Iesaki rakstu:

UzņēmÄ“ju un sabiedrÄ«bas vidÅ« lietu ažiotāžu sacÄ“la pasÅ«tÄ«juma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadÄ«tāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš. Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šÄdi pasÅ«tÄ«jumu gadÄ«jumi VID vadÄ«bai neesot zināmi, tomÄ“r Dienas rÄ«cÄ«bā ir ziņas, ka jau iepriekš  bijušas citas pasÅ«tÄ«jumu lietas VID, par ko uzņēmÄ“ji VID vadÄ«bai arÄ« ziņojuši.

TomÄ“r atšÄ·irÄ«bā no lÄ«dz šim publiskotās lietas pret uzņēmÄ“ju Andri Ramoliņu VID nav veicis aktÄ«vas darbÄ«bas citu pasÅ«tÄ«jumu lietu izmeklÄ“šanas sakarā jau vairākus gadus. Diena pÄ“ta divus gadÄ«jumus, kurus cietušie uzņēmÄ“ji sauc par pasÅ«tÄ«juma lietām, – abos vÄ“rojams pārāk daudz lÄ«dzÄ«bu, lai tās uzskatÄ«tu par vienkāršÄm sakritÄ«bām.

LÅ«gts komentÄ“t šo gadÄ«jumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadÄ«jums izskatās pÄ“c kārtÄ“jā pasÅ«tÄ«juma audita. Jādara viss iespÄ“jamais, lai šÄdas situācijas – pasÅ«tÄ«jumu lietas – VID nebÅ«tu iespÄ“jamas. Tā kā augstākminÄ“tais raisa aizdomas par iespÄ“jamu negodprātÄ«gu un krimināli sodāmu rÄ«cÄ«bu, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi."

Dobeles dzirnavnieka gadÄ«jums

2016. gada 10. martā parādÄ«jās netipiska ziņa no VID – tika publiski paziņots, ka AS Dobeles dzirnavnieks audita rezultātā veikts uzrÄ“Ä·ins vairāku miljonu eiro apmÄ“rā, uzlikts arests tā kustamajiem un nekustamajiem Ä«pašumiem, un jo Ä«paši izcelts, ka arestÄ“ts arÄ« BMW markas vieglais auto.

Šis bija neparasti, jo VID auditi bieži noslÄ“dzās ar uzrÄ“Ä·iniem, bet publiski paziņojumi par to nebija sekojuši, jo bija iespÄ“jama VID lÄ“muma pārsÅ«dzÄ«ba tiesā, lÄ«dz ar to tās ir faktiski nepabeigtas attiecÄ«bas starp VID un auditam pakļauto uzņēmumu. Dobeles dzirnavnieks – viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem valstÄ« – ir privāts uzņēmums, tā akcijas nav publiskā apgrozÄ«bā, un nav sabiedrÄ«bas interešu iemeslu to izcelt starp citiem nodokļu maksātājiem ar informācijas publiskošanu.

Radās iespaids, ka tas ir kāds Ä«pašs sveiciens no VID Dobeles dzirnavniekam, jo attiecÄ«gā ziņa visu dienu bija ziņu portālu centrālajā novietojumā. Uzņēmumam jautājot tā laika VID vadÄ«tājai Inārai PÄ“tersonei par publicitātes iemesliem, atbilde esot bijusi, ka tikšot skaidrots, kā šÄda informācija varÄ“ja tapt publiska.

Kā notika PVN izkrāpšana

Pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokļa (PVN) izkrāpšanas princips bija ļoti vienkāršs. Persona no Tukuma Armands Grinbergs vadÄ«ja divas komercsabiedrÄ«bas, kas iepirka un pārdeva graudaugu produktus, organizÄ“ja to piegādes klientiem, veica un saņēma par tiem samaksu.

