Iesaki rakstu:

Vārdam “populisms” skaidrojošÄ vārdnÄ«ca sniedz sekojošu skaidrojumu - izdabāšana plašÄm aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solÄ«jumiem un meliem iekarot tautas simpātijas. Es izvÄ“rsÄ«šu šo definÄ«ciju plašÄk. Populists - subjekts ar noteiktām Ä«pašÄ«bām (komunikabls, darbÄ«gs un nekaunÄ«gs), kurš noteiktu motÄ«vu vadÄ«ts mÄ“Ä£ina iekarot plaša cilvÄ“ku loka simpātijas, izmantojot savas mÄ“rÄ·auditorijas ieinteresÄ“tÄ«bu kādā noteiktā jautājumā vai problÄ“mā, turklāt solot atrisināt šo problÄ“mu bez izredzÄ“m uz rezultātu.

Kāda ir populista motivācija? Parasti tā ir godkāre, merkantilas intereses un retāk kāda pārkarsuša prāta Ä£enerÄ“ta neprātÄ«ga ideja vai idejas, bet dažreiz viss tas kopā. Kas ir populista mÄ“rÄ·auditorija? Pamatā tie ir mazizglÄ«toti, ar šauru redzesloku un ar intelekta slogu neapgrÅ«tināti ļaudis.

Visu šo kaimiņu, gobzemu, šleseru un viņiem lÄ«dzÄ«go aktivitāšu mūžs reti kad pārsniedz četrus gadus, respektÄ«vi, lÄ«dz nākamajām vÄ“lÄ“šanām. Latvija ir maza valsts ar nenozÄ«mÄ«gu ekonomisko un militāru potenciālu, tāpÄ“c arÄ« kaitÄ“jums, ko šÄdi populisti var nodarÄ«t, nesniedzas ārpus valsts robežām.

Citādāk ir ar lielvarām. Klasisks piemÄ“rs populistam, kura galvenais dzinulis bija kreizÄ« idejas, ir Ä€dolfs Hitlers. No šodienas skatpunkta raugoties, katram saprātÄ«gam cilvÄ“kam viņa Mein Kampf ar apgalvojumiem par vācu nācijas izredzÄ“tÄ«bu, nepieciešamÄ«bu iekarot dzÄ«ves telpu un ebrejiem kā pasaules lielāko ļaunumu tiešÄm liekas kreizÄ«.

TomÄ“r 90 gadus atpakaļ Vācijas tautai, kas vÄ“sturiski bija viena no eiropeiskās kultÅ«ras pamatlicÄ“jām, tā nelikās, bet, ja likās, tad ļāva samierināties. Tajā tālajā 1933.gadā vācieši iemainÄ«ja demokrātiju un pilsoniskas brÄ«vÄ«bas pret politisko un ekonomisko stabilitāti, kas ilgtermiņā izrādÄ«jās iluzora. TaisnÄ«bas labad jāpiezÄ«mÄ“, ka tolaik Vācija tuvu nebija vienÄ«gā Eiropas valsts, kur autoritārisms un agresÄ«vs nacionālisms bija topā.

VÄ“l viens klasisks populists ir ASV eksprezidents Donalds Tramps ar savu saukli “America first!”. Viss šajā vÄ«rā - gan runas stils un runu saturs, gan manieres un pat izturÄ“šanās pret sievu publiskos pasākumos – liecina: es esmu pats krutākais un gribu, lai jÅ«s mani apbrÄ«notu. AttiecÄ«gs arÄ« “apbrÄ«notāju” kontingents - ar intelektu neapgrÅ«tināta publika, kas tālāk par sava dzimtā miesta alus bāru nav bijusi un neko vairāk nav redzÄ“jusi.

