Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

GrÅ«ti pateikt, kāpÄ“c tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzÄ«ja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzÄ«gu mÅ«su kopÄ“jam stāstam. KāpÄ“c neko tādu mÄ“s no viņa nedzirdÄ“jām iepriekšÄ“jos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grÅ«pijas un virsvadÄ«tāji tāpat darÄ«ja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.

Nav jau slikti, ja prezidents uztraucas, ar kādām balsÄ«m viņu vai kādu citu ievÄ“lÄ“s. Tikai – tas ir mazākais, par ko vispār vajadzÄ“tu iespringt. Tas ir gluži tāpat kā ļengani noskatÄ«ties, kā mÅ«su acu priekšÄ valsts pārvalde ir pārvÄ“rsta par iebaidÄ«tu izpildÄ«tāju kopu ar moderniem izpletņiem, bet pašam ar varonÄ«gu stāju dzÄ«t cauri latvju vÄ“sturisko zemju koncepcija.

LÅ«k, šÄdās izvÄ“lÄ“s arÄ« sāk dzimt prokremliskais gÄ“ns – proti, izvÄ“lÄ“ties nevis valstiskas, bet mākslÄ«gas problÄ“mas. Cik laika un resursu Levits veltÄ«ja šai misijai un mistikai, nemaz nerunājot par SÄ“lijas karoga vai ģērboņa apstiprināšanu, ko sargās kaut kāds likums.

Pašam smiekli nenāca. VÄ“l četri gadi, un gan jau ka Mildai liktu turÄ“t arÄ« piecas zvaigznes – visus vÄ“sturiskos novadus – mugursomā… TikmÄ“r LatgalÄ“ un lielajās pilsÄ“tās prokremliskie gorās kā diskotÄ“kā – atbrÄ«voti, neviena netraucÄ“ti, koordinÄ“ti, pa vienam un grupās. Nesanāk pa durvÄ«m, viņi cenšas caur logu un tamlÄ«dzÄ«gi.

Kam tad partiju finansÄ“šanas likums deva vislielāko labumu, zem kura ir Levita autogrāfs? Ja pirms tam vÄ“l Maskavas emisāriem bija jāizdomā kaut kādi rafinÄ“ti paņēmieni ar visādiem Maskavas namiem un RÄ«gas hokejiem – kā šeit iepludināt naudu, kas nonāca Kremlim simpatizÄ“jošo vai nosacÄ«ti pasÄ«vo poilitisko grupÄ“jumu rÄ«cÄ«bās –, tad tagad valsts pati uztur politiskās elites dienas kārtÄ«bu, tai skaitā arÄ« prokremliskos spÄ“kus.

Izveidojam jaunu ministriju, kam noteiktas prioritātes, bet tajā pašÄ laikā mums nav nekā no enerģētikas ilgtspÄ“jas koncepcijas – un joprojām nevar saprast, uz kādiem zirgiem Latvija liks šÄ«s nozares nākotnes hipodromā. Ap sašÄ·idrinātās gāzes termināļa ideju mÄ«cÄ«jāmies tik ilgi, kamÄ“r tas patiešÄm vairs nav praktiski vajadzÄ«gs vai darbināms. Jo kaimiņi visu mums apkārt sakārtojuši… Kas tad, ja ne fašistiskās krievu intereses šÄdā bezdarbÄ«gā manierÄ“ tika Latvijā šÄdā vÄ«zÄ“ apkalpotas?

Valsts kontroles atzinumi pārsvarā tā arÄ« paliek par faktu konstatācijām, bet Konkurences padomes atklātie karteļi – iestrÄ“gst mÅ«su tiesu varas pelÄ“kajos koridoros, kur sienas nosirmo, gaidot aklos un taisnÄ«gos spriedumus. Sabiedrisko pakalpojumu regulators sev izveidojis tādu budžeta mehānismu, kur saknÄ“ ir iestrādāta interese – pakalpot pakalpojuma sniedzÄ“jiem, nevis patÄ“rÄ“tājiem. MÄ“s kaut kā vijÄ«gi jau aizmirsām tās kovidlaika tÄ“zes, kuras sauca – dzÄ«vot taupÄ«gāk.