No publiski pieejamo datu perspektÄ«vas uzņēmumiem bija aktÄ«vi PVN maksātāju numuri, nebija jebkādu atzÄ«mju par saimnieciskās darbÄ«bas ierobežojumiem ne Lursoft, ne VID datu bāzÄ“s. RespektÄ«vi, pÄ“c ārÄ“jām un pārbaudāmām pazÄ«mÄ“m nebija iemeslu ar šiem uzņēmumiem nesadarboties, jo prece tika piegādāta, par ko tie saņēma samaksu. VienÄ«gā nianse, ko sadarbÄ«bas partneri uzzināja vairākus gadus vÄ“lāk, – A. Grinberga uzņēmumi faktiski neveica PVN nodokļa maksājumus valsts budžetā, iesniedza nepareizas PVN deklarācijas, bet nodokļu tiesu izņēma skaidrā naudā bankas filiālÄ“ vai no bankomāta. Pārsvarā Tukumā.

KamÄ“r ikdienas nodokļa maksātājam par nepareizu deklarāciju iesniegšanu vai nodokļu samaksas kavÄ“jumu seko brÄ«dinājumi, izslÄ“gšana no PVN reÄ£istra, nodokļu parāda piedziņa, te nebija nekā no šiem pasākumiem. Uzņēmumiem VID ļāva netraucÄ“ti darboties un ne tikai pievÄ“ra, bet pilnÄ«bā aizvÄ“ra acis uz to saistÄ«bu neizpildi pret valsti. Kā vÄ“lāk noskaidrojies, no bankas izņemtā skaidrā nauda izmantota, lai daļu no tās novirzÄ«tu VID darbinieku "acu aizvÄ“ršanai".

Kad Dobeles dzirnavnieka pārstāvji ar sev zināmo informāciju vÄ“rsās pie kompetentajām iestādÄ“m, izrādÄ«jās, ka tām šÄ« informācija bija zināma, pirms vÄ“l tika uzsākts Dobeles dzirnavnieks audits. Bija šokÄ“joši uzzināt, ka VID pārstāvjiem bija lieliski zināma šÄdi piekoptā PVN izkrāpšanas shÄ“ma, taču nekas netika darÄ«ts, lai apturÄ“tu nodokļu krāpšanu, VID pārstāvjiem noraugoties, ka tā vietā A. GrÄ«nberga uzņēmumiem uzkrājās nodokļu parādi, bet auditu veica un nodokļu uzrÄ“Ä·inus piemÄ“roja A. GrÄ«nberga uzņēmumu sadarbÄ«bas partneriem, kuriem nebija nekādu iespÄ“ju uzzināt par A. GrÄ«nberga vadÄ«to uzņēmumu nodokļu parādiem.

LÅ«gts komentÄ“t šo situāciju, Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Kristaps Amsils Dienai pauda: "Audita uzsākšana bija negaidÄ«ts un reizÄ“ arÄ« gaidÄ«ts pasākums. 2014. gada nogalÄ“ saņēmām neformālu informāciju par to, ka uzņēmumam tiek plānots veikt VID auditu, un aicinājumu "sadarboties", jo potenciāli uzņēmumam draud liels uzrÄ“Ä·ins. Å…emot vÄ“rā to, ka savās darbÄ«bās nesaskatÄ«jām neko pretlikumÄ«gu, no jebkādām "sadarbÄ«bas" formām atteicāmies.

VÄ“lāk, pÄ“dÄ“jā darba dienā pirms ZiemassvÄ“tku brÄ«vdienām, kā "ZiemassvÄ“tku dāvanu" saņēmām vÄ“stuli no VID par plānoto audita uzsākšanu. Audits tika uzsākts divus mÄ“nešus vÄ“lāk pÄ“c vÄ“stules saņemšanas un ilga 12 mÄ“nešus ar neskaitāmiem informācijas pieprasÄ«jumiem. Rezultātā uzņēmumam tika apstrÄ«dÄ“ti darÄ«jumi ar vairākiem uzņēmumiem un veikts uzrÄ“Ä·ins vairāk nekā divu miljonu eiro apmÄ“rā. LÄ“mumā VID daudzkārt norādÄ«jis, ka uzņēmuma konkrÄ“tās darbÄ«bas neatbilstot normālai komercpraksei, taču VID vispār pat nemÄ“Ä£ināja iegÅ«t informāciju par to, kāda ir konkrÄ“tās nozares komercprakse."

