„ProgresÄ«vie†žurnÄlisti par NEPLP uzlikto sodu TVNET: medijam saņemt valsts naudu – tas ir normÄli, bet pieprasÄ«t ievÄ“rot valsts prasÄ«bas – tÄ ir cenzÅ«ra!
PIETIEK · 23.05.2023. · Komentāri (0)Saņemt valsts naudu – tas ir normÄli, bet pieprasÄ«t ievÄ“rot valsts prasÄ«bas – tÄ ir cenzÅ«ra! ŠÄds pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir Ingas Spriņģes, Sanitas Jembergas un vÄ“l daudzu citu „progresÄ«vo” žurnÄlistu (no kuriem daudzi zinÄmi arÄ« kÄ „faktu cenzori” un „pareizÄs patiesÄ«bas” pÄrstÄvji) otrdien skaļi izteiktais publiskais viedoklis saistÄ«bÄ ar NacionÄlÄs elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes uzlikto sodu SIA „TVNET grupa”. Pietiek.com šodien publicÄ“ visu tik sašutušu reakciju izsaukušo padomes lÄ“mumu.
NacionÄlÄ elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome
RÄ«gÄ, 2023. gada 18. maijÄ
LÄ’MUMS Nr. 199/1-2 (18012000000723-2)
Par administratÄ«vÄ soda uzlikšanu administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietÄ Nr. 18012000000723
Izskatot 2023. gada 5. aprÄ«lÄ« uzsÄkto administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma procesu par iespÄ“jamo Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma (turpmÄk arÄ« - EPLL) 24. panta ceturtÄs daļas pÄrkÄpumu, tÄdejÄdi pieļaujot EPLL 80. panta pirmajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma izdarÄ«šanu elektroniskÄ plašsaziņas lÄ«dzekļa SIA "TVNET GRUPA", reÄ£istrÄcijas numurs 40003490052, darbÄ«bÄ, NacionÄlÄ elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (turpmÄk - Padome) šÄdÄ sastÄvÄ - Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Ivars Ä€boliņš, Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniece AurÄ“lija Ieva Druviete, Padomes locekles Ieva Kalderauska un Ilva MilzarÄja, Padomes loceklis Andis Plakans, piedaloties SIA "TVNET GRUPA" (turpmÄk arÄ« - TVNET GRUPA) pÄrstÄvjiem,
konstatē:
Padomes Monitoringa departaments ir veicis elektroniskÄ plašsaziņas lÄ«dzekļa SIA "TVNET GRUPA" pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma "rustvnet.lv" monitoringu par laika periodu no 2023. gada 29. marta lÄ«dz 2023. gada 31. martam, vÄ“rtÄ“jot pakalpojumÄ pÄ“c pieprasÄ«juma izvietoto audiovizuÄlo materiÄlu satura atbilstÄ«bu Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma (turpmÄk arÄ« - EPLL) prasÄ«bÄm.
Padomes locekļi ir iepazinušies ar Padomes Monitoringa departamenta 2023. gada 4.aprīļa pÄrbaudes ziņojumu Nr. P/2023/6-6/59, kurÄ, veicot pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma rustvnet.lv monitoringu, ir konstatÄ“ts, ka 2023. gada 29. martÄ tika izvietots raidÄ«jumu cikla "Kto vam platit?" raidÄ«jums "O Grevcovoj, VNŽ i vojne. V studiji Aleksej Roslikov" (turpmÄk arÄ« - RaidÄ«jums) krievu valodÄ. RaidÄ«jums pieejams: https://rus.tvnet.lv/7742629/o-grevcovoy-vnzh-i-voyne-v-studii-aleksev-roslikov.
RaidÄ«jums tekstuÄli tÄ«mekļvietnÄ“ tiek rezumÄ“ts un sniegts ieskats apskatÄ«tajos tematos:
"Pirms parlamenta vÄ“lÄ“šanÄm (domÄtas 2022. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanas) partija "Par StabilitÄti!" (domÄta politiskÄ partija "StabilitÄtei!") apsolÄ«ja cÄ«nÄ«ties pret pastÄvošo politisko režīmu, nosaucot to par "Levita-Kariņa" režīmu. 1. aprÄ«lÄ« bÅ«s pagÄjis pusgads kopš partija iekļuva SaeimÄ. Ä’terÄ "Kurš jums maksÄ?" runÄjam ar tÄs lÄ«deri Alekseju Rosļikovu par politiskÄ spÄ“ka sasniegumiem, pašreizÄ“jÄm prioritÄtÄ“m, kÄ arÄ« skandÄliem un vienas no partijas lokomotÄ«vÄ“m - Glorijas Grevcovas izstÄšanos no partijas.
Ä’terÄ izskanÄ“ja:
00:00 "Tiesa atzina Glorijas vainu. Viņa pati uzrakstīja un parakstīja". Kas notika ar Gloriju Grevcovu?
07:58: "SvarÄ«ga ir iekšÄ“jÄ pasaule, 20 minÅ«šu laikÄ visu sapratÄ«šu". KÄ tiek uzņemti biedri partijas "StabilitÄtei!" rindÄs?
12:27 "MÄ“s neesam sensÄcija no TikTok". "StabilitÄtei!" lÄ«deris par iekļūšanu SaeimÄ un partijas finansÄ“jumu;
17:51 Uzdevums - sašÅ«pot un publiskot. Rosļikovs par opozÄ«cijas uzdevumiem;
20:58 "Ne izolÄcija, bet 24. februÄrÄ« pieveicÄm pandÄ“miju". PolitiÄ·is par Covid-19 un vakcinÄciju;
25:29 "StabilitÄtei!" lÄ«deris par kandidÄtiem Latvijas prezidenta amatam; 29:02 GrozÄ«jumi likumÄ par uzturÄ“šanÄs atļaujÄm un izraidÄ«šanas draudi - kÄ risinÄt jautÄjumu?
37:01 "AizklauvÄ“ties lÄ«dz cilvÄ“ciskajai daļai". Ko konkrÄ“ti uzturÄ“šanÄs atļauju jautÄjumÄ var izdarÄ«t "StabilitÄtei!"?
47:02 Par specdienestiem uz kuriem tiek izsaukts Aleksejs Rosļikovs;
50:1 0 Vai Rosļikovs vēl uzvaru Ukrainai?
56:56 Kur pazuduši citi lÄ«deri? Par attiecÄ«bÄm ar Petrovu (domÄts ValÄ“rijs Petrovs - "Latvijas Krievu savienÄ«ba"), Dubovu (domÄts VitÄlijs Dubovs - politiskÄ partija "Alternative"), Baraņņiku (domÄts Vadims Baraņņiks) un Ušakovu (domÄts Nils Ušakovs). Un mazliet par cietumu."
RaidÄ«juma vadÄ«tÄji: Vadims Radionovs un Ä’rika StaškeviÄa.
RaidÄ«juma viesis: PolitiskÄs partijas "StabilitÄtei!" valdes loceklis, 14. Saeimas deputÄts Aleksejs Rosļikovs.
RaidÄ«jumÄ konstatÄ“ti 2 (divi) fragmenti, kuros tiek apspriesti politiskÄs partijas "StabilitÄtei!" Saeimas frakcijas priekšlikumi likumprojekta "GrozÄ«jumi imigrÄcijas likumÄ" 2. lasÄ«jumam, kuri iesniegti AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijai, un kurus, RaidÄ«juma vadÄ«tÄju mudinÄts, komentÄ“ politiskÄs partijas "StabilitÄtei!" valdes loceklis, 14. Saeimas deputÄts Aleksejs Rosļikovs.
[2.2.1] Raidījuma pirmais fragments:
00:24:15-00:25:03 Ä’rika StaškeviÄa (vÄ“ršoties pie Alekseja Rosļikova): "Bet mÄ“s jau esam aizgÄjuši pagÄtnes notikumos. Å…emsim, man patika jÅ«su kuluÄru sarunas par to, kas notiek SaeimÄ, un kÄdu lomu jÅ«s tur ieņemat, un kaut kÄda cieņa un "sveicieniņi" "Apvienotajam sarakstam" (domÄta politisko partiju apvienÄ«ba "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas ZaÄ¼Ä partija, Latvijas ReÄ£ionu ApvienÄ«ba, LiepÄjas partija"), parunÄt par tuvojošajÄm prezidenta vÄ“lÄ“šanÄm (domÄtas Latvijas Republikas prezidenta vÄ“lÄ“šanas), tÄpÄ“c ka ir, nu jau sÄkušÄs kuluÄru sarunas. TÄtad, Levits ies, neies uz otro termiņu, partijas pamazÄm sÄk nosaukt, iezÄ«mÄ“t kas bÅ«s izvirzot savu kandidÄtu. Un dažos salikumos rodas sajÅ«ta, ka "StabilitÄtei!" var bÅ«t tÄda "zelta kÄrts", kuru no prezidentiem atbalstÄ«t. Pie tam jÅ«s agrÄk jau publiski izteicÄties, jÅ«s priekšvÄ“lÄ“šanu debatÄ“s par šo pozÄ«ciju. Nu ņemsim, pÄ“c pusgada pÄ“c tam kad ir notikušas vÄ“lÄ“šanas, pie kÄdas pozÄ«cijas jÅ«s tagad pieturaties par tuvojošajÄm prezidenta vÄ“lÄ“šanÄm?"
00:25:04-00:25:26 Aleksejs Rosļikovs: "Pirmais un pats galvenais, "StabilitÄtei!" ir ļoti taisnÄ«ga partija. TÄpÄ“c, kas ļoti svarÄ«gi, un pie kÄda slÄ“dziena mÄ“s šodien nonÄcÄm. Tagad virzÄs jautÄjums par imigrÄciju - tÄs ir PUA, tie ir deviņi tÅ«kstoši divi simti (9200) vecu cilvÄ“ku, kurus 1. septembrÄ« plÄnots vienkÄrši brutÄli izraidÄ«t no valsts, un Iekšlietu ministriju tagad vada "APVIENOTAIS SARAKSTS" - MÄris KuÄinska kungs. Ja vÄ“l nedēļu iepriekš es teica, ka viņu kandidÄts nav slikts cilvÄ“ks, tas ir, biznesmenis pÄrstÄvis ...”
00:25:26 Ä’rika StaškeviÄa: "Viņu kandidÄts Uldis PÄ«lÄ“ns?"
00:25:27-00:25:38 Aleksejs Rosļikovs: "JÄ, protams! TÄtad tagad atbalstÄ«t prezidentu, prezidenta kandidÄtu, kurš pÄrstÄv partiju, kura organizÄ“ neatkarÄ«gÄs Latvijas vÄ“sturÄ“ pirmo deportÄcijas vilni no valsts? NÄ“, paldies!"
00:25:39-00:26:05 Ä’rika StaškeviÄa: "Nu pagaidiet, tas pats MÄris KuÄinskis, lai vienkÄrši izlÄ«dzinÄtu, bija pirmais cilvÄ“ks no koalÄ«cijas, kurš teica "puiši, likums, kurš tagad ir pieņemts, ir jÄpiestrÄdÄ. MÄ“s fiziski nevarÄ“sim izpildÄ«t to ko esam uzrakstÄ«juši uz papÄ«ra." Un viņš bija pirmais, teiksim tÄ, cilvÄ“ks, kurš mÄ«kstina vai aicina mÄ«kstinÄt grozÄ«jumus, kuri izskanÄ“ja. Pirmais, teiksim tÄ, cilvÄ“ks, kurš iznÄca ar paziņojumu, un gÄja it kÄ pret sistÄ“mu un pret koalÄ«ciju. TÄpÄ“c neuzliksim viņam zÄ«mogu..."
00:26:05-00:26:21 Aleksejs Rosļikovs: "Iekšlietu ministrs, viņa darbinieki vakar manÄ komisijÄ (domÄta Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisija) viņa parlamentÄrie sekretÄri pÄrstÄv Iekšlietu ministrijas pozÄ«ciju, pÄrstÄv Iekšlietu ministra KuÄinska kunga pozÄ«ciju, konkrÄ“ta partija "APVIENOTAIS SARAKSTS". Ja ar vienu roku jÅ«s man masÄ“jat plecu, bet ar otru man sitiet pa labo ausi, tad par kÄdu jÅ«su darbÄ«bas daļu . "
00:26:21-00:26:27 Ä’rika StaškeviÄa: "Ja viņi pieņems tÄdu likumu un bÅ«s deportÄcijas, tad PÄ«lÄ“ns, PÄ«lÄ“ns nav jÅ«su kandidÄts?"
00:26:27-00:26:36 Aleksejs Rosļikovs: "... tÄpÄ“c šajÄ stÄstÄ es, piemÄ“ram, nevaru saprast, par kÄdu daļu jÅ«su daļu man jums pateikties - par to, ka jÅ«s man kreiso plecu pamasÄ“jÄt, vai par to, ka jÅ«s man pa ausi "izrakstÄ«jÄt" tikko? Nu lÅ«k, dÄ«vaini!"
00:26:37-00:26:38 Ä’rika StaškeviÄa: "TÄtad vispÄr PÄ«lÄ“ns - nÄ“! Levits?"
00:26:38-00:26:46 Aleksejs Rosļikovs: "CilvÄ“ks, kurš atnÄca un teica, ka viņš ir kandidÄts, ka viņš ir absolÅ«ti visu prezidents? Divas nedēļas staigÄja pa ielÄm, spieda rokas, fotografÄ“jÄs un stÄstÄ«ja kÄ viņš ..."
00:26:46-00:26:50 Ä’rika StaškeviÄa: ""Zelta akciju", ja nu pÄ“kšÅ†i priekš Levita nepietiks, "StabilitÄtei!" nedos?”
00:26:50-00:27:10 Aleksejs Rosļikovs: "AbsolÅ«ti! MÄ“s nepiedalÄmies šajÄs ... VÄ“lreiz saku, mÄ“s, mÄ“s spÄ“lÄ“s "zem tepiÄ·a"' nepiedalÄmies un piedalÄ«ties netaisÄmies. Ja bÅ«s prezidenta kandidÄts pilnÄ«gi visiem, visiem bez izņēmuma - krievvalodÄ«gajiem latvijiešiem, uzbekiem, tatÄriem, mongoļiem, visiem, kuri dzÄ«vo LatvijÄ, bet ne tikai kaut kÄdai ekskluzÄ«vai iedzÄ«votÄju daļai, mÄ“s par viņu balsosim."
00:27:10 Ä’rika StaškeviÄa: "Bet, ja nebÅ«s?”
00:27:10-00:27:12 Aleksejs Rosļikovs: "Nu tad mūsu balsis nevienam nenoderēs."
00:27:12-00:27:13 Ä’rika StaškeviÄa: "Bet savu kandidÄtu piedÄvÄt?"
00:27:13-00:27:25 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, mÄ“s pagaidÄm, es domÄju, neesam izauguši lÄ«dz tÄdam lÄ«menim, lai piedÄvÄtu kandidÄtu, kuru visi atbalstÄ«s. Bet sarÄ«kot, teiksim, pirmsvÄ“lÄ“šanu sacÄ«kstes, kuras ne pie kÄ nenoved, tÄpÄ“c es savu sarunu arÄ« sÄku no taisnÄ«guma un rezultÄta, nevis par demonstratÄ«vÄm darbÄ«bÄm."
00:27:26-00:27:33 Ä’rika StaškeviÄa: "Nu tÄtad, ja deportÄcijas nenotiks, tad Uldis PÄ«lÄ“ns ir variants, ja pÄ“kšÅ†i bÅ«s tik radikÄlÄ formÄ pieņemts, tad nav kandidÄts?"
00:27:33-00:27:52 Aleksejs Rosļikovs: "Nu es vispÄr Ä«stenÄ«bÄ kaut kÄ neapspriestu tÄ“mu tÄdÄ formÄtÄ - ja bÅ«s deportÄcijas, nebÅ«s deportÄcijas vai bÅ«s deportÄcijas, bet tÄ bÅ«s visas Eiropas mÄ“roga katastrofa. Un es laikam absolÅ«ti izteikšu visas mÅ«su frakcijas, visas mÅ«su partijas viedokli, ka kÄ var atbalstÄ«t cilvÄ“ku, kura partija ir organizÄ“jusi pirmo deportÄciju neatkarÄ«gajÄ, neatkarÄ«gÄs Latvijas vÄ“sturÄ“."
