Iesaki rakstu:

Lai gan “Jaunās VienotÄ«bas” (JV) vadoši pārstāvji (izņemot Jāni Reiru) ir ilgstoši izlikušies, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktÅ«rās notiekošais uz viņiem nekādi neattiecas, jāparaugās uz finanšu ministru politisko piederÄ«bu pÄ“dÄ“jo padsmit gadu laikā, lai saprastu – valsts spÄ“ja iekasÄ“t tai pienākošos nodokļus un nodrošināt godÄ«gu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi ir bijusi un joprojām ir JV politiskā atbildÄ«ba.

Taču tā vietā, lai godÄ«gi runātu par šiem jautājumiem un sniegtu sabiedrÄ«bai atbildes, ko tad viņš kā valdÄ«bas vadÄ«tājs un “Jaunās VienotÄ«bas” kā partiju apvienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tājs (partijas “VienotÄ«ba” priekšsÄ“dÄ“tājs ir tagadÄ“jais finanšu ministrs Arvils Ašeradens) Ä«sti domā par VID notiekošo un vai plāno kaut ko uzsākt, lai šo jomu sakārtotu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar sava preses sekretāra starpniecÄ«bu par šo tÄ“mu faktiski atļāvās paņirgāties.

“NeatkarÄ«gā” pirms dažām nedēļām - 7. februārÄ« - atsaucoties uz savu lasÄ«tāju aptauju, kurā 88% aptaujāto norādÄ«ja, ka neatbalsta VID Ä£enerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšanu amatā, nosÅ«tÄ«ja K. Kariņam oficiālu vÄ“stuli. MÄ“s premjeru lÅ«dzām, pirmkārt, paust savu viedokli, vai bija pietiekams pamats atjaunot I. Jaunzemi amatā, un, otrkārt - cik viņam kā politiskai amatpersonai ir saistošs mÅ«su lasÄ«tāju visai kategoriskais viedoklis par to.

Kā zināms, iemesli, kādēļ jaunais JV finanšu ministrs A. Ašeradens pieņēma iepriekšÄ“jam JV finanšu ministram J. Reiram pretÄ“ju lÄ“mumu un nolÄ“ma atjaunot I. Jaunzemi amatā, lÄ«dz šim nav izskaidroti nedz sabiedrÄ«bai, nedz arÄ« koalÄ«cijas partneriem. Ir bijusi tikai formāla atsaukšanās uz Finanšu ministrijas disciplinārlietas izmeklÄ“šanas komisijas atzinumu, motivāciju sÄ«kāk nepaskaidrojot.

Savukārt pÄ“c jaunākā skandāla VID, kurā atstādinātā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklÄ“tāja Inita LÅ«re apsÅ«dz dienesta vadÄ«bu, tostarp I. Jaunzemi, kriminālprocesuālu darbÄ«bu nelikumÄ«gā pasÅ«tÄ«šanā pret publicistu Lato Lapsu, polittehnologu JurÄ£i Liepnieku un viņu Ä£imenes locekļiem, “NeatkarÄ«gā” K. Kariņam ar S. Sabajeva starpniecÄ«bu nosÅ«tÄ«ja vÄ“l dažus jautājumus. Un, proti:

Vai JÅ«s zināt par atklātÄ«bā nākušo atstādinātās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) izmeklÄ“tājas Initas LÅ«res informāciju par spiedienu no VID augstāko amatpersonu puses “atrast jebko”, lai uzsāktu kriminālvajāšanu pret konkrÄ“tām personām (Lato Lapsu un JurÄ£i Liepnieku) un viņu radiniekiem?

Vai JÅ«s plānojat šo jaunāko skandālu VID pārrunāt ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu?

Vai šis gadÄ«jums nevarÄ“tu kalpot par iemeslu, lai finanšu ministrs tomÄ“r vÄ“lreiz pārskatÄ«tu savu iepriekšÄ“jo lÄ“mumu par VID direktores Ievas Jaunzemes atstāšanu viņas esošajā amatā?

Vai JÅ«s saskatāt “Jaunās VienotÄ«bas” politisko atbildÄ«bu, kuras cilvÄ“ki pÄ“dÄ“jos padsmit gadus pārsvarā ir ieņēmuši finanšu ministru amatus, par to, ka situācija VID tā arÄ« nav uzlabojusies, bet nāk gaismā aizvien jauni un jauni skandāli un kriminālprocesi?

Vai, jÅ«suprāt, nav nepieciešams bÅ«tiski reformÄ“t un pārstrukturÄ“t, pārskatÄ«t VID funkcijas un iestādes direktora atbildÄ«bu, lai beidzot tiktu galā ar šÄ«m problÄ“mām? Vai JÅ«s finanšu ministru rosināsiet to darÄ«t?

Piektdien, 24. februārÄ« mÄ“s ar premjera preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecÄ«bu saņēmām šÄdu “izsmeļošu” atbildi uz mÅ«su 7. februāra oficiālajā vÄ“stulÄ“ uzdotajiem jautājumiem par to, vai, pÄ“c premjera domām, bija pietiekams pamats atjaunot I. Jaunzemi amatā un vai viņam šÄ·iet saistošs mÅ«su lasÄ«tāju kategoriski negatÄ«vais viedoklis pret to: “Valsts ieņēmumu dienesta Ä£enerāldirektors ir valsts civildienesta ierÄ“dnis, kura darbÄ«ba tiek pārraudzÄ«ta likumā noteiktajā kārtÄ«bā.”

Uz jaunākajiem ar S. Sabajeva starpniecÄ«bu uzdotajiem jautājumiem mÄ“s nekādu atbildi neesam saņēmuši.

Vadošu JV amatpersonu izvairÄ«šanās publiski apspriest VID notiekošo, protams, nav nekāds jaunums. VÄ“l pirms mÄ“neša intervijā “NeatkarÄ«gajai” JV Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tājs Ainars Latkovskis apgalvoja, ka VID vadÄ«tājas piemÄ“rotÄ«bas amatam jautājums pat JV valdÄ“ neesot apspriests, vienlaikus gan uzsverot, ja atklāsies vÄ“l kāds skandāls, tas bÅ«šot “pÄ“dÄ“jais piliens”.

Taču, ja paanalizÄ“jam finanšu ministru kā par jomu tieši politiski atbildÄ«go amatpersonu sarakstu, mÄ“s redzam, ka JV vai tās iepriekšÄ“jo inkarnāciju (“VienotÄ«ba”, “Jaunais laiks”) pārstāvji to ir ieņēmuši kopš 2009. gada ar starpposmu no 2016. gada februāra lÄ«dz 2019. gada janvārim, kad finanšu ministre bija Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienÄ«bas.

Un tas nozÄ«mÄ“, ka nedz burtiski endÄ“miskā korupcija muitā, nedz skandāli par VID kā “pasÅ«tÄ«juma galdu” biznesa konkurentu vai vienkārši nevÄ“lamu personu “aizvākšanai no skatuves”, nedz t.s. Ä“nu ekonomikas turÄ“šanās 20-30% apjomā no IKP (kas, pÄ“c RÄ«gas Ekonomikas augstskolas aprÄ“Ä·iniem, 2021. gadā nozÄ«mÄ“ja vairāk nekā 2,7 miljardus eiro zaudÄ“tajos nodokļu ieņēmumos!) tos pašus padsmit gadus nav tikai kaut kādu “tumšo spÄ“ku” vai “oligarhu” atbildÄ«ba.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv