Iesaki rakstu:

Daudzmaz katru Latvijas politikas interesentu tirda jautājums, tad kuri valsts specdienestu vadÄ«tāji ir strādājuši vai strādā uz mÅ«su lielo Aizzilupes kaimiņu? Sāksim ar to, ka vÄ“sturiskās čekas un GRU vervÄ“šanas tradÄ«cijas faktiski liedz strādāt ar šÄda lÄ«meņa cilvÄ“kiem. Daudzu praktisku apsvÄ“rumu pÄ“c tas nav racionāli. Cita lieta - ar vietniekiem vai vietnieku vietniekiem.

Faktiski viennozÄ«mÄ«gi var apgalvot, ka nelaiÄ·im J. MaizÄ«tim nekad nav bijuši pat mazākie kontakti ar mÅ«su valsts nedraugiem. Skaidrs, ka reālo situāciju bijušais SAB direktors izprata labāk par Nacionālo drošÄ«bas padomi kopumā, tāpÄ“c ik dienas mierinājumu meklÄ“ja vÄ«riešiem tik raksturÄ«gajā glāzÄ“. Viņš bija absolÅ«ts Andra ŠÄ·Ä“les cilvÄ“ks daudzus gadus, kuram uzticÄ«gi kalpoja pat vairāk nekā CIP rezidentam Latvijā.

ArÄ« ļoti ārÄ“ji un iekšÄ“ji nesimpātiskais N. Mežviets nav Krievijas aÄ£ents, jo gļēvuma dēļ iekristu pirmajā nedēļā. Lai kļūtu par Ä«paši vÄ“rtÄ«gu Krievijas spiegu, karjerā ir jāaug no ierindas amata, kas prasa daudzus gadus. Tevi apzināti izvÄ“las, vervÄ“, ieliek mazā krÄ“slā un tad ceļ pa karjeras kāpnÄ“m. Pie kam ceļ uz amatiem, kuros ir maksimāli pieejama klasificÄ“tas informācijas aprite.

Te nu mums atkal jāatgriežas 80. gadu beigās. Uzskatu, ka VDK viens no „zelta dūžiem” bija jauns, ambiciozs un gudrs zÄ“ns, kuru sauca par Ilmāru RimšÄ“viču. Fantastiska lÄ«meņa nelietis ar vÄ“l fantastiskāka lÄ«meņa pieeju visaugstākās raudzes informācijai.

Viņa karjera ir viena no visteicamāk nostrādātām StÅ«ra mājas operācijām, kā teikt - ar piešaudi desmitiem gadu uz priekšu. Tas nekas, ka dzÄ«ves gaitā Latvijas Bankas prezidentam nācās padarboties arÄ« uz Lengliju vai Ä“ku Šaula Ha - Meleha bulvārÄ«, i vašim, i našim. Latvijas Bankas prezidents vienkārši ņēma piemÄ“ru no valsts prezidentiem, kas gan tur slikts vai nosodāms.

AtsevišÄ·Ä rakursā skatāms visiem tik godātais Jānis Kažociņš, kurš kopš 1994. gada ir bijis viens no visinformÄ“tākajiem cilvÄ“kiem valstÄ«. Kažociņš un krievi, nu, bet absurds! Sākumā daudziem arÄ« „Kembridžas piecinieks” likās absurds un neiespÄ“jams, šodien to akadÄ“miski studÄ“ pasaulÄ“ visās spiegu augstskolās. Padomājiet, cik veiksmÄ«gām (vai - neveiksmÄ«gām) karjerām Latvijā šis inteliÄ£enta skata britu Ä£enerālis ir bijis blakus?

DabÄ«gi, kā jebkuram arÄ« viņam ir bijuši nepatÄ«kami aplauzieni. Galveno aplauzienu sauc par Igoru Rajevu. NBS pulkvedi Igoru Rajevu. Latviskots krievs ar Maskavas Augstākās vispārÄ“jā karaspÄ“ka komandieru karaskolas (Krievijā saukti par Kremļa kursantiem) izglÄ«tÄ«bu.