00:27:53-00:27:58 Ä’rika StaškeviÄa: "MÄ“s, protams, tagad ļoti arÄ« spekulÄ“jam - šodien karsta ziņa, kura tiek apspriesta, nesakot, ka tas jau ir noticis fakts."
00:27:28-00: Vadims Radionovs: "Nu tur jau patiesÄ«bÄ redzams, es kÄ reiz lasÄ«ju arÄ« šo rakstu. Protams, ka es nebiju šajÄ komisijÄ, bet, pÄ“c visa spriežot, viņi paši ir apjukuši ko tad darÄ«t. Nu, robežsardze var, bet robežsardze var, bet kÄdÄ gadÄ«jumÄ? Bet mÄ“s pacentÄ«simies, lai tÄ nebÅ«tu. Un tur it kÄ mÄ«kstinoši . "
00:28:11-00:28:13 Aleksejs Rosļikovs: "Nu paskatieties. Es jums atnesu, kÄ reiz tagad noderÄ“ja."
00:28:14-00:28:16 Ä’rika StaškeviÄa: "Visu laiku gaidÄ«ju, kad tas papÄ«rs parÄdÄ«sies kadrÄ. Ko tad jÅ«s tur atnesÄt?" - Aleksejs Rosļikovs rÄda neidentificÄ“tu attÄ“lu, kurÄ attÄ“lots cilvÄ“ks, kurš guļ, iespÄ“jams, reanimÄcijÄ.
00:28:16-00:28:24 Aleksejs Rosļikovs: "Tas ir vÄ“zis. VÄ“zis ceturtajÄ stadijÄ. Viņai ir jÄkÄrto valsts valodas eksÄmens, vai arÄ« viņa bÅ«s spiesta atstÄt Latvijas teritoriju. Un tÄdu, lÅ«k, pie mums ..."
00:28:24-00:28:26 Vadims Radionovs: "VÄ“zis nav iemesls, lai ... (nesaprotams teksts)?"
00:28:27-00:28:28 Aleksejs Rosļikovs: "AbsolÅ«ti nÄ“, kas ir dÄ«vaini, dÄ«vaini, jÄ."
00:28:28-00:28:30 Ä’rika StaškeviÄa: "KÄdi ir izņēmumi, lai ..."
00:28:30-00:28:31 Aleksejs Rosļikovs: "Es no galvas jums nepateikšu, bet ..."
00:28:31-00:28:33 Ä’rika StaškeviÄa: "JÅ«s pÄrbaudÄ«jÄt, ka tiešÄm vÄ“zis?"
00:28:33-00:28:43 Aleksejs Rosļikovs: "Protams! Un atkal jau, medicÄ«nas pÄrstÄvji skatÄ«jÄs šo sarakstu. Viņi vispÄr nesaprot, kÄ tas ir radÄ«ts. Tas ir, kaut ko salasÄ«ja un iesvieda, un "auļoja" tÄlÄk."
00:28:44-00:28:45 Ä’rika StaškeviÄa: "KÄdi medicÄ«nas pÄrstÄvji? JÅ«s varat nosaukt viņu vÄrdus?"
00:28:45-00:29:02 Aleksejs Rosļikovs: "Es jums izstÄstÄ«šu šo gadÄ«jumu tÄlÄk. 90 % to, kuri pakļūst zem šiem grozÄ«jumiem, tie ir tie cilvÄ“ki, kuri ir sešdesmit plus (60+). Tie ir veci cilvÄ“ki, tÄs ir vecmÄmiņas, vectÄ“tiņi. Nu viņi nevienam ne ar ko nerada draudus. Viņi dzÄ«vo savas pÄ“dÄ“jÄs dienas. Viss ko mÄ“s prasÄ«jÄm kolÄ“Ä£iem, nu labi, jaunie lai liek (domÄts valsts valodas eksÄmens), bet ko jÅ«s tur vecÄ«šus "raustÄt"? Viņiem ..."
00:29:02-00:29:07 Ä’rika StaškeviÄa: "Bet kÄds tur tas vecuma slieksnis? TÄpÄ“c, ka tur taÄu ir lÄ«dz piecpadsmit (15) gadiem un pÄ“c septiņdesmit (70) ..."
00:29:07-00:29:10 Aleksejs Rosļikovs: "Septiņdesmit pieci (75) gadi. Ja tev ir septiņdesmit pieci (75) gadi, tad liec (domÄts valsts valodas eksÄmens). Ja septiņdesmit pieci (75) gadi un viena diena, tad nÄ“."
00:29:08-00:29:14 Ä’rika StaškeviÄa: "Bet jÅ«s gribat ... Tagad, lÅ«dzu, ne no kritikas par to kÄ ir, bet kÄ vajag. KÄds ir jÅ«su priekšlikums?"
00:29:12-00:29:39 Aleksejs Rosļikovs: "Sešdesmit (60) gadi, sešdesmit (60) gadi nekÄrto valsts valodas eksÄmenu vispÄr. TÄpÄ“c ka, pirmkÄrt, jau viņi pÄ“c vecuma var "nepavilkt". Atgriežam atpakaļ spÄ“kÄ, man laikam nav lÄ«dzi, jÄ nav te. Atgriežam atpakaļ spÄ“kÄ Valsts valodas prasmes apliecÄ«bu lÄ«dz 2001. gadam. Viņas atcÄ“la! Tieši PUA! Darbam atstÄja, priekš PUA atcÄ“la. TÄtad, apstÄkļi tika radÄ«ti mÄkslÄ«gi priekš tÄ, lai iegÅ«tu kaut kÄdu masu deportÄcijai, nu . "
00:29:39-00:29:44 Ä’rika StaškeviÄa: "TÄtad, ja ... jÅ«su priekšlikumi ir divi, pÄrejot no kritikas uz konstruktÄ«viem priekšlikumiem, divi priekšlikumi?"
00:29:43-00:29:49 Aleksejs Rosļikovs: "Pirmais - pats galvenais: sešdesmit plus (60+) valodu nekÄrto vispÄr, pÄ“c vecuma."
00:29:49- 00:29:52 Ä’rika StaškeviÄa: "KÄ tikai sasniedza sešdesmit (60) gadus, viss - atbrÄ«vots pÄ“c vecuma?"
00:29:51-00:29:54 Aleksejs Rosļikovs: "JÄ! PensionÄri, jÄ! PensionÄri, jÄ! MÄ“s savÄ laikÄ ..."
00:29:54-00:29:55 Ä’rika StaškeviÄa: "No cik pie mums LatvijÄ iet pensijÄ?"
00:29:55-00:00:29:56 Vadims Radionovs: "Pie mums pÄ“c sešdesmit.”
00:29:56-00:29:58 Ä’rika StaškeviÄa: "Vai cilvÄ“kus pÄ“c sešdesmit (60) ir korekti saukt par pensionÄriem?"
00:29:58-00:30:15 Aleksejs Rosļikovs: "MÄ“s pÄ“c tÄ runÄjÄm, mÄ“Ä£inÄjÄm runÄt ar pÄrÄ“jÄm partijÄm. PiedÄvÄjÄm pat sešdesmit pieci plus (65+). Nu, labi ņemsim taÄu, nu labi. TÄpÄ“c, ka septiņdesmit pieci (75), tÄ vispÄr ir kaut kÄda nereÄla lieta absolÅ«ti. OtrkÄrt, nu dodiet man pabeigt runÄt! OtrkÄrt, pats galvenais, 2001. gads - visas apliecÄ«bas, kuras uz šo brÄ«di bija atceltas, atgriežam tÄs atpakaļ. KÄ kaut kas tÄds var bÅ«t!?"
00:30:15-00:30:16 Ä’rika StaškeviÄa: "Kas tÄs par apliecÄ«bÄm? PastÄstiet!"
00:30:16-00:30:20 Vadims Radionovs: "Deviņdesmit astotajÄ gadÄ (domÄts 1998. gads) saņēmu. Ja godÄ«gi, manuprÄt, tÄ nestrÄdÄ."
00:30:20-00:30:24 Ä’rika StaškeviÄa: "Kas tÄ bija par pÄrbaudi? Kas tÄ par apliecÄ«bu? KÄpÄ“c viņas pÄrstÄja bÅ«t derÄ«gas?"
00:30:24-00:30:25 Aleksejs Rosļikovs: "Valodas prasmes apliecība."
00:30:25-00:30:27 Ä’rika StaškeviÄa: "KÄpÄ“c viņas pÄrstÄja bÅ«t derÄ«gas? KÄda argumentÄcija?"
00:30:26-00:30:35 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, bet es taÄu vÄ“lreiz saku - argumentÄcijas nav, un to neieraudzÄ«siet. TÄpÄ“c, ka, lai tiktu savÄkta noteikta masa (domÄts iespÄ“jamajai "deportÄcijai")."
00:30:35-00:30:37 Ä’rika StaškeviÄa: "NÄ“, es pÄrbaudÄ«šu, argumentÄcija simtprocentÄ«gi ir!"
00:30:36-00:31:02 Vadims Radionovs: "Es gribÄ“tu, lai mÄ“s mazliet apstÄjamies un pÄrspriežam. Es vienkÄrši ne visai saprotu, kam vajadzÄ«gas masveida deportÄcijas. TÄpÄ“c, ka viena lieta, kad, teiksim, "NacionÄlÄ apvienÄ«ba" un tie, kas virzÄ«ja šo likumu, to ieraksta un elektorÄts to redz. No otras puses, kÄ izskatÄ«sies valsts, kura vienkÄrši vardarbÄ«gi atved un izsviež cilvÄ“kus Ärpus robežai? Es nedomÄju, ka ir izdevÄ«gi, lÅ«k tieši."
00:31:01-00:31:07 Ä’rika StaškeviÄa: "Nu, tÄ«ri politiski neviens negrib, un tagad noteikti mÄ“Ä£inÄs "attÄ«t atpakaļ", lai tÄdu skatu nebÅ«tu."
00:31:37-00:31:34 Aleksejs Rosļikovs: "Viņi tagad ir nonÄkuši absolÅ«tajÄs "spÄ«lÄ“s". VÄ“lÄ“šanas, kad bija pagÄjušajÄ gadÄ, nepieciešams bija pieņemt kaut kÄdu virkni likumu, kuri satrauktu cilvÄ“kus - ejiet uz vÄ“lÄ“šanÄm, un balsojiet par konkrÄ“tiem politiskajiem spÄ“kiem. Saprotams, ka konkrÄ“tais grozÄ«jums bija, nu, saprotams, ar kÄdiem mÄ“rÄ·iem. Tagad, lai "attÄ«tu visu to absolÅ«ti atpakaļ”, pa lielam "NacionÄlajai apvienÄ«bai" vajadzÄ“tu "parakstÄ«ties", ka mÄ“s viss, mÄ“s neko nevaram. Bet viņi šo "naida balonu ir uzpÅ«tuši" lÄ«dz tÄdiem izmÄ“riem, lÄ«dz ÄrprÄtÄ«giem! Ja jÅ«s "sēžat" pat mÅ«su - Latvijas TwitterÄ«, nu tas, nu skatÄ«ties uz to var tikai ar "asarÄm acÄ«s". KÄ viņi apraksta visus šos ..."
[2.2.2] Raidījuma otrais fragments:
00:36:38-00:36:49 Ä’rika StaškeviÄa: "JÅ«s taÄu saprotiet, ka politika nav par to. "CilvÄ“ciskÄ daļa", "divdesmit minÅ«šu laikÄ ieraudzÄ«t cilvÄ“ka acÄ«s, cik ļoti viņš der jÅ«su partijai", "aizklauvÄ“ties lÄ«dz sirsniņai" (domÄti dažÄdi Alekseja Rosļikova izteicieni), tas ne tÄ strÄdÄ!"
00:36:48-00:36:59 Aleksejs Rosļikovs: (vÄ“ršoties pie Ä’rikas StaškeviÄas) "JÅ«s man izsauciet kognitÄ«vo disonansi (domÄts Alekseja Rosļikova diskomforts, kuru izraisa RaidÄ«juma vadÄ«tÄjas Ä’rikas StaškeviÄas formulÄ“tie jautÄjumi). No vienas puses jÅ«s sakÄt, ka viss bÅ«s brÄ«nišÄ·Ä«gi, neuztraucies, Aleksej, lÄ«dz nÄkamajai nedēļai viņi tur veiks labojumus un cilvÄ“kus neizsÅ«tÄ«s. No otras puses jÅ«s jau principÄ esat pieņēmusi, ka viņus izsÅ«tÄ«s, bet mÄ“s šajÄ situÄcijÄ, kÄ partija "StabilitÄtei!" esam pilnÄ«gi bezspÄ“cÄ«gi."
00:36:59-00:37:21 Ä’rika StaškeviÄa: "Es vairÄk virzu uz praktiskiem soļiem, neskatoties uz to, ka jÅ«s neapmierina likumprojekts. JÅ«s neapmierina un jÅ«s solÄt cÄ«nÄ«ties par šiem cilvÄ“kiem, es virzu jÅ«s uz to, ko jÅ«s praktiski variet izdarÄ«t? KÄ jÅ«s, neskatoties uz to, ka jÅ«s "skatieties sirsniÅ†Ä un acÄ«s" Saeimas deputÄtiem, kas pÄ“c manas pÄrliecÄ«bas nestrÄdÄ, ko jÅ«s variet darÄ«t, kÄdas jums ir "ietekmes sviras", lai nepieļautu šo likumu?"
00:37:19-00:37:21 Aleksejs Rosļikovs: "Es jums, es jums vēlreiz saku jebkura."
00:37:22-00:37:23 Ä’rika StaškeviÄa: "Izņemot skaistu oratorisko mÄkslu."
00:37:23-00:37:39 Aleksejs Rosļikovs: "MÄ“s atkal nonÄkam pie tÄs sarunas, kura notika, paldies par komplimentu, pie sarunas, kura notika piecpadsmit (15) minÅ«tes iepriekš: jebkura šÄ«s situÄcijas publiskošana, kuru jÅ«s pareizi aprakstÄ«jÄt, nu tas taÄu ir absurds! KÄ var izsÅ«tÄ«t deviņus tÅ«kstošus (9 000) cilvÄ“ku? "KlusumÄ" - viegli! PienÄk pareizas datums un tÄs vecmÄmiņas, kuras ir absolÅ«ti neaizsargÄtas . "
00:37:40-00:37:50 Ä’rika StaškeviÄa: "Jums tiešÄm liekas, ka "klusums" notiek? Man liekas, ka šÄ«PUA tÄ“ma, es kÄ portÄla redaktore saku, ka vÄrds PUA tas Hr vienkÄrši magnÄ“ts! MagnÄ“ts! Jums liekas, ka tas ir "klusums"?"
00:37:47-00:38:03 Aleksejs Rosļikovs: "Es jums jÅ«s laikam kÄ portÄla redaktore, jÅ«s laikam kÄ portÄla redaktore, laikam absolÅ«ti priekš sevis skaidri sapratÄt to momentu, ka šo tÄ“mu pagÄjušajÄ gadÄ pacÄ“lÄm tikai mÄ“s. Viņa klusi un mierÄ«gi bija pieņemta, viņa klusi un mierÄ«gi "aizbrauca" vajadzÄ«gajÄ virzienÄ, un neviena partija neizteica ne vienu vÄrdu."
00:38:03-00:38:28 Ä’rika StaškeviÄa: "NepiekrÄ«tu, nepiekrÄ«tu! VisÄs priekšvÄ“lÄ“šanu debatÄ“s tÄ bija TOP tÄ“ma, kuru apsprieda, un es vÄ“l lÄ«dz šim atceros tÄds Borisa CilÄ“viÄa battls (domÄta vÄrdu cīņa) ar Judinu, kur viņi, kur CilÄ“viÄs, cilvÄ“ks, kurš vienmÄ“r ir ļoti nosvÄ“rts, tÄds politiski zinošs, protošs, kurš nekad nemÄ“tÄjas ar vÄrdiem. Viņš tÄ mazliet pÄrgÄja uz emocijÄm, tÄpÄ“c, ka likumprojekts bija pietiekami svaigs. Un viņi strÄ«dÄ“jÄs tÄdos paaugstinÄtos toņos par PUA tÄ“mu."