Å…emot vÄ“rā to, ka, tikai saņemot audita lÄ“mumu, Dobeles dzirnavnieks uzzinājis, kuri darÄ«jumi VID ieskatā ir apšaubāmi, arÄ« uzņēmums sāka savu izmeklÄ“šanu – iegÅ«tie pierādÄ«jumi un fakti ir šokÄ“joši.

"Visi uzņēmumi, kuru piegādes VID apstrÄ«dÄ“ja, ir ar VID svÄ“tÄ«bu jau pirms audita lÄ“muma vai Ä«si pÄ“c tā likvidÄ“ti. Lai varÄ“tu likvidÄ“t uzņēmumu, ir nepieciešams VID akcepts. VID auditori lÄ“mumā ir sarakstÄ«juši tādus argumentus, kas ir tik atrauti no ikdienas komercdarbÄ«bas realitātes, kas liek pamatoti domāt, ka auditori nebija ieinteresÄ“ti iedziļināties nozares darbÄ«bas specifikā, bet, ļoti iespÄ“jams, tiem bija cits uzdevums.

Manuprāt, mÄ“s tikām sodÄ«ti par "nesadarbošanos" vai arÄ« kādas slÄ“ptas, daudz lielākas shÄ“mas slÄ“pšanā VID iekšienÄ“, jo nav saprotams, kā vienam no uzņēmumiem bija iespÄ“jams ilgstošÄ periodā deklarÄ“t darÄ«jumus lielos apjomos, uzkrāt nodokļu parādus un vÄ“lāk ļaut to likvidÄ“t. Tālākie notikumi bija reiderisma cienÄ«gi, jo vienā rÄ«tā pamodos un medijos lasÄ«ju ziņas, ka Dobeles dzirnavniekam ir apÄ·Ä«lāta manta, tika publicÄ“ts arÄ« viss apÄ·Ä«lātās mantas sastāvs. Absurds – lÄ“mumu pat neesi saņēmis, bet medijos izlasi, ka viss apÄ·Ä«lāts," toreizÄ“jos notikumus atstāsta K. Amsils.

Viņš arÄ« pauž – satraukumu rada fakts, ka šÄdus VID lÄ“mumus var drukāt bez apstājas. Ar tādu pieeju, kādu pieredzÄ“jis Dobeles dzirnavnieks, "tā ir tikai rakstÄ«šanas vaina", jo šÄdi var veikt uzrÄ“Ä·inu par jebkuru darÄ«jumu. ŠÄ«s bažas apliecinot arÄ« tas, ka jau pÄ“c uzrÄ“Ä·ina saņemšanas uzņēmums lÅ«dzis VID uzziņu, kādiem dokumentiem ir jābÅ«t, lai uzņēmums varÄ“tu atskaitÄ«t samaksāto PVN priekšnodoklÄ«, t.i. Dobeles dzirnavnieks nosÅ«tÄ«jis VID dokumentu paketi, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir identiska apstrÄ«dÄ“tajos darÄ«jumos esošajiem, un saņēmis VID uzziņu, ka dokumentu apjoms un forma ir pietiekama PVN atskaitÄ«šanai.