Te vajadzÄ«ga neliela atkāpe. Tieši šÄ« karaskola gan PSRS, gan tagad KF gatavo visuzticamākos armijas vadÄ«tājus. Tās izglÄ«tÄ«ba patiesi ir izcila, bet kursantu atlase pārsniedz kritÄ“rijus, kas savlaik tika piemÄ“roti pat darbam VDK.

Nu, lÅ«k, - tieši J. Kažociņš bija tas, kurš kopš 90. gadu vidus cÄ“la un bÄ«dÄ«ja I. Rajevu pa karjeras kāpnÄ“m. Nevis kādu virsleitnantu Jāni BÄ“rziņu no Zemessardzes, bet Kremļa kursantu Igoru Rajevu. Pat iemesls, ka Rajevs aizbrauca no Krievijas uz Latviju, tur neizšÄ·iroties ar vienu sievu, bet RÄ«gā apprecot otru, nekavÄ“ja gÅ«t vienu amatu pÄ“c otra.

Faktiski sen kārotais NBS komandiera krÄ“sls (augstākā lÄ«meņa NATO pielaide) bija jau rokā, kad mÅ«su aizokeāna stratÄ“Ä£iskie partneri pateica kategorisku – nÄ“, un šodien Igors var sniegt tikai intervijas, un komentÄ“t notikumus Ukrainā. Jautājums, kas bija Kažociņa Ä«pašas attieksmes pret Rajevu pamatā, paliek neatbildÄ“ts, kā arÄ« daudzi daudzi citi?

Turpināšu ar Andreju Krastiņu. CilvÄ“ku, kura ietekme uz Latvijas aizsardzÄ«bas un iekšlietu politiku nav pat sākta izvÄ“rtÄ“t. VDK ziņotājs, vÄ“lāk - sevišÄ·a lÄ«meņa uzticÄ«bas persona, bez kura aktÄ«vas lÄ«dzdalÄ«bas un atbalsta šodien nevienam neko neizteiktu vārdi Maigurs StrÄ«Ä·is, Anna Potapova, Edgars RinkÄ“vičs, Jānis Sārts (iespÄ“jams, nākamais SAB direktors), Aigars Sparāns un vÄ“l desmitiem vārdu, un uzvārdu.

Uzsveru, Andrejam Krastiņam 90. gadu sākumā un vidÅ« bija noteicošÄ loma gan Saeimā, gan ministriju vadÄ«šanas laikos spÄ“ka bloka (aizsardzÄ«ba, iekšlietas, specdienesti) kadru politikā. Puišeļi, kurus viņš tolaik salika par daudzām pakāpÄ“m augstākos amatos (piemÄ“ram, E. RinkÄ“vičs darbu AizsardzÄ«bas ministrijā uzsāka 1995. gadā vecākā referenta amatā, bet jau 1997. gadā 24 (speciāli, vārdiem - divdesmit četru) gadu vecumā kļuva par Latvijas Republikas AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretāru!), šodien vada valsti. Un cik savukārt vajadzÄ«gus un savus cilvÄ“kus amatos vÄ“lāk jau iebÄ«dÄ«ja paši Krastiņa puišeļi?!