00:38:27-00:38:59 Aleksejs Rosļikovs: "Atļausiet, atļausiet, atļausiet es atgriezÄ«šos vÄ“lreiz. JÅ«s taÄu negribat manÄ« klausÄ«ties! Sarunu biedrs ir vairÄk pacietÄ«gs (domÄts otrs RaidÄ«juma vadÄ«tÄjs Vadims Radionovs). PÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm, kad bija notikušas vÄ“lÄ“šanas, un kad visiem jau ir absolÅ«tais mandÄts darboties, nu ko tagad? PirmsvÄ“lÄ“šanu debatÄ“s pabļÄva, pakliedz, parÄ«binÄja ar kÄjÄm, un pat tad ir milzÄ«gs jautÄjums, kÄdÄ stÄvoklÄ« tas likums tika pieņemts? PÄ“c tam visi jau pakliedza, tÄpÄ“c ka priekšvÄ“lÄ“šanu laiks - var pakliegt. PÄ“c tam šis jautÄjums aizgÄja absolÅ«tÄ "klusumÄ" un nevienu vairs neinteresÄ“ja. MÄ“s to pacÄ“lÄm, mÄ“s to aktualizÄ“jÄm, un mums pÄrmet: ne jÅ«su elektorÄtsÄ« Nav svarÄ«gi! MÄ“s par taisnÄ«gumu - kÄ var izsÅ«tÄ«t cilvÄ“kus?"
00:38:59-00:39:00 Ä’rika StaškeviÄa: "KÄpÄ“c tas nav jÅ«su elektorÄts?"
00:39:00-00:39:16 Aleksejs Rosļikovs: "Nu tÄdu secinÄjumu izdara "NacionÄlÄ apvienÄ«ba", jo tie nav pilsoņi - viņi nepiedalÄs vÄ“lÄ“šanÄs. NeinteresÄ“ absolÅ«ti. MÄ“s esam par taisnÄ«gumu, šeit piederÄ«bas jautÄjums mums absolÅ«ti nav svarÄ«gs. TÄpÄ“c visÄ šajÄ stÄstÄ mÄ“s no pašas pirmÄs dienas, no pagÄjušÄ gada, kad stÄjÄmies amatÄ, burtiski pÄ“c pÄris nedēļÄm, kad konstatÄ“jÄm likumu, mÄ“s pastÄvÄ«gi ..."
00:39:14-00:39:19 Ä’rika StaškeviÄa: "BÅ«tu dÄ«vaini prasÄ«t "Saskaņai" pacelt šo jautÄjumu, ņemot vÄ“rÄ, ka viņus neievÄ“lÄ“ja SaeimÄ."
00:39:19-00:39:28 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, jÅ«s atvainojiet mani, bet sniegt konsultÄcijas cilvÄ“kiem, palÄ«dzÄ“t ar dokumentiem . Paldies visiem "ceha" kolÄ“Ä£iem, kuri to sÄk darÄ«t. Es viņiem esmu bezgalÄ«gi pateicÄ«gs, bet tas notika burtiski mÄ“nesi atpakaļ."
00:39:28-00:39:38 Ä’rika StaškeviÄa: "TÄtad jÅ«s sacÄ“lÄt alarm (anglicisms vÄrdam trauksme), jÅ«s visus "nolikÄt uz ausÄ«m", jÅ«s cÄ«nÄties, jÅ«s sakÄt, ka tas ir nepieņemami. Kas bÅ«s rezultÄtÄ, kÄdas vadÄ«bas "sviras", varas "sviras"."
00:39:38-00:39:41 Vadims Radionovs: "JÄ, pa punktiem jÅ«s variet aprakstÄ«t, kÄ? LÅ«k, mÄ“s iesniegsim, vai vÄ“l kaut ko."
00:39:39-00:39:40 Ä’rika StaškeviÄa: "KÄ jÅ«s panÄksiet to, ka..."
00:39:41-00:41:01 Aleksejs Rosļikovs: "Pirmais, laikam pats galvenais, ko es gribÄ“tu izdarÄ«t, nešaubÄ«gi es par to runÄju ar mÅ«su kolÄ“Ä£iem tÄ saucamajÄ opozÄ«cijÄ, mums ir iespÄ“ja savÄkt trÄ«sdesmit Äetras (34) balsis. MÄ“s tÄdÄ veidÄ savÄcÄm un komisiju par bankÄm. Ar trÄ«sdesmit ÄetrÄm (34) balsÄ«m varam nobloÄ·Ä“t jebkuru kustÄ«bu. Es lÄ«dz rÄ«tdienai vÄ“l vÄ“rtÄ“šu visus šÄ« jautÄjuma juridiskos aspektus. Ja es skaidri sapratÄ«šu, ka risku ir krietni mazÄk nekÄ pozitÄ«vÄs puses, tad spÄ“lÄ“sim šajÄ virzienÄ arÄ«. Plus mums vÄ“l ir trÄ«s lasÄ«jumi. Šajos jautÄjumos mÄ“s arÄ« piedalÄ«simies ar papildinÄjumiem, es jums jau divas "sviras" prezentÄ“ju. Un trešais, tas laikam ir pats svarÄ«gÄkais, mums jau ir iesniegtas prasÄ«bas Satversmes tiesÄ. MÄ“s viņas iesniedzÄm mazliet pÄ“c cita principa. TÄpÄ“c, ka mÅ«su kolÄ“Ä£i iesniedz par nevienlÄ«dzÄ«bu - ka tikai Krievijas pilsoņiem pieprasa latviešu valodu, bet pÄrÄ“jiem nÄ“. MÄ“s savukÄrt iesniedzam tÄpÄ“c, ka viņš nedrÄ«kst bÅ«t ar atpakaļejošu spÄ“ku. Jums atņem to, ko jÅ«s jau esat saņēmuši sen. Nu tas ir dÄ«vaini. TÄtad paņēma atgriezÄs pagÄtnÄ“, pateica, ka šeit tev nepienÄkas. TÄtad mÄ“s mazliet ar citu stratÄ“Ä£iju. Uz doto momentu mums trÄ«s "sviras". VÄ“lreiz anonsÄ“šu speciÄli jums: bloÄ·Ä“t likumu, tas ir pirmais. Otrais, trešajÄ lasÄ«jumÄ iesniegt priekšlikumus, un trešais tas ir darbs ar Satversmes tiesu. Un ceturtais, tam ir jÄbÅ«t jebkurÄ gadÄ«jumÄ plÄnam visiem - tas ir plÄns gadÄ«jumam, ja "korpuss ir applÅ«dis un zemÅ«dene grimst", tas noteikti ir darbs mÅ«su atbalsta centros, kuri ir visÄ LatvijÄ. Kur mÄ“s palÄ«dzÄ“sim cilvÄ“kiem ar dokumentÄlajiem jautÄjumiem, tÄdiem kÄ individuÄlÄ vÄ“ršanÄs tiesÄ, grupveida vÄ“ršanÄs tiesÄ un, teiksim tÄ, visÄdi tekošie jautÄjumi."
00:41:01-00:41:19 Vadims Radionovs: "Es gribÄ“ju jautÄt jums: lÅ«k, iedomÄsimies tÄdu situÄciju, pieņemsim, pie jums atnÄk "zÄ“ni no koalÄ«cijas", mÄ“s saprotam, ka politika, tas ir ne tikai tas kas virspusÄ“, bet arÄ« to, ka arÄ« "buldogi zem paklÄja". Un saka: zÄ“ni, jÅ«s atbalstiet mÅ«su kandidÄtu prezidenta amatam, mÄ“s "nobremzÄ“sim" šo likumu. LÅ«k, ja jÅ«s nostÄdÄ«s tÄdas izvÄ“les priekšÄ?"
00:41:20-00:41:38 Aleksejs Rosļikovs: "Ja pie manis atnÄk prezidenta kandidÄts, kurš saka: Aleksej, es ar savu augstÄko varu atceļu šo likumu un visi šie cilvÄ“ki var palikt šeit valstÄ«. Priekš manis tas ir pietiekošs signÄls, ka viņš ir prezidents visiem - es viņu atbalstÄ«šu. Es domÄju, es laikam varu teikt ar pÄrliecÄ«bu, ka tas bÅ«s nesmuki, ņemot vÄ“rÄ, ka mana komanda šeit nav. Es esmu pÄrliecinÄts, ka komanda arÄ« man sekos. SimtprocentÄ«gi!"
00:41:38-00:41:43 Vadims Radionovs: "Bet, ja ne prezidents, bet, teiksim tÄ, "tirgus" laikÄ, jÅ«s esiet gatavs tÄdiem kompromisiem?"
00:41:43-00:42:24 Aleksejs Rosļikovs: "Es neesmu gatavs ne ar vienu tirgoties. Es ar visiem tikšos frakcijÄ, kur mÅ«s ikdienÄ noklausÄs absolÅ«ti visi specdienesti, un tas nav "tirgus", ja. Bet, ja pie mums atnÄks prezidenta kandidÄts un teiks: Aleksej, mÄ“s esam absolÅ«ti par visiem, kuri šeit dzÄ«vo, mÄ“s saprotam, ka šie PUA pensionÄri ir ekonomiskie, ekonomisku iemeslu dēļ mainÄ«ja savas pases, tÄpÄ“c ka tas bija naudas jautÄjums, nevis jautÄjums kÄdu valsti es mÄ«lu, un mÄ“s esam gatavi viņiem palÄ«dzÄ“t. Es viņu atbalstÄ«šu.
Bet tas nav "tirgus", tas nav "tirgus". Tas ir cilvÄ“ks ar tÄdÄm darbÄ«bÄm parÄda, pierÄda man, ka viņš tiešÄm ir prezidents visiem LatvijÄ. Viss, man vairÄk neko nevajag. Tas ir ietekmÄ«gÄk nekÄ vÄrdi, tas ir ietekmÄ«gÄk nekÄ solÄ«jumi. LÅ«k, tÄ ir Ä«sta darbÄ«ba. Bet viņš nedrÄ«kst baidÄ«ties. TÄpÄ“c, ka viņam uzklups noteikta iedzÄ«votÄju daļa, kura teiks: ahÄ, jÅ«s atbalstÄt tur ...”
00:42:24-00:42:27 Ä’rika StaškeviÄa: "Atkal jÅ«s par kaut kÄdÄm hipotÄ“tiskÄm izdomÄtÄm situÄcijÄm. Es, man patika pirmais punkts ...”
00:42:27 Aleksejs Rosļikovs: "Pagaidiet, ...”
00:42:28-00:42:34 Ä’rika StaškeviÄa: "... nobloÄ·Ä“sim šo likumprojektu. Jums ir pietiekams skaits balsu un spÄ“ka, lai bloÄ·Ä“tu šo likumprojektu?”
00:42:34-00:42:42 Aleksejs Rosļikovs: "..., bet es tÄpÄ“c speciÄli priekš jums no sÄkuma arÄ« pateicu, ka sastÄdÄ«t "banku komisiju" mums trÄ«sdesmit Äetras (34) balsis ir, jÄ. Un es esmu absolÅ«ti pÄrliecinÄts, ka mums ir ļoti konstruktÄ«va opozÄ«cija.”
00:42:42-00:42:44 Ä’rika StaškeviÄa: "Nu tad ko, faktiski varam "izelpot", jÅ«s nobloÄ·Ä“siet šo likumprojektu?”
00:42:44-00:43:03 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, pagaidiet. SÄksim ar to, ka ir, teiksim tÄ, noteikti politiskie spÄ“ki, tagad atļaujiet ar jÅ«su atļauju tos nenosaukšu, kuriem iekšienÄ“ ir dažÄdi uzskati par šo situÄciju. TÄpÄ“c mans uzdevums bÅ«s nÄkt tieši lÅ«gt viņus, ja, tÄtad patiesÄ«bÄ jau savu frakciju iekšienÄ“ šajÄ jautÄjumÄ bÅ«t vienotiem. Un tas arÄ« viss. TÄ ir absolÅ«ti parasta situÄcija."
00:43:03-00:43:10 Ä’rika StaškeviÄa: "Bet jums šajÄ laika periodÄ ir izdevies kaut ko nobloÄ·Ä“t? Jo lÅ«k stratÄ“Ä£ija, kuru jÅ«s tagad aprakstiet, vai ir kaut kÄds reÄls piemÄ“rs, kad jÅ«s tÄ esiet izdarÄ«juši?"
00:43:10-00:43:12 Aleksejs Rosļikovs: "Nu, pagaidÄm nav bijusi tÄda vajadzÄ«ba. LÅ«k, tagad bÅ«s!"
[2.2.3] Latvijas tautai katru gadu 25. martÄ ir sÄ“ru diena - KomunistiskÄ genocÄ«da upurus piemiņas diena, pieminot 1949. gada marta deportÄcijas, kuras bija Padomju SavienÄ«bas okupÄcijas iestÄžu veikta masveidÄ«ga Baltijas valstu iedzÄ«votÄju izvešana uz attÄliem PSRS apgabaliem 1949. gada 25.-29. martÄ.
Å…emot vÄ“rÄ, ka Latvijas tautai vÄrds "deportÄcija", pie tam, ja šo vÄrdu izmanto marta mÄ“nesÄ«, viennozÄ«mÄ«gi saistÄs ar Padomju savienÄ«bas okupÄcijas iestÄžu Latvijas iedzÄ«votÄju izvešanu uz attÄliem PSRS apgabaliem, vidusmÄ“ra auditorijai vÄrda "deportÄcija" lietošana asociÄ“jas ar negatÄ«vÄm emocijÄm par valsts okupÄciju un sekojošÄm represijÄm pret Latvijas Republikas pilsoņiem. Neskatoties uz to, ka skaidrojošÄ un sinonÄ«mu vÄrdnÄ«ca "TÄ“zaurs" sniedz vÄrda "deportÄcija”[1] skaidrojumu: "Piespiedu izsÅ«tÄ«šana, pÄrvietošana, izraidÄ«šana (aiz politiskiem vai kriminÄliem motÄ«viem uz likuma vai valsts varas iestÄžu lÄ“muma pamata)”, diskutÄ“jot par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem "ImigrÄcijas likumÄ" RaidÄ«jumÄ tiek sniegta apzinÄti neprecÄ«za informÄcija, ka iespÄ“jamie grozÄ«jumi ImigrÄcijas likumÄ paredz Latvijas iedzÄ«votÄju deportÄciju/izsÅ«tÄ«šanu no valsts, ja viņi nebÅ«s pieteikušies valsts valodas prasmes pÄrbaudes kÄrtošanai, un nebÅ«s iesnieguši pieteikumu Eiropas SavienÄ«bas pastÄvÄ«gÄ iedzÄ«votÄja statusa pieprasÄ«šanai. AttiecÄ«gÄ likuma norma tiks piemÄ“rota nevis Latvijas iedzÄ«votÄjiem, bet tikai Krievijas FederÄcijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem pastÄvÄ«gÄs uzturÄ“šanÄs atļauja Latvijas RepublikÄ ir izsniegta kÄ Latvijas RepublikÄ dzÄ«vojošam Ärzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonÄ«bas iegÅ«šanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. PÄ“c bÅ«tÄ«bas iespÄ“jamie grozÄ«jumi ImigrÄcijas likumÄ nozÄ«mÄ“ iespÄ“jamu Krievijas FederÄcijas un Baltkrievijas pilsoņu (Ärzemnieku) izraidÄ«šanu (https://likumi.lv/ta/id/232351-noteikumi-par-arzemnieka-piespiedu- izraidisanu-izcelosanas-dokumentu-un-ta-izsniegsanu) uz viņu pilsonÄ«bas valsti, ja viņi neievÄ“ros likumÄ«gÄs prasÄ«bas veikt nepieciešamÄs darbÄ«bas Eiropas SavienÄ«bas pastÄvÄ«gÄ iedzÄ«votÄja statusa pieprasÄ«šanai, nevis deportÄciju.
IzvÄ“rtÄ“jot LÄ“muma 2.2.1. un 2.2.2. punktos konstatÄ“to, 2023. gada 5. aprÄ«lÄ« Padome pieņēma lÄ“mumu Nr. 158/1-2 (lÄ“muma numurs AdministratÄ«vo pÄrkÄpumu procesa atbalsta sistÄ“mÄ - 18012000000723 - 1), ar kuru uzsÄka administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma procesu par iespÄ“jamo Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 80. panta pirmajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma izdarÄ«šanu SIA "TVNET GRUPA" darbÄ«bÄ, tas ir, par pienÄcÄ«gas precizitÄtes un neitralitÄtes neievÄ“rošanu 2023. gada 29. martÄ izvietotajÄ raidÄ«jumu cikla "Kto vam platit?" raidÄ«jumÄ "O Grevcovoj, VNŽ i vojne. V studiji Aleksej Roslikov", tÄdÄ“jÄdi, iespÄ“jams, pÄrkÄpjot Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 24.panta ceturtajÄ daÄ¼Ä noteiktos programmu veidošanas vispÄrÄ«gos noteikumus.