Uzņēmuma Agrera gadÄ«jums

Ä»oti lÄ«dzÄ«gs stāsts ir arÄ« citam ar graudu tirdzniecÄ«bu saistÄ«tam uzņēmumam SIA Agrera. ŠÄ« uzņēmuma Ä«pašnieki bija zemnieku kooperatÄ«vs, kuri caur Agrera kolektÄ«vi veica nepieciešamos izejvielu iepirkumus – iegādājās graudus, minerālvielas, melasi un citus produktus. Iepirkto produkciju Agrera pÄ“c tam mazākos apjomos pārdeva zemniekiem, kuri bija kooperatÄ«va biedri, kā arÄ« citiem klientiem. 

Agrera nozarÄ“ darbojās vairāk nekā desmit gadu, nodokļos nomaksāja vairāk nekā pusmiljonu eiro gadā, un tai nebija ne mazāko bažu par draudošo nelaimi VID audita izskatā, kas aptvÄ“ra teju to pašu laika periodu, ko audits Dobeles dzirnavniekā. Interesanta ir sakritÄ«ba, ka gan Agrera, gan Dobeles dzirnavnieka auditus veica viena un tā pati VID amatpersona, kuras dzÄ«vesvieta ir Tukumā un kura joprojām strādā VID.

ArÄ« Agrera nodokļu uzrÄ“Ä·ins veikts par sadarbÄ«bu ar A. Grinberga vadÄ«tajiem uzņēmumiem, bÅ«tÄ«bā valstij cenšoties no cita uzņēmuma atgÅ«t nesaņemtos nodokļus. KopÄ“jā uzrÄ“Ä·ina summa pārsniedza pusotru miljonu eiro, - šÄdu naudas summu Agrera mÄ“neša laikā samaksāt nevarÄ“ja, lÄ«dz ar to nodokļu maksātāja vietā valsts ieguva maksātnespÄ“jÄ«gu uzņēmumu, kurš joprojām gan turpina tiesvedÄ«bu par nodokļu uzrÄ“Ä·ina atcelšanu.

Situāciju gana absurdu padara apstāklis, ka šobrÄ«d pats A. Grinbergs ir notiesāts par nodokļu krāpšanu, valstij kā kaitÄ“jumu piesakot un ar spriedumu arÄ« saņemot izkrāpto nodokļu summu. TādÄ“jādi valsts to pašu naudas summu pieprasa kā audita uzrÄ“Ä·inu no A. Grinberga vadÄ«to uzņēmumu sadarbÄ«bas partneriem – Agrera un Dobeles dzirnavnieka –, gan piedzenot no paša A. Grinberga krimināllietās kā mantisko kaitÄ“jumu.

Dienai šos faktus apstiprina arÄ« Agrera tā laika valdes priekšsÄ“dÄ“tājs PÄ“teris Dambergs. "Tā vietā, lai saņemtu atbalstu, palÄ«dzÄ«bu, padomu no VID, VID mÅ«su uzņēmumu iznÄ«cināja. UzrÄ“Ä·inot uzrÄ“Ä·inu, soda un kavÄ“juma naudas par jau vienreiz no mÅ«su puses valstij samaksātiem nodokļiem, apvainojot mÅ«su uzņēmumu sadarbÄ«bā ar PVN shÄ“motājiem un pat šo shÄ“mu organizÄ“šanā, tā sabojājot mÅ«su reputāciju, kā rezultātā zaudÄ“jām banku, sadarbÄ«bas partneru, klientu un darbinieku uzticÄ“šanos. Rezultātā uzņēmums ir maksātnespÄ“jÄ«gs," situāciju raksturo P. Dambergs.

Viņš arÄ« uzsver, ka šÄdās situācijās visa atbildÄ«ba tiek uzlikta uz uzņēmÄ“ju pleciem, kaut gan tieši VID ir visi resursi, lai pirmie pamanÄ«tu PVN shÄ“motājus, vÄ“rstos pret tiem un brÄ«dinātu viņu labticÄ«gos, godÄ«gos sadarbÄ«bas partnerus par briesmām. "Ar šodienas pieredzi varu teikt, ka man zināmo apstākļu kopums un, kā VID patÄ«k teikt, netiešie pierādÄ«jumi liecina par to, ka šÄdas PVN shÄ“mas nevarÄ“tu darboties bez tiešas VID iesaistes un shÄ“motāju piesegšanas," rezumÄ“ P. Dambergs.