Ja atgriežamies pie DP kadru politikas, tad tur ir vÄ“l jautrāk. Profesionāls VDK spiegs izveidoja neatkarÄ«gās Latvijas ārÄ“jo izlÅ«košanu. Bez humora, pilnÄ«gi nopietni. "Andris Trautmanis grāmatā par sevi sniedz šÄdas ziņas: "Atvaļināts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas DrošÄ«bas policijas 2. Galvenās pārvaldes (ārÄ“jā izlÅ«košana) priekšnieks, pulkvedis, diplomāts, jurists, žurnālists. Dzimis 1934. gadā JÅ«rmalā mÄ“rnieka inženiera un pasta darbinieces Ä£imenÄ“. 1952. gadā absolvÄ“jis JÅ«rmalas pilsÄ“tas Pumpuru vidusskolu, 1958. gadā Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1968. gadā PSRS Ä€rlietu ministrijas Diplomātisko akadÄ“miju. Strādājis Latvijas PSR Ä€rlietu ministrijā, PSRS vÄ“stniecÄ«bā Londonā, PSRS vÄ“stniecÄ«bā BerlÄ«nÄ“, PSRS konsulātā Rostokā. No 1986. gada Ä€rzemju informācijas galvenās redakcijas galvenais redaktors Latvijas PSR Valsts televÄ«zijas un radioraidÄ«jumu komitejā. 1991. gadā Latvijas Republikas valdÄ«bas uzdevumā atjaunoja, organizÄ“ja un vadÄ«ja Latvijas ārÄ“jo izlÅ«kdienestu. 2002. gadā pÄ“c ārzemju kolÄ“Ä£u rekomendācijas uzņemts par biedru "Starptautiskajā izlÅ«kdienestu vÄ“stures asociācijā"."

Taču arÄ« tas vÄ“l nav viss, ir kadrs, kura biogrāfija ir ārpus jebkuras konkurences. "Bijušajam VDK virsniekam, tagad Iekšlietu ministrijas konsultantam korupcijas un kontrabandas apkarošanas jautājumos Andrim Strautmanim iekšlietu ministrs Mareks Segliņš gādā atļauju     piekļūšanai valsts noslÄ“pumus saturošai informācijai.

Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e - Freiberga uzskata, ka jānošÄ·ir jautājums par čekistu piekļūšanu pie valsts noslÄ“pumiem no viņu izmantošanas konsultantu un ekspertu statusā.

IeM preses sekretārs Normunds Beļskis NeatkarÄ«gajai apstiprināja, ka A. Strautmanis pieņemts darbā uz trim mÄ“nešiem par ministrijas konsultantu. LÄ«gumā noteikto samaksu par darbu N. Beļskis nevarÄ“ja nosaukt. Ar A. Strautmani esot parakstÄ«ts «atsevišÄ·s lÄ«gums». Viņa pirmais uzdevums - palÄ«dzÄ“t Kontrabandas apkarošanas centram (KAC) sakārtot krimināli procesuālās darbÄ«bas, arÄ« pierādÄ«jumu vākšanas mehānismu. «KAC šajā jomā ir acÄ«m redzami maz pieredzes,» sacÄ«ja preses sekretārs.

Nākamnedēļ M. Segliņš vÄ“rsÄ«šoties pie Satversmes aizsardzÄ«bas biroja (SAB) direktora ar lÅ«gumu A. Strautmanim izsniegt atļauju piekļūšanai valsts noslÄ“pumus saturošai informācijai. N. Beļskis pieļāva, ka ministrs par šo nodomu jau ir telefoniski informÄ“jis SAB.

Vaicāts, vai ministrs, pieņemot šÄdu lÄ“mumu, nav ņēmis vÄ“rā A. Strautmaņa pagātni, N. Beļskis sacÄ«ja - šeit nav saskatāmas pretrunas, jo A. Strautmanis savulaik zvÄ“rÄ“jis kalpot Latvijas valstij, turklāt viņš devis nozÄ«mÄ«gu ieguldÄ«jumu vairākās operācijās, piemÄ“ram, nelegālās migrācijas tranzÄ«tkoridora caur Latviju slÄ“gšanā. Turklāt, pÄ“c N. Beļska teiktā, A. Strautmanim «ir plaši operatÄ«vie sakari».