Proti – ka nevajag šobrÄ«d Ä·erties klāt vai turpināt liela apjoma projektus, kas nav saistÄ«ti ar Latvijas eksporta interesÄ“m. Jo tā mÄ“s naudu dedzinām, nevis vairojam. Tā mÄ“s aizejam prom no labklājÄ«bas. Vārdos pasākam, darbos – turpinām… DÄ«vaini valsts iepirkumi, skandāli Valsts ieņēmumu dienestā, korupcija valsts drošÄ«bas iestādÄ“s, banku sektora uzpÅ«tÄ«ba, kultÅ«ras nozares pārspÄ«lÄ“tā izredzÄ“tÄ«ba, izklaides pasākumu masveidÄ«ga lipināšana…

Šos galdus it kā neklāj prokremliskie spÄ“ki, tajā pašÄ laikā tas tik ļoti atbilst prokremlisko spÄ“ku pielietojumam un mÄ“rÄ·iem. Lai Latvijas valsts bÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas vājāka un nesakārtotāka. Un tā ir veiksme, ka esam nolÄ“muši kopā ar igauņiem veidot militārās aizsardzÄ«bas lietussargu virs mÅ«su debesÄ«m un – ka igauņi šajā projektā bÅ«s vadošie. Jo, ja paliktu šie labie nodomi pie mÅ«su gazpromiešiem – tas viss beigās izskatÄ«tos kā Ainažu robežas un muitas kontroles punkts, ko laikam var saukt par mÅ«su pašpārvaldes un saimnieciskā gara skaudro vizÄ«tkarti.

Levits bija tieši tāds savā vietā, kāds bija nepieciešams prokremliskajiem spÄ“kiem – tā sauktās radošÄs inteliÄ£ences slapjā pagale. Ne deg, ne izmantojama citādi. Ordeņi, medaļas, cildinājuma raksti un akmeņi – uz kuriem pakāpties, noslaucÄ«ties vai nožūt. Prezidentam tika dota iespÄ“ja, bet viņš izvÄ“lÄ“jās vÄ“sturisko tuvredzÄ«bu, kas jau mums reiz maksāja – palikt savā vietā…

Jo tajā vietā – tāpat kā citās, kas veido valsts pārvaldes institÅ«cijas, valsts mehānismu ar zobratiem, tā saukto publisko sektoru – pagaidām ir svarÄ«gi palikt. Palikt kā puÄ·Ä“m vāzÄ“, kurās nav Å«dens. Ja ziedi ir mākslÄ«gi, tad Å«dens arÄ« nav vajadzÄ«gs, bet – tad nav vajadzÄ«gs arÄ« dārznieks, saimnieks, apkopÄ“jas un tā tālāk. Prezidenta institÅ«cija, kas kopumā ir reprezentatÄ«va, tieši Levita laikos kļuvusi arÄ« par izteikti dekoratÄ«vu elementu, tātad – butaforiju.

Ja no tā bÅ«tu labums sabiedrÄ«bai, lai notiek! Levita gadÄ«jumā – sev doto uzticÄ«bu viņš izmantoja ļoti savdabÄ«gi, maigi izsakoties. IevÄ“lÄ“ts ar vienas koalÄ«cijas balsÄ«m, viņš kļūst par tirgošanās upuri jau citam politiskajam sacepumam. Bet pats galvenais – darbi. Mums nav vajadzÄ«gs šajā amatā influencers, kas zÄ«mÄ“jas. Latvija sagaida no prezidenta mugurkaulu un izpartni par sabiedrÄ«bas vajadzÄ«bām.

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0