ProkremliskÄ pagale. Levits bija tieÅ¡i tÄds savÄ vietÄ, kÄds bija nepiecieÅ¡ams prokremliskajiem spÄ“kiem
Armands PuÄe · 23.05.2023. · Komentāri (0)GrÅ«ti pateikt, kÄpÄ“c tieši Saeimas kontekstÄ Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzÄ«ja kaut ko tÄdu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzÄ«gu mÅ«su kopÄ“jam stÄstam. KÄpÄ“c neko tÄdu mÄ“s no viņa nedzirdÄ“jÄm iepriekšÄ“jos Äetrus gadus, lai gan utaino šovinistu grÅ«pijas un virsvadÄ«tÄji tÄpat darÄ«ja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namÄ.
Nav jau slikti, ja prezidents uztraucas, ar kÄdÄm balsÄ«m viņu vai kÄdu citu ievÄ“lÄ“s. Tikai – tas ir mazÄkais, par ko vispÄr vajadzÄ“tu iespringt. Tas ir gluži tÄpat kÄ Ä¼engani noskatÄ«ties, kÄ mÅ«su acu priekšÄ valsts pÄrvalde ir pÄrvÄ“rsta par iebaidÄ«tu izpildÄ«tÄju kopu ar moderniem izpletņiem, bet pašam ar varonÄ«gu stÄju dzÄ«t cauri latvju vÄ“sturisko zemju koncepcija.
LÅ«k, šÄdÄs izvÄ“lÄ“s arÄ« sÄk dzimt prokremliskais gÄ“ns – proti, izvÄ“lÄ“ties nevis valstiskas, bet mÄkslÄ«gas problÄ“mas. Cik laika un resursu Levits veltÄ«ja šai misijai un mistikai, nemaz nerunÄjot par SÄ“lijas karoga vai ģērboņa apstiprinÄšanu, ko sargÄs kaut kÄds likums.
Pašam smiekli nenÄca. VÄ“l Äetri gadi, un gan jau ka Mildai liktu turÄ“t arÄ« piecas zvaigznes – visus vÄ“sturiskos novadus – mugursomÄ… TikmÄ“r LatgalÄ“ un lielajÄs pilsÄ“tÄs prokremliskie gorÄs kÄ diskotÄ“kÄ – atbrÄ«voti, neviena netraucÄ“ti, koordinÄ“ti, pa vienam un grupÄs. NesanÄk pa durvÄ«m, viņi cenšas caur logu un tamlÄ«dzÄ«gi.
Kam tad partiju finansÄ“šanas likums deva vislielÄko labumu, zem kura ir Levita autogrÄfs? Ja pirms tam vÄ“l Maskavas emisÄriem bija jÄizdomÄ kaut kÄdi rafinÄ“ti paņēmieni ar visÄdiem Maskavas namiem un RÄ«gas hokejiem – kÄ šeit iepludinÄt naudu, kas nonÄca Kremlim simpatizÄ“jošo vai nosacÄ«ti pasÄ«vo poilitisko grupÄ“jumu rÄ«cÄ«bÄs –, tad tagad valsts pati uztur politiskÄs elites dienas kÄrtÄ«bu, tai skaitÄ arÄ« prokremliskos spÄ“kus.
Izveidojam jaunu ministriju, kam noteiktas prioritÄtes, bet tajÄ pašÄ laikÄ mums nav nekÄ no enerģētikas ilgtspÄ“jas koncepcijas – un joprojÄm nevar saprast, uz kÄdiem zirgiem Latvija liks šÄ«s nozares nÄkotnes hipodromÄ. Ap sašÄ·idrinÄtÄs gÄzes terminÄļa ideju mÄ«cÄ«jÄmies tik ilgi, kamÄ“r tas patiešÄm vairs nav praktiski vajadzÄ«gs vai darbinÄms. Jo kaimiņi visu mums apkÄrt sakÄrtojuši… Kas tad, ja ne fašistiskÄs krievu intereses šÄdÄ bezdarbÄ«gÄ manierÄ“ tika LatvijÄ šÄdÄ vÄ«zÄ“ apkalpotas?