TumšÄ pagātne

Policijas pulkvedis Andris Strautmanis, bijušais DrošÄ«bas policijas 1. galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, no 1985. lÄ«dz 1990. gadam vadÄ«ja LPSR VDK izmeklÄ“šanas daļu, no 1990. lÄ«dz 1991. gadam bija LPSR VDK organizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas daļas 1. nodaļas priekšnieks.

PagājušÄ gada vasarā NeatkarÄ«gajai izdevās sazināties ar bijušajiem politieslodzÄ«tajiem, no kuriem dažus           tolaik   pratinājis A.  Strautmanis.

1983. gadā čeka Padomju Latvijā aizsāka masveida cilvēktiesību aizstāvju arestus. Kamerās nonāca Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris, Gunārs Astra, Gunārs Freimanis, Alfrēds Lēvalds, Ints Cālītis, Lidija Doroņina - Lasmane u. c. Tolaik viens no pratinātājiem čekas izmeklētāja statusā bija Andris Strautmanis.

PÄ“c pratināšanas Jānis Rožkalns čekas ieslodzÄ«jumā Krievijā pie Permas pavadÄ«ja trÄ«s gadus, Jānis VÄ“veris - divus gadus, bet AlfrÄ“ds LÄ“valds pratināšanas laikā mira. To gan čeka tolaik rÅ«pÄ«gi centās slÄ“pt. Abi bijušie politieslodzÄ«tie A. Strautmani raksturoja kā nežēlÄ«gāku par citiem čekas izmeklÄ“tājiem - asu, centÄ«gu un ātri reaģējošu. «Ar citiem čekistiem noritÄ“ja visai maigas sarunas, ar Strautmani ne, » stāstÄ«ja J. VÄ“veris.”

Cik specdienestu darbinieku (un - ne tikai) savukārt amatos ir salikuši gan Trautmanis, gan Strautmanis? Es šet pat neizskatu „Itera Latvija” un „Latvijas Gāzes” pilnu vÄ“sturi un ietekmi uz kadriem politikā un augstākajā ierÄ“dniecÄ«bā. Pietiek vien paskatÄ«ties, kas pÄ“c mega amatiem valsts pārvaldÄ“ šajās struktÅ«rās ir atsÄ“dies.

Vienas publikācijas ietvaros nav iespÄ“jams izklāstÄ«t, kas un par kādu naudu finansÄ“ja „Ave Lat Grupa”, „Baltijas holdings”, „SWH” struktÅ«ras, dažādus Vladimirus Komogorcevus (bijušÄs LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas 2. pārvaldes (pretizlÅ«košana) priekšnieka vietnieks, atvaļināts apakšpulkvedis), Guntus Indriksonus ( sākotnÄ“ji - VDK 5. daļas 7. nodaļas darbinieks), kuri pÄ“kšÅ†i pÄ“c neatkarÄ«bas kļuva par SIA „Latvijas Republika" Ä«pašniekiem un patiesā labuma guvÄ“jiem!

PandÄ“mijas laika izklaidei katrs pats var meklÄ“t faktus un datus par tÄ“mām ”Guntis Indriksons un Rimi ienākšana Latvijā", „Ivars Godmanis, VDK un Austrija", „Kas, kur un kāpÄ“c izdomāja akciju „Baltijas ceļš””, „Raimonds Graube un šÄvieni mugurā pie Bastejkalna, „Auseklis Pļaviņš, GRU un Latvijas Militārās pretizlÅ«košanas dienests”, „Kur palika PSRS skaidrie rubļi pÄ“c repšiku ieviešanas”, „Kas, kam un par cik 90. gados izsniedza gala lietotāja sertifikātus LR AizsardzÄ«bas ministrijā kuÄ£iem, lÄ«dz bortiem, piekrautiem ar Krievijas tankiem un reaktÄ«vajiem iznÄ«cinātājiem, kas pazuda Tuvo Austrumu virzienā" utt...

Bet mÄ“s bļāvām: "Kaut pastalās, bet brÄ«vi...”