Skandāls nogāž Jaunzemi

Kā jau Diena vÄ“stÄ«ja, daudzos pÄ“dÄ“jos gados nepieredzÄ“ti lielais korupcijas skandāls izcÄ“lās, kad Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturÄ“ja ietekmÄ«gas VID amatpersonas par mÄ“Ä£inājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrÅ«pnieka, SIA Stiga RM  Ä«pašnieka Andra Ramoliņa.

Pateicoties tam, gaismā nāca arÄ« informācija, ka šis kriminālprocess, par kura "sakārtošanu" no uzņēmÄ“ja pieprasÄ«ts kukulis, bijis pasÅ«tÄ«jums kāda biznesa konkurenta interesÄ“s un tā ierosināšanu panākuši kādi vārdos nenosaukti valdÄ«bas partnera AttÄ«stÄ«bai/Par! (A/P) politiÄ·i. UzņēmÄ“js sadarbojās ar KNAB, un izspiedÄ“ji – trÄ«s VID amatpersonas – tika aizturÄ“ti, divām no šÄ«m personām tika piemÄ“rots apcietinājums. Tie ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodaļas vadÄ«tājs Intars Štālbergs un VID izmeklÄ“tāja Inita LÅ«re.

A/P valdes loceklis un par ietekmÄ«gāko šÄ«s partiju apvienÄ«bas politiÄ·i uzskatÄ«tais Edgars Jaunups ziņu aÄ£entÅ«rai LETA bija apgalvojis, ka viņam ar šo lietu nav sakara un viņš šÄ«s personas nepazÄ«st. TomÄ“r Diena izpÄ“tÄ«ja, ka E. Jaunups ir labi pazÄ«stams ar šajā kukuļņemšanas skandālā aizturÄ“tā VID darbinieka I. Štālberga Ä£imeni, konkrÄ“ti – ar basketbolistu ArtÅ«ru Štālbergu, kurš vienlaikus ar E. Jaunupu ieņēmis dažādus amatus Latvijas basketbola saimniecÄ«bā.

A. Štālbergs bijis arÄ« vÄ«riešu basketbola izlases Ä£enerālmenedžeris laikā, kad E. Jaunups ieņēma amatu Latvijas Basketbola savienÄ«bas valdÄ“. Savulaik biedrÄ«ba A. Štālberga karjeras atbalstam A. Štālberga basketbolistu karjeras attÄ«stÄ«bas programma Triple Double tikusi reÄ£istrÄ“ta Liepājā, Friča BrÄ«vzemnieka ielā 38. Tajā pašÄ adresÄ“ norādÄ«ta aizturÄ“tā VID darbinieka I. Štālberga brāļa Ä’rika Štālberga advokāta prakse.

Mājienu, ka aiz pasÅ«tÄ«tā kriminālprocesa varÄ“tu stāvÄ“t tieši A/P, deva cietušais uzņēmÄ“js A. Ramoliņš, vispirms TV3 raidÄ«jumam Nekā personÄ«ga norādot, ka runa ir par kādas varas partijas "pelÄ“ko kardinālu", pÄ“c tam TV3 ziņu raidÄ«jumam apstiprinoši atbildot uz jautājumu, vai runa varÄ“tu bÅ«t par A/P politiÄ·iem.

PÄ“c šÄ« skandāla nākšanas gaismā finanšu ministrs Jānis Reirs nolÄ“ma pret I. Jaunzemi ierosināt disciplinārlietu un atstādināt no amata. Vienlaikus no amata pienākumu pildÄ«šanas šobrÄ«d ir atstādināts arÄ« VID Finanšu policijas priekšnieks K. Podiņš. 

