  344.panta otrās daļas 4.punktu un 375.panta otro daļu uzdodu OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenajai inspektorei V.ÄŒuprikai sagatavot un izsniegt lÄ“mumu par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu.”

Tikko izmeklÄ“tāja V. ÄŒuprika bÅ«s izpildÄ«jusi prokuratÅ«ras norādÄ«jumu un sagatavojusi publiskojamo lÄ“mumu par R. Meroni kriminālprocesa izbeigšanu, Pietiek par to informÄ“s.

Kā zināms, aprīļa beigās kļuva zināms, - R. Meroni kriminālprocesu šÄ gada 22. martā R. ÄŒuprika izbeigusi, „vadoties no Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkta, 392.panta pirmās daļas, 392.1 panta, 401.panta pirmās daļas 3.punkta”.

Šis Kriminālprocesa likuma pantu uzskaitÄ«jums pÄ“c bÅ«tÄ«bas nozÄ«mÄ“ja – vairāk nekā gadu ilgajā izmeklÄ“šanā, par kuras godprātÄ«bu un ieinteresÄ“tÄ«bu patiesÄ«bas noskaidrošanā publiski ir izteiktas šaubas, V. ÄŒuprika nonākusi pie slÄ“dziena, ka gluži vienkārši nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums.

Savukārt V. ÄŒuprikas pieminÄ“tajā 392.1 pantā minÄ“ts, ka lÄ“mums par kriminālprocesa izbeigšanu tiek pieņemts, „ja pirmstiesas procesā tiek konstatÄ“ti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var bÅ«t par pamatu personas atbrÄ«vošanai no kriminālatbildÄ«bas, vai ja nav pierādÄ«ta aizdomās turÄ“tā vai apsÅ«dzÄ“tā vaina un nav iespÄ“jams savākt papildu pierādÄ«jumus”.

Tieši V. ÄŒuprika iepriekš bija centusies, lai šÄda kriminālprocesa vispār nebÅ«tu. Tas pagājušÄ gada sākumā tika sākts tikai pÄ“c Ä¢enerālprokuratÅ«ras stingra norādÄ«juma, jo sākotnÄ“ji inspektore 2019. gada 18. oktobrÄ« bija pieņēmusi lÄ“mumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Šis V. ÄŒuprikas lÄ“mums tika izvÄ“rtÄ“ts Ä¢enerālprokuratÅ«rā, un 2020. gada 9. janvārÄ« tās Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bas nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne secināja, ka „lÄ“mums pieņemts nepamatoti, motivÄ“jot tā pieņemšanu ar patiesÄ«bai neatbilstošiem faktiem, kā arÄ« nepilnÄ«gi veicot iesnieguma pārbaudi un nenoskaidrojot visus notikuma bÅ«tiskos apstākļus”.

Rezultātā inspektores lÄ“mums tika atcelts kā nepamatots, un lietas materiāli tika nosÅ«tÄ«ti Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes KriminālizlÅ«košanas vadÄ«bas pārvaldei, uzdodot veikt papildu pārbaudi.

Tad arÄ« tika sākts kriminālprocess, un izmeklÄ“šana tā ietvaros tika nodota tai pašai Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldei un, kā tagad izrādÄ«jies, tai pašai V. ÄŒuprikai, kuras iepriekšÄ“jās aktivitātes tik kritiski bija novÄ“rtÄ“jusi Ä¢enerālprokuratÅ«ra.

Ar kādu tieši pamatojumu tagad izbeigtais kriminālprocess tika sākts? No atklātÄ«bā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka R. Meroni bija parakstÄ«jies par arestÄ“tās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arÄ« par atbildÄ«bu, kas paredzÄ“ta Krimināllikuma 308. pantā par šÄ«s mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, atsavināšanu vai slÄ“pšanu. R.Meroni ticis arÄ« informÄ“ts par aizliegumu jebkādā veidā izšÄ·Ä“rdÄ“t (apzināti samazināt vÄ“rtÄ«bu), slÄ“pt, mainÄ«t, ieÄ·Ä«lāt vai atsavināt lÄ“mumā norādÄ«to mantu.

LÄ«dz ar to kopš 2008. gada spÄ“kā bija arests A. Lemberga un viņa dÄ“la Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Kālija parks, un visas šÄ«s mantas glabāšanu valsts Ä¢enerālprokuratÅ«ras personā bija uzdevusi R. Meroni. Viņu no šÄ« statusa RÄ«gas apgabaltiesa atcÄ“la tikai pagājušÄ gada vasaras beigās, savukārt „glabāto” mantu Latvijas valsts pārstāvjiem viņš nav nodevis vÄ“l joprojām.

Šveices advokāts jau kopš 2010. gada sākuma ieņēma padomes priekšsÄ“dÄ“tāja amatu uzņēmumā Latvijas Naftas tranzÄ«ts R. Meroni, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šÄ« uzņēmuma lÄ«dzekļiem, gan ar Ventbunkera, Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas un Kālija parka akciju paketÄ“m bija notikuši iespaidÄ«gi darÄ«jumi, saistÄ«bā ar kuriem arÄ« tika sākts kriminālprocess.

Latvijas Naftas tranzÄ«ta 2017. gada pārskatā ir uzskaitÄ«ti uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzÄ«ta aizdoto naudu ir ieÄ·Ä«lāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statÅ«tiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statÅ«tiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzÄ«tā, bet arÄ« VentbunkerāKālija parkā un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostā „arestÄ“tās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir bijis padomes priekšsÄ“dÄ“tājs – attiecÄ«gi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Matemātika ir nepielÅ«dzama: tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzÄ«tam ir ieÄ·Ä«lātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minÄ“tas Ä¢enerālprokuratÅ«ras lÄ“mumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticÄ“ta R. Meroni. Turklāt Šveices jurists ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Tagad tikai no Ģenerālprokuratūras ir atkarīgs, vai tā uzskatīs par pamatotu V. Čuprikas lēmumu izbeigt kriminālprocesu, nesaskatot noziedzīgu nodarījumu R. Meroni rīcībā ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērto mantu.

Novērtē šo rakstu:

0
0