2023. gada 6. aprÄ«lÄ« Padome ir informÄ“jusi SIA "TVNET GRUPA" par to, ka 2023. gada 5. aprÄ«lÄ« tika pieņemts lÄ“mums uzsÄkt administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma procesu Nr.18012000000723 un vienlaikus lÅ«gusi SIA "TVNET GRUPA" izvÄ“rtÄ“t Padomes konstatÄ“to un sniegt paskaidrojumus minÄ“tajÄ lietÄ lÄ«dz 2023. gada 20. aprÄ«lim. [2] (100.p.). ŠÄ«s tiesÄ«bas var ierobežot likumÄ paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, lai aizsargÄtu citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrÄtisko valsts iekÄrtu un tikumÄ«bu (116.p.). Vienlaikusi noteikts, ka valsts aizsargÄ cilvÄ“ka godu un cieņu (95.p.).
SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norÄda, ka, kÄ atzÄ«ts judikatÅ«rÄ, kas izveidojusies attiecÄ«bÄ uz norÄdÄ«to materiÄlo tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu un interpretÄciju, izspriežot lietas par goda un cieņas aizskÄrumu, vispirms nepieciešams konstatÄ“t, vai publicÄ“tÄ informÄcija ir ziņas vai viedoklis, jo tikai ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesÄ«bas pÄrbaudei un to pastÄvÄ“šana var tikt pierÄdÄ«ta. TurpretÄ« viedoklis atspoguļo kÄdas personas subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par citu personu, tÄs darbÄ«bu vai notikumiem, tÄdēļ tas nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess, lai arÄ« cik nepieņemams tas kÄdam neliktos.[3] AttiecÄ«gi, ja faktu esamÄ«bu ir iespÄ“jams pÄrbaudÄ«t, tad vÄ“rtÄ“jumi jeb viedokļi, nepakļaujas pierÄdÄ«jumiem par to pareizÄ«bu. ArÄ« Latviešu literatÅ«ras vÄrdnÄ«cÄ sniegts skaidrojums, ka "ziņas" ir datu, faktu, skaitļu un arÄ« informÄcijas kopums, savukÄrt "viedoklis" ir uzskats, izpratne (par ko), arÄ« attieksme (pret ko).[4] [5] [6]
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ jÄņem vÄ“rÄ, ka raidÄ«jumÄ piedalÄ«jÄs divi žurnÄlisti un raidÄ«juma viesis - Saeimas deputÄts un informÄcijas sniegšanai galvenokÄrt izmantots faktu un viedokļu intervijas žanrs.
Papildu kritÄ“riji, kas jÄņem vÄ“rÄ, lai nošÄ·irtu ziņas no viedokļa, ir, pirmkÄrt, ka „bÅ«tiskÄkÄ ir nevis izteikuma gramatiskÄ interpretÄcija vai tas, ka izteikums pausts apgalvojuma vai pieņēmuma formÄ, bet publikÄcijas vai izteikuma kopÄ“jais konteksts. OtrkÄrt, bÅ«tiska nozÄ«me piešÄ·irama tam, kÄ šÄdu izteikumu vai sižetu uztvertu neitrÄls lasÄ«tÄjs. Vai viņš to, piemÄ“ram, vÄ“rtÄ“tu kÄ neizdevušos joku, vai asu kÄdas personas kritiku, vai arÄ« uztvertu kÄ konkrÄ“tu faktu. TreškÄrt, svarÄ«ga var bÅ«t arÄ« paša izteikuma autora piešÄ·irtÄ nozÄ«me attiecÄ«gajiem izteikumiem"4. TÄpat arÄ« jebkurš strÄ«dus izteikums jÄvÄ“rtÄ“, ņemot vÄ“rÄ kritizÄ“tÄs personas statusu, aplÅ«kojamÄ jautÄjuma sabiedrisko nozÄ«mÄ«bu un publikÄcijas mÄ“rÄ·i.5
SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norÄda, ka Padomes lÄ“mumÄ nav norÄdÄ«ts konkrÄ“ts RaidÄ«juma teikums / tÄ daļa, kura ir nepatiesa, Padomes lÄ“mumÄ norÄdÄ«ts tikai, ka ''[..] vidusmÄ“ra auditorijai vÄrda "deportÄcija" lietošana asociÄ“jas ar negatÄ«vÄm emocijÄm par valsts okupÄciju un sekojošÄm represijÄm pret Latvijas Republikas pilsoņiem," tÄtad nevis intervÄ“jamais vai žurnÄlisti sniedz kÄdu nepatiesu vai maldinošu faktu, bet tiek pieļauta iespÄ“jamÄ«ba, ka paustais neatbilst tiesÄ«bu normai.
Viedokļa atbilstÄ«bu patiesÄ«bai pierÄdÄ«t nav iespÄ“jams, tÄdēļ šÄda prasÄ«ba jau pati par sevi ir vÄrda brÄ«vÄ«bas pÄrkÄpums. AttiecÄ«gi pienÄcÄ«gas precizitÄtes princips neattiecas un nemaz nevar attiekties uz RaidÄ«jumÄ pausto viedokli un tÄ izpausmes veidu, jo viedoklis atbilstoši ECT un Latvijas tiesu praksei nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess (precÄ«zs vai neprecÄ«zs), jo tas norÄda uz personas subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par kÄdu personu, apstÄkļiem vai notikumiem.
Paskaidrojumos tiek norÄdÄ«ts arÄ«, ka ir bijis tiesiskais pamats RaidÄ«juma publicÄ“šanai:
SIA "TVNET GRUPA" tiesÄ«bas izplatÄ«t RaidÄ«jumu garantÄ“ Satversme, kÄ arÄ« starptautiskie cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumenti. Å…emot vÄ“rÄ, ka Latvijas Republikas Satversmes 100.pants paredz tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, tad gadÄ«jumos, kad ir šaubas par šÄ«s normas saturu, tÄ tulkojama pÄ“c iespÄ“jas atbilstoši interpretÄcijai, kÄda tiek lietota starptautisko cilvÄ“ktiesÄ«bu normu piemÄ“rošanas praksÄ“. SaskaÅ†Ä ar Latvijas Republikas 1997.gada 4.jÅ«nijÄ pieņemtÄ likuma „Par 1950. gada 4. novembra Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvenciju un tÄs 1., 2., 4., 7. un 11. protokolu" 4.pantu Latvijas Republika atzÄ«st par obligÄtu ipso facto bez Ä«pašas vienošanÄs par to Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas, turpmÄk tekstÄ - ECT, jurisdikciju visos jautÄjumos, kas attiecas uz šÄ«s konvencijas un tÄs protokolu interpretÄciju un pielietojumu. TiesÄm lÄ«dz ar to jÄpiemÄ“ro standartus, kas atbilst Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 10.panta principiem.[7]
SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos tostarp norÄda, ka Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta Civillietu departamenta 2012.gada 12.septembra spriedumÄ LietÄ Nr. SKC-482/2012 norÄdÄ«ts, ka "[9.2] Noskaidrojot Satversmes 100. un 113.pantÄ ietverto tiesÄ«bu tvÄ“rumu, piemÄ“rojams Konvencijas 10.pants, kas noteic tiesÄ«bas uz jaunradi un izteiksmes brÄ«vÄ«bu. SaskaÅ†Ä ar minÄ“to tiesÄ«bu normu ikvienam ir tiesÄ«bas brÄ«vi paust savus uzskatus. ŠÄ«s tiesÄ«bas ietver uzskatu brÄ«vÄ«bu un tiesÄ«bas netraucÄ“ti saņemt un izplatÄ«t informÄciju un idejas bez iejaukšanÄs no sabiedrisko institÅ«ciju puses un neatkarÄ«gi no valsts robežÄm (..).
InterpretÄ“jot Konvencijas 10.pantu, ECT secinÄjusi, ka jaunrades brÄ«vÄ«ba izriet no uzskatu paušanas brÄ«vÄ«bas. ŠÄ« brÄ«vÄ«ba ietver tiesÄ«bas netraucÄ“ti izplatÄ«t informÄciju un idejas, kas nodrošina visu veidu ideju, kultÅ«ru, politiskas un sabiedrÄ«bai nozÄ«mÄ«gas informÄcijas apmaiņu. [..] (sk. ECT 2005.gada 29.marta spriedumu lietÄ Alinak v. Turkey, ECT 2007.gada 22.oktobra spriedumu lietÄ Lindon, Otchakovsky-Laurens and July v. France). TurklÄt ECT 1976.gada 7.decembra spriedumÄ lietÄ Handyside v. The United Kingdom atzinusi, ka Konvencijas 1 0.pantÄ noteiktÄs tiesÄ«bas brÄ«vi paust savus uzskatus attiecas arÄ« uz tÄdÄm idejÄm un informÄciju, kas aizvaino, šokÄ“ vai kaitina
SavukÄrt 2003.gada 5.jÅ«nija LR Satversmes tiesas spriedumÄ lietÄ Nr.2003-02-0106 norÄdÄ«ts "VispilnÄ«gÄkais vÄrda brÄ«vÄ«bas formulÄ“jums dots Pakta 19.pantÄ - „katram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas brÄ«vi izpaust savus uzskatus, šÄ«s tiesÄ«bas ietver brÄ«vÄ«bu meklÄ“t, saņemt un izplatÄ«t dažÄda veida informÄciju un idejas neatkarÄ«gi no valstu robežÄm mutvÄrdos, rakstveidÄ, izmantojot presi vai mÄkslinieciskÄs izpausmes formas, vai citÄdÄ veidÄ pÄ“c savas izvÄ“les."
TiesÄ«bas brÄ«vi paust uzskatus ir viens no bÅ«tiskiem demokrÄtiskas sabiedrÄ«bas pamatiem un viens no svarÄ«gÄkajiem nosacÄ«jumiem tÄs progresam. KÄ to paredz Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 10.panta 2.punkts, tas attiecas ne tikai uz "informÄciju" vai "idejÄm", kas tiek uztvertas labvÄ“lÄ«gi vai uzskatÄ«tas par nevainÄ«gÄm vai vienaldzÄ«gÄm, bet arÄ« uz tÄdÄm, kas aizskar, šokÄ“ vai satrauc kÄdu personu vai iedzÄ«votÄju daļu; tÄ to paredz plurÄlisms, tolerance un atvÄ“rtÄ«bas gars, bez kuriem nepastÄv "demokrÄtiska sabiedrÄ«ba". KÄ precizÄ“ts 10.pantÄ, šÄ«s brÄ«vÄ«bas izpausme ir pakļauta formalitÄtÄ“m, nosacÄ«jumiem, ierobežojumiem un sankcijÄm, kam tomÄ“r jÄtiek šauri interpretÄ“tÄm, to nepieciešamÄ«bai jÄtiek pÄrliecinoši pierÄdÄ«tai.[8] Ja medijiem netiktu nodrošinÄta pietiekama tiesÄ«bu uz vÄrda brÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«ba, tie nevarÄ“tu pildÄ«t savu t.s. "sabiedrÄ«bas sargsuņa" pienÄkumu[9] demokrÄtiski tiesiskÄ valstÄ«.
ECT ir arÄ« norÄdÄ«jusi uz to, ka preses brÄ«vÄ«ba ietver iespÄ“jamu novirzi lÄ«dz pÄrspÄ«lÄ“jumam vai pat provokÄcijai.[10] AttiecÄ«gi jebkurai personai un jo Ä«paši medijam un tÄ Å¾urnÄlistiem ir tiesÄ«bas brÄ«vi publiskot savu viedokli tÄdÄ formÄ, kÄdu šÄ«s personas uzskata par atbilstošu konkrÄ“tajai situÄcijai un savam profesionÄlÄs darbÄ«bas stilam. LÄ«dz ar to TVNET GRUPA bija no Satversmes un starptautiskajiem cilvÄ“ktiesÄ«bu dokumentiem izrietošas tiesÄ«bas publiskot apspriežamo interviju.
SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norÄda arÄ«, ka Latvijas tiesu praksÄ“ norÄdÄ«ts, kÄdi ir tÄ sauktie "aizliegtie viedokļi", ko aizliegts paust publiskos pasÄkumos[11], - un konkrÄ“ti, kas vÄ“rsti pret Latvijas Republikas neatkarÄ«bu, priekšlikumi par Latvijas valsts iekÄrtas vardarbÄ«gu grozÄ«šanu, aicinÄjumi nepildÄ«t likumus, uz vardarbÄ«bu, nacionÄlo un rasu naidu, klaju nacisma fašisma vai komunisma ideoloÄ£iju sludinÄšana, kara propagandas veikšana, kÄ arÄ« noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu un citu likumpÄrkÄpumu slavÄ“šana vai aicinÄšana tos izdarÄ«t. ŠÄ«s normas paplašinÄtai interpretÄcijai nav pamata. PÄrÄ“jos gadÄ«jumos, ja vien netiek izplatÄ«ta maldinoša un neprecÄ«za informÄcija elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu ziņu raidÄ«jumos (kas ir specifiski EPLL 24. panta ceturtÄs daļas gadÄ«jums), viedoklis nav pakļaujams patiesÄ«bas pÄrbaudei. Tas atspoguļo personas subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par kÄdu personu, tÄs darbÄ«bu vai kÄdu notikumu. TÄdēļ tas nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess, lai arÄ« cik nepieņemams tas kÄdam liktos[12]. AugstÄkÄs tiesas SenÄta atziņÄs atrodama arÄ« konkrÄ“ta norÄde uz to, kas ir "ziņas" - ziņas ir datu, faktu, skaitļu kopums, kam pretnostatÄms viedoklis kÄ attieksme, subjektÄ«vs vÄ“rtÄ“jums vai izpratne (par kaut ko)[13]. TÄdÄ“jÄdi RaidÄ«jumam un tajÄ izvÄ“lÄ“to vÄrdu lietošanai ir tiesisks pamats.
SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norÄda arÄ« par RaidÄ«jumÄ lietoto vÄrdu "deportÄcija":
Tiesu praksÄ“ atzÄ«ts (konkrÄ“tajÄ administratÄ«vajÄ procesÄ šis princips arÄ« piemÄ“rojams, jo jÄvÄ“rtÄ“ raidÄ«juma saturs) - izskatot prasÄ«bu, nevar vÄ“rtÄ“t tikai konkrÄ“tÄs frÄzes, uz kurÄm norÄda prasÄ«tÄjs, bet raksts ir jÄvÄ“rtÄ“ tÄ kopumÄ, kÄ arÄ« situÄcija, kÄdÄ raksts tapa.[14]
RadÄ«jums sastÄv gan no virsraksta, gan no tÄ satura - ievaddaļas (norÄdÄ«ts uz raidÄ«juma "Kto BaM nnaTHT?" atspoguļoto interviju ar A.Rosļikovu, kas ir partijas "StabilitÄtei!" lÄ«deris), un RaidÄ«jumÄ pausto konspektÄ«vi (citÄtu formÄ), un pašas intervijas audiovizuÄlÄ formÄ.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ intervijas laikÄ tika pÄrrunÄtas vairÄkas tÄ“mas un RaidÄ«jums netika veltÄ«ts grozÄ«jumiem "ImigrÄcijas likumÄ", savukÄrt pats vÄrds "deportÄcija" krievu valodÄ sÄkotnÄ“ji izskanÄ“ja A.Rosļikovam saistÄ«bÄ ar raidÄ«juma vadÄ«tÄjas E.StaškeviÄas uzdoto jautÄjumu par gaidÄmajÄm LR Prezidenta vÄ“lÄ“šanÄm. AttiecÄ«gi jautÄjumi/atbildes/komentÄri par grozÄ«jumiem minÄ“tajÄ likumÄ bija minimÄli.
Interneta vietnÄ“ www.rus.tvnet.lv raidÄ«jumu pavadošajÄ tekstÄ un RaidÄ«juma citÄtos arÄ« nav lietots vÄrds "deportÄcija" (tas tiek lietots tika RaidÄ«jumÄ attiecÄ«gi viedokļa formÄ).
SavukÄrt par paša vÄrda "deportÄcija" lietošanu uzsveram, ka plÄnoto grozÄ«jumu kontekstÄ intervijÄ tika pausts runÄtÄju viedoklis saistÄ«bÄ ar politisko partiju darbÄ«bÄm, t.sk., par plÄnotajÄm LR Prezidenta vÄ“lÄ“šanÄm, nevis pausta ziņa. TÄpat arÄ« tika izmantoti "deportÄcija" sinonÄ«mvÄrdi - "izraidÄ«t"/"atstÄt"/"izsÅ«tÄ«t" (krievu valodÄ), piemÄ“ram, A.Roslikovs RaidÄ«juma 0:25:04-00:25:26 minÅ«tÄ“s saka: "[..] Tagad virzÄs jautÄjums par imigrÄciju - tÄs ir PUA, tie ir deviņi tÅ«kstoši divi simti (9200) vecu cilvÄ“ku, kurus 1. septembrÄ« plÄnots vienkÄrši brutÄli izraidÄ«t no valsts, un Iekšlietu ministriju tagad vada "APVIENOTAIS SARAKSTS" - MÄris KuÄinska kungs. Ja vÄ“l nedēļu iepriekš es teica, ka viņu kandidÄts nav'slikts cilvÄ“ks, tas ir, biznesmenis pÄrstÄvis ...", kÄ arÄ« 00:28:16-00:28:24 minÅ«tÄ“s "Aleksejs Rosļikovs: "Tas ir vÄ“zis. VÄ“zis ceturtajÄ stadijÄ. Viņai ir jÄkÄrto valsts valodas eksÄmens, vai arÄ« viņa bÅ«s spiesta atstÄt Latvijas teritoriju", 0:37:23-00:37:39 minÅ«tÄ“s Aleksejs Rosļikovs izsakÄs: KÄ var izsÅ«tÄ«t deviņus tÅ«kstošus (9 000) cilvÄ“ku? "KlusumÄ" - viegli! PienÄk pareizais datums un tÄs vecmÄmiņas, kuras ir absolÅ«ti neaizsargÄtas ...".
SIA "TVNET GRUPA" norÄda, ka tÄdÄ“jÄdi intervijÄ tika minÄ“ti vairÄki lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi/sinonÄ«mi vÄrdam "deportÄcija", kas arÄ« apliecina norÄdÄ«to par RaidÄ«jumÄ pausto viedokļa formÄ, bez saistÄ«bas ar deportÄciju 1949.gada martÄ.
SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norÄda, ka LÄ“mumÄ izvÄ“rstÄ formÄ ir skaidroti iespÄ“jamie grozÄ«jumi ImigrÄcijas likumÄ - tajÄ ietvertÄ jÄ“ga un mÄ“rÄ·i, savukÄrt jau iepriekš norÄdÄ«jÄm, ka RaidÄ«jums ir intervija ar Saeimas deputÄtu A.Rosļikovu, kurÄ ir sniegti dažÄdi viedokļi, savukÄrt RaidÄ«jumÄ nebija paredzÄ“ts un nebija pienÄkuma skaidrot grozÄ«jumu ImigrÄcijas likumÄ, t.sk., precÄ«zu plÄnoto tiesÄ«bu normu izpausmi. VienlaicÄ«gi tajÄ izsakÄs par LR Prezidenta vÄ“lÄ“šanÄs iespÄ“jamo balsojumu un pieminot no minÄ“tajiem grozÄ«jumiem izrietošo bÅ«tÄ«bu - attiecinÄmu uz mazu (skaits RaidÄ«jumÄ pieminÄ“ts) LR iedzÄ«votÄju daļu. AttiecÄ«gi nav ne faktiska, ne tiesiska pamata aizrÄdÄ«t raidÄ«juma vadÄ«tÄjiem/veidotÄjiem un/vai intervÄ“jamajam, ka tiek sniegta apzinÄti nepatiesa informÄcija.
SIA "TVNET GRUPA" ieskatÄ LÄ“mumÄ norÄdÄ«tais, ka "[..] diskutÄ“jot par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem "ImigrÄcijas likumÄ" RaidÄ«jumÄ tiek sniegta apzinÄti neprecÄ«za informÄcija, ka iespÄ“jamie grozÄ«jumi "ImigrÄcijas likumÄ" paredz Latvijas iedzÄ«votÄju deportÄciju/izsÅ«tÄ«šanu no valsts, ja viņi nebÅ«s pieteikušies valsts valodas prasmes pÄrbaudes kÄrtošanai, un nebÅ«s iesnieguši pieteikumu Eiropas SavienÄ«bas pastÄvÄ«gÄ iedzÄ«votÄja statusa pieprasÄ«šanai. AttiecÄ«gÄ likuma norma tiks piemÄ“rota nevis Latvijas iedzÄ«votÄjiem, bet tikai Krievijas FederÄcijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem pastÄvÄ«gÄs uzturÄ“šanÄs atļauja Latvijas RepublikÄ ir izsniegta kÄ Latvijas RepublikÄ dzÄ«vojošam Ärzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonÄ«bas iegÅ«šanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. PÄ“c bÅ«tÄ«bas iespÄ“jamie grozÄ«jumi "ImigrÄcijas likumÄ" nozÄ«mÄ“ iespÄ“jamu Krievijas FederÄcijas un Baltkrievijas pilsoņu (Ärzemnieku) izraidÄ«šanu (https://likumi.lv/ta/id/232351-noteikumi-par-arzemnieka- piespieduizraidisanu-izcelosanas-dokumentu-un-ta-izsniegsanu) uz viņu pilsonÄ«bas valsti, ja viņi neievÄ“ros likumÄ«gÄs prasÄ«bas veikt nepieciešamÄs darbÄ«bas Eiropas SavienÄ«bas pastÄvÄ«gÄ iedzÄ«votÄja statusa pieprasÄ«šanai, nevis deportÄciju [..]" ir bez faktiskÄ un tiesiskÄ seguma, t.sk, RaidÄ«jumÄ ir minÄ“ta tikai izraidÄ«šanas iespÄ“jamÄ«ba (kas arÄ« iepriekš minÄ“tajÄ LÄ“muma citÄtÄ atzÄ«ts), savukÄrt RaidÄ«jumÄ nav norÄdÄ«ts, ka tiks izraidÄ«ti Latvijas iedzÄ«votÄji, kÄ arÄ« no RaidÄ«jumÄ paustÄ šÄds secinÄjums neizriet.
SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norÄda, ka, kÄ korekti LÄ“mumÄ norÄdÄ«ts, tad skaidrojošÄ un sinonÄ«mu vÄrdnÄ«ca "TÄ“zaurs" sniedz vÄrda "deportÄcija" skaidrojumu: "Piespiedu izsÅ«tÄ«šana, pÄrvietošana, izraidÄ«šana (aiz politiskiem vai kriminÄliem motÄ«viem uz likuma vai valsts varas iestÄžu lÄ“muma pamata)" (https://tezaurs.lv/deport%C4%81ciia), attiecÄ«gi paša vÄrda lietošanÄ RaidÄ«jumÄ nav saskatÄms jebkÄda veida normatÄ«vo aktu pÄrkÄpums (kÄ minÄ“ts iepriekš, arÄ« LÄ“mumÄ ir norÄdÄ«ts grozÄ«jumi "ImigrÄcijas likumÄ" nozÄ«mÄ“ iespÄ“jamu Krievijas FederÄcijas un Baltkrievijas pilsoņu (Ärzemnieku) izraidÄ«šanu [..]"), tÄdÄ“jÄdi pÄ“c jÄ“gas un satura LÄ“mumÄ atzÄ«ta par pamatotu iespÄ“jamÄ«ba, ka šÄ« likuma grozÄ«jumu kontekstÄ personas var tikt izraidÄ«tas = deportÄ“tas.
SIA "TVNET GRUPA" paskaidrojumos norÄda, ka attiecÄ«gi LÄ“muma kontekstÄ ir vÄ“rtÄ“jams LÄ“mumÄ norÄdÄ«tais "aizrÄdÄ«jums", ka Latvijas tautai vÄrds "deportÄcija", pie tam, ja šo vÄrdu izmanto marta mÄ“nesÄ«, viennozÄ«mÄ«gi saistÄs ar Padomju savienÄ«bas okupÄcijas iestÄžu Latvijas iedzÄ«votÄju izvešanu uz attÄliem PSRS apgabaliem, vidusmÄ“ra auditorijai vÄrda "deportÄcija" lietošana asociÄ“jas ar negatÄ«vÄm emocijÄm par valsts okupÄciju un sekojošÄm represijÄm pret Latvijas Republikas pilsoņiem", un par minÄ“to norÄdÄm sekojošo:
pats šis LÄ“mumÄ norÄdÄ«tais citÄts ir uzskatÄms par viedokli, it sevišÄ·i tÄpÄ“c, ka citÄtÄ ir lietots vÄrds "viennozÄ«mÄ«gi", tÄdÄ“jÄdi visdrÄ«zÄk mÄ“Ä£inot ar to prevalÄ“t pÄr citiem iespÄ“jamajiem viedokļiem.
MinÄ“to aspektu apliecina arÄ« fakti, ka publiskajÄ telpÄ ImigrÄcijas likuma grozÄ«jumu kontekstÄ vÄrdu "deportÄcija" lieto plaši sabiedrÄ«bÄ / valsts amatpersonas / politologi u.c. (politoloÄ£e Iveta Kažoka intervijÄ Delfi: https://rus.delfi.lv/delfi-plus/istoriia-dnia/politoloq-iveta-kazhoka- russkovazvchnvj-chelovek-v-latvii-ne-chuvstvuet-sebva-v- bezopasnosti.d?id=55422658, Inga Spriņge:
https://twitter.com/InqaSprinqe/status/1641141619763052556, MÄris KuÄinskis: https://rus.lsm.lv/statia/novosti/obschestvo/23.03.2023-nadevus- do-deportacii-iz-latvii-delo-ne-doidet-qlava-mvd.a502033/, https://neatkariqa.nra.lv/izpete/389610-kapec-krieviem-taqad-iabaidas-no- deportacijas-uz-krieviju, skatÄ«t arÄ« pielikumÄ ekrÄnuzņēmumus, utt.)
RaidÄ«jumÄ nekÄdÄ, t.sk. salÄ«dzinÄjuma formÄ, nav norÄdÄ«ts, ka izraidÄ«šanu/deportÄcijas var jebkÄdÄ veidÄ sasaistÄ«t ar 1949.qada martÄ PSRS veiktajÄm deportÄcijÄm.
TÄdÄ“jÄdi vÄrds "deportÄcija" tika lietots šÄ vÄrda definÄ«cijas pamatizpratnÄ“ - piespiedu izsÅ«tÄ«šana, pÄrvietošana, izraidÄ«šana.
VienlaicÄ«gi jÄņem vÄ“rÄ, ka 1940. qados (PSRS rÄ«koja LatvijÄ divas deportÄcijas - 1941.qada jÅ«nijÄ un 1949.qada martÄ) veiktÄs deportÄcijas notika totalitÄrÄ režīmÄ (PSRS) un ar deportÄcijÄm ir saistÄ«tas represijas / cilvÄ“ku masveida bojÄeja / Ä£imeņu izjaukšana utt., tÄdÄ“jÄdi, LÄ“mumÄ šÄdi apqalvojot, tiek pieļauts, ka jebkurš, kurš piemin vÄrdu "deportÄcija" marta mÄ“nesÄ« / apspriežamÄ likuma / SaeimÄ plÄnoto LR Prezidenta vÄ“lÄ“šanu kontekstÄ u.tml., pieļauj arÄ« šÄdu "deportÄcijas" scenÄriju. TaÄu šÄda veida iespÄ“jamÄ«ba nav pat pieļauta sabiedrÄ«bÄ - publiskÄ telpÄ un RaidÄ«jumÄ "klusÄ“jot" un/vai ar konkludentÄm darbÄ«bÄm nav atzÄ«ta.
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to, šÄda veida LÄ“muma apgalvojumos saskatÄmas arÄ« zinÄmas cenzÅ«ras pazÄ«mes.
SkaidrojošajÄ un sinonÄ«mu vÄrdnÄ«cÄ "TÄ“zaurs" vÄrds "cenzÅ«ra" definÄ“ts: "Varas iestÄžu liegums tiražēt un izplatÄ«t informÄciju, kuru tÄs uzskata par nevÄ“lamu" (https://tezaurs.1v/cenz%C5%ABra:1).
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ RaidÄ«jumÄ, kas ilgst ilgÄk par vienu stundu tiek diskutÄ“ts par dažÄdÄm tÄ“mÄm, un vÄrda "deportÄcijas" lietošana ir saistÄ«ta ar aktualitÄtÄ“m nÄkotnÄ“ paredzÄ“tajÄm LR prezidenta vÄ“lÄ“šanÄm, A.Roslikova viedokli šajÄ jautÄjumÄ, t.sk., par LR prezidenta kandidÄta U.PÄ«lÄ“na, kurš pÄrstÄv partiju "Apvienotais saraksts", virzÄ«tajiem grozÄ«jumiem normatÄ«vajÄ aktÄ, tÄdÄ“jÄdi netika jebkÄdÄ veidÄ diskutÄ“ts par "deportÄciju" 1940.gadu kontekstÄ. TurklÄt konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ tiek apspriests nevis kÄdas informÄcijas aizliegta izplatÄ«šana, bet viena vÄrda it kÄ nekorekta izmantošana sabiedrÄ«bÄ / viedokļa formÄ.
Savos paskaidrojumos SIA "TVNET GRUPA" norÄda, ka šÄdÄ veidÄ LÄ“mumÄ norÄdÄ«tais / ierosinÄtais administratÄ«vais pÄrkÄpumu process vienlaicÄ«gi var tikt traktÄ“ts arÄ« kÄ mÄ“Ä£inÄjums ietekmÄ“t rus.tvnet.lv redakcionÄlo neatkarÄ«bu.
2023. gada 12. maijÄ Padome nosÅ«tÄ«ja SIA "TVNET GRUPA" vÄ“stuli Nr. 26/6-7 ar kuru informÄ“ja, ka 2023. gada 18. maijÄ Padomes sÄ“dÄ“ tiks izskatÄ«ta administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lieta Nr. 18012000000723 par iespÄ“jamo 24. panta ceturtÄs daļas neievÄ“rošanu SIA "TVNET GRUPA" darbÄ«bÄ. Vienlaikus Padome informÄ“ja, ka SIA "TVNET GRUPA" ir tiesÄ«bas piedalÄ«ties Padomes sÄ“dÄ“, izmantojot iespÄ“jas pieslÄ“gties tai attÄlinÄti (izmantojot programmu MS Teams).
2023. gada 15. maijÄ Padome ir saņēmusi SIA "TVNET GRUPA" 2020. gada 28.oktobrÄ« izsniegto pilnvaru JÄnim Bulim (personas kods 120876-…), tajÄ skaitÄ kÄrtot pilnvarotÄja lietas ar fiziskÄm un juridiskÄm personÄm un visÄs pašvaldÄ«bu, valsts, tiesu, administratÄ«vÄs, tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestÄdÄ“s, zvÄ“rinÄtu tiesu izpildÄ«tÄju un zvÄ“rinÄtu notÄru, un zvÄ“rinÄtu advokÄtu birojos un citÄs iestÄdÄ“s un iepazÄ«ties ar lietu materiÄliem, izdarÄ«t no tiem izrakstus, izgatavot kopijas, iesniegt un saņemt nepieciešamos dokumentus un to kopijas un norakstus. Tostarp JÄnis Bulis lÅ«dza Padomi iepazÄ«ties ar lietas materiÄliem.
2023. gada 16. maijÄ Padome nosÅ«tÄ«ja SIA "TVNET GRUPA" pilnvarotajai personai JÄnim Bulim vÄ“stuli par lietas materiÄlu izsniegšanu, kurai tika pievienoti lietas materiÄli, un proti:
2023. gada 4. aprīļa PÄrbaudes ziņojums Nr. P/2023/6-6/59 uz 12 (divpadsmit) lapÄm;
2023. gada 5. aprīļa LÄ“mums par administratÄ«vÄ procesa uzsÄkšanu Nr. 158/1-2 uz 11 (vienpadsmit) lapÄm;
2023. gada 16. aprīļa BiedrÄ«bas PubliskÄs atmiņas centrs eksperta atzinums uz 8 (astoņÄm) lapÄm;
2023. gada 28. aprīļa Latvijas NacionÄlÄ arhÄ«va atzinums Nr. LV_LNA-1.49./N-16 uz 5 (piecÄm) lapÄm;
2023. gada 2. maija Latvijas OkupÄcijas muzeja atzinums Nr.2023/OM-29 uz 2 (divÄm) lapÄm.