Ir vēl gadījumi, ko var uzlūkot kā pasūtījuma auditus

Finanšu ministrs Jānis Reirs: „Uzņēmums Dobeles dzirnavnieks ir vairākkārt ticies ar VID vadÄ«bu gan audita norises laikā, gan pÄ“c tam un skaidrojis savu pozÄ«ciju, arÄ« informÄ“jot par aizdomām par iespÄ“jamu pasÅ«tÄ«juma lietu. UzņēmÄ“js ir savā veidā cÄ“lis trauksmi, ko VID vajadzÄ“ja rÅ«pÄ«gi pārbaudÄ«t.

Apzinoties, ka finanšu ministrs saskaņā ar likumu nedrÄ«kst iejaukties VID darbā, aicināju uzņēmumu rÄ«koties un informÄ“t tiesÄ«bsargājošÄs iestādes, tajā skaitā VID IekšÄ“jās drošÄ«bas pārvaldi. Savukārt tikšanās reizÄ“s ar VID esmu vÄ“rsis iestādes vadÄ«bas uzmanÄ«bu uz šo gadÄ«jumu, aicinot rÄ«koties. Esmu atkārtoti mudinājis pievÄ“rst pienācÄ«gu vÄ“rÄ«bu uzņēmÄ“ju, it sevišÄ·i nopietnu nodokļu maksātāju dotajiem signāliem, kas norāda uz aizdomām par negodprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu. ŠÄdas situācijas nedrÄ«kst atstāt bez ievÄ“rÄ«bas. BezdarbÄ«ba un vilcināšanās negodprātÄ«gu situāciju izmeklÄ“šanā met Ä“nu pār iestādes darbÄ«bu. Visvairāk mani satrauc tas, ka šÄdi piemÄ“ri nekādā veidā neveicina nodokļu maksātāju vÄ“lmi sadarboties ar VID un ziņot tiesÄ«bsargājošajām iestādÄ“m par aizdomÄ«gām situācijām. Tas nekādi neveicina paļāvÄ«bu un uzticÄ“šanos iestādes darbam.

Man nav pieņemama situācija, ka uzņēmumam nav iespÄ“ju sevi pienācÄ«gi aizstāvÄ“t. Turklāt šÄdā gadÄ«jumā VID nenāca pretÄ« un nenomainÄ«ja cilvÄ“kus, kas veica auditu, bet turpināja rÄ«koties no spÄ“ka pozÄ«cijām. Esmu informÄ“jis VID, ka minÄ“tais nodokļu maksātājs ir pilnÄ«bā gatavs sadarboties, sniegt visus faktus patiesÄ«bas noskaidrošanai un savu tiesÄ«bu aizstāvÄ“šanai.

IepazÄ«stoties ar Dobeles dzirnavnieka gadÄ«jumu, pamanāmas vairākas sakritÄ«bas, kas šÄ·iet dÄ«vainas, ‒ gan paši auditÄ“tāji, gan uzņēmumi, kuru dēļ ir veikts uzrÄ“Ä·ins, ir no Tukuma ‒ kā tāds Tukuma grupÄ“jums. Joprojām neesmu saņēmis VID atbildes, kāpÄ“c un kā var notikt šÄda situācija, ka šie cilvÄ“ki vÄ“l joprojām turpina auditÄ“t citus uzņēmumus.

Dobeles dzirnavnieka gadÄ«jums izskatās pÄ“c kārtÄ“jā pasÅ«tÄ«juma audita. Jādara viss iespÄ“jamais, lai šÄdas situācijas – pasÅ«tÄ«jumu lietas ‒ VID nebÅ«tu iespÄ“jamas. Tā kā augstākminÄ“tais raisa aizdomas par iespÄ“jamu negodprātÄ«gu un krimināli sodāmu rÄ«cÄ«bu, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.