Valsts kontroles atzinumi pÄrsvarÄ tÄ arÄ« paliek par faktu konstatÄcijÄm, bet Konkurences padomes atklÄtie karteļi – iestrÄ“gst mÅ«su tiesu varas pelÄ“kajos koridoros, kur sienas nosirmo, gaidot aklos un taisnÄ«gos spriedumus. Sabiedrisko pakalpojumu regulators sev izveidojis tÄdu budžeta mehÄnismu, kur saknÄ“ ir iestrÄdÄta interese – pakalpot pakalpojuma sniedzÄ“jiem, nevis patÄ“rÄ“tÄjiem. MÄ“s kaut kÄ vijÄ«gi jau aizmirsÄm tÄs kovidlaika tÄ“zes, kuras sauca – dzÄ«vot taupÄ«gÄk.
Proti – ka nevajag šobrÄ«d Ä·erties klÄt vai turpinÄt liela apjoma projektus, kas nav saistÄ«ti ar Latvijas eksporta interesÄ“m. Jo tÄ mÄ“s naudu dedzinÄm, nevis vairojam. TÄ mÄ“s aizejam prom no labklÄjÄ«bas. VÄrdos pasÄkam, darbos – turpinÄm… DÄ«vaini valsts iepirkumi, skandÄli Valsts ieņēmumu dienestÄ, korupcija valsts drošÄ«bas iestÄdÄ“s, banku sektora uzpÅ«tÄ«ba, kultÅ«ras nozares pÄrspÄ«lÄ“tÄ izredzÄ“tÄ«ba, izklaides pasÄkumu masveidÄ«ga lipinÄšana…
Šos galdus it kÄ neklÄj prokremliskie spÄ“ki, tajÄ pašÄ laikÄ tas tik ļoti atbilst prokremlisko spÄ“ku pielietojumam un mÄ“rÄ·iem. Lai Latvijas valsts bÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas vÄjÄka un nesakÄrtotÄka. Un tÄ ir veiksme, ka esam nolÄ“muši kopÄ ar igauņiem veidot militÄrÄs aizsardzÄ«bas lietussargu virs mÅ«su debesÄ«m un – ka igauņi šajÄ projektÄ bÅ«s vadošie. Jo, ja paliktu šie labie nodomi pie mÅ«su gazpromiešiem – tas viss beigÄs izskatÄ«tos kÄ Ainažu robežas un muitas kontroles punkts, ko laikam var saukt par mÅ«su pašpÄrvaldes un saimnieciskÄ gara skaudro vizÄ«tkarti.
Levits bija tieši tÄds savÄ vietÄ, kÄds bija nepieciešams prokremliskajiem spÄ“kiem – tÄ sauktÄs radošÄs inteliÄ£ences slapjÄ pagale. Ne deg, ne izmantojama citÄdi. Ordeņi, medaļas, cildinÄjuma raksti un akmeņi – uz kuriem pakÄpties, noslaucÄ«ties vai nožūt. Prezidentam tika dota iespÄ“ja, bet viņš izvÄ“lÄ“jÄs vÄ“sturisko tuvredzÄ«bu, kas jau mums reiz maksÄja – palikt savÄ vietÄ…
Jo tajÄ vietÄ – tÄpat kÄ citÄs, kas veido valsts pÄrvaldes institÅ«cijas, valsts mehÄnismu ar zobratiem, tÄ saukto publisko sektoru – pagaidÄm ir svarÄ«gi palikt. Palikt kÄ puÄ·Ä“m vÄzÄ“, kurÄs nav Å«dens. Ja ziedi ir mÄkslÄ«gi, tad Å«dens arÄ« nav vajadzÄ«gs, bet – tad nav vajadzÄ«gs arÄ« dÄrznieks, saimnieks, apkopÄ“jas un tÄ tÄlÄk. Prezidenta institÅ«cija, kas kopumÄ ir reprezentatÄ«va, tieši Levita laikos kļuvusi arÄ« par izteikti dekoratÄ«vu elementu, tÄtad – butaforiju.
Ja no tÄ bÅ«tu labums sabiedrÄ«bai, lai notiek! Levita gadÄ«jumÄ – sev doto uzticÄ«bu viņš izmantoja ļoti savdabÄ«gi, maigi izsakoties. IevÄ“lÄ“ts ar vienas koalÄ«cijas balsÄ«m, viņš kļūst par tirgošanÄs upuri jau citam politiskajam sacepumam. Bet pats galvenais – darbi. Mums nav vajadzÄ«gs šajÄ amatÄ influencers, kas zÄ«mÄ“jas. Latvija sagaida no prezidenta mugurkaulu un izpartni par sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bÄm.
PÄrpublicÄ“ts no la.lv