2023. gada 17. maijÄ Padome ir saņēmusi SIA "TVNET GRUPA" pilnvarotÄs personas JÄņa Buļa vÄ“stuli ar lÅ«gumu izsniegt arÄ« lietas materiÄlus, kas saistÄ«ti ar Padomes lÅ«gumiem sniegt eksperta atzinumus.
2023. gada 17 maijÄ Padome nosÅ«tÄ«ja SIA "TVNET GRUPA" pilnvarotajai personai JÄnim Bulim vÄ“stuli par lietas materiÄlu izsniegšanu, kurai tika pievienoti lietas materiÄli, un proti:
2023. gada 12. aprīļa vÄ“stule Latvijas OkupÄcijas muzejam Nr.53/3- 2 uz 7 (septiņÄm) lapÄm;
2023. gada 12. aprīļa vÄ“stule Latvijas Valsts arhÄ«vam Nr.54/3-2 uz 7 (septiņÄm) lapÄm;
2023. gada 12. aprīļa vÄ“stule BiedrÄ«bas "PubliskÄs atmiņas centrs" vadÄ«tÄjam Dr. hist., Dr. hist. h. c. (LZA) KÄrlim Kangerim Nr.57/3-2 uz 7 (septiņÄm) lapÄm.
Lietas izskatÄ«šanÄ SIA "TVNET GRUPA" piedalÄ«jÄs. Lietas izskatÄ«šanas laikÄ SIA "TVNET GRUPA" pÄrstÄvis uzturÄ“ja iepriekš rakstiskajos paskaidrojumos norÄdÄ«to pozÄ«ciju, kÄ arÄ« papildus norÄdÄ«ja, ka:
SIA "TVNET GRUPA" vainu izdarÄ«tajÄ pÄrkÄpumÄ atzÄ«st daļēji.
SIA "TVNET GRUPA" uzturÄ“ja savus rakstiski iesniegtos paskaidrojumus, ka RaidÄ«jumÄ divi SIA "TVNET GRUPA" žurnÄlisti un RaidÄ«juma viesis informÄcijas sniegšanai ir izmantojuši faktu un viedokļu intervijas žanru. SIA "TVNET GRUPA" pÄrstÄvis izteica viedokli par izskatÄmajÄ lietÄ pievienotajiem atzinumiem. SIA "TVNET GRUPA" atzÄ«st, ka lietojot jÄ“dzienu "deportÄcija/deportÄcijas", nevar noraidÄ«t aspektu, ka LatvijÄ šis jÄ“dziens primÄri saistÄs ar (Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas) okupÄcijas laikÄ 1940-to gados Ä«stenoto Latvijas iedzÄ«votÄju piespiedu masveida pÄrvietošanu no viņu dzÄ«vesvietÄm, bet konkrÄ“tÄ RaidÄ«juma kopsakarÄ«bÄ esot jÄskatÄs, ka bÅ«tÄ«ba ir tajÄ, ka nav tiesiska pamata RaidÄ«jumÄ lietoto vÄrdu "deportÄcija/deportÄcijas" saistÄ«t tikai ar 1940-to gadu deportÄcijÄm LatvijÄ. SIA "TVNET GRUPA" pÄrstÄvja ieskatÄ vÄrds "deportÄcija/deportÄcijas" RaidÄ«jumÄ tika izmantots kÄ viens no sinonÄ«miem vÄrdam "izraidÄ«šana". Atbildot uz Padomes jautÄjumiem, RaidÄ«juma viesis norÄdÄ«ja, ka to, kÄpÄ“c konkrÄ“tajÄ raidÄ«jumÄ izmantots tieši vÄrds "deportÄcija", atbildi varot sniegt tikai RaidÄ«juma vadÄ«tÄji. TÄpat pÄrstÄvis norÄda, ka RaidÄ«juma viesis jÄ“dzienu "deportÄcija" ir lietojis, to saistot ar vÄ“sturiskajiem notikumiem - 1940-to gadu deportÄcijÄm LatvijÄ, tomÄ“r nekonkretizÄ“jot, ka tas bijis tÄ domÄts. PÄrstÄvis norÄdÄ«ja, ka pÄrkÄpums veikts neapzinÄti, jo tÄ esot bijusi tiešraide, un RaidÄ«juma vadÄ«tÄji neesot varÄ“juši operatÄ«vi izvÄ“rtÄ“t jÄ“dziena "deportÄcija" izmantošanas pamatotÄ«bu, kad RaidÄ«jumÄ tika runÄts par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem ImigrÄcijas likumÄ. SIA "TVNET GRUPA" pÄrstÄvis izteica viedokli, ka ir pagÄjis laiks kopš iespÄ“jamÄ pÄrkÄpuma izdarÄ«šanas brīža, bet, raugoties no iespÄ“jamÄ pÄrkÄpuma izskatÄ«šanas brīža, SIA "TVNET GRUPA" pÄrstÄvis viennozÄ«mÄ«gi atzÄ«st, ka vÄrdu "deportÄcija" labÄk bija nelietot.
Ievērojot minēto, Padome
secina:
SIA "TVNET GRUPA" neapstrÄ«d faktu, ka, sniedzot pakalpojumu pÄ“c pieprasÄ«juma, rustvnet.lv 2023. gada 29.martÄ ir izvietots raidÄ«jumu cikla "Kto vam platit?" raidÄ«jums "O Grevcovoj, VNŽ i vojne. V studiji Aleksej Roslikov", kurÄ tostarp tiek apspriesti politiskÄs partijas "StabilitÄtei!" Saeimas frakcijas priekšlikumi likumprojekta "GrozÄ«jumi imigrÄcijas likumÄ" 2. lasÄ«jumam, kuri iesniegti Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijai, un kurus komentÄ“ politiskÄs partijas "StabilitÄtei!" valdes loceklis, 14. Saeimas deputÄts Aleksejs Rosļikovs, taÄu norÄda, ka nepiekrÄ«t tam, ka RaidÄ«jumÄ izplatÄ«tÄ informÄcija ir bijusi neprecÄ«za un nav ievÄ“rota pienÄcÄ«ga neitralitÄte.
Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma (turpmÄk arÄ« - EPLL) 24.panta pirmÄ daļa nosaka: "Elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi ir brÄ«vi un neatkarÄ«gi programmu un raidÄ«jumu veidošanÄ un izplatÄ«šanÄ, kÄ arÄ« savÄ redakcionÄlajÄ darbÄ«bÄ, ciktÄl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie lÄ«gumi." TiesÄ«bu norma nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi ir neatkarÄ«gi savÄ redakcionÄlajÄ darbÄ«bÄ, ciktÄl tos neierobežo tiesÄ«bu normas.
EPLL 24.panta ceturtajÄ daÄ¼Ä noteikts, ka: "Elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi nodrošina, lai fakti un notikumi raidÄ«jumos tiktu atspoguļoti godÄ«gi, objektÄ«vi, ar pienÄcÄ«gu precizitÄti un neitralitÄti, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispÄrpieņemtajiem žurnÄlistikas un Ä“tikas principiem. KomentÄrus un viedokļus atdala no ziņÄm un nosauc viedokļa vai komentÄra autoru. InformatÄ«vi dokumentÄlajos un ziņu raidÄ«jumos fakti tiek atspoguļoti tÄ, lai apzinÄti nemaldinÄtu auditoriju." MinÄ“tÄs normas mÄ“rÄ·is ir panÄkt, lai elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu programmu raidÄ«jumos fakti, tostarp vÄ“stures fakti un notikumi, tiktu atspoguļoti objektÄ«vi, tÄ, lai raidÄ«juma auditorijai rastos pÄ“c iespÄ“jas atbilstošs priekšstats par notikušo. PienÄkums atspoguļot faktus un notikumus objektÄ«vi, veicinot viedokļu apmaiņu atbilstoši vispÄrpieņemtajiem žurnÄlistikas un Ä“tikas principiem, ietver pienÄkumu atspoguļojot dažÄdu uzskatu viedokļus, ievÄ“rot viedokļu daudzveidÄ«bu, nepÄrraidÄ«t vienpusÄ«gu informÄciju, nošÄ·irot faktus no to interpretÄcijas. LikumdevÄ“js ar 2018. gada 20.jÅ«nija likumu izdarÄ«ja grozÄ«jumus augstÄk
minÄ“tajÄ EPLL 24. panta ceturtajÄ daļÄ. Šo likuma grozÄ«jumu anotÄcijÄ noteikts, ka, papildinot likuma 24. pantu ar pienÄcÄ«gas neitralitÄtes un precizitÄtes principu, kÄ arÄ« nosakot pienÄkumu informatÄ«vi dokumentÄlajos raidÄ«jumos un ziņÄs atspoguļot faktus tÄ, lai apzinÄti netiktu maldinÄta auditorija, tiktu samazinÄta faktiem neatbilstošas un maldinošas informÄcijas izplatÄ«šana elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu programmÄs un katalogos. "PrecizitÄte" nozÄ«mÄ“ to, ka jo Ä«paši strÄ«dÄ«gos jautÄjumos ir jÄņem vÄ“rÄ svarÄ«gÄkie atšÄ·irÄ«gie viedokļi un fakti. SavukÄrt "pienÄcÄ«gs" nozÄ«mÄ“ atbilstÄ«bu un piemÄ“rotÄ«bu konkrÄ“tÄ raidÄ«juma priekšmetam un bÅ«tÄ«bai. "NeitralitÄte" pati par sevi nozÄ«mÄ“, ka vienai pusei netiek sniegta lielÄka labvÄ“lÄ«ba salÄ«dzinÄjumÄ ar otru pusi. RezultÄtÄ tiek Ä«stenotas sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas saņemt ne tikai patiesu, bet arÄ« pietiekami precÄ«zu un apzinÄti nesagrozÄ«tu informÄciju. IevÄ“rojot minÄ“to, secinÄms, ka likumdevÄ“ja mÄ“rÄ·is ir bijis noteikt elektroniskajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem tÄdus raidÄ«jumu veidošanas standartus, kas uzliek par pienÄkumu izplatÄ«t informÄciju, kas ir faktoloÄ£iski precÄ«za un sabalansÄ“ta viedokļu dažÄdÄ«bÄ.
Monitoringa rezultÄti liecina, ka RaidÄ«jumÄ izplatÄ«tÄ informÄcija, kas saistÄ«ta ar iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem ImigrÄcijas likumÄ nozÄ«mÄ“ iespÄ“jamu Krievijas FederÄcijas un Baltkrievijas pilsoņu (Ärzemnieku) izraidÄ«šanu uz viņu pilsonÄ«bas valsti, ja viņi neievÄ“ros likumÄ«gÄs prasÄ«bas veikt nepieciešamÄs darbÄ«bas Eiropas SavienÄ«bas pastÄvÄ«gÄ iedzÄ«votÄja statusa pieprasÄ«šanai, nevis deportÄciju, kÄ to RaidÄ«jumÄ definÄ“ RaidÄ«juma viesis un RaidÄ«juma vadÄ«tÄji. Padome konstatÄ“, ka RaidÄ«juma vadÄ«tÄji - žurnÄlisti - RaidÄ«juma laikÄ neievÄ“ro savu pienÄkumu profesionÄli vadÄ«t raidÄ«jumu, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ paskaidrojot auditorijai tÄ“mu vai mainot sarunas gaitu. TaÄu konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ RaidÄ«juma vadÄ«tÄji šÄdas darbÄ«bas neveic. VÄ“rtÄ“jot RaidÄ«jumu kopumÄ, Padome secina, ka RaidÄ«jumÄ nav ievÄ“rots pienÄcÄ«gas precizitÄtes un neitralitÄtes princips, izmantojot jÄ“dzienu "deportÄcija/deportÄcijas" pretÄ“ji tÄ nozÄ«mei, un proti:
00:25:27-00:25:38 Aleksejs Rosļikovs (atbildot uz Ä’rikas StaškeviÄas jautÄjumu kÄpÄ“c partija "StabilitÄtei" neatbalstÄ«s Uldi PÄ«lÄ“nu Latvijas prezidenta amatam): "JÄ, protams! TÄtad tagad atbalstÄ«t prezidentu, prezidenta kandidÄtu, kurš pÄrstÄv partiju, kura organizÄ“ neatkarÄ«gÄs Latvijas vÄ“sturÄ“ pirmo deportÄcijas vilni no valsts? NÄ“, paldies!";
00:26:21-00:26:27 Ä’rika StaškeviÄa: "Ja viņi pieņems tÄdu likumu un bÅ«s deportÄcijas, tad PÄ«lÄ“ns, PÄ«lÄ“ns nav jÅ«su kandidÄts?";
00:27:26-00:27:33 Ä’rika StaškeviÄa: "Nu tÄtad, ja deportÄcijas nenotiks, tad Uldis PÄ«lÄ“ns ir variants, ja pÄ“kšÅ†i bÅ«s tik radikÄlÄ formÄ pieņemts, tad nav kandidÄts?";
00:27:33-00:27:52 Aleksejs Rosļikovs: "Nu es vispÄr Ä«stenÄ«bÄ kaut kÄ neapspriestu tÄ“mu tÄdÄ formÄtÄ - ja bÅ«s deportÄcijas, nebÅ«s deportÄcijas vai bÅ«s deportÄcijas, bet tÄ bÅ«s visas Eiropas mÄ“roga katastrofa. Un es laikam absolÅ«ti izteikšu visas mÅ«su frakcijas, visas mÅ«su partijas viedokli, ka kÄ var atbalstÄ«t cilvÄ“ku, kura partija ir organizÄ“jusi pirmo deportÄciju neatkarÄ«gajÄ, neatkarÄ«gÄs Latvijas vÄ“sturÄ“.";
00:29:12-00:29:39 Aleksejs Rosļikovs: "Sešdesmit (60) gadi, sešdesmit (60) gadi nekÄrto valsts valodas eksÄmenu vispÄr. TÄpÄ“c ka, pirmkÄrt jau viņi pÄ“c vecuma var "nepavilkt". Atgriežam atpakaļ spÄ“kÄ, man laikam nav lÄ«dzi, jÄ, nav te. Atgriežam atpakaļ spÄ“kÄ Valsts valodas prasmes apliecÄ«bu lÄ«dz 2001. gadam. Viņas atcÄ“la! Tieši PUA! Darbam atstÄja, priekš PUA atcÄ“la. TÄtad, apstÄkļi tika radÄ«ti mÄkslÄ«gi priekš tÄ, lai iegÅ«tu kaut kÄdu masu deportÄcijai, nu ...";
00:30:36-00:31:02 Vadims Radionovs: "Es gribÄ“tu, lai mÄ“s mazliet apstÄjamies un pÄrspriežam. Es vienkÄrši ne visai saprotu kam vajadzÄ«gas masveida deportÄcijas. TÄpÄ“c, ka viena lieta, kad, teiksim, "NacionÄlÄ apvienÄ«ba" un tie, kas virzÄ«ja šo likumu, to ieraksta, un elektorÄts to redz. No otras puses, kÄ izskatÄ«sies valsts, kura vienkÄrši vardarbÄ«gi atved un izsviež cilvÄ“kus Ärpus robežai? Es nedomÄju, ka ir izdevÄ«gi, lÅ«k tieši."
Padomes ieskatÄ secinÄms, ka RaidÄ«jumÄ izplatÄ«tÄ informÄcija netika pasniegta ar pienÄcÄ«gu precizitÄti un neitralitÄti, tostarp no RaidÄ«juma vadÄ«tÄju puses, ko pamato turpmÄk minÄ“tÄ informÄcija.
Å…emot vÄ“rÄ, ka Å…emot vÄ“rÄ, ka Latvijas tautai vÄrds "deportÄcija", pie tam, ja šo vÄrdu izmanto marta mÄ“nesÄ«, viennozÄ«mÄ«gi saistÄs ar Padomju savienÄ«bas okupÄcijas iestÄžu Latvijas iedzÄ«votÄju izvešanu uz attÄliem PSRS apgabaliem, vidusmÄ“ra auditorijai vÄrda "deportÄcija" lietošana asociÄ“jas ar negatÄ«vÄm emocijÄm par valsts okupÄciju un sekojošÄm represijÄm pret Latvijas Republikas pilsoņiem. Padome ir nosÅ«tÄ«jusi pieprasÄ«juma vÄ“stules par atzinuma sniegšanu neatkarÄ«gajam ekspertam Latvijas OkupÄcijas muzejam, Latvijas Valsts arhÄ«vam, kÄ arÄ« neatkarÄ«gajam ekspertam BiedrÄ«bai "PubliskÄs atmiņas centrs" saistÄ«bÄ ar RaidÄ«jumÄ izplatÄ«to informÄciju par iespÄ“jamo deportÄciju.
[16.1] BiedrÄ«ba "PubliskÄs atmiņas centrs" savÄ atzinumÄ norÄda, ka jÄ“dziens "deportÄcija" Latvijas Republikas tiesiskajÄ sistÄ“mÄ ir saistÄms ne tikai ar vÄ“stures faktu - PSRS un nacionÄlsociÄlistiskÄs VÄcijas Ä«stenoto deportÄciju - un juridiskÄ novÄ“rtÄ“juma - vismaz noziegums pret cilvÄ“ci - atzÄ«šanu, bet arÄ« konstitucionÄliem pienÄkumiem nosodÄ«juma Ä«stenošanÄ, kas ietver arÄ« atturÄ“šanos no šÄdu noziegumu definÄ“jošu jÄ“dzienu rupjas noniecinÄšanas vai to apzinÄtas publiskas relativizÄ“šanas. BiedrÄ«ba "PubliskÄs atmiņas centrs" tostarp norÄda, ka vÄ“stures jÄ“dziena "deportÄcijas" saturs un atbilstošs lietojums ir daļa no obligÄti apgÅ«stamÄs pamatizglÄ«tÄ«bas minimuma, nav it ne mazÄkÄ attaisnojuma personÄm, kam ir derÄ«gs vismaz pamatizglÄ«tÄ«bas iegÅ«šanu apliecinošs, Latvijas Republikas izdots dokuments, ar jÄ“dzienu "deportÄcija" apzÄ«mÄ“t piespiedu izraidÄ«šanu. BiedrÄ«ba "PubliskÄs atmiņas centrs" norÄda, ka ne juridiski, ne vÄ“sturiski deportÄcija nav salÄ«dzinÄma ar piespiedu izraidÄ«šanu. Tie ir skaidri nošÄ·irti jÄ“dzieni ne tikai latviešu valodÄ, bet arÄ« krievu valodÄ. SavÄ atzinumÄ BiedrÄ«ba "PubliskÄs atmiņas centrs" norÄda uz pieļaujamÄs publiskÄs retorikas robežÄm, diskutÄ“jot par cilvÄ“ktiesÄ«bu normÄm, proti, demokrÄtiskas, tiesiskas valsts likumÄ noteiktus cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežojumus (kas ir pieļaujami, izpildot noteiktas prasÄ«bas) nesalÄ«dzinÄt ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvÄ“cÄ«bu un nelietot jÄ“dzienus, kas juridiski un vÄ“sturiski skar bÅ«tisku Latvijas tautas daļu, liedzot tai taisnÄ«gumu, proti, pazeminot piedzÄ«votÄs ciešanas noziedzÄ«gu deportÄciju laikÄ lÄ«dz cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežojumu radÄ«tajÄm neÄ“rtÄ«bÄm.
[16.2] Latvijas Valsts arhÄ«vs norÄda, ka LatvijÄ jÄ“dziens "deportÄcija/deportÄcijas" primÄri asociÄ“jas ar Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (turpmÄk - PSRS) okupÄcijas laikÄ 1941. un 1949. g. Ä«stenoto Latvijas iedzÄ«votÄju piespiedu masveida pÄrvietošanu no viņu dzÄ«vesvietÄm uz tÄliem PSRS Austrumu apgabaliem - pamatÄ uz SibÄ«riju vai ZiemeļkazahstÄnu[15]. Latvijas Valsts arhÄ«vs tostarp precizÄ“, ka bijušÄs PSRS teritorijÄ jÄ“dziens "deportÄcija" pamatÄ vÄ“sturiski asociÄ“jas ar totalitÄras diktatÅ«ras Ä«stenotÄm politiskÄm represijÄm (precÄ«zÄk sakot - vienu no represiju veidiem)[16]. Latvijas Valsts arhÄ«vs norÄda, ka ir acÄ«mredzams, ka jÄ“dziens "deportÄcija" tÄdÄ izpratnÄ“, kÄ tas Latvijas sabiedrÄ«bÄ saglabÄjies no PSRS okupÄcijas laikÄ Ä«stenotajÄm Latvijas iedzÄ«votÄju masveida deportÄcijÄm, ne pÄ“c vienas no iepriekš minÄ“tajÄm pazÄ«mÄ“m nav pielÄ«dzinÄms situÄcijai mÅ«sdienu LatvijÄ. Latvijas Valsts arhÄ«vs uzsver, ka jÄ“dziena "deportÄcija" izmantošana LatvijÄ (bez precizÄ“jošiem paskaidrojumiem un atrunÄm) tÄdÄ nozÄ«mÄ“ kÄ to pieņemts lietot demokrÄtiskÄs valstÄ«s, kas nav pieredzÄ“jušas PSRS okupÄcijas režīmu un masveida represijas, faktiski nozÄ«mÄ“ apzinÄtu vai neapzinÄtu sabiedrÄ«bas maldinÄšanu un no vÄ“stures zinÄtnes viedokļa vÄ“rtÄ“jama kÄ nekorekta.
[16.3] Latvijas OkupÄcijas muzejs norÄda, ka RaidÄ«jumÄ jÄ“dziens "deportÄcija", to attiecinot uz ImigrÄcijas likuma izmaiņÄm pakļautajiem Ärvalstniekiem, tiek lietots nekorekti, jo atbilstoši ImigrÄcijas likumÄ tiek izmantots termins "piespiedu izraidÄ«šana", kas ir administratÄ«vs akts, kurÄ pamatots Ärzemnieka nelikumÄ«gas uzturÄ“šanÄs fakts un noteikts piespiedu kÄrtÄ izraidÄ«t Ärzemnieku uz viņa pilsonÄ«bas valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurÄ viņam ir tiesÄ«bas ieceļot.[17] Latvijas OkupÄcijas muzejs norÄda, ka RaidÄ«jumÄ termina "deportÄcija" lietošana lingvistiski nav nepareiza, tomÄ“r faktiski šajÄ gadÄ«jumÄ tÄ lietošana ir neatbilstoša un maldinoša, jo termins tiek lietots neadekvÄti — PSRS okupÄcijas varas organizÄ“tÄs masveida deportÄcijas BaltijÄ 1941. un 1949. gadÄ, kas pÄrkÄpj 1949. gada ŽenÄ“vas konvenciju, nav salÄ«dzinÄms ar Latvijas Republikas ImigrÄcijas likumÄ noteiktÄm valsts likumiskÄm darbÄ«bÄm.
IzvÄ“rtÄ“jot Monitoringa pÄrbaudes rezultÄtus, Padomei iesniegtos neatkarÄ«go ekspertu atzinumus par RaidÄ«jumÄ izplatÄ«tÄ satura ietekmi uz vidusmÄ“ra klausÄ«tÄju, secinÄms, ka neprecÄ«zas informÄcijas paušana un pienÄcÄ«gas neitralitÄtes neievÄ“rošana elektroniskÄ plašsaziņas lÄ«dzekļa darbÄ«bÄ faktiski ir apzinÄta sabiedrÄ«bas maldinÄšana un vÄ“rtÄ“jama kÄ nekorekta, kas maldina sabiedrÄ«bu, ka Latvija ir totalitÄra valsts, kura, iespÄ“jams, plÄno veikt masveida deportÄcijas - personu piespiedu pÄrvietošanu, kas saistÄ«ta ar padzÄ«šanu vai citÄm piespiedu darbÄ«bÄm no likumÄ«gi apdzÄ«votas teritorijas, kas ir pretrunÄ starptautiskajÄm tiesÄ«bÄm.
No iepriekš norÄdÄ«tÄs neatkarÄ«go ekspertu atzinumos sniegtÄs informÄcijas un Monitoringa departamenta konstatÄ“tÄ ir secinÄms, ka RaidÄ«jumÄ izplatÄ«tÄ informÄcija nav izplatÄ«ta ar pienÄcÄ«gu precizitÄti un neitralitÄti, tas ir, RaidÄ«juma ietvaros veiktÄ iespÄ“jamo ImigrÄcijas likuma grozÄ«jumu apspriešana ir nekorekta, vienpusÄ“ja un maldinoša.
Lai izprastu EPLL 24. panta ceturtajÄ daļa noteikto programmu veidošanas nosacÄ«jumu, ka elektroniskajiem plašsaziņas lÄ«dzekļiem ir jÄnodrošina, lai fakti un notikumi raidÄ«jumos tiktu atspoguļoti ar pienÄcÄ«gu precizitÄti un neitralitÄti ir jÄnoskaidro terminu "pienÄcÄ«gs", "precizitÄte" un "neitralitÄte" nozÄ«me. SkaidrojošÄ vÄrdnÄ«cÄ ar terminu "pienÄcÄ«gs"[18] tiek saprasts tÄds, kas ir atbilstošs (pieņemtajai kÄrtÄ«bai); tÄds, kas ir vajadzÄ«gs, nepieciešams, savukÄrt ar terminu "precizitÄte"[19] tiek saprasts tÄds, kas ir precÄ«zs. LÄ«dz ar to ar vÄrdu savienojumu "pienÄcÄ«ga precizitÄte" ir saprotams, ka tas nozÄ«mÄ“ faktus atspoguļot precÄ«zi, bez kļūdÄm un jautÄjumos, par kuriem tiek veidoti informatÄ«vi analÄ«tiskie raidÄ«jumi skar vai ieinteresÄ“ lielu sabiedrÄ«bas daļu, tad informÄcija jÄatspoguļo ar vÄ“l lielÄku precizitÄti. SavukÄrt ar terminu "neitralitÄte"[20] tiek saprasta atturÄ“šanÄs nostÄties kÄdÄ pusÄ“, lÄ«dz ar to konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ ar vÄrdu savienojumu "pienÄcÄ«ga neitralitÄte" ir saprotams, ka veidojot informatÄ«vi analÄ«tiskos raidÄ«jumus fakti ir jÄatspoguļo tÄ, lai raidÄ«jumÄ nebÅ«tu jÅ«tama raidÄ«jumu veidotÄju/vadÄ«tÄju nostÄja, kura ietekmÄ“ raidÄ«juma virzÄ«bas noteikšanu attiecÄ«bÄ uz raidÄ«jumÄ apskatÄmo tÄ“mu.
SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄs atbildÄ«bas likuma (turpmÄk arÄ« - AAL) 132.pantu institÅ«cijai (amatpersonai), izskatot administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietu, jÄnoskaidro, vai ir izdarÄ«ts administratÄ«vais pÄrkÄpums, vai to izdarÄ«jusi pie atbildÄ«bas saucamÄ persona, vai šo personu var saukt pie administratÄ«vÄs atbildÄ«bas, vai ir atbildÄ«bu mÄ«kstinoši un pastiprinoši apstÄkļi, vai ir nodarÄ«ts mantisks zaudÄ“jums, kÄ arÄ« jÄnoskaidro citi apstÄkļi, kam ir nozÄ«me lietas pareizÄ izlemšanÄ. Pamatojoties uz AAL 11.panta pirmajÄ daÄ¼Ä noteikto, ja personas izdarÄ«tais administratÄ«vais pÄrkÄpums konkrÄ“tajos apstÄkļos nav radÄ«jis tÄdu apdraudÄ“jumu tiesiski aizsargÄtajÄm interesÄ“m, lai par to piemÄ“rotu sodu (maznozÄ«mÄ«gs pÄrkÄpums), amatpersona var neuzsÄkt administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma procesu, bet, ja tas ir uzsÄkts, amatpersona, augstÄka amatpersona vai tiesa jebkurÄ stadijÄ var to izbeigt, nepiemÄ“rojot sodu. ŠajÄ gadÄ«jumÄ amatpersona, augstÄka amatpersona vai tiesa, ja to atzÄ«st par lietderÄ«gu, izsaka personai aizrÄdÄ«jumu. AizrÄdÄ«jums nerada tiesiskas sekas.
JuridiskÄs personas vaina nosakÄma, ņemot vÄ“rÄ divus nosacÄ«jumus: pirmkÄrt, vai juridiskajai personai bija iespÄ“ja nodrošinÄt noteikumu ievÄ“rošanu, par kuru pÄrkÄpšanu ir paredzÄ“ta atbildÄ«ba, otrkÄrt, vai juridiskÄ personÄ veica nepieciešamos pasÄkumus, lai nodrošinÄtu šo noteikumu ievÄ“rošanu (AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2009.gada 5.marta spriedums lietÄ Nr.SKA-19/2009). SaskaÅ†Ä ar Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 25.pantu "elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi uzņemas redakcionÄlo atbildÄ«bu. Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu redakcionÄlÄ atbildÄ«ba šÄ panta izpratnÄ“ ir efektÄ«va kontrole gan attiecÄ«bÄ uz raidÄ«jumu izvÄ“li, gan attiecÄ«bÄ uz to organizÄciju programmÄs un katalogos. Šie noteikumi neattiecas uz programmu retranslÄciju." TÄ kÄ SIA "TVNET GRUPA" pati izvieto materiÄlus pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma rustvnet.lv un attiecÄ«bÄ uz pakalpojumÄ pÄ“c pieprasÄ«juma iekļautajos audiovizuÄlajos raidÄ«jumos izplatÄ«to informÄciju pieņem redakcionÄlus lÄ“mumus, tajÄ skaitÄ par raidÄ«jumos izplatÄ«tÄs informÄcijas pienÄcÄ«gu precizitÄti un neitralitÄti, tad SIA "TVNET GRUPA" bija iespÄ“ja nodrošinÄt pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma veidošanas nosacÄ«jumu ievÄ“rošanu atbilstoši Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likumÄ noteiktajam. No minÄ“tÄ secinÄms, ka SIA "TVNET GRUPA" bija iespÄ“ja izvÄ“rtÄ“t RaidÄ«jumÄ izplatÄ«tÄs informÄcijas precizitÄti un neitralitÄti.
IevÄ“rojot visu minÄ“to un vÄ“rtÄ“jot to, secinÄms, ka ir izdarÄ«ts administratÄ«vais pÄrkÄpums un lietÄ nepastÄv apstÄkļi, kas varÄ“tu bÅ«t par pamatu lietvedÄ«bas izbeigšanai (AAL 119.pants), lietÄ nepastÄv apstÄkļi, lai nepiemÄ“rotu administratÄ«vo sodu, kÄ arÄ« konstatÄ“tais pÄrkÄpums nav uzskatÄms par maznozÄ«mÄ«gu, un tÄdēļ SIA "TVNET GRUPA" konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ nav atbrÄ«vojama no administratÄ«vÄs atbildÄ«bas (AAL 11.panta pirmÄ daļa), un tÄ iemesla dēļ, lai atturÄ“tu pÄrkÄpÄ“ju un citus elektroniskos plašsaziņas lÄ«dzekļus no administratÄ«vo pÄrkÄpumu izdarÄ«šanas, kÄ arÄ« šÄdu pÄrkÄpumu atkÄrtošanÄs, Padome uzskata, ka nepieciešams SIA "TVNET GRUPA" piemÄ“rot administratÄ«vo sodu. Padomes ieskatÄ ar administratÄ«vÄ soda palÄ«dzÄ«bu SIA "TVNET GRUPA" tiks motivÄ“ta savÄ turpmÄkajÄ darbÄ«bÄ nepieļaut atkÄrtotu iepriekš minÄ“tÄ pÄrkÄpuma izdarÄ«šanu.
IevÄ“rojot iepriekš minÄ“to un izvÄ“rtÄ“jot lietÄ esošÄs ziņas par faktiem kopumÄ un savstarpÄ“jÄ sakarÄ«bÄ, Padome secina, ka elektroniskais plašsaziņas lÄ«dzeklis SIA "TVNET GRUPA" raidÄ«jumÄ "O Grevcovoj, VNŽ i vojne. V studiji Aleksej Roslikov", izplatot informÄciju bez pienÄcÄ«gas precizitÄtes un neitralitÄtes, ir pÄrkÄpis Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 24. panta ceturto daļu, tÄdÄ“jÄdi izdarot Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 80. panta pirmajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“to pÄrkÄpumu - "Par šajÄ likumÄ noteikto aizliegumu un ierobežojumu pÄrkÄpšanu vai pienÄkumu neievÄ“rošanu attiecÄ«bÄ uz elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu programmu veidošanu vai pakalpojumu sniegšanu pÄ“c pieprasÄ«juma piemÄ“ro brÄ«dinÄjumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit lÄ«dz simt naudas soda vienÄ«bÄm, bet juridiskajai personai — no simt lÄ«dz divtÅ«kstoš naudas soda vienÄ«bÄm." AAL 16. panta otrÄ daļa nosaka, ka "viena naudas soda vienÄ«ba ir pieci euro." No minÄ“tÄ izriet, ka par EPLL 80. panta pirmÄs daļas pÄrkÄpumu juridiskÄm personÄm var piemÄ“rot naudas sodu no 500 euro lÄ«dz 10 000 euro.
