Iesaki rakstu:

Droši vien daudziem vÄ“l atmiņā padomju gados tik populārais sauklis - piecgadi četros gados. Izrādās, ka Valsts augu aizsardzÄ«bas dienests grasās šo rekordu pārspÄ“t un, iespÄ“jams, pat pretendÄ“ uz Ginesa rekordu, jo, ja tic oficiāliem dokumentiem, šis dienests ir gatavs piecu gadu darba apjomu paveikt vienā (!!!) gadā.

Valsts augu aizsardzÄ«bas dienests pamanÄ«jies ministriem uz galda nolikt dokumentu, kuru valdÄ«ba arÄ« apstiprinājusi, tajā pasludinot, ka spÄ“j strādāt 40 stundas diennaktÄ« (dokumentā gan nav ne vārda par to, kā dienests iecerÄ“jis kārtot jautājumu ar Dievu to kungu par diennakts stundu skaita palielināšanu, bet nu kam gan nepieciešami tādi sÄ«kumi, ja 14 augstākās valsts amatpersonas, ne aci nepamirkšÄ·inot, ir gatavas par to nobalsot).

Augu aizsardzÄ«bas dienests bija pamanÄ«jis, ka strādā teju par velti, tādēļ izdomāja, ka nepieciešams pakalpojumu cenu paaugstināt, - un ne jau tā drusciņ, bet veselas 20 reizes. Nu, un, lai to dabÅ«tu gatavu, protams, ir jāuzraksta arÄ« pamatojums un, vÄ“lams, arÄ« aprÄ“Ä·ins.

Dienests skatās instrukcijā un rÄ“Ä·ina. Å…em, piemÄ“ram, 20 kubikmetrus neapstrādātas koksnes – baļķus ar visu mizu. PārbaudÄ«tājs – Valsts augu aizsardzÄ«bas dienesta RÄ«gas nodaļas vecākā inspektore – ņem rokā cirvÄ«ti, nocÄ“rt mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādÄ«tajam daudzumam un vietām. Tad rÅ«pÄ«gi pÄ“ta un analizÄ“ koksnes stāvokli zem mizas. Skatās, vai nav kaitÄ“kļu bojājumu. Vai nav kukaiņu atstātas ejas. Vai kaut kur nemana meža ļaundaru grauzumus. Un tā izvÄ“rtÄ“ visu pÄ“c kārtas. Nedod, Dievs, ja atklājas, ka pa eksportam paredzÄ“tajiem baļķēniem rosās kādi kaitÄ«gi organismi! Tad pārbaudÄ«tājam nākas noteikt kaitÄ“kļa sugu. Ir jānoņem un jāsagatavo paraugi, lai laboratoriski varÄ“tu pārliecināties, ir vai nav tur kādi mÅ«dži bijuši un kas tie tādi Ä«sti ir. Kā teikt, ļaunais atradums jāpierāda.

Dienests rÄ“Ä·ina un rÄ“Ä·ina, un saskaitļo, ka visam šim procesam vajag astoņas stundas – tātad 20 kubikmetru pārbaudei nepieciešama vesela darbdiena. Un darbdiena dienestam izmaksā vidÄ“ji 56,60 eiro. VidÄ“ji tāpÄ“c, ka pārbaudei nepieciešamais laiks ir atkarÄ«gs gan no kokmateriālu veida, gan daudzuma, jo meža kaitÄ“kļi visai atšÄ·irÄ«gi mÄ«l dažādas koku sugas. Skujkokos mitinās un barojas vieni kaitÄ“kļi, lapu kokos citi utt. Darbdienas cenā dienests ieskaita to pašu, ko visi citi pārbaudÄ«tāji, – darbinieku darba algu, darba devÄ“ja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturÄ“šanu, inspektora aprÄ«kojumu un viņu apmācÄ«bu. Tas nozÄ«mÄ“, ka viena kubikmetra koksnes pārbaude pÄ“c jaunā izcenojuma dienestam izmaksā 2,83 eiro.