Kāds ir šis elektorāts, varÄ“ja pārliecināties pÄ“rnā gada 6.janvāra nemieros pie Kapitolija, kas reāli bija valsts apvÄ“rsuma mÄ“Ä£inājums, un galvenais šÄ« “pasākuma” iedvesmotājs bija Donalds Tramps, kura slimÄ«ga godkāre neļāva samierināties ar zaudÄ“jumu. Daļa no tiem, kas tur ālÄ“jās, tiks vai jau ir sabāzti pa Ä·urÄ·iem, bet galvenais iedvesmotājs ir ne vien uz brÄ«vam kājām, bet pat grasās izvirzÄ«t savu kandidatÅ«ru gaidāmajās prezidenta vÄ“lÄ“šanās. ŠÄ·iet, ka kaut kas te nav kartÄ«bā ar izslavÄ“to ASV tiesiskumu. Dievs, sargi Ameriku!

Un tagad vÄ“l par vienu populistu. Pirmo pusmūžu nodzÄ«vojis, šis vÄ«riņš ne ar ko Ä«pašu izcÄ“lies nebija. VÄ“l bÅ«dams students, kļuva par čekas ziņotāju, tālāk dienests VDK un necils kluba pārziņa amats DrÄ“zdenÄ“. Droši vien tā arÄ« paliktu ar puspulkveža uzplečiem lÄ«dz pensijai, ja Krievijā nesāktos juku laiki, - un eksčekistam sākās kāpiens pa karjeras kāpnÄ“m.

IzpelnÄ«jies PÄ“terburgas mÄ“ra Sobčaka labvÄ“lÄ«bu kā viņa portfeļa nÄ“sātājs, dabÅ« atbildÄ«gu amatu mÄ“rijā, kur apgrozās piÄ·is - atļauju izsniegšana eksporta darÄ«jumiem. Ä»audis, kas tolaik “bija tÄ“mā”, mēļo, ka Putinu pÄ“cnācÄ“ja lomā ieteica Jeļcinam pietuvinātie oligarhi, jo cerÄ“ja, ka pÄ“cnācÄ“js bÅ«s zem viņu kontroles. Ja tā, tad smagi pārrÄ“Ä·inājās, jo pÄ“cnācÄ“js nolÄ“ma pats kļūt par “obšÄaka” turÄ“tāju.

Viena no pirmajām lietām, ko pÄ“cnācÄ“js paveica, bija Krievijas galveno televÄ«zijas kanālu, kas lÄ«dz šim piederÄ“ja oligarhiem, pārņemšana. Šodien var droši apgalvot, ka Krievijā nav neviena TV kanāla, kas nebÅ«tu zem Kremļa kontroles lÄ«dzÄ«gi kā visi pārÄ“jie mediji, un tas, ka Krievijas lumpeņu masa pasauli uztver caur TV ekrānu, eksčekistam nebija noslÄ“pums, tā ka smadzeņu skalošana varÄ“ja sākties ar pilnu jaudu un kļūstot arvien agresÄ«vākā.

JāpiezÄ«mÄ“, ka šie pÅ«liņi atrada auglÄ«gu augsni, ņemot vÄ“rā krievu lumpeņa psiholoÄ£isko portretu - pašam dzÄ«vojot bezcerÄ«gos s…dos, izjust naidu pret tiem, kas dzÄ«vo labāk, un vienlaikus meklÄ“t veidu, kā pašapliecināties, jo arÄ« lumpenis ir tikai cilvÄ“ks. Un šÄdu iespÄ“ju arÄ« sniedz TV ekrāns, radod lumpenim ilÅ«ziju par to, ka ir varenas valsts pilsonis, kura un tātad arÄ« viņš ir jāciena un no kuras visiem ir jābaidās, bet, ja kāds negrib cienÄ«t, tad jāpiespiež ar varu. TāpÄ“c arÄ« ticÄ“s visprimitÄ«vākajām blēņām, ko viņam borÄ“s no TV ekrāna, un, ja Solovjovs vai viņam lÄ«dzÄ«gs nelietis stāstÄ«s par to, ka Latvijā nacisti pusdienās Ä“d krievu bÄ“rnus, tad varat bÅ«t droši, ka ticÄ“s.

* Literārs pseidonīms