AAL 19. panta pirmÄ daļa nosaka, ka "sodu par administratÄ«vo pÄrkÄpumu piemÄ“ro ietvaros, ko nosaka likums vai pašvaldÄ«bu saistošie noteikumi, kuros paredzÄ“ta atbildÄ«ba par izdarÄ«to pÄrkÄpumu."
AAL 19. panta otrajÄ daÄ¼Ä noteikts, ka "nosakot administratÄ«vÄ soda veidu un mÄ“ru, ņem vÄ“rÄ izdarÄ«tÄ pÄrkÄpuma raksturu, pie atbildÄ«bas saucamÄs personas personÄ«bu (juridiskajai personai — reputÄciju), mantisko stÄvokli, pÄrkÄpuma izdarÄ«šanas apstÄkļus, atbildÄ«bu mÄ«kstinošos un pastiprinošos apstÄkļus." Nosakot soda apmÄ“ru, Padome ņem vÄ“rÄ turpmÄk norÄdÄ«tos apsvÄ“rumus:
IzdarÄ«tÄ pÄrkÄpuma raksturs:
pÄrkÄpums radies, jo SIA "TVNET GRUPA" neveica visus iespÄ“jamos pasÄkumus Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 24. panta ceturtÄs daļas noteikumu ievÄ“rošanai, tajÄ skaitÄ neizvÄ“rtÄ“ja RaidÄ«jumÄ izplatÄ«tÄs informÄcijas precizitÄti un neitralitÄti, lai izslÄ“gtu pÄrkÄpuma seku iestÄšanÄs iespÄ“ju. VSIA "TVNET GRUPA" nav apzinÄjusies savu darbÄ«bu prettiesisko raksturu un nav paredzÄ“jusi pÄrkÄpuma seku iestÄšanÄs iespÄ“ju, kaut gan tÄs varÄ“ja un vajadzÄ“ja paredzÄ“t;
izdarÄ«tais pÄrkÄpums nav uzskatÄms par tÄdu, kas radies tehnisku iemeslu dēļ;
IzdarÄ«tais pÄrkÄpums uzskatÄms par bÅ«tisku, jo konstatÄ“ta rupja, bÅ«tiska un nepÄrprotama pakalpojuma pÄ“c pieprasÄ«juma sniegšanai noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievÄ“rošana;
SIA "TVNET GRUPA" pÄrkÄpums ir vÄ“rtÄ“jams kÄ pirmreizÄ“js.
PÄrkÄpuma izdarÄ«šanas apstÄkļi:
nav konstatÄ“jams, ka pÄrkÄpums bÅ«tu radies tehniskas kļūdas dēļ;
pie atbildÄ«bas saucamÄ persona nav mÄ“Ä£inÄjusi novÄ“rst pÄrkÄpumu.
Pie atbildÄ«bas saucamÄs personas personÄ«ba (reputÄcija):
pie atbildÄ«bas saucamÄs personas attieksme pret izdarÄ«to pÄrkÄpumu - daļēji izprot pÄrkÄpuma rakstura bÅ«tiskumu un nav veikusi darbÄ«bas, lai novÄ“rstu izdarÄ«to pÄrkÄpumu;
SIA "TVNET GRUPA" ir sniegusi paskaidrojumus administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietÄ Padomes noteiktajÄ termiņÄ;
attiecÄ«bÄ uz SIA "TVNET GRUPA" darbÄ«bu pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ PadomÄ“ nav ierosinÄta administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lieta.
Pie atbildÄ«bas saucamÄs personas mantiskais stÄvoklis:
SaskaÅ†Ä ar publiski pieejamo SIA "TVNET GRUPA" gada pÄrskatu 2021.gada apgrozÄ«jums ir bijis 3 736 536, bet 2021.gadu SIA "TVNET GRUPA" ir noslÄ“gusi ar 193 717 euro lielu peļņu.
AdministratÄ«vo atbildÄ«bu pastiprinoši vai mÄ«kstinoši apstÄkļi: SIA "TVNET GRUPA" vainu izdarÄ«tajÄ pÄrkÄpumÄ atzÄ«st daļēji.
Juridiskas personas vaina nosakÄma, ņemot vÄ“rÄ divus
nosacÄ«jumus: pirmkÄrt,
vai juridiskajai personai bija iespÄ“ja nodrošinÄt noteikumu ievÄ“rošanu, par kuru pÄrkÄpšanu ir paredzÄ“ta administratÄ«vÄ atbildÄ«ba, otrkÄrt, vai juridiskÄ persona veica nepieciešamos pasÄkumus, lai nodrošinÄtu šo noteikumu ievÄ“rošanu (sk. AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2009. gada 5. marta spriedums lietÄ Nr.SKA-19/2009).
SaskaÅ†Ä ar AAL 13. pantu "AdministratÄ«vais sods ir ietekmÄ“šanas lÄ«dzeklis, kas tiek piemÄ“rots administratÄ«vo pÄrkÄpumu izdarÄ«jušajai personai, lai aizsargÄtu sabiedrisko kÄrtÄ«bu, atjaunotu taisnÄ«gumu, sodÄ«tu par izdarÄ«to pÄrkÄpumu, kÄ arÄ« atturÄ“tu administratÄ«vo pÄrkÄpumu izdarÄ«jušo personu un citas personas no turpmÄkas administratÄ«vo pÄrkÄpumu izdarÄ«šanas."
Pieņemot lÄ“mumu par soda mÄ“ra apjomu, Padome ņem vÄ“rÄ Padomes VadlÄ«nijas sankciju piemÄ“rošanÄ par administratÄ«vajiem un reklÄmas pÄrkÄpumiem. IzvÄ“rtÄ“jot šÄ«s lietas apstÄkļus, pÄrkÄpums ir uzskatÄms par bÅ«tisku, jo tas ir skÄris Ä«paši sensitÄ«vu jomu - jÄ“dziena "deportÄcija" izmantošanu saistÄ«bÄ ar iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem ImigrÄcijas likumÄ, jo šis jÄ“dziens Latvijas Republikas tiesiskajÄ sistÄ“mÄ un vÄ“sturiskajÄ kontekstÄ saistÄms ar kara noziegumu vai noziegumu pret cilvÄ“ci. Par bÅ«tiskiem pÄrkÄpumiem saskaÅ†Ä ar Padomes vadlÄ«nijÄs noteikto juridiskÄm personÄm piemÄ“rojams naudas sods no 701 lÄ«dz 2000 naudas soda vienÄ«bÄm jeb no 3505 lÄ«dz 10 000 EUR. Å…emot vÄ“rÄ iepriekš minÄ“to, Padome uzskata par nepieciešamu piemÄ“rot administratÄ«vo sodu 1700 (viens tÅ«kstotis septiņi simti) naudas soda vienÄ«bas jeb EUR 8500 (astoņi tÅ«kstoši pieci simti euro) apmÄ“rÄ, kas uzskatÄms par soda apmÄ“ru, kas nenodara SIA "TVNET GRUPA" ar pÄrkÄpumu nesamÄ“rojamus materiÄlus zaudÄ“jumus, vienlaikus stimulÄ“jot SIA "TVNET GRUPA" un citus elektroniskos plašsaziņas lÄ«dzekļus turpmÄk ievÄ“rot EPLL prasÄ«bas attiecÄ«bÄ programmu veidošanas nosacÄ«jumu un ierobežojumu ievÄ“rošanu.
IevÄ“rojot minÄ“to un saskaÅ†Ä ar Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 24. panta ceturto daļu, 80. panta pirmo daļu un AdministratÄ«vÄs atbildÄ«bas likuma 151. panta 1. punktu, kÄ arÄ« 153. panta pirmo daļu, Padome
nolemj:
SodÄ«t elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekli SIA "TVNET GRUPA", reÄ£istrÄcijas numurs 40003490052, par Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma 80.panta pirmajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tÄ pÄrkÄpuma izdarÄ«šanu, uzliekot naudas sodu 1700 (viens tÅ«kstotis septiņi simti) naudas soda vienÄ«bas jeb EUR 8500 (astoņi tÅ«kstoši pieci simti euro) apmÄ“rÄ.
Pieņemto lēmumu paziņot SIA "TVNET GRUPA" .
SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄs atbildÄ«bas likuma 166.panta pirmo un otro daļu, kÄ arÄ« 168.panta pirmo daļu persona, kura saukta pie administratÄ«vÄs atbildÄ«bas, šo lÄ“mumu desmit darba dienu laikÄ no lÄ“muma paziņošanas dienas var pÄrsÅ«dzÄ“t rajona (pilsÄ“tas) tiesÄ pÄ“c tÄs juridiskÄs adreses, iesniedzot sÅ«dzÄ«bu NacionÄlajai elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomei.
SaskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄs atbildÄ«bas likuma 262.pantu termiņš lÄ“mumÄ noteiktÄ naudas soda labprÄtÄ«gai izpildei pilnÄ apmÄ“rÄ tiek noteikts 1 (viens) mÄ“nesis no dienas, kad lÄ“mums ir stÄjies likumÄ«gÄ spÄ“kÄ. Naudas soda brÄ«vprÄtÄ«gas izpildes kÄrtÄ«ba ir noteikta AdministratÄ«vÄs atbildÄ«bas likuma 263.pantÄ.
GadÄ«jumÄ, ja naudas sods labprÄtÄ«gi netiek samaksÄts šajÄ lÄ“mumÄ noteiktajÄ termiņÄ, tad saskaÅ†Ä ar AdministratÄ«vÄs atbildÄ«bas likuma 269.panta pirmo daļu iestÄde pÄ“c naudas soda brÄ«vprÄtÄ«gas izpildes termiņa beigÄm nekavÄ“joties nodod lÄ“mumu par sodu piespiedu izpildei zvÄ“rinÄtam tiesu izpildÄ«tÄjam.
Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniece AurÄ“lija Ieva Druviete
[1] Pieejams: https://tezaurs.lv/deportacija
[2] 2023. gada 20. aprÄ«lÄ« Padome ir saņēmusi SIA "TVNET GRUPA" 2023. gada 19. aprīļa paskaidrojumus Nr. 2023-04-19/01 (turpmÄk arÄ« - Paskaidrojumi), kuros SIA "TVNET GRUPA" pÄrkÄpumu neatzÄ«st un lÅ«dz izbeigt administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma procesu Nr.18012000000723, savu nostÄju pamatojot ar turpmÄk norÄdÄ«tajiem argumentiem:
[5.1] Paskaidrojumos norÄdÄ«ts, ka RaidÄ«jumÄ sniegts viedoklis:
SIA "TVNET GRUPA" pamatojas uz to, ka Latvijas Republikas SatversmÄ“ noteikts, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informÄciju, paust savus uzskatus
[3] skat. AT SenÄta 2009.gada 25.novembra spriedumu lietÄ Nr.SKC-276, 2011.gada 9.februÄra spriedumu lietÄ Nr.SKC-60, 2011.gada 5.oktobra sprieduma lietÄ Nr.SKC-209 un LR AugstÄkÄs tiesas PlÄ“numa un tiesu prakses vispÄrinÄšanas daļas 2003./2004. gada tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse lietÄs par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu" 9.lpp.
[4] Latviešu literatÅ«ras vÄrdnÄ«ca.1996.gada izdevums, RÄ«ga: ZinÄtne, 8.sÄ“jums, 425., 647., 648.lpp.
[5] skat. LR AugstÄkÄs tiesas PlÄ“numa un tiesu prakses vispÄrinÄšanas daļas tiesu prakses apkopojums „Tiesu prakse lietÄs par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu", 2003/2004
[6] skat., piemÄ“ram, LR AugstÄkÄs tiesas SenÄta Civillietu departamenta 2008.gada 20.februÄra spriedumu lietÄ Nr. SKC-73
[7] skat., piemÄ“ram, LR AugstÄkÄs tiesas SenÄta Civillietu departamenta 2005.gada 26.janvÄra spriedumu lietÄ Nr. SKC-41
[8] skat. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas atziņas, piemÄ“ram, spriedumÄ Lingens pret Austriju, 1986. 8.jÅ«lija spriedums, para. 41; Jersild pret DÄniju, 1994. 23.septembra lÄ“mums, para. 31,37; Observer et Guardian pret Apvienoto Karalisti, 1991. 26.novembra lÄ“mums, para. 59
[9] ECT 1992.gada 25.jÅ«nija sprieduma lietÄ „Thorgeir Thorgeirson v. Iceland" 63.punkts
[10] skat. LR AugstÄkÄs tiesas PlÄ“numa un tiesu prakses vispÄrinÄšanas daļas 2003./2004. gada tiesu prakses apkopojumu „Tiesu prakse lietÄs par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu" 6.lpp.
[11] Likuma "Par sapulcÄ“m, gÄjieniem un piketiem" 10. panta otrÄ daļa
[12] skat. ECT atziņas, piemÄ“ram, ECT 1991. gada 23. maija spriedums lietÄ Oberschlick v. Austria; ECT 1986. gada 8. jÅ«nija spriedums lietÄ Lingens v. Austria
[13] Sk., piemÄ“ram, SenÄta Civillietu departamenta 06.03.2017. spriedumu lietÄ SKC 98/2017
[14] AugstÄkÄs tiesas SenÄta 2009. gada 25. novembra spriedums lietÄ Nr. SKC-276/2009 (C27054205).
15
[15] PiemÄ“ram, sk. Aizvestie. 1941. gada 14. jÅ«nijs. RÄ«ga, Latvija Valsts arhÄ«vs, 2007; Aizvestie. 1949. gada 25. marts. RÄ«ga, Latvija Valsts arhÄ«vs, 2007; 1 949. gada 25. martÄ izvesto balsis. Dažu Daugavpils un IlÅ«kstes apriņķa deportÄ“to Ä£imeņu likteņi mutvÄrdu vÄ“stures avotos un arhÄ«va dokumentos. Daugavpils UniversitÄtes akadÄ“miskais apgÄds "Saule", 2008; Bleiere D. 1941. gada 14. jÅ«nija deportÄcija LatvijÄ. https://enciklopediia.lv/skirklis/108548-1941-qada-14-iÅ«niia-deportÄciia-LatviiÄ (skatÄ«ts
20.04.2023. ); Bleiere D. 1949. gada 25. marta deportÄcija LatvijÄ. https://enciklopediia.lv/skirklis/108424-1949-gada-25-marta-deportÄciia-LatviiÄ (skatÄ«ts
20.04.2023. ); 1941. gada 14. jūnijs Latvijas apriņķos: dokumenti, atmiņas, attēli. https://www.archiv.org.lv/1941/ (skatīts 20.04.2023.); u. c.
[16] Piemēram, sk. Hcmopun CmanuncKoeo rYHArA. Koneu, 1920-x - nepean nonoeuna 1950-
x eodoe: Cobpanue doKyMenmoe b 7-mu moMax. / T. 1. MaccoBuie penpeccuu b CCCP. MocKBa, POCC^^H, 2004; BepgnHCKnx B. CneņnoceAvHņbi: nonumuuecKan ccuAKa HapodoB CoBemcKou Poccuu. MocKBa, HoBoe nnTepaTypHoe o6o3peHne, 2005; 3eMCKOB B. H. CneņnoceAeHņu b CCCP, 1930 - 1960. MocKBa, HayKa, 2005; Toimik "Priboi": Artikelid ja dokumente 1949. aasta mÄrtsikÅ«Å«ditamisest. Eesti MÄlu Instituudi toimetised 2. Tartu Ūlikool, 2019; u. c. ļ
[17] ImigrÄcijas likums https://likumi.lv/ta/id/68522-imigracijas-likums
[18] Pieejams: https://tezaurs.Iv/mlvv/#/sv/pien%C4%81 c%C4%ABgs
[19] Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv/#/sv/precizit%C4%81 te
[20] Pieejams: https://tezaurs.lv/mlvv/#/sv/neitralit%C4%81 te