Nav gan saprotams, kā dienests izdzÄ«vojis lÄ«dz šim, par šo sarežģīto un dārgo procesu iekasÄ“jot 20 reizes mazāku maksu, bet nu šo netaisnÄ«bu dienests ir gatavs nekavÄ“joties novÄ“rst, tādēļ arÄ« sÅ«ta ministriem apstiprināt jauno cenrādi.

PÄ“c šÄ« detalizÄ“tā Ministru kabineta noteikumos minÄ“tā darbu apraksta ir skaidrs, ka viens dienesta inspektors darba dienas – tātad astoņu stundu laikā – spÄ“j pārbaudÄ«t 20 kubikmetrus koksnes. Taču izrādās, ka vienā vienÄ«gā RÄ«gas ostā pÄ“rn šÄdas pārbaudes bija obligāti nepieciešamas 360 tÅ«kstošiem kubikmetru koksnes.

Tas ir pilnÄ«gs āprāts, kā jāstrādā Valsts augu aizsardzÄ«bas dienesta RÄ«gas nodaļas 15 inspektorÄ“m (visas daiļā dzimuma pārstāves)! Un katrus 20 kubikmetrus inspektores apmīļojušas vidÄ“ji astoņas stundas, respektÄ«vi pilnu darbdienu. Nav jābÅ«t milzu matemātiÄ·im, lai saprastu, ka pÄ“rn inspektorÄ“m nācās viena gada vietā ir nostrādāt gandrÄ«z piecus gadus!

Iedomāsimies, kā 15 dāmas, ar cirvÄ«šiem bruņojušÄs, acu un ausu nepacÄ“lušas tik plÄ“š baļķēniem mizu nost, pÄ“ta kukainÄ«šus un koksnes spraugas, iesaiņo uz laboratoriju sÅ«tāmos paraugus. Ja arÄ« neviena no viņām darbdienās nedarÄ«tu neko citu, kā tikai ar tiem cirvÄ«šiem plÄ“stu un plÄ“stu nost mizas, arÄ« tad vairāk nekā trÄ«s gadu normu paveikt neizdotos. DiennaktÄ« vienkārši ir tikai 24 stundas, respektÄ«vi trÄ«s reiz astoņas darbstundas.

VarbÅ«t viņas ņēmušas talkā arÄ« tās 110 brÄ«vdienas un svÄ“tku dienas, kas pa gadu salasās? Un arÄ« tad nesanāk gadā nostrādāt piecus gadus...

Ja nu inspektori tomÄ“r grib arÄ« paÄ“st, izgulÄ“ties, samīļot savus tuviniekus, pasportot, vārdu sakot,  darÄ«t visu to, ko cilvÄ“ki dara savās 16 no algas darba brÄ«vajās stundās? Tad no RÄ«gas ostas vien eksportÄ“to kokmateriālu kravu pārbaudei RÄ«gas brÄ«vostā vajadzÄ“tu vismaz 72 inspektorus - un arÄ« ar nosacÄ«jumu, ka viņi visas astoņas darba stundas raujas, galvu nepaceļot, tik ar cirvÄ«šiem – tuk,tuk,tuk...

Bet tik daudz inspektoru nav pat visā Latvijā – kopumā dienestā ir gandrÄ«z uz pusi mazāk inspektoru – 43.

Interesanti, vai zemkopÄ«bas ministrs Jānis DÅ«klavs zina, kādā absurdā bÅ«tu jāstrādā viņam padotās institÅ«cijas ļaudÄ«m, ja viņi godprātÄ«gi darÄ«tu to, ko paši ierakstÄ«juši Ministru kabineta noteikumos? Un vai pārÄ“jie ministri zina, ka ZemkopÄ«bas ministrijas padotÄ«bas iestāde ar viņu uzticÄ“šanos sagatavotā dokumenta kvalitātei un loÄ£iskumam ir panākusi, ka tai tiek maksāts par darbu, kuru pat teorÄ“tiski nav iespÄ“jams paveikt?

Bet Laimdotai Straujumai noteikti ieteiktu pieteikt šo dienestu Ginesa rekordam – lai atrod vÄ“l kāds tādu valsti, kur izdodas ar valdÄ«bas lÄ“mumu gandrÄ«z dubultot diennakts stundu skaitu.